Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hermeliņa muiža

Indekss Hermeliņa muiža

Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.

7 attiecības: Akmeņsalas draudzes novads, Jāņi, Jānis Šteinhauers, Pētersala-Andrejsala, Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Rīgas robežas, Zāļu diena.

Akmeņsalas draudzes novads

Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »

Pētersala-Andrejsala

Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Pētersala-Andrejsala · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķa muižu nosaukumi

Rīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Rīgas robežas

Rīgas pilsētas teritorija. Skats no satelīta. Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km².

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Rīgas robežas · Redzēt vairāk »

Zāļu diena

Rīgas Centrāltirgū Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Zāļu dienas svinētāji 20. gadsimta sākumā. Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin pēc vasaras saulgriežiem un pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.

Jaunums!!: Hermeliņa muiža un Zāļu diena · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »