Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Brandenburgas Vilhelms, Dzērbenes viduslaiku pils, Jaspers fon Minsters, Johans fon der Reke, Kandavas fogteja, Koadjutoru karš, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordeņa mestri, Martens Vulfs, Mēklenburgas Kristofs, Piebalgas pils, Piltenes fogtu saraksts, Smiltene, Smiltenes pils, Vilhelms fon Firstenbergs, Volfenšildi, 30. maijs.
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Johans fon der Reke
šiliņa. Johans fon der Reke jeb Jānis Reke (latīņu: Johannes von der Rekke; dzimis ap 1480; miris 1551) bija Livonijas ordeņa mestrs 1549.II-1551.18.V. Cēlies no fon der Rekes dzimtas.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Johans fon der Reke · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Martens Vulfs
Martens Vulfs (miris 1586. gadā Rīgā) bija Rīgas monētu meistars (1571-1586), Volfenšildu dzimtas priekštecis.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Martens Vulfs · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Piltenes fogtu saraksts
Piltenes fogti bija Kurzemes bīskapijas laicīgās pārvaldes un tiesas kungi no 1424.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Piltenes fogtu saraksts · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Smiltene · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Volfenšildi
Volfenšildu ģerbonis. Volfenšildi, arī Vulfenšildi), bija vācbaltiešu dzimta.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un Volfenšildi · Redzēt vairāk »
30. maijs
30.
Jaunums!!: Heinrihs fon Gālens un 30. maijs · Redzēt vairāk »
