Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Indriķa hronika

Indekss Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

227 attiecības: Aģe, Abrenes apriņķis, Aisti, Aizkraukle, Aizkraukles pilskalns, Aizkraukles viduslaiku pils, Aksels Ūksenšerna, Alberts fon Bukshēvdens, Alebrands, Anno, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Ķekavas novads (2009—2021), Ķieģeļu pagasts, Žemaiši, Živinbuds, Ēvalds Mugurēvičs, Ābrams Feldhūns, Balti, Baltu reliģija, Bertolds (Livonijas bīskaps), Beverīna, Beverīnas aplenkums, Carnikava, Cēsu komturi un fogti, Cēsu novads (2009—2021), Cēsu pils, Cēsu vēsture, Daniels no Bannerovas, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugavgrīvas klosteris, Daugerūts, Daujots, Dausprungs, Draudzes novads, Drivinalds, Dzelzs laikmets Latvijā, Emajegi, Ennisile, Falkenas klosteris, Francis Balodis, Gavēņu pilskalns, Gersicania, Grāmata, Harija, Harijs Moora, Hercogs, ..., Idumeja, Igaunija, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikskili, Imauts, Imera, Imeria, Inciema vaka, Jans Zamoiskis, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jānis Lapiņš, Jūras kauja Zundā (1210), Jūrmalas vēsture, Jersikas pilskalns, Jervas zeme, Johans Gotfrīds Arnts, Kauja pie Kalkas upes, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Rīgas kalna, Kauja pie Rumbulas (1200), Kaupo, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis Georgs fon Zīverss, Kiligunda, Kocēnu pagasts, Koknese, Kokneses vēsture, Konrāds no Meiendorpas, Krievu valoda Latvijā, Krimuldas luterāņu baznīca, Krimuldas viduslaiku pils, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kubeseles pilskalns, Labieši, Latgaļi, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latviešu mitoloģija, Latviešu personvārdi, Latvija, Latvijas igauņi, Latvijas karogs, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas nosaukums, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas vēsture, Latvijas zirgs, Lāčplēsis (eposs), Lībieši, Lībiešu valoda, Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi, Lēdurga, Lēdurga (novads), Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Lembits, Lielupe, Lielvārde, Lielvārdes pils, Lielvārdes vēsture, Lietava (zeme), Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204), Lihula, Limbaži, Livonija, Livonijas hronika, Livonijas krusta kari, Lokstenes viduslaiku pils, Māra (latviešu mitoloģija), Mārka (naudas vienība), Mārtiņsala, Mežotne, Mežotne (zeme), Mežotnes pagasts, Medus (dzēriens), Mesli, Mihaels Jozefs fon der Borhs, Mstislavs Mstislavičs, Muiža, Nameja gredzens (filma), Ninnus, Ogre, Ogre (upe), Ogres vēsture, Ozerings, Pleskava, Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203), Priekuļu pagasts, Rīdzene (bijusī upe), Rīgas licejs, Rīgas osta, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūsiņš, Remines pils, Ridala, Riekstu kalns, Roberts (Daugavgrīvas abats), Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu viduslaiku pils, Ropi, Rozula (novads), Rubene, Rubenes draudzes novads, Rusova Livonijas hronika, Sakala, Salaca, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Salaspils vēsture, Salaspils viduslaiku pils, Satezele, Saulkrastu vēsture, Sāmsala, Sēļi, Sēlija, Sēlijas paugurvalnis, Sēlijas vēsture, Senlatvijas valdnieki, Siguldas viduslaiku pils, Sontagana, Straupes draudzes novads, Suntaži, Suntažu iela (Rīga), Svelgats, Tālava, Tālivaldis (personvārds), Tāra, Tērvete (Tērvetes pagasts), Tērvete (zeme), Tērvetes novads, Templiešu ordenis, Teoderihs no Turaidas, Tors (mitoloģija), Trikāta, Trikātas luterāņu baznīca, Trikātas viduslaiku pils, Turaida (zeme), Ureles pilskalns, Vaidelotis, Vaiga, Valgas apriņķis, Valmieras muzejs, Varbolas pilskalns, Varibuls, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vasiļko Volodarevičs, Veķis, Vecākā atskaņu hronika, Vecsēlpils, Vendekūla, Vendi (Livonija), Venta, Ventava, Vetseke, Vidriži, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Viešu pilskalns, Vilhelms Arnts, Viligailis, Vilis Biļķins, Vilis Plūdons, Viruzeme, Visvaldis, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zemgales valdnieku uzskaitījums, Zvans, 1201. gads, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada Salaspils aplenkums, 1212. gads. Izvērst indekss (177 vairāk) »

Aģe

Aģe, arī Skultes upe, (lībiešu: Aḑā; vācu: Adja) ir Vidzemes piekrastes upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novados.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Aģe · Redzēt vairāk »

Abrenes apriņķis

Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Aisti

1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Aisti · Redzēt vairāk »

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Aizkraukles pilskalns

Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alebrands

Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Alebrands · Redzēt vairāk »

Anno

Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Anno · Redzēt vairāk »

Austrumu Pareizticīgā baznīca

Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Austrumu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Autine · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »

Ķekavas novads (2009—2021)

Ķekavas novads bija Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ķekavas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Ķieģeļu pagasts

Ķieģeļu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ķieģeļu pagasts · Redzēt vairāk »

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Živinbuds

Živinbuds (lietuviešu: Živinbudas, Żywibund vai Rimgaudas, Ryngold, senkrievu: Живинъбоудъ) bija viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Živinbuds · Redzēt vairāk »

Ēvalds Mugurēvičs

Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ēvalds Mugurēvičs · Redzēt vairāk »

Ābrams Feldhūns

Ābrams Feldhūns (1915—2009) bija Latvijas ebreju izcelsmes valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ābrams Feldhūns · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Balti · Redzēt vairāk »

Baltu reliģija

Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Beverīna · Redzēt vairāk »

Beverīnas aplenkums

Beverīnas aplenkums notika 1208.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Beverīnas aplenkums · Redzēt vairāk »

Carnikava

Carnikava (no  — ‘ošleja’,  — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Carnikava · Redzēt vairāk »

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »

Cēsu novads (2009—2021)

Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Cēsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Daniels no Bannerovas

Daniels no Bannerovas bija viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem Livonijas krusta karu sākumā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daniels no Bannerovas · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Daugerūts

Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daugerūts · Redzēt vairāk »

Daujots

Daujots (senkrievu: Давъѧтъ) bija viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Daujots · Redzēt vairāk »

Dausprungs

Dausprungs (senkrievu: Довъспроункъ) bija vēlākā Lietuvas dižkunigaiša Mindauga vecākais brālis, viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Dausprungs · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Drivinalds

Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Drivinalds · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »

Emajegi

Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Emajegi · Redzēt vairāk »

Ennisile

Ennisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Saulkrastu novada Sējas pagastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ennisile · Redzēt vairāk »

Falkenas klosteris

Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Falkenas klosteris · Redzēt vairāk »

Francis Balodis

Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Francis Balodis · Redzēt vairāk »

Gavēņu pilskalns

Gavēņu pilskalns atrodas Vidzemē, Siguldas novada Krimuldas pagasta Raganas ciemā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Gavēņu pilskalns · Redzēt vairāk »

Gersicania

Studentu korporācijas "Gersicania" krāsu vairodziņš un cirķelis Gersicania (Gersicania) ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibinātas drīz pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā - 1947.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Gersicania · Redzēt vairāk »

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Grāmata · Redzēt vairāk »

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Harija · Redzēt vairāk »

Harijs Moora

Harijs Moora -->(1900—1968) bija igauņu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Harijs Moora · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Hercogs · Redzēt vairāk »

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Idumeja · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ikskili · Redzēt vairāk »

Imauts

Imauts, arī Imants, Imanta, bija Daugavas līvu kareivis, kurš 1198.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Imauts · Redzēt vairāk »

Imera

Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Imera · Redzēt vairāk »

Imeria

Imeria ir studenšu korporācija Latvijā, kuras mērķis ir apvienot mūža draudzībā un tradīcijās dažādu paaudžu bijušās un esošās studentes, veicināt un sniegt atbalstu imeriešu personības izaugsmei, mūžizglītībai, sasniegumiem darbā un zinātnē, ar izcilām personībām stiprinot Latvijas valsti.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Imeria · Redzēt vairāk »

Inciema vaka

Inciema vaka (Imkull) bija viena no Turaidas pilsnovada vakām, kas no 1550.—1564.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Inciema vaka · Redzēt vairāk »

Jans Zamoiskis

Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Jānis Lapiņš

Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jānis Lapiņš · Redzēt vairāk »

Jūras kauja Zundā (1210)

Jūras kauja Zundā bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar kuršiem bīskapa Alberta vadībā, kas notika 1210.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jūras kauja Zundā (1210) · Redzēt vairāk »

Jūrmalas vēsture

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jūrmalas vēsture · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Jervas zeme · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Arnts

Johans Gotfrīds Arnts (1713—1767) bija vācbaltu pedagogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Johans Gotfrīds Arnts · Redzēt vairāk »

Kauja pie Kalkas upes

Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kauja pie Kalkas upes · Redzēt vairāk »

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rīgas kalna

Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kauja pie Rīgas kalna · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kauja pie Rumbulas (1200) · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kārlis Širrens (vēsturnieks)

Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Georgs fon Zīverss

Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss (1814—1879) bija vācbaltiešu cilmes Latvijas arheologs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kārlis Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Kiligunda

Kiligunda bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kiligunda · Redzēt vairāk »

Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses vēsture

Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »

Konrāds no Meiendorpas

Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Konrāds no Meiendorpas · Redzēt vairāk »

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »

Krimuldas luterāņu baznīca

Krimuldas baznīca 2012. gadā J.K.Broces zīmējums Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Krimuldas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kubeseles pilskalns

Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »

Labieši

Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Labieši · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas medicīnas vēsture

Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Lāčplēsis (eposs)

"Lāčplēsis" ir 1888.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lāčplēsis (eposs) · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi

Līguma ar Jersikas ķēniņu Visvaldi teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi ir 1209.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi · Redzēt vairāk »

Lēdurga

Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lēdurga · Redzēt vairāk »

Lēdurga (novads)

Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230). Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lēdurga (novads) · Redzēt vairāk »

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lembits

Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lembits · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lielupe · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lielvārde · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Lietava (zeme)

Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)

1204.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Redzēt vairāk »

Lihula

Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lihula · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Limbaži · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas hronika

Livonijas hronikas ir apvienojošs nosaukums šādām piecām hronikām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Māra (latviešu mitoloģija)

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Mārka (naudas vienība)

Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »

Mārtiņsala

Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »

Mežotne

Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mežotne · Redzēt vairāk »

Mežotne (zeme)

Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »

Mežotnes pagasts

Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »

Medus (dzēriens)

Plūškoku medus Medus ir raudzēts medus dzēriens, pasaulē senākais zināmais alkoholiskais un rituālais dzēriens.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Medus (dzēriens) · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mesli · Redzēt vairāk »

Mihaels Jozefs fon der Borhs

Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806 – 1881) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mihaels Jozefs fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Mstislavs Mstislavičs

Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Muiža · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (filma)

„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »

Ninnus

Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ninnus · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogre (upe)

Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Ozerings

Ozeriņš jeb ozerings bija naudas un maksāšanas vienība Latvijas teritorijā 13. gadsimtā, par kuras izcelsmi un veidu izteikti atšķirīgi uzskati.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ozerings · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)

1203.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »

Priekuļu pagasts

Priekuļu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Priekuļu pagasts · Redzēt vairāk »

Rīdzene (bijusī upe)

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas osta

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā, Daugavas grīvā, Rīgas pilsētā, kuru pārvalda Rīgas Brīvostas pārvalde.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rīgas osta · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rūsiņš · Redzēt vairāk »

Remines pils

Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Remines pils · Redzēt vairāk »

Ridala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ridala · Redzēt vairāk »

Riekstu kalns

Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »

Roberts (Daugavgrīvas abats)

Daugavgrīvas klostera abats Roberts bija trešais Daugavgrīvas klostera abats, kas savu amatu pildīja no 1218.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Roberts (Daugavgrīvas abats) · Redzēt vairāk »

Ropaži

Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ropaži · Redzēt vairāk »

Ropažu pagasts

Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »

Ropažu viduslaiku pils

Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ropi

Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ropi · Redzēt vairāk »

Rozula (novads)

Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »

Rubene

Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rubene · Redzēt vairāk »

Rubenes draudzes novads

Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sakala · Redzēt vairāk »

Salaca

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Salaca · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas novads

Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Satezele · Redzēt vairāk »

Saulkrastu vēsture

Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlijas paugurvalnis

Zilkalnes Pauguri netālu no Viesītes Sēlijas paugurvalnis, arī Viesītes morēnu valnis, ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Sēlijas teritoriju pāri Aizkraukles un Jēkabpils novadiem, kur tas savienojas ar Ilūkstes pauguraini Augšzemes augstienē.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sēlijas paugurvalnis · Redzēt vairāk »

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »

Senlatvijas valdnieki

Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Sontagana

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Sontagana · Redzēt vairāk »

Straupes draudzes novads

Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Suntaži

Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Suntaži · Redzēt vairāk »

Suntažu iela (Rīga)

Suntažu iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Suntažu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Svelgats

Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Svelgats · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālivaldis (personvārds)

Tālivaldis ir tradicionāls latviešu personvārds.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tālivaldis (personvārds) · Redzēt vairāk »

Tāra

''Taarausk'' simbols — rats Tāra igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tāra · Redzēt vairāk »

Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Tērvetes novads

Tērvetes novads bija 2002.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Tors (mitoloģija)

"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Trikāta · Redzēt vairāk »

Trikātas luterāņu baznīca

Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Ureles pilskalns

Ureles pilskalns (arī Ureles baznīckalns) ir paugurs Augstrozes paugurvalnī.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ureles pilskalns · Redzēt vairāk »

Vaidelotis

koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vaidelotis · Redzēt vairāk »

Vaiga

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Vaiga jeb Vaijamā, (Wayga; igauņu: Vaiga, Vaiamaa, vācu: Wegele) bija neliela seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vaiga · Redzēt vairāk »

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmieras muzejs

Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētas teritorijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Valmieras muzejs · Redzēt vairāk »

Varbolas pilskalns

Varbolas pilskalns bija viens no lielākajiem apļveida nocietinājumiem un tirdzniecības centriem Igaunijas Harju zemē no 10.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Varbolas pilskalns · Redzēt vairāk »

Varibuls

Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Varibuls · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Vasiļko Volodarevičs

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Vasiļko Volodarevičs (dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vasiļko Volodarevičs · Redzēt vairāk »

Veķis

''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Veķis · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

Vendekūla

Turaidas pilsnovadā (zaļā krāsā). Vendekūla jeb Vendu ciems, Vainguļciems, Vengulas ciems vai Viņģelieši bija Gaujas līvu ciemats, kas ietilpa Turaidas pilsnovadā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vendekūla · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Venta · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Ventava · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vetseke · Redzēt vairāk »

Vidriži

Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vidriži · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Viešu pilskalns

Viešu pilskalns atrodas Vidzemē, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Viešu pilskalns · Redzēt vairāk »

Vilhelms Arnts

Vilhelms Arnts (1838-1895) bija vācu vēsturnieks, viens no Indriķa hronikas pētniekiem.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vilhelms Arnts · Redzēt vairāk »

Viligailis

Viligailis (senkrievu: Виликаилъ) bija viens no pieciem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Viligailis · Redzēt vairāk »

Vilis Biļķins

Vilis Biļķins (1887-1974) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks, Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944).

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vilis Biļķins · Redzēt vairāk »

Vilis Plūdons

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Vilis Plūdons · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zemgales valdnieku uzskaitījums

Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zvans

Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.

Jaunums!!: Indriķa hronika un Zvans · Redzēt vairāk »

1201. gads

1201.

Jaunums!!: Indriķa hronika un 1201. gads · Redzēt vairāk »

1206. gada kauja pie Salaspils

1206.

Jaunums!!: Indriķa hronika un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »

1206. gada Salaspils aplenkums

Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.

Jaunums!!: Indriķa hronika un 1206. gada Salaspils aplenkums · Redzēt vairāk »

1212. gads

1212.

Jaunums!!: Indriķa hronika un 1212. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Indriķa Livonijas hronika, Latviešu Indriķa hronika, Livonijas Indriķa hronika.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »