Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Šilute, Švete/Odera, Ļihačova rūpnīca, Banna, Barnaula, Billunda, Dņipro HES, Dienviditālija, Diseldorfa, Fašisms, Francijas Otrā impērija, Francijas vēsture, Gaisma, Glāzgova, Grigorijs Sokoļņikovs, Holodomors, Industrializācija Liepājā, Jaunie laiki, Katalonijas vēsture, Kolektivizācija PSRS, Koreja Japānas varā, Kričava, Krievijas vēsture, Kukluksklans, Kvass, Latviešu valoda, Latvijas vēsture, Lazars Kaganovičs, Leo Frobeniuss, Lietuvas vēsture, LSDSP vēsture, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Mecingene, Meina, Modernā māksla, Nacionālkomunisti, Napoleons III, Ogre, Padomju represijas Baltkrievijā, Pavlodara, Politiskā partija, Precizionisms, Rūpnieciskā lopkopība, Rūpnieciskā revolūcija, Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome, Sergejs Vite, Socioloģija, Somija, Staļinisms, ..., Starpkolhozu celtniecības organizācija, Streiks, Tālmācība, Teherānas ostāns, Ungārijas Tautas Republika, Valērijs Mežlauks, Vācija, Vīne, 2. tūkstošgade. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Industrializācija un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Šilute
Šilute ir pilsēta Klaipēdas apriņķī Lietuvas rietumos, starp Klaipēdu un Krievijas robežu (Kaļiņingradas apgabalu).
Jaunums!!: Industrializācija un Šilute · Redzēt vairāk »
Švete/Odera
Švete/Odera ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Ukermarkas apriņķī pie Oderas upes, netālu no robežas ar Poliju.
Jaunums!!: Industrializācija un Švete/Odera · Redzēt vairāk »
Ļihačova rūpnīca
Ļihačova rūpnīca, jeb saīsināti ZIL, bija autobūves uzņēmums PSRS un Krievijā, kas darbojās no 1916.
Jaunums!!: Industrializācija un Ļihačova rūpnīca · Redzēt vairāk »
Banna
Banna ir Ziemeļīrijas garākā upe.
Jaunums!!: Industrializācija un Banna · Redzēt vairāk »
Barnaula
Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.
Jaunums!!: Industrializācija un Barnaula · Redzēt vairāk »
Billunda
Billunda ir pilsēta Dānijas dienvidaustrumos, Dienviddānijas reģionā.
Jaunums!!: Industrializācija un Billunda · Redzēt vairāk »
Dņipro HES
Dņipro HES ir hidroelektrostacija Zaporižjes pilsētā Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Industrializācija un Dņipro HES · Redzēt vairāk »
Dienviditālija
Dienviditālija Dienviditālija (itāļu: Sud Italia, Mezzogiorno) ir viens no pieciem Itālijas ekonomiskajiem un ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas krasi atšķiras no Ziemeļitālijas ar zemāku urbanizācijas, industrializācijas, ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, nelabvēlīgu vides un noziedzības situāciju un politisko nestabilitāti.
Jaunums!!: Industrializācija un Dienviditālija · Redzēt vairāk »
Diseldorfa
Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.
Jaunums!!: Industrializācija un Diseldorfa · Redzēt vairāk »
Fašisms
Musolīni laika karogs ar saišķa (''fascio'') attēlu Fašisms bija autoritāra politiskā kustība, kas no 1922.
Jaunums!!: Industrializācija un Fašisms · Redzēt vairāk »
Francijas Otrā impērija
Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.
Jaunums!!: Industrializācija un Francijas Otrā impērija · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Industrializācija un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Industrializācija un Gaisma · Redzēt vairāk »
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Jaunums!!: Industrializācija un Glāzgova · Redzēt vairāk »
Grigorijs Sokoļņikovs
Grigorijs Sokoļņikovs, īstais vārds — Giršs Briļļiants (krievu: Григорий Яковлевич Сокольников, Гирш Яковлевич Бриллиант) bija padomju valsts darbinieks, visvairāk darbojies ekonomikas jomā.
Jaunums!!: Industrializācija un Grigorijs Sokoļņikovs · Redzēt vairāk »
Holodomors
Harkivā uz ielas no bada mirstošie zemnieki Holodomors ( — 'bada nāve') ir padomju varas 1932.
Jaunums!!: Industrializācija un Holodomors · Redzēt vairāk »
Industrializācija Liepājā
Industrializācija Liepājā ir industrializētās revolūcijas izpausmes Liepājā, kas sākās 19.
Jaunums!!: Industrializācija un Industrializācija Liepājā · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Industrializācija un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Katalonijas vēsture
Katalonijas vēsture aizsākās vidējā paleolīta ērā, kad šeit parādījās pirmās cilvēku apmetnes.
Jaunums!!: Industrializācija un Katalonijas vēsture · Redzēt vairāk »
Kolektivizācija PSRS
Kolektivizācija PSRS bija Josifa Staļina režīma īstenots process, kas sākot ar 1928.
Jaunums!!: Industrializācija un Kolektivizācija PSRS · Redzēt vairāk »
Koreja Japānas varā
Vecā Korejas pussalas karte ar nosaukumiem japāņu valodā Koreja atradās Japānas varā no 1910.
Jaunums!!: Industrializācija un Koreja Japānas varā · Redzēt vairāk »
Kričava
Kričava jeb Kričeva ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Kričavas rajona centrs pie Sožas upes.
Jaunums!!: Industrializācija un Kričava · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Industrializācija un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Kukluksklans
Kukluksklana pasākums 1923. gadā Kukluksklans (saīsinājumā KKK) ir nosaukums vairākām vēsturiskām un šobrīd pastāvošām rasistiskām organizācijām ASV, kuras par savu darbības mērķi ir izvirzījušas ar vardarbību un iebiedēšanu aizsargāt un sekmēt baltādaino amerikāņu intereses.
Jaunums!!: Industrializācija un Kukluksklans · Redzēt vairāk »
Kvass
Krūka ar kvasu Vidzemes guberņā Kvasa tirdzniecība Rīgā uz ielas 1977. gadā Kvass jeb senāk dzersis ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu un pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas.
Jaunums!!: Industrializācija un Kvass · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Industrializācija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Industrializācija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lazars Kaganovičs
Lazars Kaganovičs; dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes PSRS politiķis, viens no tuvākajiem Staļina līdzgaitniekiem. Boļševiku partijas biedrs no 1911. gada. Oktobra revolūcijas laikā vadīja sacelšanos Gomeļā. 1922. gadā, kad Staļins kļuva par partijas ģenerālsekretāru, Kaganovičs tika iecelts par partijas CK orgbiroja locekli un šajā amatā, ar pārtraukumu, palika līdz pat 1946. gadam. Karjeras laikā bija daudzos augstos amatos - VK(b)P politbiroja loceklis, VK(b)P sekretārs, vairākkārt vadīja ministrijas, bija Ukrainas PSR faktiskais vadītājs. Aktīvi realizēja Staļina kolektivizācijas un industrializācijas politiku. Sevišķa ietekme Kaganovičam bija Maskavas rekonstrukcijā un darbībai holodomora laikā Ukrainā. Aktīvi piedalījās 1937./38. gada represijās. 1957. gadā, pēc nesekmīga apvērsuma mēģinājuma pret PSKP CK ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu, tika atbrīvots no amatiem un dzīvoja kā personālais pensionārs. Mira tikai dažus mēnešus pirms PSRS sabrukuma.
Jaunums!!: Industrializācija un Lazars Kaganovičs · Redzēt vairāk »
Leo Frobeniuss
Leo Viktors Frobeniuss (dzimis, miris) bija vācu etnologs un sociālais antropologs, difuzionistu skolas pārstāvis.
Jaunums!!: Industrializācija un Leo Frobeniuss · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Industrializācija un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Industrializācija un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
278px Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
Jaunums!!: Industrializācija un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Mecingene
Mecingene ir pilsēta Švābijā, administratīvi Bādenā-Virtembergā, Vācijas dienvidos, aptuveni 30 kilometrus uz dienvidiem no Štutgartes.
Jaunums!!: Industrializācija un Mecingene · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Industrializācija un Meina · Redzēt vairāk »
Modernā māksla
Modernā māksla ir mākslas veids, kas radās laika posmā no 1860.
Jaunums!!: Industrializācija un Modernā māksla · Redzēt vairāk »
Nacionālkomunisti
Pretstāve: nacionālkomunists Eduards Berklavs (pa kreisi) un ortodoksais komunists Arvīds Pelše (pa labi) Nacionālkomunisti bija latviešu komunistu kustība Latvijas PSR valdošajām aprindām pietuvinātu darbinieku vidū no 1956.
Jaunums!!: Industrializācija un Nacionālkomunisti · Redzēt vairāk »
Napoleons III
Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).
Jaunums!!: Industrializācija un Napoleons III · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Industrializācija un Ogre · Redzēt vairāk »
Padomju represijas Baltkrievijā
Baltkrievijas PSR ģerbonis Padomju represijas Baltkrievijā bija politiski motivētas represijas Baltkrievijas PSR pret Baltkrievijas iedzīvotājiem, kas tika vajāti, apsūdzot aizdomās par kontrrevolucionāru darbību, piederību kulakiem, personu īpašuma nacionalizēšanas kavēšanu vai par jebkādas citas par pretvalstisku atzītas darbības veikšanu.
Jaunums!!: Industrializācija un Padomju represijas Baltkrievijā · Redzēt vairāk »
Pavlodara
Pavlodara ir pilsēta ziemeļaustrumu Kazahstānā.
Jaunums!!: Industrializācija un Pavlodara · Redzēt vairāk »
Politiskā partija
Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.
Jaunums!!: Industrializācija un Politiskā partija · Redzēt vairāk »
Precizionisms
Čārlza Demuta 1921. gada darbs ''Aucassin and Nicolette'' Precizionisms bija mākslas kustība, kas pēc Pirmā pasaules kara izveidojās ASV un bija aktīva starpkaru periodā.
Jaunums!!: Industrializācija un Precizionisms · Redzēt vairāk »
Rūpnieciskā lopkopība
Rūpnieciskā cūku audzētava Rūpnieciskā jeb intensīvā lopkopība ir lopkopības veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes.
Jaunums!!: Industrializācija un Rūpnieciskā lopkopība · Redzēt vairāk »
Rūpnieciskā revolūcija
Rūpniecības apvērsuma attēlojums 19. gadsimta vidū Rūpnieciskā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums bija laika periods, kas galvenokārt norisinājās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad uz lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu pamazām aizstāja fabrikas, kuras savā ražošanas procesā ietvēra automatizāciju un dažādu iekārtu izmantošanu.
Jaunums!!: Industrializācija un Rūpnieciskā revolūcija · Redzēt vairāk »
Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome
SEPP karogs. Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome jeb saīsināti SEPP no 1949.
Jaunums!!: Industrializācija un Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome · Redzēt vairāk »
Sergejs Vite
Sergejs Vite 1880. gados Sergejs Vite (1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).
Jaunums!!: Industrializācija un Sergejs Vite · Redzēt vairāk »
Socioloģija
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.
Jaunums!!: Industrializācija un Socioloģija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Industrializācija un Somija · Redzēt vairāk »
Staļinisms
Josifu Staļinu slavinošs 1938. gada propagandas plakāts Staļinisms bija marksisma-ļeņinisma ideoloģijas īstenošana Padomju Savienībā Josifa Staļina valdīšanas laikā no 1927.
Jaunums!!: Industrializācija un Staļinisms · Redzēt vairāk »
Starpkolhozu celtniecības organizācija
Starpkolhozu celtniecības organizācija (SCO) bija uz starpsaimniecību (kolhozu, padomju saimniecību) kooperācijas pamata organizēta celtniecības organizācija Padomju Savienībā, kas nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku celtniecību laukos.
Jaunums!!: Industrializācija un Starpkolhozu celtniecības organizācija · Redzēt vairāk »
Streiks
dzelzceļa darbinieku streiks (1992) Streiks (no) ir darba ņēmēju un darba devēju interešu strīda risināšanas veids gadījumos, kad sarunu rezultātā nav bijis iespējams atrisināt strīdu, kas izpaužas kā uzņēmuma vai valsts iestāžu darbinieku brīvprātīga darba pilnīga vai daļēja pārtraukšana nolūkā panākt darba ņēmēju prasību izpildi.
Jaunums!!: Industrializācija un Streiks · Redzēt vairāk »
Tālmācība
Tālmācība ir studiju forma, kas ir īpaši piemērota strādājošiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Industrializācija un Tālmācība · Redzēt vairāk »
Teherānas ostāns
Teherānas ostāns ir Irānas ostāns, kas atrodas valsts ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Industrializācija un Teherānas ostāns · Redzēt vairāk »
Ungārijas Tautas Republika
Tautas republikas karogs, 1949-56 Valsts ģerbonis, 1957-90 Demonstrācija Budapeštā, 1952 Janošs Kadars, 1962 Tipveida arhitektūra un ikoniskais Ikarus autobuss Budapeštā Ungārijas Tautas Republika bija PSRS dominēta Austrumu bloka valsts, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Industrializācija un Ungārijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Valērijs Mežlauks
Valērijs Mežlauks (1893—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.
Jaunums!!: Industrializācija un Valērijs Mežlauks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Industrializācija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Industrializācija un Vīne · Redzēt vairāk »
2. tūkstošgade
2.
Jaunums!!: Industrializācija un 2. tūkstošgade · Redzēt vairāk »
