Ātrāk nekā pārlūku!
149 attiecības: Aizkraukles komtureja, Akmeņsalas draudzes novads, Alūksnes draudzes novads, Alūksnes komturi, Alūksnes viduslaiku pils, Allažu draudzes novads, Apgaismības laikmets, Artūrs Štāls, Šlotmakera sala, Ģērķēni, Ēbeļmuiža, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ādažu novads, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Āraišu draudzes novads, Bīriņu muiža, Bērzs (Zaubes pagasts), Biķernieku draudzes novads, Blieķu muiža, Borherta muiža, Burtnieku pils, Cēsu draudzes novads, Cēsu pilsmuiža, Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums, Daugavgrīva, Daugavgrīvas draudzes novads, Dārziņi, Doles draudzes novads, Drusti, Drustu pagasts, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Eduards Filips Kerbers, Gauja, Gaujienas muiža, Gūtmaņa ala, Gerlica, Gothards Velings (sindiks), Hermeliņa muiža, Ikšķiles vēsture, Ikšķiles—Salaspils draudzes novads, Jaunpils (Zaubes) draudzes novads, Jāņi, Jāņmuiža (Priekuļu pagasts), Jānis Šteinhauers, Jānis Strupulis, Jēkabs Ketlers, Joahims Tidihs, Kapsēta, Katlakalna draudzes novads, Kaugurciems, ..., Kauja pie Jēkabpils, Kleisti (Rīga), Kleistu muiža, Krieviņi, Krimuldas luterāņu baznīca, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, Krustpils pils, Latvieši, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Lielie kapi, Lieljumpravas draudzes novads, Lieljumpravas muiža, Lielvārdes draudzes novads, Lielvārdes pils, Liepupes draudzes novads, Lugažu draudzes novads, Madlienas draudzes novads, Matīšu draudzes novads, Mazā ģilde (Rīga), Mālpils draudzes novads, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Mūrmuižas kauja, Melngalvju nams, Monrepo muiža, Muižeļu dzimta, Nītaures draudzes novads, Numismātika, Nurmižu muiža, Ojāra Vācieša muzejs, Oto fon Hūns, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Ozolmuižas pils, Pērses ūdenskritums, Pelēču muiža, Peltsamā pils, Piņķu draudzes novads, Podrags, Pušas muiža, Puškina licejs, Rīgas licejs, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rīgas pils, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas torņu gaiļi, Rīgas vēsture, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas vēsture, Ropažu draudzes novads, Rubenes draudzes novads, Sabiles pilskalns, Salacas pils, Salacgrīvas draudzes novads, Salas (Rīga), Salas draudzes novads, Sarkanais tornis (Pārdaugava), Sarkandaugava, Sēlpils fogti, Sēlpils pils, Seces Putraskroga kapu riņķa krusti, Siguldas draudzes novads, Skujenes draudzes novads, Skultes draudzes novads, Skultes muiža, Slokas draudzes novads, Smiltenes draudzes novads, Straupes draudzes novads, Strazdumuiža, Suntažu draudzes novads, Tīnūži, Teodors Zeids, Titulārpadomnieks, Trīs brāļi, Trikātas draudzes novads, Trikātas viduslaiku pils, Tukuma vēsture, Valmiera, Valmieras draudzes novads, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Vācbaltieši, Vāgnera muižiņa, Vīlandes viduslaiku pils, Vecāķi, Vecpiebalgas draudzes novads, Velna alas, Ventspils vēsture, Viļakas katoļu baznīca, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, Zaķusala, Zasumuiža, Zaube, Zāļu diena, Zeltiņu pagasts, 1663. gads Latvijā, 1742. gads, 4. augusts. Izvērst indekss (99 vairāk) »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Akmeņsalas draudzes novads
Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Alūksnes draudzes novads
Alūksnes draudzes novads (1793. gada karte). Alūksnes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Alūksnes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Alūksnes komturi
Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Alūksnes komturi · Redzēt vairāk »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Allažu draudzes novads
Allažu draudzes novads (1791. gada karte) Allažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Allažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Artūrs Štāls
Artūrs Štāls (1921). Artūrs Štāls (1897—1951) bija latviešu žurnālists un ierēdnis, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Artūrs Štāls · Redzēt vairāk »
Šlotmakera sala
Šlotmakera sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā krasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Šlotmakera sala · Redzēt vairāk »
Ģērķēni
Ģērķēni, agrāk Kosas muiža, ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ģērķēni · Redzēt vairāk »
Ēbeļmuiža
Ēbelmuiža 2012. gadā Ēbelmuižas ozols Ēbeļmuiža jeb Ēbelmuiža, arī Klatco muiža ir baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muižiņa Zaļenieku ielā 21, Ziepniekkalnā, Rīgā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ēbeļmuiža · Redzēt vairāk »
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ādažu novads
Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ādažu novads · Redzēt vairāk »
Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ādažu-Carnikavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Āraišu draudzes novads
Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Āraišu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bīriņu muiža
Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Bīriņu muiža · Redzēt vairāk »
Bērzs (Zaubes pagasts)
Bērzs ir ciems Cēsu novada Zaubes pagastā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Bērzs (Zaubes pagasts) · Redzēt vairāk »
Biķernieku draudzes novads
Biķernieku draudzes novads (1791. gada karte). Biķera draudzes baznīca (2012). Siltumnīcas pie agrākās Franka jeb Kaula muižas (tagadējā Biķernieku ielā Rīgā). Biķernieku draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Biķernieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Blieķu muiža
Blieķu muižiņa (pēc 1900). Blieķu muižiņas ieeja (ap 1910). Blieķu muiža, saukta arī par Šrēdera muižiņu (Schrödershof), bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Maskavas ielas 322 apkārtnē pie Ķengaraga promenādes.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Blieķu muiža · Redzēt vairāk »
Borherta muiža
Borherta muiža 2004. gadā. Līvena, vēlāk Borherta muiža (Broce, 1782.). Borherta muiža pēc Pirmā pasaules kara. Borherta muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Bieriņu un Torņakalna apkaimēs.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Borherta muiža · Redzēt vairāk »
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »
Cēsu draudzes novads
Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums
„Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājuma” 1. sējuma titullapa „Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums” ir 10 ādā iesietu sējumu liels Johana Kristofa Broces (1742—1823) zīmējumu un rokrakstu apkopojums.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dārziņi
Dārziņi ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Dārziņi · Redzēt vairāk »
Doles draudzes novads
Doles draudzes novads (1791. gada karte). Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000). Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Doles draudzes novads · Redzēt vairāk »
Drusti
Drusti ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Drustu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Drusti · Redzēt vairāk »
Drustu pagasts
Drustu pagasts ir Smiltenes novada teritoriāla vienība.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Drustu pagasts · Redzēt vairāk »
Dzērbenes—Drustu draudzes novads
Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Eduards Filips Kerbers
Eduards Filips Kerbers Eduards Filips Kerbers (1770-1850) bija vācbaltu luterāņu mācītājs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Eduards Filips Kerbers · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujienas muiža
Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Gaujienas muiža · Redzēt vairāk »
Gūtmaņa ala
Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »
Gerlica
Gerlica ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Gerlicas apriņķa centrs, pie Neises upes, kas kopš 1945.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Gerlica · Redzēt vairāk »
Gothards Velings (sindiks)
Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Gothards Velings (sindiks) · Redzēt vairāk »
Hermeliņa muiža
Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Hermeliņa muiža · Redzēt vairāk »
Ikšķiles vēsture
Ikšķile (''Üksküla'') kā viena no Daugavas līvu zemēm (1185-1230). Ikšķiles vēsture aptver laika posmu kopš Ikšķiles izveidošanās Daugavas Līvzemes teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ikšķiles vēsture · Redzēt vairāk »
Ikšķiles—Salaspils draudzes novads
Ikšķiles un Salaspils draudzes novadi (1791. gada karte). Ikšķiles baznīca 18. gadsimtā. Salaspils luterāņu baznīca (pēc 1931). Ikšķiles—Salaspils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ikšķiles—Salaspils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jaunpils (Zaubes) draudzes novads
Jaunpils (kartē ''Jürgensburg'', mūsdienu Zaube) draudzes novads (1791. gada karte) Jaunpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Jaunpils (Zaubes) draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)
Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Jāņmuiža (Priekuļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Jānis Šteinhauers
Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »
Jānis Strupulis
Jānis Strupulis (monogramma JS) ir latviešu tēlnieks un grafikas dizaineris, kurš veidojis vairākas Latvijas monētas ar nominālvērtību latos.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Jānis Strupulis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Joahims Tidihs
Joahims Tidihs (Joachim Tydichius/Tydich, dzimis ap, miris pēc 1586. gada) bija 16.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Joahims Tidihs · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Katlakalna draudzes novads
Katlakalna draudzes novads (1791. gada karte). Katlakalna draudzes baznīca (2000). Olaines luterāņu baznīca (2016). Katlakalna draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Katlakalna draudzes novads · Redzēt vairāk »
Kaugurciems
Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Kaugurciems · Redzēt vairāk »
Kauja pie Jēkabpils
Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Kauja pie Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Kleisti (Rīga)
Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Kleisti (Rīga) · Redzēt vairāk »
Kleistu muiža
Skats uz Kleistu muiža 1793. gadā (Broce). Kleistu muiža mūsdienās. Kleistu muiža (sānskats). Kleistu muižiņa, agrāk Kleistes muiža ir 18.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Kleistu muiža · Redzēt vairāk »
Krieviņi
Krieviņi bija voti, kurus 1445.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Krieviņi · Redzēt vairāk »
Krimuldas luterāņu baznīca
Krimuldas baznīca 2012. gadā J.K.Broces zīmējums Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Krimuldas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Lielie kapi · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas draudzes novads
Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Lielvārdes draudzes novads
Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Liepupes draudzes novads
Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Liepupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lugažu draudzes novads
Lugažu draudzes novads (1793. gada karte). Lugažu draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Lugažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Madlienas draudzes novads
Madlienas draudzes novads (1791. gada karte). Madlienas baznīca (''Sisselgal, Maddaleene'') un mācītājmuiža apzīmētas ar krustiņiem. Madlienas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Madlienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Matīšu draudzes novads
Matīšu draudzes novads (1798). Matīšu luterāņu baznīca (2000). Matīšu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Matīšu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mālpils draudzes novads
Mālpils draudzes novads (1791. gada karte). Mālpils baznīca (2001). Mālpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Mālpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »
Monrepo muiža
Monrepo muiža (Krīdenera muiža vai Monrepos) bija muiža (muižiņa) mūsdienu Teikas teritorijā, Rīgā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Monrepo muiža · Redzēt vairāk »
Muižeļu dzimta
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Muižeļa nams 1794. gadā (Broce). Muižeļu dzimta (Muischel) bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga Rīgas vietniecības laikā (1783–1796), galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Muižeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Nītaures draudzes novads
Nītaures draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņiem apzīmētas Nītaures (''Nietawre'') baznīca un mācītājmuiža. Nītaures baznīca (2000). Nītaures draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Nītaures draudzes novads · Redzēt vairāk »
Numismātika
Numismātika (no (numisma) — 'monēta') ir vēstures palīgnozare, kas pēta monētas un monētu depozītus, naudu, kā arī ar to saistītos rakstītos avotus.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Numismātika · Redzēt vairāk »
Nurmižu muiža
Nurmižu muižas kungu māja. Nurmižu muiža Nurmižu muižas atliekas (2014). Nurmižu muiža (Nurmis) atrodas Siguldas novada Siguldas pagasta Nurmižos starp Siguldu un Līgatni.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Nurmižu muiža · Redzēt vairāk »
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša muzejs (2004. gads). Ojāra Vācieša muzejs atrodas senā ēkā Ojāra Vācieša ielā 19 Pārdaugavas Torņakalna apkaimē Rīgā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ojāra Vācieša muzejs · Redzēt vairāk »
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Ozolmuižas pils
Ozolmuižas pils ir muižas kungu māja, kas atrodas Ozolmuižas ciemā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, pie Lielā Ozolezera un Mazā Ozolezera, autoceļu V112 (Puikule—Rencēni—Vēveri) un V164 (Igaunijas robeža—Mazsalaca—Vilzēni—Dikļi) krustojumā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ozolmuižas pils · Redzēt vairāk »
Pērses ūdenskritums
Pērses ūdenskritums ap 1866. gadu. Pērses ūdenskritums bija ūdenskritums Pērses upes lejtecē pie Kokneses blakus Kokneses dabas parkam.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Pērses ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Pelēču muiža
Pelēču muiža ir neliela muiža Preiļu novada Pelēču pagasta Pelēčos, kas veidojusies 18. gadsimta beigās.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Pelēču muiža · Redzēt vairāk »
Peltsamā pils
Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Peltsamā pils · Redzēt vairāk »
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Podrags
Podrags ir Rīgas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Podrags · Redzēt vairāk »
Pušas muiža
Pušas muiža un kapela 1797. gadā (no Broces kolekcijas). Pušas muiža ir agrāko muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Pušas muiža · Redzēt vairāk »
Puškina licejs
Rīgas Puškina licejs ir skola Rīgā, kurā mācības notiek no 1.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Puškina licejs · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca
Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Pils ielā 5 Vecrīgā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rīgas torņu gaiļi
Doma baznīcas gailis (Doma krustejā). Rīgas torņu gaiļi ir gaiļa formas vējrādītāji uz Vecrīgas lielāko baznīcu torņiem, kas tur tika uzstādīti protestantu reformācijas laikā vai arī neilgi pirms tam.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas torņu gaiļi · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Ropažu draudzes novads
Ropažu draudzes novads (1791. gada karte). Ropažu baznīca (2004). Ropažu mācītājmuiža (1917). Ropažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ropažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rubenes draudzes novads
Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sabiles pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Sabiles pilskalns · Redzēt vairāk »
Salacas pils
Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Salacas pils · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas draudzes novads
Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Salacgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Salas (Rīga)
Salas ir Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Salas (Rīga) · Redzēt vairāk »
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sarkanais tornis (Pārdaugava)
Sarkanais tornis Pārdaugavā (M. Merian, 1638). Sarkanais tornis bija viduslaiku sargtornis iepretim Rīgas senpilsētai Daugavas kreisajā krastā tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Sarkanais tornis (Pārdaugava) · Redzēt vairāk »
Sarkandaugava
Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »
Sēlpils fogti
Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Seces Putraskroga kapu riņķa krusti
Skats uz Seces muižu (augšā) un kapu krustiem piekalnē iepretī Kokneses muižai (Broce, 1809). Seces Putraskroga kapu riņķa krusti (arī Zviedru krusti) bija trīs riņķa krusti Putraskroga kapos, Seces pagastā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Seces Putraskroga kapu riņķa krusti · Redzēt vairāk »
Siguldas draudzes novads
Siguldas draudzes novads (1791. gada karte). Siguldas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Siguldas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Skujenes draudzes novads
Skujenes draudzes novads (1798). Skujenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Skujenes luterāņu baznīca (2016). Skujenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Skujenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Skultes draudzes novads
Skultes draudzes novads (1791. gada karte). Skultes Sv. Matīsa baznīca (2000). Skultes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Skultes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Skultes muiža
Skultes muiža (arī Skultesmuiža) ir ciems Limbažu novada Skultes pagastā pie autoceļa P53 (Duči—Limbaži).
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Skultes muiža · Redzēt vairāk »
Slokas draudzes novads
Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Slokas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Smiltenes draudzes novads
Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Smiltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Straupes draudzes novads
Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Strazdumuiža
Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Strazdumuiža · Redzēt vairāk »
Suntažu draudzes novads
Suntažu draudzes novads (1791. gada karte). Suntažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Suntažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Tīnūži
Tīnūži ir ciems Ogres novada Tīnūžu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Tīnūži · Redzēt vairāk »
Teodors Zeids
Teodors Zeids (dzimis, Jelgavā, miris, Rīgā) bija Latvijas vēsturnieks un šahists.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Teodors Zeids · Redzēt vairāk »
Titulārpadomnieks
Titulārpadomnieks Arvīds Pfeifers. Titulārpadomnieks bija Krievijas Impērijas IX kategorijas civildienesta pakāpe no 1722.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Titulārpadomnieks · Redzēt vairāk »
Trīs brāļi
"Trīs brāļi" ir trīs dzīvojamo ēku grupa Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Trīs brāļi · Redzēt vairāk »
Trikātas draudzes novads
Trikātas draudzes novads (1793. gada karte). Trikātas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Trikātas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Tukuma vēsture · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras draudzes novads
Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vāgnera muižiņa
Vāgnera muižiņa 2004. gadā. Vāgnera muižiņa pēc Pirmā pasaules kara. Vāgnera nams pirms pārbūves 1931. gadā. Vāgnera muižiņa ir 18.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Vāgnera muižiņa · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vecāķi
Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Vecāķi · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Velna alas
Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Velna alas · Redzēt vairāk »
Ventspils vēsture
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Ventspils vēsture · Redzēt vairāk »
Viļakas katoļu baznīca
Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Viļakas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens
Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens · Redzēt vairāk »
Zaķusala
Zaķusala ir viena no salām, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Zaķusala · Redzēt vairāk »
Zasumuiža
Broces kolekcijas). Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Zasumuiža · Redzēt vairāk »
Zaube
Zaube, līdz 1926.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Zaube · Redzēt vairāk »
Zāļu diena
Rīgas Centrāltirgū Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Zāļu dienas svinētāji 20. gadsimta sākumā. Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin pēc vasaras saulgriežiem un pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Zāļu diena · Redzēt vairāk »
Zeltiņu pagasts
Zeltiņu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un Zeltiņu pagasts · Redzēt vairāk »
1663. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1663.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1742. gads
1742.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un 1742. gads · Redzēt vairāk »
4. augusts
4.
Jaunums!!: Johans Kristofs Broce un 4. augusts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Broce, Brotze, J. K. Broce, Johann Christoph Brotze.
