Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jans Matejko

Indekss Jans Matejko

Jans Aloīzijs Matejko (dzimis, miris) bija poļu gleznotājs, kurš pazīstams ar Polijas vēstures batālo un vēsturisko ainu glezniecību, tā stiprinādams poļu nacionālo garu laikā, kad nepastāvēja Polijas valsts.

16 attiecības: Grunvaldes kauja, Janvāra sacelšanās, Koscjuško sacelšanās, Krakova, Krakovas Marijas bazilika, Krakovā dzimušo uzskaitījums, Livonijas karš, Pjotrs Skarga, Staņislavs Vispjaņskis, Vītauts Dižais, Vladislavs III Tievkājis, 1. novembris, 1838. gads, 1893. gads, 19. gadsimts, 24. jūnijs.

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Jans Matejko un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Janvāra sacelšanās

1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.

Jaunums!!: Jans Matejko un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Koscjuško sacelšanās

Pēc uzvaras par Krievijas Impērijas karaspēku kaujā pie Raclavices (Jans Matejko, 1888). Karaspēku pārvietošanās Koscjuško sacelšanās laikā un svarīgāko kauju vietas. Tadeuša Koscjuško sacelšanās (insurekcja kościuszkowska) bija sacelšanās Polijas—Lietuvas kopvalstī 1794.

Jaunums!!: Jans Matejko un Koscjuško sacelšanās · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: Jans Matejko un Krakova · Redzēt vairāk »

Krakovas Marijas bazilika

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas arhiprezbiteriālā baznīca Krakovā jeb Krakovas Marijas bazilika ir 14.

Jaunums!!: Jans Matejko un Krakovas Marijas bazilika · Redzēt vairāk »

Krakovā dzimušo uzskaitījums

Krakovā dzimuši.

Jaunums!!: Jans Matejko un Krakovā dzimušo uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Jans Matejko un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Pjotrs Skarga

Pjotrs Skarga (dzimis, miris) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem.

Jaunums!!: Jans Matejko un Pjotrs Skarga · Redzēt vairāk »

Staņislavs Vispjaņskis

Staņislavs Matejs Ignacijs Vispjaņskis (dzimis, miris) bija poļu dramaturgs, dzejnieks, gleznotājs, grafiķis, kā arī interjera un mēbeļu dizaineris.

Jaunums!!: Jans Matejko un Staņislavs Vispjaņskis · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Jans Matejko un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Vladislavs III Tievkājis

Vladislavs III Tievkājis (dzimis starp 1161. un 1167. gadu, miris) bija Pjastu dinastijas Lielpolijas kņazs, vēlāk Polijas lielkņazs (1202 - 1206, 1227 - 1228).

Jaunums!!: Jans Matejko un Vladislavs III Tievkājis · Redzēt vairāk »

1. novembris

1.

Jaunums!!: Jans Matejko un 1. novembris · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: Jans Matejko un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: Jans Matejko un 1893. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Jans Matejko un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

24. jūnijs

24.

Jaunums!!: Jans Matejko un 24. jūnijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jan Matejko, Matejko.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »