Ātrāk nekā pārlūku!
71 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs IV, Alektene, Andreass no Felves, Arnolds (Zemgales bīskaps), Ščepanovas Staņislavs, Šķīstītava, Švarns, Ņevas kauja, Batuhans, Celestīns IV, Daniels Romanovičs, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Dītrihs fon Grīningens, Dubīsa, Esterlande, Frīdrihs II Hoenštaufens, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Galero, Gvelfi un gibelīni, Heinrihs fon Licelburgs, Heinrihs Raspe, Hoenštaufenu dinastija, Inocents, Kalves zeme, Karagājiens uz Zemgali (1250), Karšuva, Kardināla cepure, Kijivas lielkņazi, Konrāds IV, Krievzemes karaļi, Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Leitis (filma), Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture, Marta (Lietuvas ķēniņiene), Mazkrievija, Mindaugs, Nameja gredzens (filma), Nīcgale, Novgorodas Republika, Rīgas arhibīskapija, Romas pāvestu uzskaitījums, Rutēnijas bīskapija, Sēļi, ..., Sēlija (zeme), Sēlijas dalīšanas līgums, Sēlijas pilskalni, Sēlijas vēsture, Somijas krusta kari, Svētā Romas impērija, Tautvils, Upmales dalīšanas līgums, Upsālas arhibīskapija, Urbāns IV, Veršovijas bīskapija, Vilhelms no Modenas, Zelta Orda, Zemgales dalīšanas līgums, Ziemeļu krusta kari, 1195. gads, 1243. gads, 1245. gads, 1253. gads, 1254. gads, 7. decembris. Izvērst indekss (21 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Inocents IV un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Inocents IV un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Inocents IV un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Alektene
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Alektene vai Alcitene (latīņu: Allecten vai Allciten) bija sēļu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Inocents IV un Alektene · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Inocents IV un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Arnolds (Zemgales bīskaps)
Zemgales bīskaps Arnolds bija Cisterciešu ordeņa mūks, kas līdz 1247.
Jaunums!!: Inocents IV un Arnolds (Zemgales bīskaps) · Redzēt vairāk »
Ščepanovas Staņislavs
Svētais Ščepanovas Staņislavs (dzimis, miris) bija Krakovas bīskaps, kuru 1079.
Jaunums!!: Inocents IV un Ščepanovas Staņislavs · Redzēt vairāk »
Šķīstītava
Dvēseļu šķīstīšana ugunī Šķīstītava jeb purgatorijs (no — 'tīrīt') ir dvēseles stāvoklis parasti pēc cilvēka nāves, bet pirms nokļūšanas Debesīs, kurā dvēsele tiek attīrīta no tiem grēkiem, kuri var tikt piedoti, lai dvēsele varētu nokļūt Debesu valstībā.
Jaunums!!: Inocents IV un Šķīstītava · Redzēt vairāk »
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Jaunums!!: Inocents IV un Švarns · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Inocents IV un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Jaunums!!: Inocents IV un Batuhans · Redzēt vairāk »
Celestīns IV
Pāvests Celestīns IV (latīņu: Caelestinus IV, miris 1241. gada 10. novembrī) jeb Gotfrīds no Kastiļones (itāļu: Goffredo di Castiglione) bija Romas katoļu baznīcas pāvests, kas valdīja tikai 17 dienas un ievērojams vienīgi ar to, ka pirmo reizi tika ievēlēts kardinālu konklāvā.
Jaunums!!: Inocents IV un Celestīns IV · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Inocents IV un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Inocents IV un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Inocents IV un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Dubīsa
Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Inocents IV un Dubīsa · Redzēt vairāk »
Esterlande
Ēsterlandes provinces 17. gadsimtā (Īstā Somija (''Finland''), Karēlija (''Karelen''), Nīlande jeb Ūsimā (''Nyland''), Satakunta (''Satakunda''), Savonija (''Savolaks''), Tavastija (''Tavastland'') Esterlande (- "Austrumu zeme") jeb Itemā bija Somijas dienviddaļas nosaukums 14.-19.
Jaunums!!: Inocents IV un Esterlande · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Jaunums!!: Inocents IV un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Inocents IV un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Jaunums!!: Inocents IV un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Galero
Arhibīskaps uzvilcis galero Galero ir viens no katoļu garīdzniecības galvassegu veidiem, ko nēsāja agrāk.
Jaunums!!: Inocents IV un Galero · Redzēt vairāk »
Gvelfi un gibelīni
Gvelfi un gibelīni bija politiskas frakcijas vēlīno viduslaiku Itālijā, starp kurām 12.
Jaunums!!: Inocents IV un Gvelfi un gibelīni · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Jaunums!!: Inocents IV un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »
Heinrihs Raspe
Heinrihs Raspe (dzimis, miris) bija Tīringenes landgrāfs no 1231.
Jaunums!!: Inocents IV un Heinrihs Raspe · Redzēt vairāk »
Hoenštaufenu dinastija
Dinastijas ģerbonis Štaufenas pils Impērija un Sicīlijas karaliste Hoenštaufenu laikā Hoenštaufenu dinastija, zināma arī kā Štauferu dinastija un Švābu dinastija, viduslaiku vācu valdnieku dinastija, kuras pārstāvji laikā no 1079.
Jaunums!!: Inocents IV un Hoenštaufenu dinastija · Redzēt vairāk »
Inocents
Inocents var būt.
Jaunums!!: Inocents IV un Inocents · Redzēt vairāk »
Kalves zeme
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Inocents IV un Kalves zeme · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1250)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.
Jaunums!!: Inocents IV un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Inocents IV un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kardināla cepure
Kardināla cepure ir kardināla apģērba elements un viena no kardināla simboliem un identifikācijas zīmēm jeb insignijām.
Jaunums!!: Inocents IV un Kardināla cepure · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Inocents IV un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konrāds IV
Konrāds IV (dzimis 1228. gadā, miris 1254. gadā) bija vācu Hoenštaufenu dinastijas valdnieks, Jeruzalemes karalis (kā Konrāds II), Itālijas karalis (kā Konrāds IV), Sicīlijas karalis (kā Konrāds I).
Jaunums!!: Inocents IV un Konrāds IV · Redzēt vairāk »
Krievzemes karaļi
Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.
Jaunums!!: Inocents IV un Krievzemes karaļi · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Inocents IV un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Inocents IV un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Leitis (filma)
"Leitis" ir 2018.
Jaunums!!: Inocents IV un Leitis (filma) · Redzēt vairāk »
Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi
Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumu teksti ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi ir 1253.
Jaunums!!: Inocents IV un Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Inocents IV un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Inocents IV un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Inocents IV un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Marta (Lietuvas ķēniņiene)
Rīgas bīskaps Alberts II un Kulmas bīskaps Indriķis krista Mindaugu un Martu (nezināms autors, 17. gs.). Marta (mirusi 1262) bija pirmā Lietuvas ķēniņa Mindauga sieva.
Jaunums!!: Inocents IV un Marta (Lietuvas ķēniņiene) · Redzēt vairāk »
Mazkrievija
Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma. Mazkrievija, jeb Mazā Krievija (kalks no viduslaiku) ir dažādu Ukrainas zemju vēsturisks nosaukums.
Jaunums!!: Inocents IV un Mazkrievija · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Inocents IV un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Jaunums!!: Inocents IV un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »
Nīcgale
Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Inocents IV un Nīcgale · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Inocents IV un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Inocents IV un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Jaunums!!: Inocents IV un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Jaunums!!: Inocents IV un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Inocents IV un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Inocents IV un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.
Jaunums!!: Inocents IV un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Sēlijas pilskalni
Dignājas pilskalns. Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Inocents IV un Sēlijas pilskalni · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Inocents IV un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Jaunums!!: Inocents IV un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Inocents IV un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Inocents IV un Tautvils · Redzēt vairāk »
Upmales dalīšanas līgums
Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.
Jaunums!!: Inocents IV un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Inocents IV un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Urbāns IV
Pāvests Urbāns IV, īstajā vārdā Žaks Pantaleons (dzimis: 1195. vai 1200. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1261.
Jaunums!!: Inocents IV un Urbāns IV · Redzēt vairāk »
Veršovijas bīskapija
Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.
Jaunums!!: Inocents IV un Veršovijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Inocents IV un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Inocents IV un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zemgales dalīšanas līgums
Zemgales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Zemgales dalīšanas līgums ir 1254.
Jaunums!!: Inocents IV un Zemgales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Inocents IV un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
1195. gads
1195.
Jaunums!!: Inocents IV un 1195. gads · Redzēt vairāk »
1243. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Inocents IV un 1243. gads · Redzēt vairāk »
1245. gads
1245.
Jaunums!!: Inocents IV un 1245. gads · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Inocents IV un 1253. gads · Redzēt vairāk »
1254. gads
1254.
Jaunums!!: Inocents IV un 1254. gads · Redzēt vairāk »
7. decembris
7.
Jaunums!!: Inocents IV un 7. decembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Innocentijs IV, Innocentius IV, Innocents IV, Inocentijs IV, Inokentijs IV, Inokents IV, Pāvests Inocents IV.
