Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Atis Kronvalds, Auseklis (dzejnieks), Baltijas skolotāju seminārs, Baumaņu Kārlis, Brāļi Jurjāni, Daugavas zvejnieku dziesma, Dāvids Cimze, Dievs, svētī Latviju, Dobeles pils, Ernests Vīgners, Indriķis Zīle, Irlavas skolotāju seminārs, Jāņa dziesma, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Cimze, Jānis Neilands, Karavīri bēdājās, Kas tie tādi, kas dziedāja, Kur mājo, Latvija, Latvijas karogs, Latvijas nosaukums, Latvijas PSR, Līgo, laiva, uz ūdeņa, Maza biju, neredzēju, Mazsalacas vēsture, Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis), Nu ar Dievu, Vidzemīte, Oskars Šepskis, Pēteris Hincenbergs, Rīgas vēstures hronoloģija, Rihards Tomsons, Saules meita (dziesma), Saulkrastu vēsture, Sunākste, Sunākstes luterāņu baznīca, Tautas atmodas kustība Latvijā, Tēvijas dziesma, Viestura dārzs, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos, 1870. gada dziesmu diena Dobelē, 1870. gadi.
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »
Baltijas skolotāju seminārs
Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Brāļi Jurjāni
Juris Jurjāni Brāļi Jurjāni (Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940) un Pāvuls (1866—1948) Jurjāni) bija latviešu mūziķi un pedagogi, komponisti un folkloristi.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Brāļi Jurjāni · Redzēt vairāk »
Daugavas zvejnieku dziesma
Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »
Dāvids Cimze
Dāvids Cimze (1822—1872) bija latviešu pedagogs un komponists.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dāvids Cimze · Redzēt vairāk »
Dievs, svētī Latviju
Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Ernests Vīgners
Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »
Indriķis Zīle
Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »
Irlavas skolotāju seminārs
Irlavas skolotāju semināra ēka 2016. gadā Irlavas skolotāju seminārs bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Irlavas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Jāņa dziesma
Cimzes "Jāņu dziesmu" fragmenta notis. Jāņa dziesma ir populārāko Jāņu tautasdziesmu virkne Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jāņa dziesma · Redzēt vairāk »
Jānis Bētiņš (mūziķis)
Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jānis Neilands
Jānis Neilands (1840—1915) bija latviešu luterāņu mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Neilands · Redzēt vairāk »
Karavīri bēdājās
"Karavīri bēdājās" sākuma notis. Karavīri bēdājās ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Karavīri bēdājās · Redzēt vairāk »
Kas tie tādi, kas dziedāja
Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kas tie tādi, kas dziedāja · Redzēt vairāk »
Kur mājo
Kur mājo mana meitiņa ir Dāvida Cimzes sacerēta latviešu ziņģe, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kur mājo · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas nosaukums
Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Līgo, laiva, uz ūdeņa
Dziesmas "Līgo, laiva, uz ūdeņa" sākuma notis. Līgo, laiva, uz ūdeņa ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Līgo, laiva, uz ūdeņa · Redzēt vairāk »
Maza biju, neredzēju
"Maza biju, neredzēju" sākuma notis. Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Maza biju, neredzēju · Redzēt vairāk »
Mazsalacas vēsture
Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »
Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis)
Baumaņu Kārļa komponētā Mūsu Tēvs debesīs ir garīga kora dziesma korim ar Tēvreizes vārdiem.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis) · Redzēt vairāk »
Nu ar Dievu, Vidzemīte
"Nu ar Dievu, Vidzemīte" sākuma notis. Nu ar Dievu, Vidzemīte ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Nu ar Dievu, Vidzemīte · Redzēt vairāk »
Oskars Šepskis
Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Hincenbergs
Pēteris Hincenbergs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Pēteris Hincenbergs · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »
Saules meita (dziesma)
Saules meita kroņus pina ir mitoloģiskā latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē par Saules meitām un Dieva dēliem, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Saules meita (dziesma) · Redzēt vairāk »
Saulkrastu vēsture
Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Sunākste · Redzēt vairāk »
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »
Tēvijas dziesma
Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Tēvijas dziesma · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no līdz.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki · Redzēt vairāk »
1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos
Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. 1864.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos · Redzēt vairāk »
1870. gada dziesmu diena Dobelē
Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki. 1870.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 1870. gada dziesmu diena Dobelē · Redzēt vairāk »
1870. gadi
Versaļas pilī (1871). 1870.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 1870. gadi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki, Pirmie Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki.
