Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Andrejs Spāģis, Ansis Leitāns, Atis Kronvalds, Atmoda, Augusts Bīlenšteins, Auseklis (dzejnieks), Ērgļu novads, Baumaņu Kārlis, Bernhards Dīriķis, Brāļi Jurjāni, Dainas, Draudzes skolas, Dziesma, Friča Brīvzemnieka iela (Rīga), Fricis Brīvzemnieks, Gustavs Braše, Henrijs Visendorfs, Igaunijas Atmodas laiks, Indriķis Alunāns, Indriķis Laube, Jānis Cimze, Jānis Jurjāns, Jānis Krodznieks, Jānis Staņislavs Roze, Jēkabs Zvaigznīte, Juris Alunāns, Juris Caunītis, Juris Neikens, Kaspars Biezbārdis, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Latvieši, Latviešu literatūra, Latviešu mitoloģija, Latviešu valoda, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas grāmatizdevniecība, Latvijas nosaukums, Latvijas vēsture, Lielie kapi, Lielvircava, Madonas novads, Madonas novads (2009—2021), Nīgrandes pagasts, Pēterburgas Avīzes, Periodiskie izdevumi, Pirmā atmoda, Rīgas Latviešu teātris, Saulkrastu vēsture, Sēta, Daba, Pasaule, ..., Talsu novads (2009—2021), Tartu Universitāte, Tautas atmodas kustība Latvijā, Valdemārpils, 1892. gads Latvijā, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Andrejs Spāģis
Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »
Ansis Leitāns
Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ansis Leitāns · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Atmoda
Atmoda var būt.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Atmoda · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »
Ērgļu novads
Ērgļu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes vidienē.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ērgļu novads · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »
Brāļi Jurjāni
Juris Jurjāni Brāļi Jurjāni (Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940) un Pāvuls (1866—1948) Jurjāni) bija latviešu mūziķi un pedagogi, komponisti un folkloristi.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Brāļi Jurjāni · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dainas · Redzēt vairāk »
Draudzes skolas
Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »
Dziesma
nošu rakstā Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dziesma · Redzēt vairāk »
Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)
Friča Brīvzemnieka iela ir iela Rīgā, Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalnā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Friča Brīvzemnieka iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Gustavs Braše
Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (dzimis, miris), arī Braže, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, valodnieks, literāts, grāmatu izplatītājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Gustavs Braše · Redzēt vairāk »
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »
Igaunijas Atmodas laiks
Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »
Indriķis Alunāns
Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »
Indriķis Laube
Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Indriķis Laube · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jānis Jurjāns
Jānis Jurjāns (dzimis, miris), īstajā vārdā Anžs Jurjāns, bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Jurjāns · Redzēt vairāk »
Jānis Krodznieks
Jānis Krodznieks (dzimis, miris), īstajā vārdā Jānis Krīgers, bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Krodznieks · Redzēt vairāk »
Jānis Staņislavs Roze
Jānis Staņislavs Roze (dzimis 1823. gada 3. aprīlī Kocēnu pagastā, miris 1897. gada 30. novembrī Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu gleznotājiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Staņislavs Roze · Redzēt vairāk »
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »
Juris Caunītis
Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »
Juris Neikens
Juris Neikens (Jurre Netken; 1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Neikens · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu literatūra
Latviešu literatūra jeb rakstniecība ir latviešu un cittautiešu latviski rakstītais un latviski tulkotais ar latviešiem vai Latviju saistītās literatūras kopums.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu literatūra · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas grāmatizdevniecība
Latviešu nacionālā kustība un emancipācijas process 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja grāmatniecības aizsākumu.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latvijas grāmatizdevniecība · Redzēt vairāk »
Latvijas nosaukums
Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Lielie kapi · Redzēt vairāk »
Lielvircava
Lielvircava ir ciems Jelgavas novada Platones pagastā, pie Audruves upes ietekas Vircavā, autoceļu V1072 (Platones stacija—Sesava—Lietuvas robeža) un V1086 (Lielvircava—Oglaine—Zāģeri) krustojumā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Lielvircava · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Madonas novads (2009—2021)
Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Madonas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Nīgrandes pagasts
Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Nīgrandes pagasts · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »
Periodiskie izdevumi
Periodiskie izdevumi jeb prese ir iespieddarbi, kas iznāk noteiktā laika posmā un kam ir vienlaidu numerācija un viens nosaukums.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Periodiskie izdevumi · Redzēt vairāk »
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu teātris
Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »
Saulkrastu vēsture
Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »
Sēta, Daba, Pasaule
"Sēta, daba un pasaule" otrā grāmata "Statistika no Krievu zemes" (1860). Sēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Sēta, Daba, Pasaule · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »
Valdemārpils
Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Valdemārpils · Redzēt vairāk »
1892. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1892.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un 1892. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jaunlatviešu kustība, Tautībnieki.
