Atvērt Google MapsSatura rādītājs
27 attiecības: Alfrēds fon Goslers, Antons Frīdrihs Bīšings, Šlēsviga-Holšteina, Ārlava, Bernhards fon Bīlovs, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Filips Dēgens, Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Frīdrihs Karls fon Hessens, Honorijs III, Kalmāras ūnija, Klaipēda, Latvijas vācieši, Lībeka, Livonijas karš, Magnuss (Livonijas karalis), Meinards, Natālija Lopuhina, Obodrīti, Pēteris I, Piltenes apgabals, Pomerānijas baltu valoda, Somu jēgeri, Upmales dalīšanas līgums, Valdemārs II Estridsens, Vācijas Impērija, Vilhelms no Modenas.
Alfrēds fon Goslers
Alfrēds fon Goslers (1867—1946) bija Oberosta Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs Jelgavā, vēlāk Rīgā (1917—1918).
Skatīt Holšteina un Alfrēds fon Goslers
Antons Frīdrihs Bīšings
Antons Frīdrihs Bīšings (1724—1793) bija vācu luterāņu mācītājs, pedagogs un ģeogrāfs.
Skatīt Holšteina un Antons Frīdrihs Bīšings
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Skatīt Holšteina un Šlēsviga-Holšteina
Ārlava
Ārlava ir apdzīvota vieta Talsu novada Ārlavas pagastā.
Skatīt Holšteina un Ārlava
Bernhards fon Bīlovs
Bernhards Heinrihs Kārlis Martīns fon Bīlovs (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs no 1900.
Skatīt Holšteina un Bernhards fon Bīlovs
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Skatīt Holšteina un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Filips Dēgens
Filips Dēgens (dzimis Holšteinā, Šveicē) ir šveiciešu bijušais futbolists, aizsargs.
Skatīt Holšteina un Filips Dēgens
Frīdrihs Hartmanis Barizjens
Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.
Skatīt Holšteina un Frīdrihs Hartmanis Barizjens
Frīdrihs Karls fon Hessens
Frīdrihs Karls Ludvigs Konstantins fon Hessens (Friedrich Karl Ludwig Konstantin Landgraf von Hessen, dzimis, miris) bija Vācijas firsts, imperatora Vilhelma II brālēns.
Skatīt Holšteina un Frīdrihs Karls fon Hessens
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Holšteina un Honorijs III
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Skatīt Holšteina un Kalmāras ūnija
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Holšteina un Klaipēda
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Skatīt Holšteina un Latvijas vācieši
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Holšteina un Lībeka
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Holšteina un Livonijas karš
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Holšteina un Magnuss (Livonijas karalis)
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Holšteina un Meinards
Natālija Lopuhina
Lēvenvolde un galmadāma Hesenes-Homburgas hercogiene Anastasija (V. Jakobi gleznas "Jokdari ķeizarienes Annas galmā" fragments, 1872). Natālija Lopuhina, dzimusi Balka (von Balk, dzimusi, mirusi), bija Krievijas impērijas aristokrāte, pazīstama pēc sazvērestības ("Lopuhinas afēras"), ko it kā Holšteina un Francija vērpusi Krievijas galmā.
Skatīt Holšteina un Natālija Lopuhina
Obodrīti
Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.
Skatīt Holšteina un Obodrīti
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Holšteina un Pēteris I
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Holšteina un Piltenes apgabals
Pomerānijas baltu valoda
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas kultūra zelta krāsā) Pomerānijas baltu valoda ir mirusi rietumbaltu valoda, ko lietojuši Pomerānijas balti.
Skatīt Holšteina un Pomerānijas baltu valoda
Somu jēgeri
27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.
Skatīt Holšteina un Somu jēgeri
Upmales dalīšanas līgums
Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.
Skatīt Holšteina un Upmales dalīšanas līgums
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Skatīt Holšteina un Valdemārs II Estridsens
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Holšteina un Vācijas Impērija
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Holšteina un Vilhelms no Modenas