Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jaunjelgavas apriņķis

Indekss Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.

31 attiecības: Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe), Aleksandrs Dauge, Aleksandrs fon Rādens, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs III Romanovs, Andrejs Stūris, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Bauskas apriņķis, Biržu pagasts, Jaunjelgavas vēsture, Jānis Grīns, Jānis Jaunsudrabiņš, Jēkabpils, Jēkabpils apriņķis, Jēkabpils novads (2009—2021), Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabpils vēsture, Kurzemes guberņa, Latvijas vācieši, Mēmeles pagasts, Mikus Skruzītis, Neretas draudzes novads, Pirmais pasaules karš Latvijā, Rīgas apriņķis, Sēlija, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Vārenbrokas muiža, Vārnavas pagasts, Viteni, 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana.

Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)

Aizkraukles draudzes novads (''Ascheradsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Aizkraukles (Birzgales-Ērberģes) draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Dauge

Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Rādens

Aleksandrs fon Rādens (1859—1920) bija vācbaltiešu politiķis un ģenealogs, Kurzemes Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Aleksandrs fon Rādens · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Andrejs Stūris

Andrejs Stūris (1895-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Andrejs Stūris · Redzēt vairāk »

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »

Bauskas apriņķis

Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »

Biržu pagasts

Biržu pagasts bija viena no Jēkabpils apriņķa (līdz 1924. gadam — Jaunjelgavas apriņķa) pašvaldībām tā dienviddaļā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Biržu pagasts · Redzēt vairāk »

Jaunjelgavas vēsture

Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jaunjelgavas vēsture · Redzēt vairāk »

Jānis Grīns

Jānis Grīns (1890-1966) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jānis Grīns · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunsudrabiņš

Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabpils apriņķis

Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jēkabpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Jēkabpils novads (2009—2021)

Jēkabpils novads bija pašvaldība Sēlijā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jēkabpils novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, Jēkabpilī.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jēkabpils Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vēsture

Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Latvijas vācieši

Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »

Mēmeles pagasts

Mēmeles pagasts bija viena no Jēkabpils apriņķa (līdz 1924. gadam Jaunjelgavas apriņķa) pašvaldībām tā dienvidrietumos, Mēmeles upes krastā Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Mēmeles pagasts · Redzēt vairāk »

Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Mikus Skruzītis · Redzēt vairāk »

Neretas draudzes novads

Neretas draudzes novads (''Nerftsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Neretas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Vārenbrokas muiža

Vārenbrokas muižas jeb Vārnavas muižas kungu māja atrodas Jēkabpils novada Vārnavā, 3 km uz dienvidiem no Piksteres ezera.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Vārenbrokas muiža · Redzēt vairāk »

Vārnavas pagasts

Vārnavas pagasts (līdz 1925. gadam Vārenbrokas pagasts) bija viena no Jēkabpils apriņķa (līdz 1924. gadam Jaunjelgavas apriņķa) pašvaldībām tā vidienē.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Vārnavas pagasts · Redzēt vairāk »

Viteni

Fon Vitenu dzimtas ģerbonis. Fon Viteni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un Viteni · Redzēt vairāk »

1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana

Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.

Jaunums!!: Jaunjelgavas apriņķis un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »