Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Aškelona, Abū Simbelas tempļi, Afjonkarahisara, Aksaraja, Ankara, Asīrija, Ķīļu raksts, Čoruma, Čorumas ils, Babilonija, Bartina, Dzelzs laikmets, Ebla, Ebreji, Egejas civilizācija, Feniķija, Frīģija, Haleba, Hatušaša, Hetu arhitektūra, Hetu valoda, Izmira, Kanaāna, Kapadokija, Karamanas ils, Karija, Līkija, Liturģiskā valoda, Malatja, Malatjas ils, Mikēnu civilizācija, Ramzess Lielais, Sīrija, Tarsusa, Trojas karš, 13. gadsimts p.m.ē., 14. gadsimts p.m.ē., 17. gadsimts p.m.ē., 2. tūkstošgade p.m.ē..
Aškelona
Aškelona (IPA), senāk zināma arī kā Askalona un Al-Madždala, ir pilsēta Izraēlas Dienvidu apgabala Vidusjūras piekrastē, 50 kilometrus uz dienvidiem no Telavivas un 13 kilometrus uz ziemeļiem no Gazas sektora robežas.
Jaunums!!: Heti un Aškelona · Redzēt vairāk »
Abū Simbelas tempļi
Abū Simbelas tempļi Abū Simbelas tempļi ir divi masīvi akmens tempļi Ēģiptes dienvidos, Nūbijā.
Jaunums!!: Heti un Abū Simbelas tempļi · Redzēt vairāk »
Afjonkarahisara
Afjonkarahisara ir pilsēta Turcijas rietumos, ila centrs.
Jaunums!!: Heti un Afjonkarahisara · Redzēt vairāk »
Aksaraja
Aksaraja ( — ‘baltā pils’) ir pilsēta Turcijas vidienē, Aksarajas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Heti un Aksaraja · Redzēt vairāk »
Ankara
Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Heti un Ankara · Redzēt vairāk »
Asīrija
Asīrija uzplaukuma laikā Asīrija (akadiešu:𒀸𒋩, sīriešu: ܐܬܘܪ vai ܐܫܘܪ) bija Senās Divupes lielvalsts Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Heti un Asīrija · Redzēt vairāk »
Ķīļu raksts
Ķīļu raksts, ķīļraksts jeb vadžu raksts ir senākā zināmā rakstības forma.
Jaunums!!: Heti un Ķīļu raksts · Redzēt vairāk »
Čoruma
Čoruma ir pilsēta Turcijas ziemeļdaļā, Čorumas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Heti un Čoruma · Redzēt vairāk »
Čorumas ils
Čorumas ils ir Turcijas ils Melnās jūras reģionā, Anatolijas plakankalnē.
Jaunums!!: Heti un Čorumas ils · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Heti un Babilonija · Redzēt vairāk »
Bartina
Bartina ir pilsēta Turcijas ziemeļos, Bartinas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Heti un Bartina · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Heti un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Ebla
Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.
Jaunums!!: Heti un Ebla · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Heti un Ebreji · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Heti un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Jaunums!!: Heti un Feniķija · Redzēt vairāk »
Frīģija
Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē. Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas. Frīģija bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12.
Jaunums!!: Heti un Frīģija · Redzēt vairāk »
Haleba
Haleba ir lielpilsēta Sīrijas ziemeļos, muhafazas centrs.
Jaunums!!: Heti un Haleba · Redzēt vairāk »
Hatušaša
Hatušaša (hetu) bija Hetu impērijas galvaspilsēta vēlajā bronzas laikmetā.
Jaunums!!: Heti un Hatušaša · Redzēt vairāk »
Hetu arhitektūra
Hatušas drupas (Lauvu vārti), (Turcija) Hetu arhitektūra ir raksturīga ar virkni savdabīgām iezīmēm, kas veidojušās senā pagātnē un kurām nav līdzības ar kaimiņvalstīm, kā piemērs, heti izmantoja lielizmēra būvmateriālus, kas deva iespēju izveidot pārsegumus tuneļiem, vārtiem un būvēm.
Jaunums!!: Heti un Hetu arhitektūra · Redzēt vairāk »
Hetu valoda
Hetu valoda, arī nešītu valoda (𒉈𒅆𒇷, nešili), ir anatoliešu valoda, kurā runāja heti, kas no 17.
Jaunums!!: Heti un Hetu valoda · Redzēt vairāk »
Izmira
Izmira ir pilsēta Turcijas rietumos pie Egejas jūras Izmiras līča.
Jaunums!!: Heti un Izmira · Redzēt vairāk »
Kanaāna
Kanaāna Kanaāna (Canaan) bija sens nosaukums reģionam uz rietumiem no Jordānas upes.
Jaunums!!: Heti un Kanaāna · Redzēt vairāk »
Kapadokija
250px 250px Kapadokija — sens novads mūsdienu Turcijas teritorijā, Anatolijas pussalas austrumos.
Jaunums!!: Heti un Kapadokija · Redzēt vairāk »
Karamanas ils
Karamanas ils ir province centrālās Turcijas dienvidos, Taura ziemeļu nogāzēs.
Jaunums!!: Heti un Karamanas ils · Redzēt vairāk »
Karija
Karijas izvietojums Mazāzijā. Karija ir vēsturisks apgabals Mazāzijas dienvidrietumu piekrastē, kur antīkajos laikos dzīvoja kariešu tauta.
Jaunums!!: Heti un Karija · Redzēt vairāk »
Līkija
Līkijas izvietojums (dzeltenā krāsā). Līkijas pilsētas. Līkija ir vēsturisks novads, kuru senos laikos apdzīvoja līkieši, kas laikā no 15–14.
Jaunums!!: Heti un Līkija · Redzēt vairāk »
Liturģiskā valoda
Liturģiskā valoda vai svētā valoda ir valoda, kuru cilvēki asociē ar kādu konkrētu konfesiju un izmanto reliģisko rituālu veikšanai, ikdienā pārsvarā lietojot citu valodu.
Jaunums!!: Heti un Liturģiskā valoda · Redzēt vairāk »
Malatja
Malatja (agrāk hetu: Melid un grieķu: Μαλάτεια, Malateia) ir pilsēta Turcijas centrālajā austrumu daļā Eifratas ielejā un tā ir Malatjas ila centrs.
Jaunums!!: Heti un Malatja · Redzēt vairāk »
Malatjas ils
Malatjas ils ir province Turcijas dienvidaustrumos, Taura nogāzēs.
Jaunums!!: Heti un Malatjas ils · Redzēt vairāk »
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Jaunums!!: Heti un Mikēnu civilizācija · Redzēt vairāk »
Ramzess Lielais
Ramzess II Lielais (ap 1300. p.m.ē. — 1213. p.m.ē.) bija Senās Ēģiptes karavadonis un politiķis, deviņpadsmitās dinastijas trešais faraons.
Jaunums!!: Heti un Ramzess Lielais · Redzēt vairāk »
Sīrija
Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.
Jaunums!!: Heti un Sīrija · Redzēt vairāk »
Tarsusa
Tarsusa ir pilsēta Turcijas dienvidos, Mersinas ila austrumos.
Jaunums!!: Heti un Tarsusa · Redzēt vairāk »
Trojas karš
Trojas mūri. Trojas karš bija karš, par ko vēsta sengrieķu mitoloģija un literatūra.
Jaunums!!: Heti un Trojas karš · Redzēt vairāk »
13. gadsimts p.m.ē.
13.
Jaunums!!: Heti un 13. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
14. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1400. gadu p.m.ē. 14.
Jaunums!!: Heti un 14. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
17. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1700. gadu p.m.ē. 17.
Jaunums!!: Heti un 17. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
2. tūkstošgade p.m.ē.
Indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ekspansija. 2.
Jaunums!!: Heti un 2. tūkstošgade p.m.ē. · Redzēt vairāk »
