Ātrāk nekā pārlūku!
148 attiecības: Akmens, Aktinolīts, Aleirolīts, Amulas svīta, Antrakonīts, Apakšdevons, Arheji, Artēziskā aka, Astronomija, Atsegums, Augsne, Austrumkursas augstiene, Avanturīns, Avots, Šabazīts-Ca, Ģeoķīmija, Ģeofizika, Ģeoloģija, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskais stāvs, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Ģeotermālā enerģija, Ūdens, Ķūķu klintis, Žagares svīta, Žūšanas plaisas, Baltijas jūras anomālija, Baltkrievijas anteklīze, Bauskas svīta, Brekčija, Bruņa ala, Cietviela, Cinobrs, Cirkons, Daugavas svīta, Dārgakmens, Dūņas, Dēdēšana, Derīgie izrakteņi, Dolomītmerģelis, Drupieži, Dzelzsrūda, Dzilnas iezis, Eiropa (pavadonis), Eksogēnie procesi, Elejas svīta, Erozija, Ezers, Fācija, ..., Gabro, Gūdu klintis, Geizers, Gliptomorfoze, Gneiss, Granīts, Grants, Grunts, Grunts mehānika, Gulbju iezis, Gundars Mežinskis, Hidrosfēra, Hlorīti, Iežu tekstūra, Ieleja, Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Indija, Jezero krāteris, Jo (pavadonis), Jonišķu svīta, Kakadu nacionālais parks, Kalahari kratons, Kalcīts, Kalcijs, Kallisto (pavadonis), Kamenskas krāteris, Kanāriju Salas, Kanjons, Karbonātu minerāls, Karsta kritene, Karsta process, Kāpvālas kratons, Klints, Koipera josla, Konglomerāts (iezis), Korunds, Krams, Kristāliskais pamatklintājs, Kvarcs, Latvijas pamatieži, Laukakmens, Laukšpats, Launaga iezis, Limonīts, Litosfēra, Magma, Magmatiskie ieži, Mantijas mezosfēra, Masīvā tekstūra, Mēness, Merkurs (planēta), Metamorfie ieži, Metamorfisms, Metāli, Meteorīts, Migmatīts, Mineraloģija, Minerāls, Minerālvate, Mohavkīts, Naksa (Sicīlija), Neminerāls, Nogulumieži, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Ogres svīta, Oolīti, Opāls, Pazeme, Perms, Perseverance, Petrogrāfija, Petroloģija, Piena kvarcs, Plaisa, Plankumainā tekstūra, Psammītu struktūra, Pseidooolīti, Saules sistēma, Silikātu minerāls, Smiltis, Steatīts, Sufozija, Svalbāra, Talka slāneklis, Tēbe (pavadonis), Tērvetes svīta, Titānija, Titāns (pavadonis), Tobas ezers, Urāns (elements), Valetudo (pavadonis), Vanagu iezis, Viktors Grāvītis, Zeme (nozīmju atdalīšana), Zemes klātne (transports), Zemes nogruvums, Zemestrīce, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce. Izvērst indekss (98 vairāk) »
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Ieži un Akmens · Redzēt vairāk »
Aktinolīts
Aktinolīts (no (aktis) — 'stars' (kristāla formas dēļ) un λίθος (litos) — 'akmens') ir plaši izplatīts amfibolu grupas minerāls.
Jaunums!!: Ieži un Aktinolīts · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Ieži un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Amulas svīta
Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Ieži un Amulas svīta · Redzēt vairāk »
Antrakonīts
Antrakonīts ir minerāla - kalcīta vai ieža - marmora paveids.
Jaunums!!: Ieži un Antrakonīts · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Ieži un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Ieži un Arheji · Redzēt vairāk »
Artēziskā aka
Artēziskā aka ir inženiertehniskā būve, speciāli aprīkots urbums pazemes (artēzisko) ūdeņu ņemšanai.
Jaunums!!: Ieži un Artēziskā aka · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Ieži un Astronomija · Redzēt vairāk »
Atsegums
Atsegums ir redzama iežu daļa, kas atsegta Zemes virspusē.
Jaunums!!: Ieži un Atsegums · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Ieži un Augsne · Redzēt vairāk »
Austrumkursas augstiene
Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.
Jaunums!!: Ieži un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Avanturīns
Avanturīna paraugs Avanturīns (no — 'pie izdevības', atsaucoties uz avanturīna stikla nejaušu izgudrošanu XVIII gadsimtā Murāno darbnīcās)) ir kvarca paveids. Tas ir daļēji caurspīdīgs akmens ar plāniem vizlas plātnīšu ieslēgumiem, kas liek akmenim mirdzēt (avanturescence). Visbiežāk avanturīns ir zaļā krāsā, bet tas var būt arī oranžs, brūns, dzeltens, zils vai pelēks. Visbiežāk avanturīna īpašo mirdzumu rada fuksīta (viens no vizlu minerāliem) ieslēgumi — tie dod sudrabainu mirdzumu. Oranžu vai brūnu mirdzumu rada hematīts vai getīts. Nereti avanturīns ir joslains. Liels daudzums vizlas ieslēgumu var padarīt to necaurspīdīgu. Avanturīnam ir gan ieža, gan minerāla iezīmes — tas sastāv no vairākiem minerāliem, tomēr kvarcs ir lielā pārsvarā. Vairākas tā īpašības nedaudz atšķiras no kvarca īpašībām. Avanturīna blīvums ir 2,64—2,69 un cietība — ap 6,5. Tiek izgatavots arī avanturīna stikls — populārs avanturīna viltojums no stikla un vara. Stiklā tiek iekausētas redzama lieluma vara plātnītes kas izkliedētas ļoti vienmērīgi, kamēr īstā avanturīna ieslēgumi ir ļoti maziņi un tie izkliedēti nevienmērīgi. Sākotnējā Murāno avanturīna recepte tika turēta noslēpumā — tas bija krāšņs sarkans stikls ar zelta mirdzumu, kas bija skaistāks nekā jebkurš dabiskais avanturīns. Šī stikla izgatavošanas noslēpums ir zudis, taču ir attīstītas līdzīgas tehnoloģijas avanturīna stikla ieguvei. Zaļu avanturīna stiklu pirmoreiz ieguva 1865. gadā Francijā ar hroma piemaisījumu palīdzību un lielā daudzumā ražoja bižutērijai. Tiek ražota (galvenokārt Japānā) arī īpaši mirdzoša avanturīna laka. Pulēts avanturīna olis Par avanturīnu nereti sauc arī cita minerāla — oligoklaza mirdzošu paveidu. No avanturīna izgatavo pērlītes, figūriņas, apdares akmeni, akvāriju akmeņus, pieminekļus. Labas kvalitātes avanturīnu izmanto juvelierizstrādājumiem.
Jaunums!!: Ieži un Avanturīns · Redzēt vairāk »
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Jaunums!!: Ieži un Avots · Redzēt vairāk »
Šabazīts-Ca
Šabazīts-Ca (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir viens no ceolītu grupas minerāliem, samērā izplatīts.
Jaunums!!: Ieži un Šabazīts-Ca · Redzēt vairāk »
Ģeoķīmija
Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.
Jaunums!!: Ieži un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »
Ģeofizika
Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.
Jaunums!!: Ieži un Ģeofizika · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Ieži un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Ieži un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais stāvs
Ģeoloģiskais stāvs ir vispārējās ģeoloģiskās stratigrāfiskās skalas vienība, kas iekļaujas ģeoloģiskajā nodalījumā.
Jaunums!!: Ieži un Ģeoloģiskais stāvs · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Jaunums!!: Ieži un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Ieži un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Ģeotermālā enerģija
Islandē Ģeotermālā enerģija ir Zemes dzīļu siltums.
Jaunums!!: Ieži un Ģeotermālā enerģija · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Ieži un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Jaunums!!: Ieži un Ķūķu klintis · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Ieži un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Žūšanas plaisas
Žūšanas plaisas Žūšanas plaisas ir plaisas, kas rodas izžūstot un sablīvējoties ar ūdeni piesūcinātām mālainām vai kaļķainām dūņām, kā rezultātā uz dūņu virsmas veidojas neregulāri poligonāli apgabali.
Jaunums!!: Ieži un Žūšanas plaisas · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras anomālija
Baltijas jūras anomālija ir apļveida akmens veidojums Baltijas jūras gultnē, Botnijas jūras centrā.
Jaunums!!: Ieži un Baltijas jūras anomālija · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas anteklīze
Baltkrievijas anteklīze (Baltkrievijas-Lietuvas izcilnis, Mazūrijas-Baltkrievijas anteklīze) ir liela tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ tuvu Zemes virspusei.
Jaunums!!: Ieži un Baltkrievijas anteklīze · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Ieži un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Jaunums!!: Ieži un Brekčija · Redzēt vairāk »
Bruņa ala
Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu, kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.
Jaunums!!: Ieži un Bruņa ala · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Ieži un Cietviela · Redzēt vairāk »
Cinobrs
Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.
Jaunums!!: Ieži un Cinobrs · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Ieži un Cirkons · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Ieži un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Ieži un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Jaunums!!: Ieži un Dūņas · Redzēt vairāk »
Dēdēšana
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.
Jaunums!!: Ieži un Dēdēšana · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Ieži un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Ieži un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Ieži un Drupieži · Redzēt vairāk »
Dzelzsrūda
Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām Dzelzsrūda jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi.
Jaunums!!: Ieži un Dzelzsrūda · Redzēt vairāk »
Dzilnas iezis
Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Ieži un Dzilnas iezis · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Ieži un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Ieži un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Ieži un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Ieži un Erozija · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Ieži un Ezers · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Ieži un Fācija · Redzēt vairāk »
Gabro
ASV Gabro (no) ir magmatisks intruzīvs iezis.
Jaunums!!: Ieži un Gabro · Redzēt vairāk »
Gūdu klintis
Gūdu klintis 2004. gadā Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Ieži un Gūdu klintis · Redzēt vairāk »
Geizers
Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.
Jaunums!!: Ieži un Geizers · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Ieži un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Ieži un Gneiss · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Ieži un Granīts · Redzēt vairāk »
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Jaunums!!: Ieži un Grants · Redzēt vairāk »
Grunts
Grunts ( — 'pamats') var būt.
Jaunums!!: Ieži un Grunts · Redzēt vairāk »
Grunts mehānika
Izšķīdis grunts ceļš Grunts mehānika ir viena no mehānikas sadaļām, ko izmanto celtniecībā inženierģeoloģijas uzdevumā.
Jaunums!!: Ieži un Grunts mehānika · Redzēt vairāk »
Gulbju iezis
Gulbju iezis klints staba stadijā.Gulbju iezis (arī Gulbis un deminutīvā — Gulbītis) ir devona iežu atsegums Amatas labajā krastā, iepretim "Dārzleju" mājām.
Jaunums!!: Ieži un Gulbju iezis · Redzēt vairāk »
Gundars Mežinskis
Gundars Mežinskis (dzimis 1953. gada 14. februārī) ir habilitētais doktors, profesors, silikātu materiālu tehnoloģiju vadošais pētnieks augsttemperatūras materiālu un plazmas tehnoloģiju jomā, kā arī viens no nanomateriālu un sola-gela pārklājumu mācību kursu pamatlicējiem.
Jaunums!!: Ieži un Gundars Mežinskis · Redzēt vairāk »
Hidrosfēra
Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.
Jaunums!!: Ieži un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Jaunums!!: Ieži un Hlorīti · Redzēt vairāk »
Iežu tekstūra
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums.
Jaunums!!: Ieži un Iežu tekstūra · Redzēt vairāk »
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Jaunums!!: Ieži un Ieleja · Redzēt vairāk »
Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir AS Conexus Baltic Grid piederoša struktūrvienība.
Jaunums!!: Ieži un Inčukalna pazemes gāzes krātuve · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Ieži un Indija · Redzēt vairāk »
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Jaunums!!: Ieži un Jezero krāteris · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Ieži un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Ieži un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kakadu nacionālais parks
Kakadu nacionālais parks atrodas Ziemeļu teritorijā, Austrālijā, 171 km uz dienvidaustrumiem no Dārvinas.
Jaunums!!: Ieži un Kakadu nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Kalahari kratons
Kalahari kratons ir kratons, kas aizņem Dienvidāfrikas centrālo un ziemeļu daļu, Lesoto ziemeļu daļu, Svatinis, Mozambikas dienvidrietumu malu, Zimbabves centrālo un dienvidu daļu, gandrīz visu Botsvānu un Namībijas dienvidaustrumu daļu.
Jaunums!!: Ieži un Kalahari kratons · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Ieži un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Ieži un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Ieži un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kamenskas krāteris
Kamenskas krāteris ir triecienkrāteris (astroblēma), kas atrodas apmēram 10-15 km no Kamenskas-Šahtinskas pilsētas Rostovas apgabalā, Krievijā.
Jaunums!!: Ieži un Kamenskas krāteris · Redzēt vairāk »
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Jaunums!!: Ieži un Kanāriju Salas · Redzēt vairāk »
Kanjons
Kanjons Ladakhā Kanjons ir dziļa ieleja ar stāvām malām, kuru visbiežāk erozijas procesā izveidojusi kāda ūdens straume.
Jaunums!!: Ieži un Kanjons · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Ieži un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Karsta kritene
Skaistkalnē pie Skaistkalnes katoļu baznīcas (Šķūņa kritene) Karsta kritene ir karsta procesā veidojusies reljefa forma, kurai parasti ir piltuves forma dažu metru līdz desmitiem metru diametrā.
Jaunums!!: Ieži un Karsta kritene · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Ieži un Karsta process · Redzēt vairāk »
Kāpvālas kratons
Kāpvālas kratons ir ap 1 200 000 km2 liels kratons Dienvidāfrikā, Limpopo provincē un Svatini.
Jaunums!!: Ieži un Kāpvālas kratons · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Ieži un Klints · Redzēt vairāk »
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Jaunums!!: Ieži un Koipera josla · Redzēt vairāk »
Konglomerāts (iezis)
Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.
Jaunums!!: Ieži un Konglomerāts (iezis) · Redzēt vairāk »
Korunds
Korunds (iespējams, no sanskrita: kuruvinda — 'rubīns') — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda.
Jaunums!!: Ieži un Korunds · Redzēt vairāk »
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Jaunums!!: Ieži un Krams · Redzēt vairāk »
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Ieži un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Ieži un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Ieži un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Laukakmens
Igaunijā Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par.
Jaunums!!: Ieži un Laukakmens · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Ieži un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Launaga iezis
Launaga iezis (arī Ērmaņuiezis, Launagiezis) ir augstas un platas, koši baltas smilšakmens klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, augšpus Braslas grīvai.
Jaunums!!: Ieži un Launaga iezis · Redzēt vairāk »
Limonīts
thumb Limonīts ir purva rūda, kas izgulsnējas no avotu, purvu un ezeru ūdeņiem ar paaugstinātu dzelzs saturu (satur dzelzs hidroksīdu).
Jaunums!!: Ieži un Limonīts · Redzēt vairāk »
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Jaunums!!: Ieži un Litosfēra · Redzēt vairāk »
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Jaunums!!: Ieži un Magma · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Ieži un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Mantijas mezosfēra
Mantijas mezosfēra ir zem astenosfēras esošais slānis, kurā ieži ir daudz blīvākā stāvoklī.
Jaunums!!: Ieži un Mantijas mezosfēra · Redzēt vairāk »
Masīvā tekstūra
Kvarca smilšakmens ar masīvu tekstūru Masīvā tekstūra ir graudainu nogulumiežu tekstūra, kuros daļiņas nekādā veidā nav orientētas, kā rezultātā iezis, to skaldot, veido nepareizas formas atlūzas.
Jaunums!!: Ieži un Masīvā tekstūra · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Ieži un Mēness · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Ieži un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Ieži un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Jaunums!!: Ieži un Metamorfisms · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Ieži un Metāli · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Ieži un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Migmatīts
Migmatīts. Migmatīts ir sārti pelēks vai tumši pelēks iezis, kura metamorfo iežu, visbiežāk gneisu vai amfibolītu joslas sakārtotas paralēli ar granīta sastāva materiālu.
Jaunums!!: Ieži un Migmatīts · Redzēt vairāk »
Mineraloģija
Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.
Jaunums!!: Ieži un Mineraloģija · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Ieži un Minerāls · Redzēt vairāk »
Minerālvate
Akmensvate Minerālvate ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus minerālu materiālus, piemēram, keramiku.
Jaunums!!: Ieži un Minerālvate · Redzēt vairāk »
Mohavkīts
Pulēts 82 gramu mohavkīta tīrradnis Mohavkīta tīrradnis Mohavkīts ir rets iezis, kas sastāv no arsēna, sudraba, niķeļa, skutterudīta un vara ar formulu Cu3As līdz Cu6As maisījuma, un vistīrākais materiāls parasti ticis atrasts baltā kvarca masā.
Jaunums!!: Ieži un Mohavkīts · Redzēt vairāk »
Naksa (Sicīlija)
Naksa bija sengrieķu pilsēta Lielajā Grieķijā, Sicīlijas ziemeļaustrumu piekrastē, netālu no Giardini Naksas pilsētas, Mesīnas provincē, Itālijā.
Jaunums!!: Ieži un Naksa (Sicīlija) · Redzēt vairāk »
Neminerāls
Neminerāls ir mineraloģijā samērā reti lietots termins, kas apzīmē dabā atrodamu vielu, kā īpašības neļauj to pieskaitīt minerāliem (tai skaitā arī iežiem, kas sastāv no minerāliem) un mineraloīdiem.
Jaunums!!: Ieži un Neminerāls · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Ieži un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs
Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.
Jaunums!!: Ieži un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Ieži un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Oolīti
Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).
Jaunums!!: Ieži un Oolīti · Redzēt vairāk »
Opāls
Austrālijas Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
Jaunums!!: Ieži un Opāls · Redzēt vairāk »
Pazeme
Pazemes upe Pazeme ir zeme zem Zemes virskārtām, ko var sastapt dažādos veidos un dziļumos.
Jaunums!!: Ieži un Pazeme · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Ieži un Perms · Redzēt vairāk »
Perseverance
Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.
Jaunums!!: Ieži un Perseverance · Redzēt vairāk »
Petrogrāfija
Petrogrāfija (no "akmens" un γράφω "rakstīt") ir petroloģijas novirziens, zinātne par iežiem - heterogēnām litosfēras sastāvdaļām.
Jaunums!!: Ieži un Petrogrāfija · Redzēt vairāk »
Petroloģija
Petroloģija pēta iežus Petroloģija (pétros — ‘akmens’; — ‘mācība’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī magmatiskos iežus un metamorfos iežus.
Jaunums!!: Ieži un Petroloģija · Redzēt vairāk »
Piena kvarcs
Piena kvarcs Piena kvarcs ir visizplatītākais kvarca paveids — piena krāsas kvarcs, kas satur daudzus mikroskopiskus gāzu ieslēgumus un/vai ūdens ieslēgumus.
Jaunums!!: Ieži un Piena kvarcs · Redzēt vairāk »
Plaisa
Plaisa, kura izveidojusies, ieplaisājot stiklam. Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos.
Jaunums!!: Ieži un Plaisa · Redzēt vairāk »
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Jaunums!!: Ieži un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Psammītu struktūra
Dažāda izmēra un noapaļotības pakāpes smilšu graudiņi. Psammītu struktūra ir klasiskās iežu struktūras paveids, kas raksturīgs smiltīm un smilšakmeņiem ar 1,0 līdz 0,1 mm lielu noapaļotu smilšu graudiņu pārsvaru.
Jaunums!!: Ieži un Psammītu struktūra · Redzēt vairāk »
Pseidooolīti
Pseidooolīti ir ģeoloģisks termins, ar ko vieni autori var apzīmēt dažādas izcelsmes oolītveidīgus veidojumus bez koncentriski čaulainas struktūras, bet citi sedimentācijas procesā nogludinātus lodveidīgus karbonātisku iežu gabalus, kas atrodas citu iežu sastāvā.
Jaunums!!: Ieži un Pseidooolīti · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Ieži un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Silikātu minerāls
Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.
Jaunums!!: Ieži un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Ieži un Smiltis · Redzēt vairāk »
Steatīts
skarabeja amulets. Steatīts ir talka paveids, kas drīzāk ir nevis minerāla paveids, bet gan iezis, jo tas sastāv no maziem talka kristāliņiem un citu materiālu piejaukuma.
Jaunums!!: Ieži un Steatīts · Redzēt vairāk »
Sufozija
Sufozija ir iežu izskalošana, ko veic pazemes ūdeņi smilšakmeņos.
Jaunums!!: Ieži un Sufozija · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Ieži un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Talka slāneklis
Talka slāneklis Talka slāneklis ir pelēks, retāk tumši pelēks iezis ar tipisku lepidoblastisku, retāk granoblastisku, smalkgraudainu struktūru.
Jaunums!!: Ieži un Talka slāneklis · Redzēt vairāk »
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Jaunums!!: Ieži un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Ieži un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Titānija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Ieži un Titānija · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Ieži un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tobas ezers
Tobas ezers ir liels ezers Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Ieži un Tobas ezers · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Ieži un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Valetudo (pavadonis)
Valetudo jeb Jupiters LXII ir viens no mazākajiem Jupitera ārējiem pavadoņiem.
Jaunums!!: Ieži un Valetudo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Vanagu iezis
Zvārtes iezim Vanagu iezis (arī Roču iezis, Egļu krauja) ir aptuveni 250 m plats divpakāpju smilšakmens iezis Amatas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Ieži un Vanagu iezis · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Ieži un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Zeme (nozīmju atdalīšana)
Zeme var būt.
Jaunums!!: Ieži un Zeme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Zemes klātne (transports)
Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.
Jaunums!!: Ieži un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »
Zemes nogruvums
datorgrafisks attēlojums Zemes nogruvums ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana.
Jaunums!!: Ieži un Zemes nogruvums · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Ieži un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2004.
Jaunums!!: Ieži un 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce · Redzēt vairāk »
