Ātrāk nekā pārlūku!
170 attiecības: Amēlija Ērhārta, Arafuru jūra, Araukārijas, Aristolohiju dzimta, Aslapes, Astrāpijas, Austrālāzija, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālija, Austrālija (kontinents), Austrālija un Okeānija, Austrālijas ehidna, Austrālijas somaiņi, Austrālijas vēsture, Īspurna krupji, Ķīķu apakšdzimta, Ķenguru dzimta, Žils Dimons d'Irvils, Žultszālītes, Čakstu dzimta, Čenderavasiha līcis, Baložu dzimta, Baltvēderis, Bandikutveidīgie, Bērzlapju ģints, Bezdelīga, Biaka, Bišu dzeņi, Bišu dzeņu dzimta, Bioģeogrāfiskais apgabals, Bismarka arhipelāgs, Brūnais ibiss, Britu impērija, Ceļš uz mājām, Cekulainais jakāns, Centrālā Papua, Cikāžu dzimta, Ciršļu dzimta, Džaja, Džajapura, Dienvidpapua, Dienvidrietumu Papua, Diprotodonti, Doberai pussala, Dziedātājputni, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnu dzimta, Eduards Dalmanis, Ehidnu dzimta, ..., Eikalipti, Etnogrāfiskais muzejs (Zviedrija), Garstilbis, Gramatiskais skaitlis, Gvineja (nozīmju atdalīšana), Halmaheras jūra, Harpiju apakšdzimta, Hoijas, Indonēzija, Ingveri, Japa (pavalsts), Japena, Jaunbritānija, Jaungvinejas jūra, Jaungvinejas mikrovardītes, Jūras krupis, Jūrasgovs, Jorkas raga pussala, Josa Sudarso sala, Kainozojs, Kakadu, Kalnienes Papua, Kanibālisms, Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš), Kazrozes, Kazuāri, Kārpainie zalkši, Kloākaiņi, Klusais okeāns, Koku svīres, Koraļļu jūra, Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta, Labiāli velārs līdzskanis, Laucis, Līķis, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais piekūns, Lielās bezdelīgas, Maizeskoks, Malēzija, Manokvari, Maokes kalni, Marianas salas, Mazais baltais gārnis, Mazais dūkuris, Mazais dumpis, Mazā Tobāgo, Mājas cūka, Mēness aptumsums 2007. gada augustā, Melanēzija, Melnais lori, Melobasis, Merauke, Misoola, Moluku kakadu, Moluku salas, Nabire, Okeānija, Ostindija, Palmu dzimta, Papua, Papua (nozīmju atdalīšana), Papuasi, Papuasijas lorikets, Paradīzes putnu dzimta, Pasaules lielākās salas, Pīļknābis, Pļavu tilbīte, Plakanstaipekņi, Planētājkuskusu virsdzimta, Platastes lori, Plēsīgie somaiņi, Plēsējsomaiņu dzimta, Polinēzija, Portmorsbi, Posumi, Purva tilbīte, Puskuitalas, Radžaampatu salas, Rūtu dzimta, Rietumpapua, Rododendri, Sala, Salavati, Saldā krimilde, Salu bioģeogrāfija, Samveidīgās, Seramas jūra, Smalkais papagailis, Smaržzāles, Somaiņi, Sorona, Spārnskorpēnas, Staipeknīši, Starptautisko tālsarunu kodu saraksts, Sulavesi, Svilpējzosis, Tasmanijas vilks, Ternate, Tidore, Timika, Tokpisins, Torresa šaurums, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malaizijā, Upes tārtiņš, Vaigeo, Vanagērgļi, Varavīksnes lorikets, Vācu Jaungvineja, Vilksomaiņi, Vilksomaiņu dzimta, Villems Shautens, Zālamana jūra, Zālamana salas, Zīdītāji, Zeltainīšu apakšdzimta, Ziemeļsumatra, Zivju dzenītis, 2011. gada Tohoku zemestrīce. Izvērst indekss (120 vairāk) »
Amēlija Ērhārta
Amēlija Mērija Ērhārta (dzimusi, pazudusi, atzīta par mirušu) bija amerikāņu aviatore un aviācijas propagandētāja.
Jaunums!!: Jaungvineja un Amēlija Ērhārta · Redzēt vairāk »
Arafuru jūra
Arafuru jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atdala Austrāliju no Āzijas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Arafuru jūra · Redzēt vairāk »
Araukārijas
Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.
Jaunums!!: Jaungvineja un Araukārijas · Redzēt vairāk »
Aristolohiju dzimta
Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae) ir piparu rindas dzimta, kas iekļauj septiņas ģintis un aptuveni 600 sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Aristolohiju dzimta · Redzēt vairāk »
Aslapes
Aslapes ir grīšļu dzimtas ģints, kas ir sastopama gandrīz visā pasaulē tropiskajos un mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Aslapes · Redzēt vairāk »
Astrāpijas
Astrāpijas (Astrapia) ir paradīzes putnu dzimtas (Paradisaeidae) ģints, kas apvieno 5 sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Astrāpijas · Redzēt vairāk »
Austrālāzija
Austrālāzija Austrālāzija ir termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu Okeānijas reģionu, kas iekļauj Austrāliju, Jaunzēlandi, Jaungvineju un tuvākās salas Klusajā un Indijas okeānā (Ašmora un Kartjē Salas, Austrumtimora, Ziemsvētku Sala, Kokosu (Kīlinga) Salas, Norfolka).
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālāzija · Redzēt vairāk »
Austrālāzijas mušķērāju dzimta
Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »
Austrālāzijas sarkanrīklītes
Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālāzijas sarkanrīklīšu ģints (Petroica) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālāzijas sarkanrīklītes · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālija (kontinents)
Austrālija ir 7 686 850 kvadrātkilometrus liels kontinents uz Indoaustrālijas plātnes.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālija (kontinents) · Redzēt vairāk »
Austrālija un Okeānija
Austrālija un Okeānija ir pasaules daļa, bieži arī ģeopolitisks reģions, kas sastāv no Austrālijas kontinenta un Okeānijas — ļoti liela skaita salu Klusajā okeānā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālija un Okeānija · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Austrālijas somaiņi
Austrālijas somaiņi (Australidelphia) ir viena no divām somaiņu (Marsupialia) virskārtām, kurā ir 5 kārtas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālijas somaiņi · Redzēt vairāk »
Austrālijas vēsture
Austrālijas vēsture ir Austrālijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Austrālijas vēsture · Redzēt vairāk »
Īspurna krupji
Īspurna krupji jeb knābjpurna krupji (Rhinella) ir viena no lielākajām un plašākajām krupju dzimtas (Bufonidae) ģintīm, kas apvieno 88 krupju sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Īspurna krupji · Redzēt vairāk »
Ķīķu apakšdzimta
Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ķenguru dzimta
Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).
Jaunums!!: Jaungvineja un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »
Žils Dimons d'Irvils
Žils Sebastjēns Sezārs Dimons d'Irvils (dzimis, miris) bija franču flotes virsnieks, jūrasbraucējs, ceļotājs un okeanogrāfs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Žils Dimons d'Irvils · Redzēt vairāk »
Žultszālītes
Žultszālītes ir ģints neļķu dzimtā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Žultszālītes · Redzēt vairāk »
Čakstu dzimta
Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »
Čenderavasiha līcis
Čenderavasiha līcis (— ‘paradīzes putna līcis’), arī Sareras līcis (Teluk Sarera), agrāk — Gēlvinka līcis, ir plašs jūras līcis Jaungvinejas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Jaunums!!: Jaungvineja un Čenderavasiha līcis · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltvēderis
Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Jaungvineja un Baltvēderis · Redzēt vairāk »
Bandikutveidīgie
Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »
Bērzlapju ģints
Bērzlapju ģints jeb bērzlapes (Russula) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bērzlapju ģints · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Biaka
Biaka ir Indonēzijai piederoša sala Klusajā okeānā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Biaka · Redzēt vairāk »
Bišu dzeņi
Bišu dzeņi jeb bišķērāji (Merops) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu ģints, kas pieder bišu dzeņu dzimtai (Meropidae).
Jaunums!!: Jaungvineja un Bišu dzeņi · Redzēt vairāk »
Bišu dzeņu dzimta
Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bišu dzeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Bioģeogrāfiskais apgabals
Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »
Bismarka arhipelāgs
Bismarka arhipelāga karte Bismarka arhipelāgs ir salu grupa Melanēzijā, Jaungvinejas ziemeļaustrumu piekrastē, Klusā okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Bismarka arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Brūnais ibiss
Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.
Jaunums!!: Jaungvineja un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »
Britu impērija
Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Britu impērija · Redzēt vairāk »
Ceļš uz mājām
Ceļš uz mājām ir godalgota 2015.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ceļš uz mājām · Redzēt vairāk »
Cekulainais jakāns
Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.
Jaunums!!: Jaungvineja un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »
Centrālā Papua
Centrālā Papua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar speciālu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Centrālā Papua · Redzēt vairāk »
Cikāžu dzimta
Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Jaungvineja un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »
Džaja
Džaja (— ‘Uzvaras kalns’), agrāk — Karstensa piramīda, ir kalns Indonēzijas austrumos, Jaungvinejas salas un visas Okeānijas augstākā virsotne.
Jaunums!!: Jaungvineja un Džaja · Redzēt vairāk »
Džajapura
Džajapuras pilsēta ir pilsēta Indonēzijā, Papua provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Džajapura · Redzēt vairāk »
Dienvidpapua
Dienvidpapua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar speciālu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Dienvidpapua · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumu Papua
Dienvidrietumu Papua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Dienvidrietumu Papua · Redzēt vairāk »
Diprotodonti
Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).
Jaunums!!: Jaungvineja un Diprotodonti · Redzēt vairāk »
Doberai pussala
Doberai pussala, bieži dēvēta arī par Putna Galvas pussalu pēc tās silueta kartē, ir liela pussala Jaungvinejas salas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Doberai pussala · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Dzilnu apakšdzimta
Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Dzilnu dzimta
Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eduards Dalmanis
Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Eduards Dalmanis · Redzēt vairāk »
Ehidnu dzimta
Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).
Jaunums!!: Jaungvineja un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eikalipti
Eikalipti (Eucalyptus) ir miršu dzimtas mūžzaļu koku ģints.
Jaunums!!: Jaungvineja un Eikalipti · Redzēt vairāk »
Etnogrāfiskais muzejs (Zviedrija)
Etnogrāfiskais muzejs Etnogrāfiskais muzejs ir dažādu pasaules tautu kultūrai, antropoloģijai un vēsturei veltīts muzejs, kas atrodas Stokholmā Zviedrijā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Etnogrāfiskais muzejs (Zviedrija) · Redzēt vairāk »
Garstilbis
Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Garstilbis · Redzēt vairāk »
Gramatiskais skaitlis
Gramatiskais skaitlis – gramatiskā kategorija, kas norāda daudzuma atšķirību lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos un darbības vārdos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Gramatiskais skaitlis · Redzēt vairāk »
Gvineja (nozīmju atdalīšana)
Gvineja var būt.
Jaunums!!: Jaungvineja un Gvineja (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Halmaheras jūra
Halmaheras jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Indonēzijas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Halmaheras jūra · Redzēt vairāk »
Harpiju apakšdzimta
Harpiju apakšdzimta (Harpiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Harpiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Hoijas
Hoijas (Hoya), pazīstamas arī kā vaskapuķes un porcelāna puķes, ir Oleandru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200—300 tropisku augu sugu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Hoijas · Redzēt vairāk »
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Jaungvineja un Indonēzija · Redzēt vairāk »
Ingveri
Ingveri (Zingiber) ir ģints ingveraugu dzimtā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ingveri · Redzēt vairāk »
Japa (pavalsts)
Japas Valsts ir viena no Mikronēzijas Federatīvo Valstu pavalstīm.
Jaunums!!: Jaungvineja un Japa (pavalsts) · Redzēt vairāk »
Japena
Japena ir Indonēzijai piederoša sala Klusajā okeānā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Japena · Redzēt vairāk »
Jaunbritānija
Jaunbritānija ir lielākā sala Bismarka arhipelāgā un otra lielākā sala Papua-Jaungvinejā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Jaunbritānija · Redzēt vairāk »
Jaungvinejas jūra
Jaungvinejas jūra vai Bismarka jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Jaungvinejas salu un Bismarka arhipelāga salām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Jaungvinejas jūra · Redzēt vairāk »
Jaungvinejas mikrovardītes
Jaungvinejas mikrovardītes (Paedophryne) ir šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) ģints, kas apvieno 6 sīciņas varžu sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Jaungvinejas mikrovardītes · Redzēt vairāk »
Jūras krupis
Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.
Jaunums!!: Jaungvineja un Jūras krupis · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Jaungvineja un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jorkas raga pussala
Jorkas raga pussala ir pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Jorkas raga pussala · Redzēt vairāk »
Josa Sudarso sala
Nav apraksta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Josa Sudarso sala · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kakadu
Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).
Jaunums!!: Jaungvineja un Kakadu · Redzēt vairāk »
Kalnienes Papua
Kalnienes Papua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar speciālu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kalnienes Papua · Redzēt vairāk »
Kanibālisms
Brazīlijas džungļu kanibāli, 1557. gada gravīra Kanibālisms ir situācija, kad vienas dzīvnieku sugas pārstāvji ēd savas sugas pārstāvjus.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kanibālisms · Redzēt vairāk »
Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)
Vācijas Klusā okeāna kolonijas Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā Pirmā pasaules kara laikā notika, lai Antantes valstis ar savu Āzijas koloniju un sabiedroto valstu palīdzību varētu iekarot Vācijas impērijas kolonijas šajā reģionā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Kazrozes
Kazrozes (Epilobium) ir naktssveču dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kazrozes · Redzēt vairāk »
Kazuāri
Kazuāri (Casuarius) ir viena no divām kazuāru dzimtas putnu ģintīm.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kazuāri · Redzēt vairāk »
Kārpainie zalkši
Kārpainie zalkši, kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus) ir vienīgā kārpaino zalkšu dzimtas (Acrochordidae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Kārpainie zalkši · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Jaungvineja un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Koku svīres
Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Koku svīres · Redzēt vairāk »
Koraļļu jūra
Koraļļu jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, kas atrodas starp Austrāliju, Jaungvineju un Melanēzijas salām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Koraļļu jūra · Redzēt vairāk »
Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta
Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta (Asterophryinae) ir lielākā šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) apakšdzimta, kas apvieno 312 sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.
Jaunums!!: Jaungvineja un Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Labiāli velārs līdzskanis
Labiāli velāri līdzskaņi ir koartikulēti dubultās artikulācijas līdzskaņi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Labiāli velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Laucis
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Jaungvineja un Laucis · Redzēt vairāk »
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Jaunums!!: Jaungvineja un Līķis · Redzēt vairāk »
Lielais dzeltencekula kakadu
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Jaungvineja un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »
Lielās bezdelīgas
Lielās bezdelīgas, lielo bezdelīgu ģints (Cecropis) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Lielās bezdelīgas · Redzēt vairāk »
Maizeskoks
Īstais maizeskoks (Artocarpus altilis) ir zīdkoku dzimtas ziedaugs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Maizeskoks · Redzēt vairāk »
Malēzija
Malēzija Malēzija ir termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu pārejas zonu starp Indomalajas un Austrālāzijas bioģeogrāfiskajiem reģioniem un tas tika noteikts kā floristikas apgabals, kurā ietilpst Malakas pussala, Indonēzija, Filipīnas un Jaungvineja.
Jaunums!!: Jaungvineja un Malēzija · Redzēt vairāk »
Manokvari
Manokvari ir pilsēta Indonēzijā, Rietumpapuas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Manokvari · Redzēt vairāk »
Maokes kalni
Maokes kalni (— ‘Sniegotie kaln’) ir kalnu grēda Jaungvinejas salas rietumdaļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Maokes kalni · Redzēt vairāk »
Marianas salas
Marianas salas ir vulkānisku salu virkne Klusā okeāna ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Marianas salas · Redzēt vairāk »
Mazais baltais gārnis
Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).
Jaunums!!: Jaungvineja un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Mazais dūkuris
Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »
Mazais dumpis
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).
Jaunums!!: Jaungvineja un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »
Mazā Tobāgo
Mazā Tobāgo (vai Bird of Paradise Island) ir neliela neapdzīvota sala Karību jūrā, pie Tobāgo salas ziemeļaustrumu krasta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Mazā Tobāgo · Redzēt vairāk »
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Jaunums!!: Jaungvineja un Mājas cūka · Redzēt vairāk »
Mēness aptumsums 2007. gada augustā
2007.
Jaunums!!: Jaungvineja un Mēness aptumsums 2007. gada augustā · Redzēt vairāk »
Melanēzija
Melanēzija. Tradicionālais Melanēzijas kodols iekrāsots tumši zaļš, gaišāk zaļā krāsā — perifērā zona Melanēzija ( — ‘melns’, — ‘sala’) ir reģions Klusā okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Melanēzija · Redzēt vairāk »
Melnais lori
Melnais lori (Chalcopsitta atra) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas apdzīvo Doberai pussalu Jaungvinejas rietumos un vairākās tai pieguļošās salās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Melnais lori · Redzēt vairāk »
Melobasis
Melobasis ir krāšņvaboļu ģints, kurā ietilpst vairāk kā 130 sugu, kas iedalītas četrās apakšģintīs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Melobasis · Redzēt vairāk »
Merauke
Merauke ir pilsēta Indonēzijā, Dienvidpapuas provinces faktiskā galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Merauke · Redzēt vairāk »
Misoola
Misoola ir Indonēzijai piederoša sala Seramas jūrā, Radžaampatu arhipelāga otra lielākā sala.
Jaunums!!: Jaungvineja un Misoola · Redzēt vairāk »
Moluku kakadu
Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »
Moluku salas
Moluku salas, pazīstamas arī kā Garšvielu salas, ir arhipelāgs Indonēzijas austrumos.
Jaunums!!: Jaungvineja un Moluku salas · Redzēt vairāk »
Nabire
Nabire ir pilsēta Indonēzijā, Centrālās Papua provinces administratīvais centrs un otra lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Nabire · Redzēt vairāk »
Okeānija
Polinēzijā Okeānija ir ģeogrāfisks reģions Klusā okeāna centrālajā daļā un tā rietumu daļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Okeānija · Redzēt vairāk »
Ostindija
Ostindija: tumši zaļā Dienvidāzija un gaiši zaļā Dienvidaustrumāzija 1606. gada Ostindijas karte 1801. gada Ostindijas karte Ostindija (no — 'Austrumindija') jeb Austrumu Indijas ir vēsturisks dienvidu un dienvidaustrumu Āzijas zemju apzīmējums.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ostindija · Redzēt vairāk »
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Jaunums!!: Jaungvineja un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »
Papua
Papua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papua · Redzēt vairāk »
Papua (nozīmju atdalīšana)
Papua var būt.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papua (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Papuasi
Papuass Papuasi (cēlies no — ‘sprogains’) ir cilšu grupa, kas dzīvo Jaungvinejā, kā arī citās Melanēzijas salās un runā papuasu valodās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papuasi · Redzēt vairāk »
Papuasijas lorikets
Papuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Papuasijas lorikets · Redzēt vairāk »
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākās salas
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².
Jaunums!!: Jaungvineja un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »
Pīļknābis
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Pīļknābis · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Plakanstaipekņi
Plakanstaipekņi jeb briežradziņi ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 16 sugas un vairāki dabiski veidojušies hibrīdi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Plakanstaipekņi · Redzēt vairāk »
Planētājkuskusu virsdzimta
Planētājkuskusu virsdzimta (Petauroidea) ir viena no divām posumu apakškārtas (Phalangeriformes) virsdzimtām, kas apvieno 31 sugu un kas tiek iedalītas 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Planētājkuskusu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Platastes lori
Platastes lori (Lorius) ir loriketu jeb nektārpapagaiļu ģints, kas pieder papagaiļveidīgo kārtai.
Jaunums!!: Jaungvineja un Platastes lori · Redzēt vairāk »
Plēsīgie somaiņi
Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).
Jaunums!!: Jaungvineja un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »
Plēsējsomaiņu dzimta
Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) ir viena no divām mūsdienās dzīvojošām plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimtām, kas apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 21 ģintī un divās apakšdzimtās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Plēsējsomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Polinēzija
Polinēzijas trijstūris — veids, kā visvienkāršāk definēt Polinēzijas robežas Polinēzija ( — ‘daudz’, — ‘sala’) ir liels reģions Okeānijā, Klusā okeāna centrālajā un dienvidu daļā, kas sastāv no vairāk nekā 1000 salām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Polinēzija · Redzēt vairāk »
Portmorsbi
Portmorsbi ir Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Portmorsbi · Redzēt vairāk »
Posumi
Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Posumi · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Jaungvineja un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Puskuitalas
Puskuitalas (Limosa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Puskuitalas · Redzēt vairāk »
Radžaampatu salas
Radžaampatu salas ir arhipelāgs Indonēzijā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Radžaampatu salas · Redzēt vairāk »
Rūtu dzimta
Rūtu dzimta (Rutaceae), zināma arī kā citrusaugu dzimta, ir ziepjkoku rindas dzimta, kuras piecās apakšdzimtās apvienotas 160 ģintis un vairāk par 1600 sugām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Rūtu dzimta · Redzēt vairāk »
Rietumpapua
Rietumpapua ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ar autonomu statusu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Rietumpapua · Redzēt vairāk »
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Rododendri · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Jaungvineja un Sala · Redzēt vairāk »
Salavati
Salavati ir Indonēzijai piederoša sala Seramas jūrā, Radžaampatu arhipelāga trešā lielākā sala.
Jaunums!!: Jaungvineja un Salavati · Redzēt vairāk »
Saldā krimilde
Saldā krimilde (Lactarius volemus, arī Lactifluus volemus) ir Latvijā reta liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Jaungvineja un Saldā krimilde · Redzēt vairāk »
Salu bioģeogrāfija
Salu bioģeogrāfijas teoriju 1967.
Jaunums!!: Jaungvineja un Salu bioģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Samveidīgās
Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Jaungvineja un Samveidīgās · Redzēt vairāk »
Seramas jūra
Seramas jūra vai Ceramas jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra.
Jaunums!!: Jaungvineja un Seramas jūra · Redzēt vairāk »
Smalkais papagailis
Smalkais papagailis (Eclectus roratus) ir papagaiļu suga, kas mīt lietus mežos Klusā okeāna rietumu salās, galvenokārt Jaungvinejā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Smalkais papagailis · Redzēt vairāk »
Smaržzāles
Smaržzāles ir ģints graudzāļu dzimtā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Smaržzāles · Redzēt vairāk »
Somaiņi
Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Jaungvineja un Somaiņi · Redzēt vairāk »
Sorona
Sorona ir pilsēta Indonēzijā, Dienvidrietumu Papua provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jaungvineja un Sorona · Redzēt vairāk »
Spārnskorpēnas
Spārnskorpēnas (Pterois) ir skorpēnzivju dzimtas (Scorpaenidae) ģints, kurai pieder desmit tropu jūrās mītošas sugas. Spārnskorpēnu raksturīgākā pazīme ir garas, krāšņās spuras, kas slēpj indīgus dzeloņus.
Jaunums!!: Jaungvineja un Spārnskorpēnas · Redzēt vairāk »
Staipeknīši
Staipeknīši ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 38 sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Staipeknīši · Redzēt vairāk »
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Starptautisko tālsarunu kodu saraksts · Redzēt vairāk »
Sulavesi
Sulavesi, agrāk Celebesa (Celebes), ir sala Indonēzijā, vienpadsmitā lielākā sala pasaulē.
Jaunums!!: Jaungvineja un Sulavesi · Redzēt vairāk »
Svilpējzosis
Svilpējzosis, svilpējzosu ģints (Dendrocygna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder svilpējzosu apakšdzimtai (Dendrocygninae).
Jaunums!!: Jaungvineja un Svilpējzosis · Redzēt vairāk »
Tasmanijas vilks
Tasmanijas vilks, Tasmanijas tīģeris jeb vilksomainis (Thylacinus cynocephalus) bija lielākais zināmais plēsīgais somainis.
Jaunums!!: Jaungvineja un Tasmanijas vilks · Redzēt vairāk »
Ternate
Ternate ir sala Indonēzijā, Moluku salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ternate · Redzēt vairāk »
Tidore
Tidore ir sala Indonēzijā, Moluku salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Tidore · Redzēt vairāk »
Timika
Timika ir pilsēta Indonēzijā, Centrālās Papua provinces lielākā pilsēta un Mimikas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Jaungvineja un Timika · Redzēt vairāk »
Tokpisins
Tokpisins (Tok Pisin), Jaungvinejas pidžins jeb neomelanēziešu valoda ir kreoliskā valoda, kurā runā viscaur Papua-Jaungvinejā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Tokpisins · Redzēt vairāk »
Torresa šaurums
Torresa šaurums ir ap plats jūras šaurums, kas atdala Austrāliju no Jaungvinejas salas un savieno Indijas okeānam piederīgo Arafuru jūru ar Klusajam okeānam piederīgo Koraļļu jūru.
Jaunums!!: Jaungvineja un Torresa šaurums · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Jaungvineja un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malaizijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Malaizijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Jaungvineja un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malaizijā · Redzēt vairāk »
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »
Vaigeo
Vaigeo ir Indonēzijai piederoša sala Klusajā okeānā, Radžaampatu arhipelāga lielākā sala.
Jaunums!!: Jaungvineja un Vaigeo · Redzēt vairāk »
Vanagērgļi
Vanagērgļi, vanagērgļu ģints (Hieraaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).
Jaunums!!: Jaungvineja un Vanagērgļi · Redzēt vairāk »
Varavīksnes lorikets
Varavīksnes lorikets (Trichoglossus haematodus) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Austrālijā un vairākās Okeānijas un Indonēzijas salās.
Jaunums!!: Jaungvineja un Varavīksnes lorikets · Redzēt vairāk »
Vācu Jaungvineja
Vācu Jaungvineja bija Vācijas Impērijas kolonija, kas sastāvēja no Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļas un vairākām tuvējām salu grupām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Vācu Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņi
Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņu dzimta
Vilksomaiņu dzimta (Thylacinidae) ir izmirusi plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimta, kas apvieno 14 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Jaungvineja un Vilksomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Villems Shautens
Villems Kornēlijs Shautens (dzimis ap 1567. gadu Hornā, Nīderlandē, miris 1625. gadā Madagaskaras piekrastē) bija holandiešu jūrasbraucējs, pazīstams kā pirmais, kas apkuģojis Hornas ragu.
Jaunums!!: Jaungvineja un Villems Shautens · Redzēt vairāk »
Zālamana jūra
Zālamana jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zālamana jūra · Redzēt vairāk »
Zālamana salas
Zālamana salas ir vulkāniskas izcelsmes arhipelāgs Melanēzijā, rietumos no Jaungvinejas salas un Bismarka arhipelāga.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zālamana salas · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zeltainīšu apakšdzimta
Zeltainīšu apakšdzimta (Lycaeninae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām, kas ir viena no mazākajām.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zeltainīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ziemeļsumatra
Ziemeļsumatra ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Sumatras salas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Jaungvineja un Ziemeļsumatra · Redzēt vairāk »
Zivju dzenītis
Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.
Jaunums!!: Jaungvineja un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »
2011. gada Tohoku zemestrīce
Animācija, kurā attēlota cunami viļņa izplatīšanās pēc zemestrīces. 2011.
Jaunums!!: Jaungvineja un 2011. gada Tohoku zemestrīce · Redzēt vairāk »
