92 attiecības: Allažu draudzes novads, Allažu pagasts, Arupīte (Tumšupes pieteka), Atmodas iela, Atpūtas iela, Augšciems (stacija), Augusts Krastiņš, Autoceļš A2 (Latvija), Autoceļš A3 (Latvija), Autoceļš P10, Avotu iela, Šalkas (Plāņu pagasts), Ģīmes upe, Černausku akmens, Brandeļi, Cēsu kaujas, Cēsu rota, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere, Dzelzceļa stacijas Latvijā, Egļupīte (Gaujas pieteka), Eikaži, Eiropas autoceļš E264, Emanuēls Diparkē, Gaismas iela, Galda hokejs, Gauja (Inčukalna pagasts), Gaujas koridors, Gaujas senieleja, Heinrihs Paegle, Hinzenberg, Ikšķile, Inčukalna kauja, Inčukalna novada ciemu uzskaitījums, Inčukalna novads, Inčukalna pagasts, Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Inčukalns (stacija), Inčupīte, Indrāni (Inčukalna pagasts), Ints Cālītis, Jānis Sudrabkalns, Jehvi, Jugla (Suntažu pagasts), Juglas kaujas, Juris Caunītis, Kalnstaldoti, Kākciems, Kļavas (Inčukalna pagasts), Kembrijs, ..., Kocēnu pagasts, Krustiņi, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latvijas autoceļi, Latvijas galvenie autoceļi, Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums, Latvijas pagastu uzskaitījums, Latvijas putnu sugu saraksts, Latvijas reģionālie autoceļi, Loja (upe), Meža miers, Pasaules Galda hokeja tūre, Plourdosteus livonicus, Priedes, Psammolepis alata, Purgaile, Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Rīgas operācija, Rūpnieki (Valmieras pagasts), Rogainings, Ropaži, Ropažu pagasts, Saue, Saule (Valkas pagasts), Saules iela, Sērskābe, Siguldas novada ciemu uzskaitījums, Siguldas novads, Siguldas slimnīca, Stakļupīte, Straujupīte (Gaujas pieteka), Strazdumuižas pamiers, Strenčupīte, Transports Latvijā, Urga (Mazās Juglas pieteka), Valsts meža dienests, Vangaži, Vilis Janums, Viršu iela, 19. ieroču SS artilērijas pulks, 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā, 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma. Izvērst indekss (42 vairāk) »
Allažu draudzes novads
Allažu draudzes novads (1791. gada karte) Allažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Inčukalns un Allažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Allažu pagasts
Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.
Jaunums!!: Inčukalns un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »
Arupīte (Tumšupes pieteka)
Arupīte (arī Arupe, Ārupe) ir Tumšupes kreisā krasta pieteka Siguldas un Ropažu novados.
Jaunums!!: Inčukalns un Arupīte (Tumšupes pieteka) · Redzēt vairāk »
Atmodas iela
Atmodas iela var būt.
Jaunums!!: Inčukalns un Atmodas iela · Redzēt vairāk »
Atpūtas iela
Atpūtas iela var būt.
Jaunums!!: Inčukalns un Atpūtas iela · Redzēt vairāk »
Augšciems (stacija)
Augšciems bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp pieturām Remīne un Kārde, mūsdienu Ropažu novada Augšciemā.
Jaunums!!: Inčukalns un Augšciems (stacija) · Redzēt vairāk »
Augusts Krastiņš
Augusts Krastiņš (dzimis, miris) bija ASV latviešu autokonstruktors, viens no pasaules autobūves pionieriem.
Jaunums!!: Inčukalns un Augusts Krastiņš · Redzēt vairāk »
Autoceļš A2 (Latvija)
; uz Alderiem; uz Launkalni; uz Vecpiebalgu; uz Smilteni; uz Palsmani; uz Ūdrupi; uz Virešiem; uz Virešiem; uz Lejasciemu; uz Valku; uz Gaujienu; uz Trapeni, Zeltiņiem; uz Api; uz Api; uz Api, Alūksni; uz Alūksni; uz Alūksni | | A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Autoceļš A2 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš A3 (Latvija)
; uz Inčukalnu; uz Murjāņiem | | A3 autoceļš Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas iet cauri Vidzemei, savienojot Vidzemes šoseju (A2) pie Inčukalna ar Valku.
Jaunums!!: Inčukalns un Autoceļš A3 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš P10
| | P10 autoceļš Inčukalns—Ropaži—Ikšķile ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļus A3 un A2 pie Inčukalna caur Ropažiem ar autoceļu A6 Ikšķilē.
Jaunums!!: Inčukalns un Autoceļš P10 · Redzēt vairāk »
Avotu iela
Avotu iela var būt.
Jaunums!!: Inčukalns un Avotu iela · Redzēt vairāk »
Šalkas (Plāņu pagasts)
Šalkas ir ciems Valmieras novada Plāņu pagastā Strenču pilsētas austrumu pievārtē.
Jaunums!!: Inčukalns un Šalkas (Plāņu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ģīmes upe
Ģīmes upe (arī Ģīme) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā un Valmieras pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Inčukalns un Ģīmes upe · Redzēt vairāk »
Černausku akmens
Černausku akmens jeb Ezernieku akmens ir dižakmens, kas atrodas Siguldas novada Allažu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidiem no valsts autoceļa V84 (Inčukalns—Kalējbūņas).
Jaunums!!: Inčukalns un Černausku akmens · Redzēt vairāk »
Brandeļi
Brandeļi ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Brandeļi · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Inčukalns un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Jaunums!!: Inčukalns un Cēsu rota · Redzēt vairāk »
Ciems (biezi apdzīvota vieta)
Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Inčukalns un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere
Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere bija šaursliežu (600 mm) mežu dzelzceļa līnija.
Jaunums!!: Inčukalns un Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa stacijas Latvijā
Šajā sarakstā ir uzskaitītas esošās Latvijas dzelzceļa stacijas, pieturas punkti, ceļa posteņi, blokposteņi un izmaiņas punkti.
Jaunums!!: Inčukalns un Dzelzceļa stacijas Latvijā · Redzēt vairāk »
Egļupīte (Gaujas pieteka)
Egļupīte ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā.
Jaunums!!: Inčukalns un Egļupīte (Gaujas pieteka) · Redzēt vairāk »
Eikaži
Eikaži ir ciems Siguldas novada Krimuldas pagastā netālu no autoceļu A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)) un V80 (Eikaži—Bīriņi) krustojuma.
Jaunums!!: Inčukalns un Eikaži · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E264
| | E264 ir Eiropas nozīmes autoceļš.
Jaunums!!: Inčukalns un Eiropas autoceļš E264 · Redzēt vairāk »
Emanuēls Diparkē
Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Jaunums!!: Inčukalns un Emanuēls Diparkē · Redzēt vairāk »
Gaismas iela
Gaismas iela var būt.
Jaunums!!: Inčukalns un Gaismas iela · Redzēt vairāk »
Galda hokejs
-1000 punktu Laiks: 2019. gada jūlijs Galda hokejs ir galda spēle, kas cēlusies no ledus hokeja.
Jaunums!!: Inčukalns un Galda hokejs · Redzēt vairāk »
Gauja (Inčukalna pagasts)
Gauja (agrāk arī Gaujaslīči) ir ciems Siguldas novada Inčukalna pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Gauja (Inčukalna pagasts) · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Inčukalns un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Inčukalns un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Heinrihs Paegle
Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).
Jaunums!!: Inčukalns un Heinrihs Paegle · Redzēt vairāk »
Hinzenberg
Hinzenberg var būt šādu apdzīvoto vietu vai bijušo muižu vāciskais nosaukums.
Jaunums!!: Inčukalns un Hinzenberg · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Inčukalns un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »
Inčukalna novada ciemu uzskaitījums
Inčukalna novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Inčukalna novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčukalna novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Inčukalna novads
Vangažu pilsētas ģerbonis Inčukalna novads bija administratīvi teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčukalna novads · Redzēt vairāk »
Inčukalna pagasts
Inčukalna pagasts ir viena no Siguldas novadu administratīvi teritoriālajām vienībām, Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčukalna pagasts · Redzēt vairāk »
Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir AS Conexus Baltic Grid piederoša struktūrvienība.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčukalna pazemes gāzes krātuve · Redzēt vairāk »
Inčukalns (stacija)
Inčukalns ir dzelzceļa stacija Siguldas novada Inčukala pagasta Inčukalnā.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčukalns (stacija) · Redzēt vairāk »
Inčupīte
Inčupīte, vidustecē saukta arī Dzelzāmuru upe, Līčupe, Skolas upe un Inča, ir Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Inčupīte · Redzēt vairāk »
Indrāni (Inčukalna pagasts)
Indrāni ir ciems Siguldas novada Inčukalna pagastā pie autoceļu A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža) un V93 (Indrāni—Inčukalns) krustojuma.
Jaunums!!: Inčukalns un Indrāni (Inčukalna pagasts) · Redzēt vairāk »
Ints Cālītis
Ints Cālītis (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, bijušais politieslodzītais.
Jaunums!!: Inčukalns un Ints Cālītis · Redzēt vairāk »
Jānis Sudrabkalns
Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns; dzimis Inčukalnā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks, ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu (1947).
Jaunums!!: Inčukalns un Jānis Sudrabkalns · Redzēt vairāk »
Jehvi
Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Inčukalns un Jehvi · Redzēt vairāk »
Jugla (Suntažu pagasts)
Jugla, agrāk Annasmuiža, senāk Brieži, Briežkrogs, bijusī pasta nodaļa Kangari, ir apdzīvota vieta, ciems Ogres novada Suntažu pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Jugla (Suntažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Jaunums!!: Inčukalns un Juglas kaujas · Redzēt vairāk »
Juris Caunītis
Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Jaunums!!: Inčukalns un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »
Kalnstaldoti
Kalnstaldoti ir daļēji izzudis ciems Valkas novada Valkas pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Kalnstaldoti · Redzēt vairāk »
Kākciems
Kākciems (no — 'divi') ir ciems Ropažu novada Ropažu pagasta dienvidos, pie autoceļa P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile).
Jaunums!!: Inčukalns un Kākciems · Redzēt vairāk »
Kļavas (Inčukalna pagasts)
Kļavas ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Kļavas (Inčukalna pagasts) · Redzēt vairāk »
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Jaunums!!: Inčukalns un Kembrijs · Redzēt vairāk »
Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Krustiņi
Krustiņi (agrāk arī Sēnīte) ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Krustiņi · Redzēt vairāk »
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Jaunums!!: Inčukalns un Latviešu landesvēra dumpis (1918) · Redzēt vairāk »
Latvijas autoceļi
Ropažu novadā Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas (Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga, Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga, Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja. Latvijas ceļu un dzelzceļu karte (1935). Latvijas autoceļi ir ceļi, kas paredzēti autotransporta kustībai Latvijas Republikas teritorijā.
Jaunums!!: Inčukalns un Latvijas autoceļi · Redzēt vairāk »
Latvijas galvenie autoceļi
Latvijas galveno autoceļu apzīmējums A4 Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas: Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga (no 1836. gada, tagad A13), Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga (no 1857. gada, tagad A8), Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava (no 1849. gada, tagad A2). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja (tagad A7). Galvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi ir Latvijas valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme.
Jaunums!!: Inčukalns un Latvijas galvenie autoceļi · Redzēt vairāk »
Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums
Latvijas lielāko ciemu uzskaitījumā iekļautas Latvijas lauku apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 300.
Jaunums!!: Inčukalns un Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas pagastu uzskaitījums
Administratīvais un teritoriālais iedalījums Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie Latvijas pagasti.
Jaunums!!: Inčukalns un Latvijas pagastu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas putnu sugu saraksts
Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.
Jaunums!!: Inčukalns un Latvijas putnu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.
Jaunums!!: Inčukalns un Latvijas reģionālie autoceļi · Redzēt vairāk »
Loja (upe)
Loja, saukta arī Loģe, Lose jeb Klinšupīte, ir Gaujas labā pieteka Siguldas un Saulkrastu novados.
Jaunums!!: Inčukalns un Loja (upe) · Redzēt vairāk »
Meža miers
Meža miers ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Meža miers · Redzēt vairāk »
Pasaules Galda hokeja tūre
Pasaules Galda hokeja tūre ir galda hokeja 23 turnīru sērija, kuros kopā ik gadu piedalās ap 1000 spēlētāju.
Jaunums!!: Inčukalns un Pasaules Galda hokeja tūre · Redzēt vairāk »
Plourdosteus livonicus
Plourdosteus livonicus ir plordosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Inčukalns un Plourdosteus livonicus · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Inčukalns un Priedes · Redzēt vairāk »
Psammolepis alata
Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Inčukalns un Psammolepis alata · Redzēt vairāk »
Purgaile
Purgaile (arī Ķaka, Ķēķupīte) ir Sedas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novados.
Jaunums!!: Inčukalns un Purgaile · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķa muižu nosaukumi
Rīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Jaunums!!: Inčukalns un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Inčukalns un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rūpnieki (Valmieras pagasts)
Rūpnieki ir ciems Valmieras novada Valmieras pagastā pie autoceļa A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)).
Jaunums!!: Inčukalns un Rūpnieki (Valmieras pagasts) · Redzēt vairāk »
Rogainings
Rogaineri plāno distanci pirms starta Rogainings ir apvidus orientēšanās komandu sporta veids.
Jaunums!!: Inčukalns un Rogainings · Redzēt vairāk »
Ropaži
Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Inčukalns un Ropaži · Redzēt vairāk »
Ropažu pagasts
Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Inčukalns un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »
Saue
Saue ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķī 18 kilometrus uz DR no Tallinas.
Jaunums!!: Inčukalns un Saue · Redzēt vairāk »
Saule (Valkas pagasts)
Saule ir ciems Valkas novada Valkas pagastā.
Jaunums!!: Inčukalns un Saule (Valkas pagasts) · Redzēt vairāk »
Saules iela
Saules iela var būt.
Jaunums!!: Inčukalns un Saules iela · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Inčukalns un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Siguldas novada ciemu uzskaitījums
Siguldas novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Siguldas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Jaunums!!: Inčukalns un Siguldas novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Inčukalns un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Siguldas slimnīca
Siguldas slimnīca ir specializēta ārstniecības iestāde, kas atrodas Lakstīgalas ielā 13, Siguldā.
Jaunums!!: Inčukalns un Siguldas slimnīca · Redzēt vairāk »
Stakļupīte
Stakļupīte ir Gaujas labā krasta pieteka Valkas un Valmieras novados.
Jaunums!!: Inčukalns un Stakļupīte · Redzēt vairāk »
Straujupīte (Gaujas pieteka)
Straujupīte (arī Griķupīte, Vangažupīte) ir Gaujas kreisā krasta pieteka Ādažu, Ropažu un Siguldas novados.
Jaunums!!: Inčukalns un Straujupīte (Gaujas pieteka) · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: Inčukalns un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Strenčupīte
Strenčupīte ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā.
Jaunums!!: Inčukalns un Strenčupīte · Redzēt vairāk »
Transports Latvijā
Transporta infrastruktūra Latvijā sevī ietver autoceļus, dzelzceļus, lidostas, lidlaukus, ūdensceļus un ar tiem saistītās ostas vai piestātnes, kā arī cauruļvadu sistēmas.
Jaunums!!: Inčukalns un Transports Latvijā · Redzēt vairāk »
Urga (Mazās Juglas pieteka)
Urga (arī Caunupīte) ir Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres un Salaspils novados.
Jaunums!!: Inčukalns un Urga (Mazās Juglas pieteka) · Redzēt vairāk »
Valsts meža dienests
Valsts meža dienests (VMD) Latvijā ir tiešās pārvaldes valsts iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares pastāvēšanu.
Jaunums!!: Inčukalns un Valsts meža dienests · Redzēt vairāk »
Vangaži
Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas.
Jaunums!!: Inčukalns un Vangaži · Redzēt vairāk »
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Inčukalns un Vilis Janums · Redzēt vairāk »
Viršu iela
Viršu iela var būt šādās Latvijas apdzīvotās vietās.
Jaunums!!: Inčukalns un Viršu iela · Redzēt vairāk »
19. ieroču SS artilērijas pulks
19.
Jaunums!!: Inčukalns un 19. ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »
1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā
1969.
Jaunums!!: Inčukalns un 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »
2009. gada administratīvi teritoriālā reforma
Novadi un republikas pilsētas (2010—2021). 2009.
Jaunums!!: Inčukalns un 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma · Redzēt vairāk »