Ātrāk nekā pārlūku!
167 attiecības: Adalberts Becenbergers, Afrikandu valoda, Albāņi, Albāņu valoda, Alemaņu valoda, Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, Analītiska valoda, Anatoliešu valodas, Angļu valoda, Apzīmētājs, Armēņi, Armēņu valoda, Aromūnu valoda, Asamiešu valoda, Augšsorbu valoda, Auklas keramikas kultūra, Austrumslāvu valodas, Avesta (valoda), Šugnani, Ģermāņi, Ģermāņu valodas, Ķelti, Ķeltu valodas, Čigānu valoda, Balti, Baltkrievu valoda, Baltu pirmvaloda, Baltu valodas, Baltu-slāvu valodas, Basku valoda, Bavāriešu valoda, Baznīcslāvu valoda, Bengāļu valoda, Bhodžpūru valoda, Brāļi Grimmi, Bretoņu valoda, Briteirušas citānija, Bulgāru valoda, Centrālāzija, Dalmāciešu valoda, Dardu valodas, Dari, Daudzskaitlis, Dienvidslāvu valodas, Divskaitlis, Dzimte (gramatika), Eiropa, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Eiropas vēsture, ..., Esperanto, Etimoloģija, Etruski, Etrusku valoda, Fērieši, Frīzi, Frīziskās valodas, Friulu valoda, Galindu valoda, Gēlu valodas, Gotu valoda, Gramatiskais skaitlis, Grieķi, Grieķu valoda, Gundegu dzimta, Helēniešu valodas, Heti, Hetu valoda, Igaunija, Igaunijas vēsture, Indija, Indoāriešu valodas, Indoeiropieši, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoirāņu valodas, Islandieši, ISO 639-2, Itāļu valoda, Itāļu valodas, Izolēta valoda, Jaungrieķu valoda, Jaunnorvēģu valoda, Jānis Endzelīns, Jātvingi, Jātvingu valoda, Jūgs, Jidišs, Kašūbu valoda, Kaukāza valodas, Khovāra, Kokle, Krievi, Krievija, Krievu valoda, Kurdu valoda, Ladīnu valoda, Latīņu valoda, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu valoda, Lejasprūsiskais dialekts, Lejassorbu valoda, Lejasvācu valoda, Lezgīni, Lietuva, Lietuviešu valoda, Limburgiešu valoda, Lokāma valoda, Luzitāņi, Melnā jūra, Mesapiešu valoda, Nauda, Neapoliešu valoda, Normandiešu valoda, Norvēģu valoda, Olsteras skotu valoda, Osetīnu valoda, Persiešu valoda, Poļu valoda, Portugāļu valoda, Priekšindoeiropiešu valodas, Puštu, Retoromāņu valoda, Rietumģermāņu valodas, Rietumslāvu valodas, Rigvēda, Romāņu valodas, Rumāņu valoda, Sanskrits, Sēļi, Sēļu valoda, Senangļu valoda, Sengrieķu valoda, Sennorvēģu valoda, Senpersiešu valoda, Senprūšu valoda, Serbu valoda, Singāļu valoda, Sinotibetiešu valodas, Sintētiska valoda, Skotu valoda, Slāvu valodas, Slovāki, Slovēņu valoda, Somi, Somijas vēsture, Somugru valodas, Sovijs, Spāņi, Spāņu valoda, Tadžiku valoda, Tališi, Tirsēniešu valodas, Tohāru valodas, Ungārija, Urāliešu valodas, Vahanu valoda, Valoda, Valodu saime, Vācu valoda, Vilamoviešu valoda, Zazu valoda, Zemgaļu valoda, Ziemeļģermāņu valodas, Ziemeļu Dvina, Ziemeļvalstis, Zviedru valoda. Izvērst indekss (117 vairāk) »
Adalberts Becenbergers
Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Adalberts Becenbergers · Redzēt vairāk »
Afrikandu valoda
Afrikandu valoda (afrikaans), saukta arī par afrikaneru valodu, afrikānsu, būru valodu (no — 'zemnieks'), Kāpas holandiešu valodu, ir rietumģermāņu valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Afrikandu valoda · Redzēt vairāk »
Albāņi
Albāņi (Shqiptarët no jēdziena — runāt saprotami) ir tauta Balkānu pussalas rietumos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Albāņi · Redzēt vairāk »
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Albāņu valoda · Redzēt vairāk »
Alemaņu valoda
Alemaņu valoda (Alemannisch) ir vairāku vācu valodas dialektu kopa.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Alemaņu valoda · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāju valodas
Čičenicā atrasts maiju jukateku valodā ap 11.—12. gadsimtu sarakstītais Drēzdenes kodekss Amerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Amerikas pamatiedzīvotāju valodas · Redzēt vairāk »
Analītiska valoda
Analītiska valoda ir tāda, kurā dažādas gramatiskās attieksmes izsaka ar vārdu kārtības izmainīšanu vai citu vārdu pievienošanu, nevis vārdu locīšanu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Analītiska valoda · Redzēt vairāk »
Anatoliešu valodas
Anatoliešu valodu izplatība Anatolijā, mūsdienu Turcijas teritorijā Anatoliešu valodas ir izmirusi indoeiropiešu valodu grupa, kuras bija izplatītas Anatolijā, mūsdienu Turcijas teritorijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Anatoliešu valodas · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Apzīmētājs
Apzīmētājs jeb atribūts (— ‘piešķirtais’) ir teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai arī kādu tā nozīmē lietotu vārdu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Apzīmētājs · Redzēt vairāk »
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Armēņi · Redzēt vairāk »
Armēņu valoda
Armēņu valoda (հայերեն) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Armēņu valoda · Redzēt vairāk »
Aromūnu valoda
Aromūnu valoda (rrãmãneshti, armãneashti), arī Maķedonijas rumāņu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda aptuveni 113 tūkstošiem aromūniem.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Aromūnu valoda · Redzēt vairāk »
Asamiešu valoda
Asamiešu valoda (অসমীয়া Ôxômiya) ir viena no Indoeiropiešu saimes valodām un tajā runā Indijas Asamas štata tauta asamieši.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Asamiešu valoda · Redzēt vairāk »
Augšsorbu valoda
Augšsorbu valoda (hornjoserbšćina) ir rietumslāvu valoda, kurā runā no 12 līdz 20 tūkstošiem cilvēku, kas galvenokārt dzīvo Vācijas austrumu federālajās zemēs Saksijā un Brandenburgā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Augšsorbu valoda · Redzēt vairāk »
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Austrumslāvu valodas
Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Austrumslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Avesta (valoda)
Avesta ir senākā no rakstu pieminekļos saglabātajām irāņu valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Avesta (valoda) · Redzēt vairāk »
Šugnani
Šugnani (pašnosaukums — хуг̌нӣ, хуг̌ну̊нӣ) ir viena no pamiriešu tautām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Šugnani · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Ķelti
Mēna (''Mannin''), Skotija (''Alba'') un Velsa (''Cymru''). Ķelti bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ķelti · Redzēt vairāk »
Ķeltu valodas
Ķeltu valodas ir valodu grupa, kura pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ķeltu valodas · Redzēt vairāk »
Čigānu valoda
Čigānu valoda (romani ćhib), arī romu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes indoirāņu valodu atzara valoda, ko lieto čigānu diasporai piederīgie iedzīvotāji visā pasaulē.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Čigānu valoda · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Balti · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu valodas
Baltu-slāvu valodas, dažkārt arī baltslāvu valodas, ir pie indoeiropiešu valodu saimes piederošas valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Baltu-slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Basku valoda · Redzēt vairāk »
Bavāriešu valoda
Bavāriešu valoda (Boarish), arī austriešu—bavāriešu valoda, ir rietumģermāņu valoda, nereti tiek uzskatīta par vācu valodas dialektu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Bavāriešu valoda · Redzēt vairāk »
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »
Bengāļu valoda
Bengāļu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes indoāriešu atzara valoda, ko pārsvarā prot Bengālijā (Indijas austrumos un Bangladešā) dzīvojošie bengāļi.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Bengāļu valoda · Redzēt vairāk »
Bhodžpūru valoda
Bhodžpūru valoda (भोजपुरी) ir indoāriešu valoda, kas izplatīta Indijas ziemeļos Bihāras un Utarpradēšas štatos, kā arī Nepālā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Bhodžpūru valoda · Redzēt vairāk »
Brāļi Grimmi
Elizabetes Jērikas-Baumanes gleznā Brāļi Grimmi (vai), Jākobs Grimms (1785–1863) un Vilhelms Grimms (1786–1859), bija vācu akadēmiķi, filologi, kultūras pētnieki, leksikogrāfi un autori, kuri 19.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Brāļi Grimmi · Redzēt vairāk »
Bretoņu valoda
Bretoņu valoda (brezhoneg) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu zara valoda, kurā runā Francijas ziemeļrietumu daļas Bretaņas pamatiedzīvotāji bretoņi.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Bretoņu valoda · Redzēt vairāk »
Briteirušas citānija
Briteirušas citānija ir Kastrejas kultūras arheoloģiskais piemineklis Portugālē, Gimarainšas municipalitātē.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Briteirušas citānija · Redzēt vairāk »
Bulgāru valoda
Bulgāru valoda (pašnosaukums — български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Bulgāru valoda · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Dalmāciešu valoda
Dalmāciešu valoda (veklisúṅ, vetrún diskaurs) ir mirusi romāņu valoda, kura savulaik bija izplatīta Dalmācijā, mūsdienu Horvātijas teritorijā, Adrijas jūras piekrastē no Krkas salas ziemeļos līdz Kotorai dienvidos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Dalmāciešu valoda · Redzēt vairāk »
Dardu valodas
Dardu valodas ir indoeiropiešu valodu saimei piederīgu valodu grupa, kurās runā ap 5,5 miljoni cilvēku Indijā, Pakistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Dardu valodas · Redzēt vairāk »
Dari
Dari, zināma arī kā persiešu dari ir persiešu valodas paveids, kurā Afganistānā runā tadžiki un hazarieši.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Dari · Redzēt vairāk »
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet vairāk nekā vienu objektu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Daudzskaitlis · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvu valodas
Dienvidslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Dienvidslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Divskaitlis
Divskaitlis ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Divskaitlis · Redzēt vairāk »
Dzimte (gramatika)
Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās Dzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Dzimte (gramatika) · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Esperanto
Esperanto (Esperanto) ir pasaulē visplašāk izmantotā mākslīgā valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Esperanto · Redzēt vairāk »
Etimoloģija
Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Etimoloģija · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Etruski · Redzēt vairāk »
Etrusku valoda
Etrusku valoda ir mirusi valoda, kas tika izmantota senajā Etrūrijā, kur tajā runāja etruski, viena no senajām Eiropas civilizācijām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Etrusku valoda · Redzēt vairāk »
Fērieši
Fērieši (arī farērieši, farēri, pašnos. Føroyingar) ir Fēru salu pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Fērieši · Redzēt vairāk »
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Frīzi · Redzēt vairāk »
Frīziskās valodas
Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Frīziskās valodas · Redzēt vairāk »
Friulu valoda
Friulu valoda ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Friulu valoda · Redzēt vairāk »
Galindu valoda
Galindu valodas areāls 13. gadsimta sākumā. Galindu valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Galindu valoda · Redzēt vairāk »
Gēlu valodas
Gēlu jeb goideļu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder skotu gēlu valoda (Gàidhlig, arī gēlu valoda), īru valoda (Gaeilge) un meniešu valoda (Gaelg, arī menksu jeb Menas salas iedzīvotāju valoda).
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Gēlu valodas · Redzēt vairāk »
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Gotu valoda · Redzēt vairāk »
Gramatiskais skaitlis
Gramatiskais skaitlis – gramatiskā kategorija, kas norāda daudzuma atšķirību lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos un darbības vārdos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Gramatiskais skaitlis · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Grieķi · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Gundegu dzimta
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »
Helēniešu valodas
Helēniešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes atzars.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Helēniešu valodas · Redzēt vairāk »
Heti
Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Heti · Redzēt vairāk »
Hetu valoda
Hetu valoda, arī nešītu valoda (𒉈𒅆𒇷, nešili), ir anatoliešu valoda, kurā runāja heti, kas no 17.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Hetu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Indija · Redzēt vairāk »
Indoāriešu valodas
Indoāriešu valodas ir indoirāņu valodu saimes atzars, kas savukārt ietilpst indoeiropiešu valodu grupā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Indoāriešu valodas · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Indoirāņu valodas · Redzēt vairāk »
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Islandieši · Redzēt vairāk »
ISO 639-2
ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un ISO 639-2 · Redzēt vairāk »
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »
Itāļu valodas
Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Itāļu valodas norādītas pelēkos toņos. Itāļu valodas bija Apenīnu pussalā runātu, pie indoeiropiešu saimes piederošu valodu grupa, kurā ietilpst latīņu, osku, umbru un vairākas citas valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Itāļu valodas · Redzēt vairāk »
Izolēta valoda
Izolēta valoda ir dabiska valoda, kurai nav redzamu ģenealoģisku saikņu ar citām dzīvajām valodām, respektīvi, kurām nav kopēja zināma izcelsme ar kādu citu valodu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Izolēta valoda · Redzēt vairāk »
Jaungrieķu valoda
Jaungrieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda un tās lietošana sākās ap 11. gadsimtu, Bizantijas periodā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jaungrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Jaunnorvēģu valoda
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jaunnorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Jātvingu valoda
Jātvingu valodas areāls 13. gadsimta sākumā. Jātvingu jeb sudāvu valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jātvingu valoda · Redzēt vairāk »
Jūgs
Jūgs (arī iejūgs) ir piederumu kopums, kuru parasti izmanto ar vēršu vai citu darba dzīvnieku pāri, lai tie pāros varētu vilkt vezumu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jūgs · Redzēt vairāk »
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Jidišs · Redzēt vairāk »
Kašūbu valoda
Kašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir rietumslāvu valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Kašūbu valoda · Redzēt vairāk »
Kaukāza valodas
Kaukāza tautu karte Kaukāza valodas Kaukāza valodas ir Kaukāza reģionā lietoto valodu kopums — no ārienes ienākušās valodas un vietējās kaukāziešu valodas, kuru pratēji dažreiz nepārsniedz viena ciema vai apgabala robežas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Kaukāza valodas · Redzēt vairāk »
Khovāra
Khovāra ir indoeiropiešu saimes dardu atzara valoda, kurā runā galvenokārt čitrālieši Pakistānas ziemeļos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Khovāra · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Kokle · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kurdu valoda
Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Kurdu valoda · Redzēt vairāk »
Ladīnu valoda
Ladīnu valoda (ladīnu: ladin) ir Itālijas ziemeļaustrumos Veneto un Trentīno-Alto Adidžes reģionā lietota romāņu grupas valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ladīnu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lejasprūsiskais dialekts
Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Lejassorbu valoda
Lejassorbu valoda (dolnoserbšćina) ir rietumslāvu valoda, kurā 2007.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lejassorbu valoda · Redzēt vairāk »
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »
Lezgīni
Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lezgīni · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Limburgiešu valoda
Limburgiešu valoda (Lèmburgs) ir rietumģermāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Nīderlandes provincē Limburgā un Beļģijas provincē Limburgā, kā arī Vācijas vēsturiskajā apgabalā Reinzemē.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Limburgiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lokāma valoda
Lokāma jeb fleksīva valoda ir valoda, kurā gramatiskās vārdu kategorijas un sintaktiskās attiecības pamatā ir izteiktas ar galotnēm.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Lokāma valoda · Redzēt vairāk »
Luzitāņi
Luzitāņu lunula. (2. gadsimts pr.Kr.) Luzitāņi bija sena indoeiropiešu izcelsmes cilts, kas dzīvoja Pireneju pussalas dienvidrietumos, pēc vienas versijas no 6.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Luzitāņi · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mesapiešu valoda
Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Mesapiešu valoda redzama mūsdienu Apūlijas apkaimē. Mesapiešu valoda ir izmirusi indoeiropiešu saimei piederoša valoda, kurā tika runāts mūsdienu Apūlijas reģionā Apenīnu pussalā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Mesapiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Nauda · Redzēt vairāk »
Neapoliešu valoda
Neapoliešu valoda (neapoliešu: lengua napulitana, napulitane) ir galvenokārt Itālijas Abruco, Apūlijas, Bazilikatas, Lacio, Kampānijas, Markes un Molizes reģionos izplatīta romāņu grupas valoda, ko prot no aptuveni 5 līdz 8 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Neapoliešu valoda · Redzēt vairāk »
Normandiešu valoda
Normandiešu valoda (Normaund) ir romāņu valoda, kas izplatīta Normandijā, Džērsijā un Gērnsijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Normandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Olsteras skotu valoda
Olsteras skotu valoda ir skotu valodas dialekts, ko lieto Olsterā, Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Olsteras skotu valoda · Redzēt vairāk »
Osetīnu valoda
Osetīnu valoda (ирон æвзаг) ir indoeiropiešu valodu saimes indoirāņu valodu atzara valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Osetīnu valoda · Redzēt vairāk »
Persiešu valoda
Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Persiešu valoda · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Portugāļu valoda · Redzēt vairāk »
Priekšindoeiropiešu valodas
Priekšindoeiropiešu (paleoinoeiropiešu) un (proto)indoeiropiešu pirmvalodas izplatība (ap 3000. gadu p.m.ē.). Priekšindoeiropiešu valodas jeb pirmsindoeiropiešu valodas ir neidentificējamu valodu grupa, kurā runāja Eiropas, daļēji arī Āzijas iedzīvotāji pirms indoeiropiešu pirmvalodā runājošo cilšu ierašanās.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Priekšindoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Puštu
Puštu ir indoeiropiešu saimes indoirāņu atzara valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Puštu · Redzēt vairāk »
Retoromāņu valoda
Retoromāņu valoda (Rumantsch, Romontsch) ir Šveices dienvidaustrumos, Graubindenes kantonā (Canturi Grischun) runāta romāņu saimes valoda, kura kopš 1938.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Retoromāņu valoda · Redzēt vairāk »
Rietumģermāņu valodas
Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Rietumģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Rietumslāvu valodas
Rietumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Rietumslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Rigvēda
uguni) pielūdzu Dieva (meistara) priekšā, dievišķo, taisno kareivi" (अग्निमीळे पुरोहितं यज्ञस्य देवमृत्विजम् । होतारं रत्नधातमम् ''agniṃ iḷe puraḥ-hitaṃ yajñasya devaṃ ṛtvijaṃ''). Rādžastānā, ''Padam Nath'' templī.)http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01050.htm Saules himnas teksts en ikona Rigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc "slava, vārsma" un veda "gudrība") ir sens indiešu svēto dziedājumu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskrita valodā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Rigvēda · Redzēt vairāk »
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »
Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Rumāņu valoda · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēļu valoda
Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sēļu valoda · Redzēt vairāk »
Senangļu valoda
Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (Ænglisc, Anglisc, Englisc) ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakšu ciltis Anglijā pirms 1100.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Senangļu valoda · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Senpersiešu valoda
Senpersiešu, senpersu jeb vienkārši persu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Senpersiešu valoda · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Serbu valoda · Redzēt vairāk »
Singāļu valoda
Singāļu valoda (සිංහල භාෂාව) ir singāļu dzimtā valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Singāļu valoda · Redzēt vairāk »
Sinotibetiešu valodas
Austrumāzijā Sinotibetiešu valodas ir valodu saime, kurā ir apvienotas aptuveni 250 valodas, kurās galvenokārt runā Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sinotibetiešu valodas · Redzēt vairāk »
Sintētiska valoda
Sintētiska valoda ir valoda, kas apvieno vairākas morfēmas, lai izveidotu vārdu.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sintētiska valoda · Redzēt vairāk »
Skotu valoda
Skotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Skotu valoda · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slovāki
Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Slovāki · Redzēt vairāk »
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Somi · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Sovijs
Sovijs lietuviešu mitoloģijā ir mirušo sadedzināšanas ieražas ieviesējs un dvēseļu pavadonis mirušo valstībā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Sovijs · Redzēt vairāk »
Spāņi
Spāņi ir tauta, Spānijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Spānijas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Spāņi · Redzēt vairāk »
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Spāņu valoda · Redzēt vairāk »
Tadžiku valoda
Tadžiku valoda (tojikí) ir Vidusāzijā lietots persiešu valodas variants.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Tadžiku valoda · Redzēt vairāk »
Tališi
Tališi (pašnosaukums — Talysh / Tolışon) ir irāņu tauta, vēsturiski apdzīvo Tališstānu (Talyshstan).
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Tališi · Redzēt vairāk »
Tirsēniešu valodas
Tirsēniešu valodas, dažkārt arī Tirēnu valodas, bija valodu saime, kas eksistēja Centrāleiropā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Tirsēniešu valodas · Redzēt vairāk »
Tohāru valodas
Tohāru valodas ir miris indoeiropiešu valodu saimes atzars.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Tohāru valodas · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ungārija · Redzēt vairāk »
Urāliešu valodas
Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »
Vahanu valoda
Vahanu jeb vahi valoda ir indoeiropiešu saimes austrumirāņu atzara valoda, kurā runā galvenokārt vahani to kompaktos apdzīvotības areālos Pamira dienvidos un Hindukuša ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Vahanu valoda · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Valodu saime · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vilamoviešu valoda
Viļamoviešu valoda ir indoeiropiešu valoda, kura tiek lietota Vilamovices pilsētā Polijā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Vilamoviešu valoda · Redzēt vairāk »
Zazu valoda
Zazu valoda, arī zazaki (zazaki), ir irāņu valoda, kurā galvenokārt runā zazu etniskā grupa, kas dzīvo Turcijas austrumu daļā, Eifratas upes augštecē esošajos Tundželi, Bingelas, Erzindžanas un Elazīgas ilos.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Zazu valoda · Redzēt vairāk »
Zemgaļu valoda
Zemgaļu valoda ir mirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Zemgaļu valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļģermāņu valodas
Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ziemeļģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Dvina
Ziemeļu Dvina ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ziemeļu Dvina · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Indoeiropiešu valodas un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Indoeiropiešu saime, Indoeiropiešu valoda, Indoeiropiešu valodu saime.
