Ātrāk nekā pārlūku!
134 attiecības: Ahāts, Aikinīts, Alberts Keselrings, Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva), Aleksandrs Faltins, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs Vēbers, Alloklazīts, Arno Cude, ASV okupācijas zona Vācijā, Augusts Kekulē, Augusts Veismanis, Šabazīts-Ca, Šabazīts-K, Ķīmisko elementu saraksts, Bavārija, Bādene-Virtemberga, Bādnauheima, Berils, Biruta Galdika, Burhards Kristofs fon Minihs, Burkards Valdiss, Dahiardīts-Ca, Darmštate, Eduards Šmits fon der Launics, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Epšteins, Ernests Frīdrihs Okels, Erpo fon Bodenhauzens, Ervīns Piskators, Evalds fon Kleists, Filips Šeidemanis, Francijas—Prūsijas karš, Frankfurte pie Mainas, Frankfurtes "Eintracht", Frankfurtes pie Mainas lidosta, Frīdrihs fon Flotovs, Frīdrihs Georgs fon Bunge, Fulda (pilsēta), Fulda (upe), Gīsene, Gelnhauzene, Georgs fon Kihlers, Gustavs II Ādolfs, Hanna Reiča, Hannelore Jergere-Veiherte, Hanss Georgs Gādamers, Hanss Lača, Hasijs, ..., Hānava, Heincs Josts, Hermanis fon Keizerlings, Hesse, Jākobs Grimms, Jēkabs Ketlers, Johans Augusts fon Štarks, Jozefs Maria Olbrihs, Justuss fon Lībigs, Karneols, Karolīne no Valdekas-Pīrmontas, Kasele, Kazimirs III Lielais, Kārlis Ahuess, Kārlis Ferdinands Brauns, Kārlis Filips Mihaels Snells, Kūno fon Hacingenšteins, Klāra Šūmane, Klemenss Frīdrihs Meiers, Konrāds Cūze, Kurts Štegmanis fon Pricvalds, Kurzemes Marija Amālija, Lāna (upe), Lejassaksija, Leopolds fon Zahers-Mazohs, Li Čao, Luīza Elizabete, Kurzemes princese, Maina, Mainca, Marburga, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Marijas iela (Rīga), Marks Opeskins, Mazīts-(Mg), Mihails fon Reineke, Nasavas-Zīgenes Johans Morics, Nāve spēlē šahu, Nekāra, Nikolajs II Romanovs, Ofenbaha pie Mainas, Orānas Morics, Orānas Vilhelms, Oto fon Šepings, Oto fon Rūtenbergs, Pauls Ērlihs, Pauls Hindemits, Peters Grīnbergs, Prazems, Princese Alise, Rūdijs Fellers, Rūdolfs Bultmanis, Rūdolfs no Kaseles, Reinzeme-Pfalca, Riselsheima, Sergejs Aleksandrovičs, Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā, Somijas prezidents, SV Darmstadt 98, Tauns, Tīringene, Ulrihs fon Heikings, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Ungārijas Elizabete, Valters Dornbergers, Valters fon Nortekens, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas eiro monētas, Vācijas federālās zemes, Vācijas Impērija, Vācijas piļu uzskaitījums, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Vācijas vēsture, Vācu ordeņa vācmestri, Vīsbādene, Veclāra, Venno, Verners fon Mirbahs, Vilhelms Grimms, Vilhelms Lībknehts, Vilhelms Purvītis, Volgas vācieši, Ziemeļreina-Vestfālene. Izvērst indekss (84 vairāk) »
Ahāts
Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.
Jaunums!!: Hesene un Ahāts · Redzēt vairāk »
Aikinīts
Aikinīts (nosaukts angļu ģeologa Artūra Aikina (Arthur Aikin) vārdā) - diezgan izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Hesene un Aikinīts · Redzēt vairāk »
Alberts Keselrings
Alberts Keselrings (dzimis, miris) bija vācu gaisa spēku ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Hesene un Alberts Keselrings · Redzēt vairāk »
Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)
Imperatore Aleksandra Fjodorovna (dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina, mirusi) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II sieva.
Jaunums!!: Hesene un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Faltins
Hermanis Aleksandrs Faltins (dzimis Rīgā, pēc citiem datiem Liepājā, miris Vīsbādenē) bija vācbaltiešu jurists, liberāls politiķis, reformators, redaktors un uzņēmējs.
Jaunums!!: Hesene un Aleksandrs Faltins · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Hesene un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Hesene un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Jaunums!!: Hesene un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »
Alloklazīts
Alloklazīts (no grieķu - "cits" un "lūzt" - norādot uz to, ka šī minerāla skaldnība atšķiras no līdzīgā markazīta skaldnības) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Hesene un Alloklazīts · Redzēt vairāk »
Arno Cude
Arno Cude (dzimis) ir Vācijas starptautiskais lielmeistars šaha kompozīciju risināšanā (1988) un FIDE starptautiskais meistars (1995).
Jaunums!!: Hesene un Arno Cude · Redzēt vairāk »
ASV okupācijas zona Vācijā
ASV okupācijas zona (vācu: Amerikanische Besatzungszone, angļu: American occupation zone) bija viena no četrām okupācijas zonām, ko 1945.
Jaunums!!: Hesene un ASV okupācijas zona Vācijā · Redzēt vairāk »
Augusts Kekulē
Frīdrihs Augusts Kekulē (vēlāk Frīdrihs Augusts Kēkule fon Štrādonics (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis. Viens no ievērojamākajiem ķīmiķiem 19. gadsimta otrajā pusē. Vielu ķīmiskās struktūras teorijas pamatlicējs. Pazīstams nostāsts par to, kā Kekulē iedomājās iespējamo benzola ķīmisko struktūru. Tas notika, redzot vīziju ar senu simbolu οὐροβόρος ὄφις — čūsku, kas kož pati savu asti. Trīs no pieciem pirmajiem Nobela prēmijas ķīmijā saņēmējiem bija Kekulē skolnieki.
Jaunums!!: Hesene un Augusts Kekulē · Redzēt vairāk »
Augusts Veismanis
Frīdrihs Leopolds Augusts Veismanis (dzimis, miris) bija vācu zoologs un evolūcijas teorijas pētnieks.
Jaunums!!: Hesene un Augusts Veismanis · Redzēt vairāk »
Šabazīts-Ca
Šabazīts-Ca (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir viens no ceolītu grupas minerāliem, samērā izplatīts.
Jaunums!!: Hesene un Šabazīts-Ca · Redzēt vairāk »
Šabazīts-K
Šabazīts-K (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir rets minerāls, kas ietilpst ceolītu grupā.
Jaunums!!: Hesene un Šabazīts-K · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Hesene un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Hesene un Bavārija · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Hesene un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Bādnauheima
Bādnauheima ir pilsēta Vācijā, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Hesene un Bādnauheima · Redzēt vairāk »
Berils
Berils (iespējams, no grieķu valodas termina beryllos, ar ko apzīmēja dažādus zilganzaļus akmeņus) ir izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Hesene un Berils · Redzēt vairāk »
Biruta Galdika
Biruta Galdika ir lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, orangutanu pētniece.
Jaunums!!: Hesene un Biruta Galdika · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Hesene un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Burkards Valdiss
Burkards Valdiss (ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.
Jaunums!!: Hesene un Burkards Valdiss · Redzēt vairāk »
Dahiardīts-Ca
Dahiardīts-Ca (nosaukts atklājēja Antonio D'Ahiardi, Pizas Universitātes mineraloģijas profesora vārdā) ir rets ceolītu grupas minerāls.
Jaunums!!: Hesene un Dahiardīts-Ca · Redzēt vairāk »
Darmštate
Darmštate ir pilsēta Vācijā, kas atrodas Hesenes federālās zemes dienvidu daļā.
Jaunums!!: Hesene un Darmštate · Redzēt vairāk »
Eduards Šmits fon der Launics
Nikolajs Kārlis Eduards Šmits fon der Launics (dzimis, miris) bija Grobiņā dzimis vācbaltiešu tēlnieks.
Jaunums!!: Hesene un Eduards Šmits fon der Launics · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Jaunums!!: Hesene un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Epšteins
Epšteins ir izplatīts Aškenazi ebreju uzvārds, kas cēlies no Hesenes pilsētas Epšteinas (Eppstein) vārda.
Jaunums!!: Hesene un Epšteins · Redzēt vairāk »
Ernests Frīdrihs Okels
Ernests Frīdrihs Okels (1742–1816) bija vācu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Hesene un Ernests Frīdrihs Okels · Redzēt vairāk »
Erpo fon Bodenhauzens
Brīvkungs Erpo Krafts Bodo Gustavs Vilke fon Bodenhauzens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis Otrā pasaules kara laikā, 12. tanku armijas komandieris no 1943.
Jaunums!!: Hesene un Erpo fon Bodenhauzens · Redzēt vairāk »
Ervīns Piskators
Ervīns Frīdrihs Maksimiliāns Piskators (dzimis, miris) bija vācu teātra režisors un producents.
Jaunums!!: Hesene un Ervīns Piskators · Redzēt vairāk »
Evalds fon Kleists
Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Hesene un Evalds fon Kleists · Redzēt vairāk »
Filips Šeidemanis
Filips Heinrihs Šeidemanis (dzimis, miris) bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas politiķis un Vācijas kanclers no līdz.
Jaunums!!: Hesene un Filips Šeidemanis · Redzēt vairāk »
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Jaunums!!: Hesene un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Hesene un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »
Frankfurtes "Eintracht"
Frankfurtes "Eintracht" ir futbola klubs no Frankfurtes Vācijā, Hesenē.
Jaunums!!: Hesene un Frankfurtes "Eintracht" · Redzēt vairāk »
Frankfurtes pie Mainas lidosta
Frankfurtes pie Mainas lidosta, reizēm saukta par Reinas-Mainas lidostu, ir Vācijas lielākā un Eiropas ceturtā lielākā lidosta.
Jaunums!!: Hesene un Frankfurtes pie Mainas lidosta · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Flotovs
Frīdrihs fon Flotovs (dzimis, miris) bija vācu komponists.
Jaunums!!: Hesene un Frīdrihs fon Flotovs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Georgs fon Bunge
Frīdrihs Georgs fon Bunge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu/vācu tiesībvēsturnieks.
Jaunums!!: Hesene un Frīdrihs Georgs fon Bunge · Redzēt vairāk »
Fulda (pilsēta)
Fulda ir maza pilsēta Hesenē, Vācijā, kura ir izvietota Fuldas upes krastos.
Jaunums!!: Hesene un Fulda (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Fulda (upe)
Fulda ir upe Hesenē, Vācijā.
Jaunums!!: Hesene un Fulda (upe) · Redzēt vairāk »
Gīsene
Gīsene ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes, kurā atrodas 1607.
Jaunums!!: Hesene un Gīsene · Redzēt vairāk »
Gelnhauzene
Gelnhauzene ir pilsēta Hesenē, Vācijā.
Jaunums!!: Hesene un Gelnhauzene · Redzēt vairāk »
Georgs fon Kihlers
Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Hesene un Georgs fon Kihlers · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Hesene un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hanna Reiča
Hanna Reiča (dzimusi, mirusi) bija vācu aviatore un izmēģinātājpilote.
Jaunums!!: Hesene un Hanna Reiča · Redzēt vairāk »
Hannelore Jergere-Veiherte
Hannelore Jergere-Veiherte (dzimusi kā Jergere 1942. gadā, arī Veiherte) ir Vācijas šahiste.
Jaunums!!: Hesene un Hannelore Jergere-Veiherte · Redzēt vairāk »
Hanss Georgs Gādamers
Hanss Georgs Gādamers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.
Jaunums!!: Hesene un Hanss Georgs Gādamers · Redzēt vairāk »
Hanss Lača
Hanss Lača (dzimis, miris) bija vācu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: Hesene un Hanss Lača · Redzēt vairāk »
Hasijs
Hasijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Hs un atomskaitli 108.
Jaunums!!: Hesene un Hasijs · Redzēt vairāk »
Hānava
Hānava ir pilsēta Hesenē, Vācijā.
Jaunums!!: Hesene un Hānava · Redzēt vairāk »
Heincs Josts
Heincs Josts (dzimis, miris) bija SS brigādenfīrers un policijas ģenerālmajors.
Jaunums!!: Hesene un Heincs Josts · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Keizerlings
Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.
Jaunums!!: Hesene un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Hesse
Hesse var būt.
Jaunums!!: Hesene un Hesse · Redzēt vairāk »
Jākobs Grimms
Jākobs Ludvigs Kārlis Grimms (dzimis, miris) bija vācu filologs, jurists un mitoloģijas pētnieks.
Jaunums!!: Hesene un Jākobs Grimms · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Hesene un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Johans Augusts fon Štarks
Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; dzimis, miris) bija teologs, filozofs, lingvists.
Jaunums!!: Hesene un Johans Augusts fon Štarks · Redzēt vairāk »
Jozefs Maria Olbrihs
Jozefs Maria Olbrihs (dzimis, miris) bija Čehijā dzimis austriešu/vācu arhitekts, viens no Austroungārija jūgendstila jeb Vīnes secesijas dibinātājiem.
Jaunums!!: Hesene un Jozefs Maria Olbrihs · Redzēt vairāk »
Justuss fon Lībigs
Justuss brīvkungs fon Lībigs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Hesene un Justuss fon Lībigs · Redzēt vairāk »
Karneols
Slīpēti karneoli — šie akmeņi tiek izmantoti kā dziedniecības līdzekļi. Karneols (no — 'kizila kauliņi' — pēc akmens krāsas, kas nav saistāma ar gaļas (carne) nosaukumu) jeb serdoliks (no — 'sirdsprieks') ir vienmērīgas sarkanas krāsas halcedons.
Jaunums!!: Hesene un Karneols · Redzēt vairāk »
Karolīne no Valdekas-Pīrmontas
Karolīne no Valdekas-Pīrmontas (1748–1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera pirmā sieva.
Jaunums!!: Hesene un Karolīne no Valdekas-Pīrmontas · Redzēt vairāk »
Kasele
Kasele (izrunā:; līdz 1926. gadam oficiāli Cassel) ir pilsēta Vācijā, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Hesene un Kasele · Redzēt vairāk »
Kazimirs III Lielais
Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.
Jaunums!!: Hesene un Kazimirs III Lielais · Redzēt vairāk »
Kārlis Ahuess
Kārlis Oskars Ahuess (Brēmene — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1950).
Jaunums!!: Hesene un Kārlis Ahuess · Redzēt vairāk »
Kārlis Ferdinands Brauns
Kārlis Ferdinands Brauns (dzimis, miris) bija vācu izgudrotājs un fiziķis.
Jaunums!!: Hesene un Kārlis Ferdinands Brauns · Redzēt vairāk »
Kārlis Filips Mihaels Snells
Kārlis Filips Mihaels Snells (1753–1806) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Hesene un Kārlis Filips Mihaels Snells · Redzēt vairāk »
Kūno fon Hacingenšteins
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.
Jaunums!!: Hesene un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »
Klāra Šūmane
Klāra Šūmane, dzimusi Klāra Jozefīne Vīka, mirusi) bija vācu romantisma laika pianiste un komponiste. Sava vīra Roberta Šūmaņa, kā arī Johanesa Brāmsa darbu pirmatskaņotāja. Vairāk nekā sešdesmit gadus ilgušās atskaņotājmāklnieces karjeras laikā izvirzījās par vienu no atzītākajiem sava laika pianistiem. 1844. gadā uzstājās Rīgā, 1. pilsētas teātrī.
Jaunums!!: Hesene un Klāra Šūmane · Redzēt vairāk »
Klemenss Frīdrihs Meiers
Klemenss Frīdrihs Meiers (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Hesene un Klemenss Frīdrihs Meiers · Redzēt vairāk »
Konrāds Cūze
Konrāds Cūze (dzimis, miris), bija vācu inženieris un datorbūves pionieris.
Jaunums!!: Hesene un Konrāds Cūze · Redzēt vairāk »
Kurts Štegmanis fon Pricvalds
Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.
Jaunums!!: Hesene un Kurts Štegmanis fon Pricvalds · Redzēt vairāk »
Kurzemes Marija Amālija
Kurzemes Marija Anna Amālija (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera un Brandenburgas Luīzes Šarlotes meita, sava brālēna Hesenes-Kaseles landgrāfa Kārļa sieva un Zviedrijas karaļa Fredrika I māte.
Jaunums!!: Hesene un Kurzemes Marija Amālija · Redzēt vairāk »
Lāna (upe)
Lāna ir upe Vācijā, Ziemeļreinā-Vesfālenē un Hesenē.
Jaunums!!: Hesene un Lāna (upe) · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Hesene un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Leopolds fon Zahers-Mazohs
Leopolds fon Zahers-Mazohs (dzimis, miris) bija Ļvivā dzimis austriešu rakstnieks.
Jaunums!!: Hesene un Leopolds fon Zahers-Mazohs · Redzēt vairāk »
Li Čao
Li Čao (dzimis Taijuaņā) ir Ķīnas starptautiskais lielmeistars šahā (2007).
Jaunums!!: Hesene un Li Čao · Redzēt vairāk »
Luīza Elizabete, Kurzemes princese
Luīza Elizabete, Kurzemes princese (1646—1690) bija hercoga Jēkaba vecākā meita, kas 1670.
Jaunums!!: Hesene un Luīza Elizabete, Kurzemes princese · Redzēt vairāk »
Maina
Maina ir upe Vācijā (Bavārijā, Bādenē-Virtembergā un Hesenē).
Jaunums!!: Hesene un Maina · Redzēt vairāk »
Mainca
Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Hesene un Mainca · Redzēt vairāk »
Marburga
Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.
Jaunums!!: Hesene un Marburga · Redzēt vairāk »
Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.
Jaunums!!: Hesene un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »
Marijas iela (Rīga)
Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.
Jaunums!!: Hesene un Marijas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Marks Opeskins
Marks Opeskins (dzimis 1953. gadā Rīgā) ir kordiriģents, latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.
Jaunums!!: Hesene un Marks Opeskins · Redzēt vairāk »
Mazīts-(Mg)
Mazīts-(Mg) ir ļoti rets minerāls, viens no ceolītiem.
Jaunums!!: Hesene un Mazīts-(Mg) · Redzēt vairāk »
Mihails fon Reineke
Mihails fon Reineke (dzimis, miris) bija Madonas novadā dzimis vācbaltiešu/krievu izcelsmes Krievijas flotes viceadmirālis un hidrologs.
Jaunums!!: Hesene un Mihails fon Reineke · Redzēt vairāk »
Nasavas-Zīgenes Johans Morics
Nasavas-Zīgenes firsts Johans Morics; dzimis, miris) bija vācu firsts nīderlandiešu valsts dienestā, feldmaršals. Nīderlandes dienestā no 1621. gada, kur darbojās radinieka Frīdriha Henriha vadībā. 1636. gadā Nīderlandes Vestindijas kompānija iecēla Johanu Moricu par gubernatoru Nīderlandes īpašumiem Brazīlijā ar centru mūsdienu Resifi pilsētā. Viņam izdevās paplašināt kolonijas teritoriju un pārveidot Resifi pilsētu, kā arī uzaicināt uz koloniju māksliniekus un zinātniekus. Tomēr 1644. gadā Johans Morics tika atsaukts no Brazīlijas. Atgriezies Eiropā, kādu laiku darbojās Brandenburgas dienestā, Otrā angļu-nīderlandiešu kara laikā karoja Nīderlandes pusē. Johana Morica Hāgas rezidence, kas nosaukta viņa vārdā par Mauritshuis, mūsdienās ir ievērojams mākslas muzejs.
Jaunums!!: Hesene un Nasavas-Zīgenes Johans Morics · Redzēt vairāk »
Nāve spēlē šahu
Nāve spēlē šahu ir monumentāla glezna Tebī baznīcā netālu no Stokholmas, Zviedrijā.
Jaunums!!: Hesene un Nāve spēlē šahu · Redzēt vairāk »
Nekāra
Nekāra (vācu - Neckar) ir upe Vācijā (Bādenē-Virtembergā un Hesenē).
Jaunums!!: Hesene un Nekāra · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Hesene un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Ofenbaha pie Mainas
Ofenbaha pie Mainas ir pilsēta Hesenes federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Hesene un Ofenbaha pie Mainas · Redzēt vairāk »
Orānas Morics
Orānas Morics (dzimis, miris) bija Nīderlandes stadhaulders no 1585.
Jaunums!!: Hesene un Orānas Morics · Redzēt vairāk »
Orānas Vilhelms
Orānas Vilhelms (Villems), saukts arī Vilhelms Klusētājs (Willem de Zwijger, dzimis, miris), bija Nīderlandes politiskais un militārais līderis Nīderlandes Neatkarības kara laikā.
Jaunums!!: Hesene un Orānas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Oto fon Šepings
Oto fon Šepings (dzimis, miris) bija Kurzemē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālmajors, piedalījies 1812. gada karā.
Jaunums!!: Hesene un Oto fon Šepings · Redzēt vairāk »
Oto fon Rūtenbergs
Johans Jozefs Gothards Oto fon Rūtenbergs-Orgīss (dzimis, miris) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu rakstnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Hesene un Oto fon Rūtenbergs · Redzēt vairāk »
Pauls Ērlihs
Pauls Ērlihs (dzimis, miris) bija vācu ārsts un imunologs.
Jaunums!!: Hesene un Pauls Ērlihs · Redzēt vairāk »
Pauls Hindemits
Pauls Hindemits (dzimis, miris) bija vācu 20.
Jaunums!!: Hesene un Pauls Hindemits · Redzēt vairāk »
Peters Grīnbergs
Peters Grīnbergs (dzimis, miris fz-juelich.de) bija vācu fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
Jaunums!!: Hesene un Peters Grīnbergs · Redzēt vairāk »
Prazems
Prazems (no grieķu: prasites — 'akmens sīpolloku zaļā krāsā') ir puscaurspīdīga—caurspīdīga kvarcīta vai halcedona paveids bāli zaļā — zilganzaļā krāsā — šo terminu attiecina arī uz citiem līdzīgas krāsas akmeņiem.
Jaunums!!: Hesene un Prazems · Redzēt vairāk »
Princese Alise
F. Vinterhaltera gleznots princeses Alises portrets 1861. gadā Alise Moda Mērija (dzimusi 1843. gada 25. aprīlī Bekingemas pilī, Londonā, mirusi 1878. gada 14. decembrī Darmštatē, Hesenē) bija Apvienotās Karalistes princese un Hesenes hercogiene.
Jaunums!!: Hesene un Princese Alise · Redzēt vairāk »
Rūdijs Fellers
Rūdolfs "Rūdijs" Fellers (dzimis Hānavā, Hesenē) ir bijušais Vācijas futbola izlases uzbrucējs un kādreizējais Vācijas izlases treneris.
Jaunums!!: Hesene un Rūdijs Fellers · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bultmanis
Rūdolfs Kārlis Bultmanis (dzimis, miris) bija vācu luterisma teologs.
Jaunums!!: Hesene un Rūdolfs Bultmanis · Redzēt vairāk »
Rūdolfs no Kaseles
Rūdolfs no Kaseles bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem, kas cēlies no Kaseles, Hesenes zemes ziemeļos.
Jaunums!!: Hesene un Rūdolfs no Kaseles · Redzēt vairāk »
Reinzeme-Pfalca
Reinzeme-Pfalca ir viena no sešpadsmit Vācijas federālajām zemēm, atrodas valsts rietumos.
Jaunums!!: Hesene un Reinzeme-Pfalca · Redzēt vairāk »
Riselsheima
Riselsheima ir pilsēta Darmštates reģionā, Vācijas Hesenes federālās zemes dienvidos, Mainas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Hesene un Riselsheima · Redzēt vairāk »
Sergejs Aleksandrovičs
Lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija cara Aleksandra II piektais dēls un Krievijas valsts darbinieks.
Jaunums!!: Hesene un Sergejs Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »
Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā
thumb Vācijas dzelzceļos “luksoforus” dēvē tikai par signāliem (Vācu val. – das Signal vai die Eisenbahnsignale), kas atšķiras no Latvijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļa infrastruktūras signālsistēmas.
Jaunums!!: Hesene un Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā · Redzēt vairāk »
Somijas prezidents
Somijas Republikas prezidents ir Somijas valsts vadītājs.
Jaunums!!: Hesene un Somijas prezidents · Redzēt vairāk »
SV Darmstadt 98
SV Darmstadt 98 (oficiālais kluba nosaukums Sportverein Darmstadt 1898 e.V.), pazīstams arī kā Darmstadt 98, ir Vācijas futbola klubs no Darmštates, Hesenē.
Jaunums!!: Hesene un SV Darmstadt 98 · Redzēt vairāk »
Tauns
Tauns var būt.
Jaunums!!: Hesene un Tauns · Redzēt vairāk »
Tīringene
Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Hesene un Tīringene · Redzēt vairāk »
Ulrihs fon Heikings
Ulrihs fon Heikings (dzimis, miris) bija Piltenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Prūsijas Karalistes armijas ģenerālmajors.
Jaunums!!: Hesene un Ulrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Hesene un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »
Ungārijas Elizabete
Svētā Ungārijas Elizabete vai Tīringenes Elizbete (dzimusi, mirusi) bija Ungārijas karalistes princese, Tīringenes landgrāfiene un katoļu svētā.
Jaunums!!: Hesene un Ungārijas Elizabete · Redzēt vairāk »
Valters Dornbergers
Valters Roberts Dornbergers (Walter Robert Dornberger; dzimis, miris) bija Vācijas armijas virsnieks Pirmajā un Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Hesene un Valters Dornbergers · Redzēt vairāk »
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Jaunums!!: Hesene un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hesene un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »
Vācijas eiro monētas
Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas eiro monētas · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Hesene un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācijas piļu uzskaitījums
Vācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas piļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Hesene un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa vācmestri
Svētās Romas impērijas teritorijā. Vācu ordeņa vācmestri (latīņu: magister Germaniae, vācu: Deutschmeister jeb Meister zu deutschen und welschen Landen) bija Vācu ordeņa pavēlnieki (mestri) Svētās Romas impērijas teritorijā.
Jaunums!!: Hesene un Vācu ordeņa vācmestri · Redzēt vairāk »
Vīsbādene
Vīsbādene ir pilsēta Reinas upes labajā krastā Vācijā.
Jaunums!!: Hesene un Vīsbādene · Redzēt vairāk »
Veclāra
Veclāra ir sena pilsēta Vācijas rietumos pie Lānas upes.
Jaunums!!: Hesene un Veclāra · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Hesene un Venno · Redzēt vairāk »
Verners fon Mirbahs
Verners fon Mirbahs (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Hesene un Verners fon Mirbahs · Redzēt vairāk »
Vilhelms Grimms
Vilhelms Kārlis Grimms (dzimis, miris) bija vācu filologs un mitoloģijas pētnieks.
Jaunums!!: Hesene un Vilhelms Grimms · Redzēt vairāk »
Vilhelms Lībknehts
Vilhelms Lībknehts (dzimis Gīsenē, miris Berlīnē) bija vācu politiķis.
Jaunums!!: Hesene un Vilhelms Lībknehts · Redzēt vairāk »
Vilhelms Purvītis
Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Jaunums!!: Hesene un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »
Volgas vācieši
Volgas vāciešu apmetnes Saratovas apkaimē. Volgas vācieši (vai Russlanddeutsche — 'Krievijas vācieši') bija vācu etniskā grupa, kas kopš 18.
Jaunums!!: Hesene un Volgas vācieši · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Hesene un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hesene (Vācijas pavalsts), Hessen.
