Ātrāk nekā pārlūku!
170 attiecības: Acetilacetons, Aeroterapija, Aizkuņģa dziedzera sula, Aknas, Akonītskābe, Alauns, Amedeo Avogadro, Amonija jons, Amonija sāļi, Analītiskā ķīmija, Ar G proteīniem saistītie receptori, Aromātiskie savienojumi, Asins–smadzeņu barjera, Atomfizika, Atoms, Atomskaitlis, Atomu emisijas spektroskopija, Atvārsnītes, Šūnas membrāna, Šūnu elpošana, Šūnu receptors, Šķīdums, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, Ūdeņraža saite, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens attīrīšana, Ķīmiskais simbols, Ķīmiskā formula, Ķīmiskā saite, Ķīmiskā viela, Čārlzs Vilsons, Benztriazols, Brīvais radikālis, Butirāti, Cianāti, Cianīdi, Corynebacterium diphtheriae, Dielektriķis, Dislāpekļa oksīds, Dubultsāls, Elektrība, Elektriskais lādiņš, Elektriskais vadītājs, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektrokardiostimulators, Elektrolīts, Elektrolīze, ..., Elektromagnētiskā lauka avoti, Elektrons, Elektrontieksme, Elektrosintēze, Elektrostatiskā indukcija, Enerģija, Explorer 8, Fermijs, Fotoluminiscence, Galvaniskais elements, Gazotrons, Gāze, Gāzizlāde, Geigera skaitītājs, Globālā pozicionēšanas sistēma, GOCE, Gutācija, Hafnijs, Halīts, Hēlijs, Heila—Bopa komēta, Hidroksiljons, Hidrovizlas, Hidrozoji, Histidīns, Homeostāze, Humusvielas, Izejdarbs, Izotoniskais koeficients, Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma, Jonizācija, Jonizācijas potenciāls, Jonizējošais starojums, Jonosfēra, Jonu mikroskops, Jonu saite, Juris Imants Aivars, Karbonātu minerāls, Karbonskābes, Katjonu apmaiņas kapacitāte, Kirijs, Koloīds, Kompleksie savienojumi, Kosmiskā telpa, Krāsvielas, Kristālhidrāti, Kristāls, Kvadrātskābe, Kvantu ķīmija, Lantāns, Lūisa skābes un bāzes, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Liesma, Litijs, Maikls Faradejs, Masspektrometrija, Metāli, Mezenteriālā išēmija, Minerālūdens, Minerāls, Minerālu klase, Mirdzizlāde, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Molekulārie motori, Mols, Nanotehnoloģija, Nātrija superoksīds, Nātrijs, Neelektrolīti, Nekovalentā mijiedarbība, No liganda atkarīgie jonu kanāli, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Oksidēšanas pakāpe, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidējošā skābe, Oksidētājs, Olbaltumvielas, OLED, Olvads, Orientācijas noteikšana un vadība, Osmotiskais spiediens, Parazītiskie augi, Pavadoņnavigācija, PH, Phoenix (kosmiskais aparāts), Plazma, Prazeodīms, Propionskābe, Protons, Rentgens, Rentgenstari, Rezonanse (ķīmija), Saule, Saules vējš, Sāļi, Sārmi, Sekundārā emisija, Silikāti, Silikātu minerāls, Skābes, Slāpekļa(II) oksīds, Smadzeņu tūska, Stardust, Starpplanētu vide, Starpzvaigžņu vide, Stehiometrija, Subrahmanjans Čandrasekars, Sulfītu process, Transferīns, Vakuums, Vanas ezers, Vanādija(V) oksīds, Vērtība (ķīmija), Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma, Vielas daudzums, Vilsona kamera, Virsmaktīvas vielas, Zemes magnētiskais lauks, Ziepes. Izvērst indekss (120 vairāk) »
Acetilacetons
Acetilacetons (diacetilmetāns, pentān-2,4-dions, СН3–СО–СН2–СО–СН3) ir vienkāršākais β-diketons — savienojums ar divām karbonilgrupām molekulā, starp kurām ir viens oglekļa atoms (metilēngrupa).
Jaunums!!: Jons un Acetilacetons · Redzēt vairāk »
Aeroterapija
Aeroterapija (no grieķu aer - 'gaiss' un therapéia - 'ārstēšana') ir gaisa dziedniecība, klimatoterapijas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Jons un Aeroterapija · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzera sula
Aizkuņģa dziedzera sula (pankreātiskā sula) ir sekrēts, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris divpadsmitpirkstu zarnā caur galveno aizkuņģa dziedzera vadu un caur divpadsmitpirkstu zarnas lielo papillu (papilla duodeni major).
Jaunums!!: Jons un Aizkuņģa dziedzera sula · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Jons un Aknas · Redzēt vairāk »
Akonītskābe
Akonītskābe (cis-1,2,3-propēntrikarbonskābe, HOOC−CH.
Jaunums!!: Jons un Akonītskābe · Redzēt vairāk »
Alauns
Violets kālija hroma alauna kristāls Alauns ir tādu sērskābes dubultsāļu kristālhidrātu triviālais nosaukums, kuru sastāvā ir vienvērtīgu un trīsvērtīgu metālu joni.
Jaunums!!: Jons un Alauns · Redzēt vairāk »
Amedeo Avogadro
Lorenco Romano Amedeo Karlo Avogadro di Kvaregna e di Cereto, Kvaregnas un Cereto grāfs (dzimis, miris) bija itāliešu fiziķis un ķīmiķis, pazīstams ar savu ieguldījumu molekulārajā teorijā.
Jaunums!!: Jons un Amedeo Avogadro · Redzēt vairāk »
Amonija jons
Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.
Jaunums!!: Jons un Amonija jons · Redzēt vairāk »
Amonija sāļi
Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.
Jaunums!!: Jons un Amonija sāļi · Redzēt vairāk »
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Jaunums!!: Jons un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Ar G proteīniem saistītie receptori
Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.
Jaunums!!: Jons un Ar G proteīniem saistītie receptori · Redzēt vairāk »
Aromātiskie savienojumi
Aromātiskie savienojumi ir tādi cikliski savienojumi (visbiežāk organiski), kuru molekulām piemīt tā saucamais aromātiskums — sevišķa stabilitāte dubultsaišu mijiedarbības (rezonanses) dēļ.
Jaunums!!: Jons un Aromātiskie savienojumi · Redzēt vairāk »
Asins–smadzeņu barjera
Asins—smadzeņu (hematoencefāliskā) barjera ir ļoti selektīva, daļēji caurlaidīga endotēlija šūnu robeža, kas neļauj izšķīdušajām vielām cirkulējošajās asinīs neselektīvi iekļūt centrālās nervu sistēmas ārpusšūnu šķidrumā, kur atrodas neironi.
Jaunums!!: Jons un Asins–smadzeņu barjera · Redzēt vairāk »
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Jaunums!!: Jons un Atomfizika · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Jons un Atoms · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Jons un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Atomu emisijas spektroskopija
Atomu emisijas spektroskopija (AES) ir atomu spektroskopijas apakšnozare, kas pēta elektroniskās pārejas atomos, kuras notiek ar gaismas kvanta izstarošanu (emisiju).
Jaunums!!: Jons un Atomu emisijas spektroskopija · Redzēt vairāk »
Atvārsnītes
elektronu mikroskopa attēlā. Atvārsnītes šķērsgriezums. hlorofila dēļ atvārsnītes ir zaļas, kamēr karotīns ir iekrāsojis epidermas šūnas sarkanas. Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Jons un Atvārsnītes · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Jons un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnu elpošana
Vienkārša aerobās elpošanas shēma — 1 glikozes molekulai pievienojot 6 skābekļa molekulas, rodas pa sešām oglekļa dioksīda un ūdens molekulām, kā arī 36 ATF molekulu sintēzei nepieciešamā enerģija Šūnas elpošana ir vielmaiņa, kurā tiek šķelti ogļhidrāti un citi starpprodukti, tajā pašā laikā sintezējot ATF.
Jaunums!!: Jons un Šūnu elpošana · Redzēt vairāk »
Šūnu receptors
Transmembrānu receptoru shēma: E — ārpusšūnas vide, P — šūnu membrāna, I — iekššūnu vide. Šūnu receptors ir molekula (parasti vienkāršā olbaltumviela vai glikoproteīns) uz šūnas virsmas, šūnu organoīdu virsmas vai izšķīdināta citoplazmā.
Jaunums!!: Jons un Šūnu receptors · Redzēt vairāk »
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Jaunums!!: Jons un Šķīdums · Redzēt vairāk »
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.
Jaunums!!: Jons un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis).
Jaunums!!: Jons un Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža saite
Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.
Jaunums!!: Jons un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Jons un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Jons un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens attīrīšana
Ūdens attīrīšanas procesā no ūdens tiek izdalītas nevēlamas vielas un mikroorganismi.
Jaunums!!: Jons un Ūdens attīrīšana · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais simbols
Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.
Jaunums!!: Jons un Ķīmiskais simbols · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā formula
Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.
Jaunums!!: Jons un Ķīmiskā formula · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā saite
ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.
Jaunums!!: Jons un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā viela
Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.
Jaunums!!: Jons un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »
Čārlzs Vilsons
Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.
Jaunums!!: Jons un Čārlzs Vilsons · Redzēt vairāk »
Benztriazols
Benztriazols (C6H5N3) ir slāpekli saturošs heterociklisks savienojums, kura molekulā ir kondensēts benzola gredzens un 1,2,3-triazola gredzens.
Jaunums!!: Jons un Benztriazols · Redzēt vairāk »
Brīvais radikālis
Hidroksiljons un hidroksilradikālis Brīvais radikālis ir molekula ar vismaz vienu nesapārotu elektronu.
Jaunums!!: Jons un Brīvais radikālis · Redzēt vairāk »
Butirāti
Na butirāta ķīmiskā formula Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri.
Jaunums!!: Jons un Butirāti · Redzēt vairāk »
Cianāti
Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.
Jaunums!!: Jons un Cianāti · Redzēt vairāk »
Cianīdi
Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.
Jaunums!!: Jons un Cianīdi · Redzēt vairāk »
Corynebacterium diphtheriae
Corynebacterium diphtheriae ir nekustīgas grampozitīvas nūjiņveida baktērijas.
Jaunums!!: Jons un Corynebacterium diphtheriae · Redzēt vairāk »
Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Jons un Dielektriķis · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Jons un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
Dubultsāls
Nātrija kālija tartrāta kristāls. Dubultsāls ir tāds sāls, kurā skābju atlikuma joni ir saistīti ar divu dažādu metālu joniem.
Jaunums!!: Jons un Dubultsāls · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Jons un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Jons un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Jaunums!!: Jons un Elektriskais vadītājs · Redzēt vairāk »
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Jaunums!!: Jons un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Jons un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrokardiostimulators
sirds elektriskās vadīšanas sistēmā. Sirds muskuļa kontrakciju visiem dzīvniekiem ierosina elektriskie impulsi, ko sauc par darbības potenciālu.
Jaunums!!: Jons un Elektrokardiostimulators · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Jons un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Jons un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā lauka avoti
Elektromagnētiskā lauka avoti var būt elektriskais lādiņš un/vai elektriskā strāva.
Jaunums!!: Jons un Elektromagnētiskā lauka avoti · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Jons un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrontieksme
Elektrontieksme ir enerģija, kas izdalās, brīvam atomam vai molekulai pievienojot elektronu un kļūstot par negatīvi lādētu jonu.
Jaunums!!: Jons un Elektrontieksme · Redzēt vairāk »
Elektrosintēze
Elektrosintēze ir neorganisko vai arī organisko savienojumu iegūšana elektrolīzes procesā.
Jaunums!!: Jons un Elektrosintēze · Redzēt vairāk »
Elektrostatiskā indukcija
Elektrostatiskās indukcijas attēlojums. Līnijas ar bultiņām ir elektriskā lauka intensitātes līnijas, vadītāju iekšienē elektriskā lauka nav Elektrostatiskā indukcija ir parādība fizikā, kad vadītājs uzlādējas cita uzlādēta ķermeņa ietekmē bez saskares ar to.
Jaunums!!: Jons un Elektrostatiskā indukcija · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Jons un Enerģija · Redzēt vairāk »
Explorer 8
Explorer 8 jeb S 30 bija ASV pavadonis programmas Explorer ietvaros.
Jaunums!!: Jons un Explorer 8 · Redzēt vairāk »
Fermijs
Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100.
Jaunums!!: Jons un Fermijs · Redzēt vairāk »
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Jaunums!!: Jons un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »
Galvaniskais elements
Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.
Jaunums!!: Jons un Galvaniskais elements · Redzēt vairāk »
Gazotrons
ksenonu pildīts gazotrons ГГ1-2/5 ar karstu katodu Gazotrons (gāze + (elek)trons) ir ar gāzi (inertu gāzi vai dzīvsudraba tvaikiem) pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas darbojas kā strāvas taisngriezis.
Jaunums!!: Jons un Gazotrons · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Jons un Gāze · Redzēt vairāk »
Gāzizlāde
Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.
Jaunums!!: Jons un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Jons un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Globālā pozicionēšanas sistēma
GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.
Jaunums!!: Jons un Globālā pozicionēšanas sistēma · Redzēt vairāk »
GOCE
GOCE (Gravity Field and Steady-State Ocean Circulation Explorer) bija Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis, kurš paredzēts Zemes gravitācijas un okeānu straumju izpētei.
Jaunums!!: Jons un GOCE · Redzēt vairāk »
Gutācija
Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.
Jaunums!!: Jons un Gutācija · Redzēt vairāk »
Hafnijs
Hafnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hf un atomskaitli 72.
Jaunums!!: Jons un Hafnijs · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Jons un Halīts · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Jons un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Jons un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Jons un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Jons un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Hidrozoji
Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.
Jaunums!!: Jons un Hidrozoji · Redzēt vairāk »
Histidīns
Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Jons un Histidīns · Redzēt vairāk »
Homeostāze
cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.
Jaunums!!: Jons un Homeostāze · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Jons un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Jons un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Izotoniskais koeficients
Izotoniskais koeficients (saukts arī par van't Hofa faktoru; apzīmē ar i) — bezdimensijas parametrs, kas raksturo vielas uzvedību šķīdumā.
Jaunums!!: Jons un Izotoniskais koeficients · Redzēt vairāk »
Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma
Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma aizvieto 1837.
Jaunums!!: Jons un Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Jons un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Jons un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Jons un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Jons un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Jonu mikroskops
thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).
Jaunums!!: Jons un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »
Jonu saite
Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.
Jaunums!!: Jons un Jonu saite · Redzēt vairāk »
Juris Imants Aivars
Juris Imants Aivars (dzimis Jēkabpilī, miris) bija latviešu ārsts, fiziologs, LZA emeritēts zinātnieks.
Jaunums!!: Jons un Juris Imants Aivars · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Jons un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Karbonskābes
Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.
Jaunums!!: Jons un Karbonskābes · Redzēt vairāk »
Katjonu apmaiņas kapacitāte
Katjonu apmaiņas kapacitāte (CEC — cation exchange capacity) ir kopējais apmaiņas katjonu daudzums jeb kopējais negatīvais lādiņš, ko substrāts spēj saistīt ar virsmas lādiņu pie attiecīgas vides reakcijas pH.
Jaunums!!: Jons un Katjonu apmaiņas kapacitāte · Redzēt vairāk »
Kirijs
Kirijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cm un atomskaitli 96.
Jaunums!!: Jons un Kirijs · Redzēt vairāk »
Koloīds
Koloīds ir maisījums, kurā viena viela, kas sastāv no mikroskopiski disperģētām nešķīstošām daļiņām, ir suspendēta citā vielā.
Jaunums!!: Jons un Koloīds · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Jons un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Jons un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Jons un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Jons un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Jons un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kvadrātskābe
Kvadrātskābe jeb dihidroksiciklobutēndions (C4H2O4) pieder pie cikliskajiem ketospirtiem.
Jaunums!!: Jons un Kvadrātskābe · Redzēt vairāk »
Kvantu ķīmija
Kvantu ķīmija ir ķīmijas nozare, kas ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, reaģētspēju, kinētiku un ķīmisko reakciju mehānismu apskata, pamatojoties uz kvantu mehāniku.
Jaunums!!: Jons un Kvantu ķīmija · Redzēt vairāk »
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Jaunums!!: Jons un Lantāns · Redzēt vairāk »
Lūisa skābes un bāzes
Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.
Jaunums!!: Jons un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Jaunums!!: Jons un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Jaunums!!: Jons un Liesma · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Jons un Litijs · Redzēt vairāk »
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Jaunums!!: Jons un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »
Masspektrometrija
Toluola elektronu jonizācijas masas spektrs Masspektrometrija ir analītiskā metode, kas izmanto jonu masas un lādiņa attiecību (m/z), lai identificētu savienojumus paraugā.
Jaunums!!: Jons un Masspektrometrija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Jons un Metāli · Redzēt vairāk »
Mezenteriālā išēmija
Mezenteriālā išēmija ir patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir nepietiekama asins piegāde tievajai zarnai, kas izraisa tās iekaisumu un bojājumus.
Jaunums!!: Jons un Mezenteriālā išēmija · Redzēt vairāk »
Minerālūdens
Gruzijas ''Borjomi'' minerālūdens 0,5L PET pudelē Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu.
Jaunums!!: Jons un Minerālūdens · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Jons un Minerāls · Redzēt vairāk »
Minerālu klase
Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Jons un Minerālu klase · Redzēt vairāk »
Mirdzizlāde
Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.
Jaunums!!: Jons un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Jons un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Jons un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Jons un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Jaunums!!: Jons un Mols · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Jons un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Nātrija superoksīds
Nātrija superoksīds (NaO2) ir oranždzeltena kristāliska viela, kas satur superoksīda jeb peroksiperoksīda anjonu O2−.
Jaunums!!: Jons un Nātrija superoksīds · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Jons un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Neelektrolīti
Par neelektrolītiem sauc vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, jo tās šķīdumā nedisociē jonos.
Jaunums!!: Jons un Neelektrolīti · Redzēt vairāk »
Nekovalentā mijiedarbība
Nekovalentā mijiedarbība jeb starpmolekulārie spēki ir mijiedarbība starp molekulām, kuru atšķirībā no kovalentās saites jeb iekšmolekulārajiem spēkiem nenodrošina atomu elektronu mākoņu pārklāšanās.
Jaunums!!: Jons un Nekovalentā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
No liganda atkarīgie jonu kanāli
No liganda atkarīgie jonu kanāli jeb ligandu regulētie jonu kanāli ir receptoru grupa, kura nodrošina strauju signālu pārvadi starp neironiem caur centrālo un perifēro nervu sistēmām.
Jaunums!!: Jons un No liganda atkarīgie jonu kanāli · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Jons un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Jons un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Jons un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Jaunums!!: Jons un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Jons un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Jons un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
OLED
Organiskā gaismu izstarojošā diode (OLED vai organiskā LED), kas pazīstama arī kā organiskā elektroluminiscējošā (organiskā EL) diode, ir gaismu izstarojošā diode (LED), kurā izstarojošais elektroluminiscējošais slānis ir organiskas plēves savienojums, kas izstaro gaismu, reaģējot uz elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Jons un OLED · Redzēt vairāk »
Olvads
Sievietes reproduktīvās sistēmas shēma Olvads ir sieviešu dzimuma zīdītāju cauruļveida dzimumorgāns.
Jaunums!!: Jons un Olvads · Redzēt vairāk »
Orientācijas noteikšana un vadība
Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).
Jaunums!!: Jons un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »
Osmotiskais spiediens
Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.
Jaunums!!: Jons un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »
Parazītiskie augi
Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.
Jaunums!!: Jons un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »
Pavadoņnavigācija
Novērotāja atrašanās vietas noteikšana attālumu sfēru krustpunktā. Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.
Jaunums!!: Jons un Pavadoņnavigācija · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Jons un PH · Redzēt vairāk »
Phoenix (kosmiskais aparāts)
Phoenix ("fēnikss") bija automātiskā zonde, kas veica Marsa virsmas izpēti ziemeļu polārajā apgabalā.
Jaunums!!: Jons un Phoenix (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Jons un Plazma · Redzēt vairāk »
Prazeodīms
Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59.
Jaunums!!: Jons un Prazeodīms · Redzēt vairāk »
Propionskābe
Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Jons un Propionskābe · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Jons un Protons · Redzēt vairāk »
Rentgens
Radiācijas mērierīce, kas graduēta rentgenos stundā Rentgens (saīsinājums R) ir jonizējošās radiācijas (rentgenstaru vai gamma staru) ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība.
Jaunums!!: Jons un Rentgens · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Jons un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Rezonanse (ķīmija)
Karbonātjona rezonanses struktūras Ķīmijā par rezonansi sauc molekulu vai jonu struktūras aprakstīšanas veidu valences saišu teorijā, kurā tie tiek aprakstīti kā vairāku atsevišķu struktūru (rezonanses struktūru) kombinācija (rezonanses hibrīds).
Jaunums!!: Jons un Rezonanse (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Jons un Saule · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Jons un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Jons un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Jons un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sekundārā emisija
Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.
Jaunums!!: Jons un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Jons un Silikāti · Redzēt vairāk »
Silikātu minerāls
Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.
Jaunums!!: Jons un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Jons un Skābes · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Jons un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Smadzeņu tūska
Galvas smadzeņu vielas tūska (tumšs laukums) apkārt audzējam. Daturtomogrāfiskā bilde. Smadzeņu tūska ir patoloģisks process, kas raksturojas ar iekššūnu un/vai ārpusšūnu šķidruma uzkrāšanos galvas vai mugura smadzenēs, kas palielina smadzeņu apjomu un spiedienu galvaskausā (intrakraniālā hipertensija).
Jaunums!!: Jons un Smadzeņu tūska · Redzēt vairāk »
Stardust
Stardust (no angļu valodas — 'zvaigžņu putekļi') ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.
Jaunums!!: Jons un Stardust · Redzēt vairāk »
Starpplanētu vide
Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.
Jaunums!!: Jons un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Jons un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Stehiometrija
Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.
Jaunums!!: Jons un Stehiometrija · Redzēt vairāk »
Subrahmanjans Čandrasekars
Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis, miris), bija indiešu izcelsmes ASV matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Jons un Subrahmanjans Čandrasekars · Redzēt vairāk »
Sulfītu process
Sulfītu process ir celulozes iegūšana no koksnes masas ķīmiskā procesā.
Jaunums!!: Jons un Sulfītu process · Redzēt vairāk »
Transferīns
Transferīns ir asins plazmas metālu saistoša transportējošā olbaltumviela.
Jaunums!!: Jons un Transferīns · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Jons un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Jons un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vanādija(V) oksīds
Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Jons un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Vērtība (ķīmija)
Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).
Jaunums!!: Jons un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma
Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma ir ilgstoši populārākā minerālu klasifikācijas un sistemātikas sistēma.
Jaunums!!: Jons un Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Jaunums!!: Jons un Vielas daudzums · Redzēt vairāk »
Vilsona kamera
Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.
Jaunums!!: Jons un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »
Virsmaktīvas vielas
Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls Virsmaktīvās vielas (VAV) ir tādas vielas, kas samazina virsmas spraigumu starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu.
Jaunums!!: Jons un Virsmaktīvas vielas · Redzēt vairāk »
Zemes magnētiskais lauks
Zemes magnētiskais lauks vai ģeomagnētiskais lauks ir magnētiskais lauks, ko ģenerē iekšzemes avoti.
Jaunums!!: Jons un Zemes magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Ziepes
Lietuvā ražotas bērnu ziepes. Ziepes ir anjonu virsmas aktīvas vielas, kas kopā ar ūdeni tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā.
Jaunums!!: Jons un Ziepes · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anjoni, Anjons, Atomjoni, Joni, Katjoni, Katjons, Lādiņnesējs.
