Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: ASV Jūras kājnieku korpuss, Atlantijas valnis, Džeroms Deivids Selindžers, Francija, Jans Kjondžons, Kauja par Franciju, Kāna, LCVP klases Desanta kuteris, Mažino līnija, Odrija Hepbērna, Omars Bredlijs, Otrais pasaules karš, Roberts Kapa, Sēna, Vācija, Vācijas vēsture, Višī Francija, 1944. gads, 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums, 5. jūnijs, 6. jūnijs.
ASV Jūras kājnieku korpuss
ASV Jūras kājnieku korpuss ir viena no piecām ASV Bruņoto spēku daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un ASV Jūras kājnieku korpuss · Redzēt vairāk »
Atlantijas valnis
Atlantijas valnis bija Otrajā pasaules kara laikā Vācijas veidota nocietinājumu sistēma, kas stiepās gar kontinentālās Eiropas krasta no Norvēģijas ziemeļiem līdz Francijas - Spānijas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Atlantijas valnis · Redzēt vairāk »
Džeroms Deivids Selindžers
Džeroms Deivids Selindžers, bieži pazīstams kā Dž.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Džeroms Deivids Selindžers · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Francija · Redzēt vairāk »
Jans Kjondžons
Jans Kjondžons bija korejiešu karavīrs, kurš, pēc dažu vēsturnieku domām, karojis Japānas imperatora armijā, padomju Sarkanajā armijā un vēlāk arī Vācijas Vērmahtā Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Jans Kjondžons · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Kāna
Kāna (izrunā) ir pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Lejasnormandijā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Kāna · Redzēt vairāk »
LCVP klases Desanta kuteris
LCVP klases Desanta kuteris (- "desanta laiva, personālam un aprīkojumam") arī Higinsa laiva - desanta kuģa veids, ko izmanto ASV Jūras spēku desanta spēki, lai transportētu aprīkojumu un jūras kājniekus no desanta kuģiem uz krastu.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un LCVP klases Desanta kuteris · Redzēt vairāk »
Mažino līnija
Mažino līnija bija 20.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Mažino līnija · Redzēt vairāk »
Odrija Hepbērna
Odrija Hepbērna (—), dzimusi Odrija Ketlīna Rastona, bija britu aktrise un humanitārā darbiniece.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Odrija Hepbērna · Redzēt vairāk »
Omars Bredlijs
Omars Nelsons Bredlijs (dzimis, miris) bija amerikāņu pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada).
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Omars Bredlijs · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Roberts Kapa
Roberts Kapa Roberts Kapa (Robert Capa), īstajā vārdā Endre Frīdmans (Friedmann Endre) (* 1913. gada 22. oktobrī Budapeštā, † 1954. gada 25. maijā Indoķīnā) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ASV fotogrāfs.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Roberts Kapa · Redzēt vairāk »
Sēna
Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Sēna · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Višī Francija
Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā). Višī Francija ( — "Višī režīms"), oficiāli Francijas valsts, bija Otrā pasaules kara laikā no 1940.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un Višī Francija · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un 1944. gads · Redzēt vairāk »
2023. gada Ukrainas pretuzbrukums
2023.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un 2023. gada Ukrainas pretuzbrukums · Redzēt vairāk »
5. jūnijs
5.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un 5. jūnijs · Redzēt vairāk »
6. jūnijs
6.
Jaunums!!: Izcelšanās Normandijā un 6. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
D diena, D-diena, Operācija "Neptūns", Sabiedroto izcelšanās Normandijā.
