Ātrāk nekā pārlūku!
101 attiecības: Aļģirds, Alberts Radvils, Ķēstutis, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Ķieģelis, Baroks, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Burhards fon Dreilēbens, Cietoksnis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Driksa, Ebreju vēsture Latvijā, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ernsts Johans Bīrons, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francijas Marija Terēze, Frīdrihs fon Vetbergs, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Heikingi, Imants Lancmanis, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgava (nozīmju atdalīšana), Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas katoļu katedrāle, Jelgavas komturi, Jelgavas pamiers, Jelgavas vēsture, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Kauja par Jelgavu (1944), Knoringi, Konrāds fon Manderns, Kurzemes guberņa, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte, LBTU Lauksaimniecības fakultāte, LBTU Meža fakultāte, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, ..., Lielā iela (Jelgava), Lietuvas krusta kari, Livonija, Livonijas ordenis, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Luijs XVIII, Mītavas pils uzcelšana, Mēklenburgas Anna, Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Nameja gredzens (filma), Nikolass Sēfrenss, Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264), Pauls fon Lilienfelds-Toals, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Prūsijas Sofija, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rīgas aplenkums (1621), Roberts Duglass, Rundāles pils, Rundāles pils muzejs, Sēlpils pils, Severīns Jensens, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene), Spoks, Tērvetes aplenkums (1281), Tērvetes novads, Tetele, Tetelmindes muiža, Tur kaut kam ir jābūt, Upmale (zeme), Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā, Valters fon Mēdems, Versaļas pils, Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki, Zāganas hercogiene Vilhelmīne, Zemgale (valsts), Zemgales hercogiste, 1345. gads, 14. gadsimts, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde, 1587. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1800. gadi. Izvērst indekss (51 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Alberts Radvils
Alberts Radivils (16. gadsimta glezna) Alberts Radvils (1558–1592), arī Albrehts Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Alberts Radvils · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »
Ķieģelis
Ķieģelis. Ludzas pilsdrupas. Ķieģelis ir celtniecības materiāls, kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no māla, smiltīm un/vai kaļķa izgatavotu taisnstūra paralēlskaldni.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ķieģelis · Redzēt vairāk »
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Baroks · Redzēt vairāk »
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »
Cietoksnis
Nauplijā Pilsētcietoksnis Dubrovnika Cietoksnis ir ar dažādiem nocietinājumiem aprīkota pils.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Driksa
Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Driksa · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Francijas Marija Terēze
Francijas Marija Terēze Šarlote (dzimusi, mirusi) bija Francijas karaļa Luija XVI un Marijas Antuanetes vecākā meita, princese no Burbonu dinastijas.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Francijas Marija Terēze · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Vetbergs
Frīdrihs fon Vetbergs (von Wettberg, 1779—1825.10.VII) bija augsta ranga valsts darbinieks, Sēlpils virspilskunga iecirkņa muižniecības priekšnieks, Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, strādājis zemnieku lietu komisijā un komitejā, kam bija jāizstrādā projekts Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Frīdrihs fon Vetbergs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Heikingi
Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Heikingi · Redzēt vairāk »
Imants Lancmanis
Imants Lancmanis (dzimis) ir latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, galvenokārt pazīstams ar savu devumu mūža garumā Rundāles pils atjaunošanā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Imants Lancmanis · Redzēt vairāk »
IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.
Jaunums!!: Jelgavas pils un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgava (nozīmju atdalīšana)
Jelgava var būt.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgava (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »
Jelgavas katoļu katedrāle
Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Jelgavas komturi
Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Kauja par Jelgavu (1944)
1944.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kauja par Jelgavu (1944) · Redzēt vairāk »
Knoringi
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Knoringi · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Manderns
Livonijas mestra Konrāda fon Manderna skulptūra Jelgavā. Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Manderns (latīņu: Conradus von Mandern, Conradus à Wundern) bija Livonijas ordeņa mestrs 1263.-1266.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Konrāds fon Manderns · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte
LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte (LBTU ITF) bija 2001.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Informācijas tehnoloģiju fakultāte · Redzēt vairāk »
LBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »
LBTU Meža fakultāte
LBTU Meža fakultāte (LBTU MF) piedāvāja akadēmiskās bakalaura studijas mežzinātnē un profesionālās bakalaura studijas mežinženierijā, akadēmiskās maģistra studijas meža ekoloģijā un mežkopībā un meža darbos un tehnikā, 2.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Meža fakultāte · Redzēt vairāk »
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.
Jaunums!!: Jelgavas pils un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Lielā iela (Jelgava)
Lielā iela ir Jelgavas galvenā iela, kas sākas Pārlielupē kā Rīgas ielas turpinājums krustojumā ar Brīvības bulvāri, šķērso Lielupes un Driksas tiltus un pilsētas centru gar Hercoga Jēkaba laukumu, beidzoties krustojumā ar Dobeles šoseju.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Lielā iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Mītavas pils uzcelšana
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi. Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Mītavas pils uzcelšana · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. Mestra Kūno 1289.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali · Redzēt vairāk »
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280) · Redzēt vairāk »
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »
Nikolass Sēfrenss
Nikolass Sēfrenss jaunākais (dzimis Ventspilī (kristīts), miris Ventspilī) bija koktēlnieks.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Nikolass Sēfrenss · Redzēt vairāk »
Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1264.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264) · Redzēt vairāk »
Pauls fon Lilienfelds-Toals
Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Pauls fon Lilienfelds-Toals · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »
Prūsijas Sofija
Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Prūsijas Sofija · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1621)
Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Rundāles pils muzejs
Rundāles pils muzejs ir Latvijas valsts muzejs, kas atrodas Rundāles pilī.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Rundāles pils muzejs · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Severīns Jensens
Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).
Jaunums!!: Jelgavas pils un Severīns Jensens · Redzēt vairāk »
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē · Redzēt vairāk »
Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Spoks
Viltus spoka fotogrāfija, 1899. gads. Spoks, saukts arī par rēgu jeb fantomu, kā arī dažkārt par poltergeistu, ir mitoloģijā un folklorā sastopams mirušu cilvēku vai dzīvnieku iztēles gars jeb dvēsele, kas dažādu apstākļu dēļ nav nokļuvis aizsaulē, bet tā vietā turpina rēgoties starp dzīvajām būtnēm visdažādākajās vietās.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Spoks · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums (1281)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Tērvetes aplenkums (1281) · Redzēt vairāk »
Tērvetes novads
Tērvetes novads bija 2002.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »
Tetele
Tetele ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Tetele · Redzēt vairāk »
Tetelmindes muiža
Tetelmindes jeb Teteles muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Jelgavas novada Cenu pagasta Tetelē, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Tetelmindes muiža · Redzēt vairāk »
Tur kaut kam ir jābūt
Tur kaut kam ir jābūt ir latviešu grupas Prāta Vētra astotais studijas albums latviešu valodā, kas nācis klajā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Tur kaut kam ir jābūt · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā · Redzēt vairāk »
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Versaļas pils
Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Versaļas pils · Redzēt vairāk »
Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens
Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens · Redzēt vairāk »
Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki
Piena paku regate 2014Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki ir ikgadējs pasākums, kas tiek rīkots Jelgavas pilsētā augusta mēneša nogalē kopš 2001.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki · Redzēt vairāk »
Zāganas hercogiene Vilhelmīne
Zāganas hercogiene Vilhelmīne (dzimusi, mirusi) bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Zāganas hercogiene Vilhelmīne · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Jelgavas pils un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
1345. gads
1345.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1345. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde
15.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde · Redzēt vairāk »
1587. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1587.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1587. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1596. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1596.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1615. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1615.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1658. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1658.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1660. gads Latvijā
1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1660. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1705. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1705.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1705. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1800. gadi
Francijas imperators Napoleons armijas vienībām piešķir simboliskos ērgļus (1804). 1800.
Jaunums!!: Jelgavas pils un 1800. gadi · Redzēt vairāk »
