Ātrāk nekā pārlūku!
125 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Aleksandrs Bunge, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs Gorčakovs, Aleksandrs I Romanovs, Alfrēds Rozenbergs, Andreass fon Lēviss of Menārs, Andrejs Stērste, Autonomā Igaunijas guberņa, Štriki, Ēriks Kumari, Ādams Johans fon Krūzenšterns, Baltenlande, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Botānika, Brāļu draudze, Burhards Zīlmanis, Džordžs Brauns, Dzimtbūšana, Eduards fon Delingshauzens, Elizabete Petrovna, Estonia (korporācija), Fabiāns Šteinheils, Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens, Filips Pauluči, Fjodors Apraksins, Fon Belovi, Francs Johans Nerlings, Frīdrihs Bukshēvdens, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters, Gerhards fon Rozens, Gregors fon Bergs, Guberņa, Gvido Šneiders, Heinrihs Paegle, Hermanis fon Keizerlings, Hermanis Hese, Igaunija, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas ģerbonis, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas krievi, Igaunijas Laucinieku savienība, Igaunijas vēsture, Igaunijas Zemes padome, Jākobs fon Ikskils, ..., Jāns Tēmants, Jūlija Hausmane, Jervas zeme, Jiri Uluotss, Juhans Kuks, Kara revolucionārās komitejas, Karls fon Breverns, Katrīna II Lielā, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Heinrihs fon Paukers, Klapje de Kolongi, Konrāds fon Grīnevalds, Krāsnas igauņi, Krišjānis Barons, Krievijas igauņi, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas guberņas, Krievijas Republika, Kristiāns Dāls, Landtāgs, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas vēsture, Lēvenšterni, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Ludvigs Augusts Mellīns, Ludvigs Knorings, Magnuss Georgs fon Paukers, Magnuss Gustavs fon Esens, Osvalds Šmīdebergs, Oto Augusts Strandmans, Oto fon Siverss, Oto Tīfs, Otrā atmoda, Pauls fon Lilienfelds-Toals, Pauls fon Rennenkampfs, Pauls Jordans, Pauls Lopenove, Pāleni, Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725), Pēterburgas guberņa, Pēteris I, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Pihticas klosteris, Reinholds Girgensons (mācītājs), Romāns Adelheims, Salavats Julajevs, Sillamē, Stenboka nams, Tallina, Tallinas vēsture, Tartu, Tērbatas mācību apgabals, Tomass Johans Zēbeks, Valga, Valkas vēsture, Vasknarva, Vācbaltieši, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vāli, Verners Cēge fon Manteifels, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, Zīversi, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zviedru Igaunija, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 8. armija (Vācijas Impērija). Izvērst indekss (75 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Bunge
Aleksandrs Bunge (1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Aleksandrs Bunge · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Keizerlings
Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Gorčakovs
Aleksandrs Gorčakovs (krievu: Александр Михайлович Горчаков; dzimis 1798. gada 4. jūnijā Hāpsalu, Igaunijas guberņā, miris 1883. gada 27. februārī Bādenbādenē) bija Krievijas Impērijas ārpolitikas vadītājs Aleksandra II laikā, pēdējais Krievijas Impērijas kanclers (no 1867. gada).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Aleksandrs Gorčakovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Andreass fon Lēviss of Menārs
Andreass fon Lēviss of Menārs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu lauksaimniecības un mežkopības speciālists, kā arī rakstnieks un mākslinieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Andreass fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Andrejs Stērste
Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Štriki
Štriku dzimtas ģerbonis. Tāgaperas muiža (''Wagenküll'') pie Helmes Igaunijā. Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (''Morsel-Podrigel'') pie Helmes Igaunijā. Štriki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Štriki · Redzēt vairāk »
Ēriks Kumari
Ēriks Kumari; dzimis Ēriks Matiass Sitss; dzimis Igaunijā, Lēnes apriņķa Kirblas ciemā, miris Tartu) bija igauņu un padomju zinātnieks, ornitologs un ekologs. Bioloģijas zinātņu doktors (1972), Igaunijas PSR nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Ēriks Kumari · Redzēt vairāk »
Ādams Johans fon Krūzenšterns
Ādams Johans fon Krūzenšterns (dzimis, miris) jeb Ivans Krūzenšterns bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Ādams Johans fon Krūzenšterns · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori · Redzēt vairāk »
Baltijas Olimpiskā komiteja
1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā reklāma žurnālā «К спорту!» (1914). Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) bija par sportu atbildīgā organizācija Krievijas Impērijas Baltijas provincēs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Baltijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Botānika · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Burhards Zīlmanis
Burhards Georgs Zīlmanis (dzimis, miris) bija Straupē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Burhards Zīlmanis · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Eduards fon Delingshauzens
Eduards Jūliuss Aleksandrs fon Delingshauzens (1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Eduards fon Delingshauzens · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Estonia (korporācija)
Studentu korporācijas ''Estonia'' ģerbonis. Estonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1821.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Estonia (korporācija) · Redzēt vairāk »
Fabiāns Šteinheils
Grāfs Fabiāns Gothards fon Šteinheils (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis (no 1819. gada).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Fabiāns Šteinheils · Redzēt vairāk »
Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens
Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (1752—1837) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas karavadonis Napoleona karu laikā, feldmaršals (1826).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Fjodors Apraksins
Grāfs Fjodors Apraksins (dzimis, miris) bija krievu politiķis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Fjodors Apraksins · Redzēt vairāk »
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Fon Belovi · Redzēt vairāk »
Francs Johans Nerlings
Francs Johans Nerlings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Francs Johans Nerlings · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Frīdrihs Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters
Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters (dzimis, miris) bija Lazdonā dzimis Igaunijas luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Rozens
Gerhards Pauls fon Rozens (1856—1927) bija vācbaltiešu gleznotājs, Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Gerhards fon Rozens · Redzēt vairāk »
Gregors fon Bergs
Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »
Guberņa
Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Guberņa · Redzēt vairāk »
Gvido Šneiders
Gvido Šneiders (1866—1948) bija vācbaltiešu izcelsmes zoologs un pasniedzējs, Rīgas Politehniskā institūta, vēlāk Latvijas Universitātes (1907—1921) un Tartu Universitātes (1921–1923) profesors.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Gvido Šneiders · Redzēt vairāk »
Heinrihs Paegle
Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Heinrihs Paegle · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Keizerlings
Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Hermanis Hese
Hermanis Karls Hese (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Hermanis Hese · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas Atmodas laiks
Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģerbonis
Igaunijas valsts ģerbonis ir viens no Igaunijas valsts simboliem.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Igaunijas krievi
Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »
Igaunijas Laucinieku savienība
Igaunijas Laucinieku savienība (EMRL jeb EML; saukta arī par Maaliit — "Zemes savienība") bija 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas Laucinieku savienība · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »
Jākobs fon Ikskils
Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »
Jāns Tēmants
Jāns Tēmants (1872–1941?) bija igauņu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Jāns Tēmants · Redzēt vairāk »
Jūlija Hausmane
Jūlija Hausmane (1826—1901) bija vācbaltiešu dzejniece, guvernante un mūzikas skolotāja.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Jūlija Hausmane · Redzēt vairāk »
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Jervas zeme · Redzēt vairāk »
Jiri Uluotss
Jiri Uluotss (1890—1945) bija igauņu jurists un sabiedriskais darbinieks, Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes romiešu un igauņu likumdošanas docētājs (1919—1944) un dekāns.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Jiri Uluotss · Redzēt vairāk »
Juhans Kuks
Juhans Kuks (1885—1942), arī Johans Kuks, bija igauņu ekonomists, politiķis un uzņēmējs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Juhans Kuks · Redzēt vairāk »
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »
Karls fon Breverns
Karls fon Breverns (1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Karls fon Breverns · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Heinrihs fon Heikings
Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »
Kārlis Heinrihs fon Paukers
Kārlis Heinrihs fon Paukers (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis filologs, latīnists, sengrieķu valodas un literatūras profesors.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Kārlis Heinrihs fon Paukers · Redzēt vairāk »
Klapje de Kolongi
Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas Impērijā 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Grīnevalds
Konrads Frīdrihs fon Grīnevalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes dzelzceļa būves inženieris.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Konrāds fon Grīnevalds · Redzēt vairāk »
Krāsnas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Krāsnas igauņi bija Krievijā, Pleskavas apgabalā dzīvojoša igauņu etniskā grupa.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Krāsnas igauņi · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krievijas igauņi
Igauņi, kas pārceļas no Krievijas uz Igauniju (Narva, 1921) Krievijas igauņi (igauņu: Venemaa eestlased) ir viena no mazākajām etniskajām grupām Krievijā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Krievijas igauņi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas guberņas
Krievijas Impērijas guberņas (1898) Krievijas Impērijas guberņas bija Krievijas Impērijas guberņas, kuras sāka veidot pēc Pētera I administratīvi teritoriālās reformas.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Krievijas Impērijas guberņas · Redzēt vairāk »
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »
Kristiāns Dāls
Kristiāns Juhans Dāls (dzimis, miris) bija Igaunijas zviedru izcelsmes kapteinis, polārpētnieks un jūrskolu pedagogs, Krievijas impērijas titulārpadomnieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Kristiāns Dāls · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lēvenšterni
Lēvenšternu dzimtas ģerbonis (1650) Lēvenšterni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Lēvenšterni · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Ludvigs Augusts Mellīns
Ludvigs Augusts Mellīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks, kartogrāfs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Ludvigs Augusts Mellīns · Redzēt vairāk »
Ludvigs Knorings
Ludvigs fon Knorings 17. gadsimta krievu bajāra tērpā Pēterburgas Ziemas pils kostīmu ballē (1903) Ludvigs fon Knorings (1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) priekšsēdētājs (1919).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Ludvigs Knorings · Redzēt vairāk »
Magnuss Georgs fon Paukers
Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Magnuss Georgs fon Paukers · Redzēt vairāk »
Magnuss Gustavs fon Esens
Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »
Osvalds Šmīdebergs
Johans Ernests Osvalds Šmīdebergs (1838-1921) bija latviešu un vācbaltu izcelsmes farmakologs, kas 1868.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Osvalds Šmīdebergs · Redzēt vairāk »
Oto Augusts Strandmans
Oto Augusts Strandmans (1875—1941), arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Oto Augusts Strandmans · Redzēt vairāk »
Oto fon Siverss
Oto fon Siverss (1836—1909) bija vācbaltiešu izcelsmes būvinženieris un arhitekts.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Oto fon Siverss · Redzēt vairāk »
Oto Tīfs
Oto Tīfs (dzimis, miris) bija igauņu karavīrs, jurists un politiķis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Oto Tīfs · Redzēt vairāk »
Otrā atmoda
Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »
Pauls fon Lilienfelds-Toals
Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pauls fon Lilienfelds-Toals · Redzēt vairāk »
Pauls fon Rennenkampfs
Pauls fon Rennenkampfs (dzimis Raplas apriņķa Konuveres muižā Igaunijā, miris Taganrogā) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pauls fon Rennenkampfs · Redzēt vairāk »
Pauls Jordans
Pauls Eduards Jordans (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks un statistiķis.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pauls Jordans · Redzēt vairāk »
Pauls Lopenove
Pauls Lopenove (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Kaives mācītājs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pauls Lopenove · Redzēt vairāk »
Pāleni
Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pāleni · Redzēt vairāk »
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725)
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas bija cara Pētera I īstenota Krievijas caristes pārvaldes reforma, kuras gaitā tās teritoriju Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725) · Redzēt vairāk »
Pēterburgas guberņa
Pēterburgas guberņa, no 1914.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pēterburgas guberņa · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Pihticas klosteris
Pihticas Debesīs uzņemšanas Stavropigiskais sieviešu klosteris (vai) ir Krievu pareizticīgās baznīcas sieviešu klosteris, kas atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos, Alutaguzes pagastā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Pihticas klosteris · Redzēt vairāk »
Reinholds Girgensons (mācītājs)
Reinholds Ernsts Leonhards Girgensons (dzimis, miris) bija Opekalnā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Reinholds Girgensons (mācītājs) · Redzēt vairāk »
Romāns Adelheims
Romāns Augusts Adelheims (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1925-1938).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Romāns Adelheims · Redzēt vairāk »
Salavats Julajevs
Salavats Julajevs (— ‘Salavats Julaja dēls’; dzimis Ufas provincē, miris Rogevīkā) ir baškīru nacionālais varonis, viens no Krievijas zemnieku kara vadītājiem, Jemeļjana Pugačova cīņubiedrs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Salavats Julajevs · Redzēt vairāk »
Sillamē
Sillamē ir pilsēta Austrumviru apriņķī, Igaunijas ziemeļu daļā, Somu līča dienvidu krastā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Sillamē · Redzēt vairāk »
Stenboka nams
Stenboka nams ir 18.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Stenboka nams · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Tallina · Redzēt vairāk »
Tallinas vēsture
Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Tartu · Redzēt vairāk »
Tērbatas mācību apgabals
Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »
Tomass Johans Zēbeks
Tomass Johans Zēbeks (–) bija vācbaltiešu fiziķis, kas 1821.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Tomass Johans Zēbeks · Redzēt vairāk »
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Valga · Redzēt vairāk »
Valkas vēsture
Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »
Vasknarva
Vasknarva, līdz 20.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vasknarva · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Vāli
Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vāli · Redzēt vairāk »
Verners Cēge fon Manteifels
Verners Maksimiliāns Frīdrihs Cēge fon Manteifels (1857–1926) bija vācbaltiešu ķirurgs un Tērbatas Universitātes medicīnas profesors.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Verners Cēge fon Manteifels · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »
Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens
Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Zīversi · Redzēt vairāk »
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
1912. gada vasaras olimpiskās spēles
1912.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Jaunums!!: Igaunijas guberņa un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rēveles guberņa, Rēveles vietniecība.
