Ātrāk nekā pārlūku!
166 attiecības: Aizkraukle, Aizkraukles pilskalns, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs IV, Alene, Aronas pagasts, Asotes pilskalns, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Autine, Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu viduslaiku pils, Balti, Bērzaunes pils, Bebernine, Boriss Davidovičs, Bračislavs Izjaslavičs, Bukshēvdeni, Bulandu pilskalns, Cēsu kauja (1245), Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugavpils, Daugavpils vēsture, Daugerūts, Dāvids Vseslavičs, Dignājas pilskalns, Dinaburgas pils, Dzelzava, Dzelzs laikmets Latvijā, Eimunda sāga, Gerdene, Gersicania, Ikskili, Ingvara sāga, Jēkabpils vēsture, Jersika, Jersika (valsts), Jersikas evaņģēlijs, Jersikas iela (Rīga), Jersikas pilskalns, Johans III fon Šverīns, Kaldabruņas pilskalns, Kalves zeme, Karagājiens uz Jersiku, ..., Karagājiens uz Jersiku (1209), Kijivas Krievzeme, Koknese (valsts), Konrāds no Meiendorpas, Krāslava, Krāslavas novads, Krāslavas vēsture, Krievciema pils, Krievu valoda Latvijā, Krustpils novads, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Latgaļi, Latgale, Latgales pilskalni, Latgales vēsture, Latviešu Indriķis, Latviešu personvārdi, Latvija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Līvāni, Līvu zemes, Līvzemes dalīšanas līgums, Lengvīns, Lepene, Letijas dalīšanas līgums, Letu gals, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas hercogi, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas pilsoņu karš, Lotigola, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Ludzas novads, Marta (Lietuvas ķēniņiene), Mazozolu pagasts, Mākoņkalna pagasts, Mārcienas pagasts, Mesli, Mihaels Jozefs fon der Borhs, Mindaugs, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Nalsene, Negeste, Ogres rajons, Oliņkalns, Otrais karagājiens uz Jersiku (1214), Pagasts, Polockas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vēsture, Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203), Preiļi, Preiļu novads, Ragnvalds, Rameka, Rīgas arhibīskapija, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzeknes novads, Rēzeknes vēsture, Rogvolods Borisovičs, Rostislavs Vseslavičs, Sausnējas pagasts, Sēļi, Sēlija (zeme), Sēlijas bīskapija, Sēlijas dalīšanas līgums, Sēlijas pilskalni, Sēlijas vēsture, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senlatvijas valdnieki, Svjatoslavs Vseslavičs, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tīzenhauzeni, Traidens, Trešais karagājiens uz Jersiku (1215), Valdemārs II Estridsens, Varakļānu novads, Varakļānu vēsture, Varidotis, Varka (pilsnovads), Vasiļko Svjatoslavičs, Vārkavas novads, Veļikijnovgoroda, Venno, Vetseke, Vidzeme, Vidzemes pilskalni, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Visvaldis, Vitebskas apgabals, Vladimirs (Polockas kņazs), Vladimirs Mstislavičs, Volkenbergas pils, Vseslavs Vasiļkovičs, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, Zvans, 1. decembris, 10. gadsimts, 11. gadsimts, 1239. gads, 13. gadsimts. Izvērst indekss (116 vairāk) »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Aizkraukle · Redzēt vairāk »
Aizkraukles pilskalns
Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Aizkraukles pilskalns · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Alene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Alene · Redzēt vairāk »
Aronas pagasts
Aronas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Aronas pagasts · Redzēt vairāk »
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Austrumu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Autine · Redzēt vairāk »
Ļaudona
Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ļaudona · Redzēt vairāk »
Ļaudonas pagasts
Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ļaudonas pagasts · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Balti · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Bebernine
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Bebernine bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Bebernine · Redzēt vairāk »
Boriss Davidovičs
Boriss Davidovičs (miris pēc 1186. gada) bija Polockas kņazs no Polockas Rurikoviču dinastijas, kas valdīja no 1180.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Boriss Davidovičs · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Bulandu pilskalns
Bulandu pilskalns, agrāk arī Liepkalns ir pilskalns Vidzemē, kas atrodas Aizkraukles novadā, Iršu pagastā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Bulandu pilskalns · Redzēt vairāk »
Cēsu kauja (1245)
1245.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Cēsu kauja (1245) · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Cesvaines vēsture
Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Daugerūts · Redzēt vairāk »
Dāvids Vseslavičs
Dāvids Vseslavičs kopā ar savu tēvu kņazu Vseslavu un brāli dodas uz Kijivu, kur tiks ieslodzīts cietumā (zīmējums no Radzivilu hronikas) Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяслававіч, dzimis 1047./1057., miris pēc 1129. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Dāvids Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Dignājas pilskalns
Dignājas pilskalns ir pilskalns Dunavas pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Kusiņu un Bāliņu mājām (apm. 300 m no Daugavas).
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Dignājas pilskalns · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Dzelzava
Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Dzelzava · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Gerdene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Gerdene · Redzēt vairāk »
Gersicania
Studentu korporācijas "Gersicania" krāsu vairodziņš un cirķelis Gersicania (Gersicania) ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibinātas drīz pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā - 1947.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Gersicania · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ikskili · Redzēt vairāk »
Ingvara sāga
14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »
Jersika
Jersika var būt.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Jersika · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jersikas evaņģēlijs
Matejs). Jersikas evaņģēlijs jeb Latvieša evaņģēlijs (Евангелие Лотыша), dēvēts arī par Sīmaņa evaņģēliju, ir Latviešu Jurģa 1270.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Jersikas evaņģēlijs · Redzēt vairāk »
Jersikas iela (Rīga)
Jersikas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Jersikas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Johans III fon Šverīns · Redzēt vairāk »
Kaldabruņas pilskalns
Kaldabruņas pilskalns (arī Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns) ir pilskalns Sēlijā, Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Kaldabruņas pilskalns · Redzēt vairāk »
Kalves zeme
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Kalves zeme · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Jersiku
Karagājiens uz Jersiku var būt.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Karagājiens uz Jersiku · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Jersiku (1209)
1209.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Karagājiens uz Jersiku (1209) · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Konrāds no Meiendorpas
Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Konrāds no Meiendorpas · Redzēt vairāk »
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krāslava · Redzēt vairāk »
Krāslavas novads
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »
Krāslavas vēsture
Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievciema pils
Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krievciema pils · Redzēt vairāk »
Krievu valoda Latvijā
Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »
Krustpils novads
Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krustpils novads · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales pilskalni
Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Līvāni · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lengvīns
Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lengvīns · Redzēt vairāk »
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lepene · Redzēt vairāk »
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Letu gals · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lotigola · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Ludzas novads
Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ludzas novads · Redzēt vairāk »
Marta (Lietuvas ķēniņiene)
Rīgas bīskaps Alberts II un Kulmas bīskaps Indriķis krista Mindaugu un Martu (nezināms autors, 17. gs.). Marta (mirusi 1262) bija pirmā Lietuvas ķēniņa Mindauga sieva.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Marta (Lietuvas ķēniņiene) · Redzēt vairāk »
Mazozolu pagasts
Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »
Mākoņkalna pagasts
Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mākoņkalna pagasts · Redzēt vairāk »
Mārcienas pagasts
Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mārcienas pagasts · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mesli · Redzēt vairāk »
Mihaels Jozefs fon der Borhs
Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806 – 1881) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mihaels Jozefs fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Nalsene · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Negeste · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Oliņkalns
Daugava starp Oliņkalnu (kreisajā pusē) un Sēlpili (labajā pusē). V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866. Oliņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Oliņkalns · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)
Otrais karagājiens uz Jersiku notika 1214.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Otrais karagājiens uz Jersiku (1214) · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Pagasts · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »
Preiļi
Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Preiļi · Redzēt vairāk »
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Preiļu novads · Redzēt vairāk »
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Ragnvalds · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rameka · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »
Rogvolods Borisovičs
Rogvolods (Vasīlijs) Borisovičs vai Rogvolods-Vasīlijs Rogvolodovičs (miris pēc 1171. gada) bija kņaza Rogvoloda-Borisa Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rogvolods Borisovičs · Redzēt vairāk »
Rostislavs Vseslavičs
Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Всесла́вич, dzimis ap 1070., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča jaunākajiem dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Rostislavs Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Sausnējas pagasts
Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Sēlijas pilskalni
Dignājas pilskalns. Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sēlijas pilskalni · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Senlatvijas valdnieki
Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Vseslavičs
Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, dzimis pirms 1060., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Svjatoslavs Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Traidens · Redzēt vairāk »
Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)
Trešais karagājiens uz Jersiku notika 1215.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Trešais karagājiens uz Jersiku (1215) · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Varakļānu novads
Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »
Varakļānu vēsture
Varakļānu muižas pils (Napoleons Orda, 1875.) Svētā Viktora kapelu (1916). Varakļānu vēsture aptver laika periodu kopš Varakļānu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Varakļānu vēsture · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Varidotis · Redzēt vairāk »
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »
Vasiļko Svjatoslavičs
Vasiļko Svjatoslavičs (Васілька Святаславіч, miris 1144. gadā) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vasiļko Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Vārkavas novads
Vārkavas novads bija 2002.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vārkavas novads · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Venno · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vetseke · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes pilskalni
Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vidzemes pilskalni · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Volkenbergas pils
Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »
Vseslavs Vasiļkovičs
Vseslavs Vasiļkovičs (miris ap 1186. gadu) bija viens no Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Vseslavs Vasiļkovičs · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un Zvans · Redzēt vairāk »
1. decembris
1.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un 1. decembris · Redzēt vairāk »
10. gadsimts
10.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
1239. gads
1239.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un 1239. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Jersika (valsts) un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jersikas valsts, Jersikas ķēniņvalsts, Letija.
