Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Heinrihs fon Kleists

Indekss Heinrihs fon Kleists

Bernds Heinrihs Vilhelms fon Kleists (dzimis, miris) bija 19.

16 attiecības: Antje Hāgena, Berlīnes Valsts opera, Donalds Bartelms, Frankfurte pie Oderas, Ironija, Jānis Ruģēns, Jozefs fon Eihendorfs, Kleisti (dzimta), Literatūras vēsture, Rīgas Latviešu teātris, Romantisms, Vācija, 1777. gads, 18. oktobris, 1811. gads, 21. novembris.

Antje Hāgena

Antje Hāgena (dzimusi 1938. gada 10. augustā) ir vācu teātra un kino aktrise.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Antje Hāgena · Redzēt vairāk »

Berlīnes Valsts opera

Berlīnes Valsts opera (vai Staatsoper Unter den Linden), saīsinājumā arī Lindenopera, ir repertuāra operteātris Berlīnē, Vācijā.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Berlīnes Valsts opera · Redzēt vairāk »

Donalds Bartelms

Donalds Bartelms (dzimis Filadelfijā, ASV, miris Hjūstonā, ASV) bija amerikāņu postmodernisma rakstnieks.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Donalds Bartelms · Redzēt vairāk »

Frankfurte pie Oderas

Frankfurte pie Oderas ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »

Ironija

Ironija (no ειρων — 'tas, kurš izliekas') ir tēlainās izteiksmes līdzeklis, kādas parādības pārspīlēts tēlojums.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Ironija · Redzēt vairāk »

Jānis Ruģēns

Jānis Ruģēns (dzimis Valmieras pagastā, miris Valmieras pagastā) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Jānis Ruģēns · Redzēt vairāk »

Jozefs fon Eihendorfs

Jozefs fon Eihendorfs (dzimis, miris) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Jozefs fon Eihendorfs · Redzēt vairāk »

Kleisti (dzimta)

Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Kleisti (dzimta) · Redzēt vairāk »

Literatūras vēsture

Ar jēdzienu literatūras vēsture apzīmē gan literatūras vēsturisko attīstības procesu, gan arī literatūrzinātnes nozari, kas pēta šo procesu.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Literatūras vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu teātris

Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »

Romantisms

"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Romantisms · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un Vācija · Redzēt vairāk »

1777. gads

1777.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un 1777. gads · Redzēt vairāk »

18. oktobris

18.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un 18. oktobris · Redzēt vairāk »

1811. gads

1811.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un 1811. gads · Redzēt vairāk »

21. novembris

21.

Jaunums!!: Heinrihs fon Kleists un 21. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Heinrich von Kleist.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »