Satura rādītājs
13 attiecības: Ķēdaiņu ūnija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Biržu pils, Lietuvas lielhetmaņi, Miras pils, Otrais Ziemeļu karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Radvili, Radzivila hronika, Radziwiłł, Slucka (pilsēta), Tikocina, Viļņas kauja (1655).
Ķēdaiņu ūnija
Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.
Skatīt Jonušs Radvils un Ķēdaiņu ūnija
Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.
Skatīt Jonušs Radvils un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Biržu pils
Biržu pils ir zemes bastiona tipa pils Biržos, Lietuvā.
Skatīt Jonušs Radvils un Biržu pils
Lietuvas lielhetmaņi
Lietuvas lielhetmanis Jānis Karols Hodkevičs (J. Kossaka glezna). Lielhetmanis Jurģis Radvils, saukts Herkuls (M. Bačarelli glezna, 1781). Lielhetmanis Kristaps Radvils jaunākais (nezināma autora 17. gadsimta glezna). Lielhetmanis Jonušs Radvils (nezināma autora 17. gadsimta glezna). Lietuvas lielhetmaņi bija Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka virspavēlnieka tituls no 1476.
Skatīt Jonušs Radvils un Lietuvas lielhetmaņi
Miras pils
Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.
Skatīt Jonušs Radvils un Miras pils
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Jonušs Radvils un Otrais Ziemeļu karš
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Jonušs Radvils un Polijas—Lietuvas ūnija
Radvili
Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.
Skatīt Jonušs Radvils un Radvili
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Skatīt Jonušs Radvils un Radzivila hronika
Radziwiłł
Radziwiłł var būt.
Skatīt Jonušs Radvils un Radziwiłł
Slucka (pilsēta)
Slucka ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.
Skatīt Jonušs Radvils un Slucka (pilsēta)
Tikocina
Tikocina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Bjalistokas pie Narevas upes.
Skatīt Jonušs Radvils un Tikocina
Viļņas kauja (1655)
Viļņas kauja bija Krievijas un kazaku bruņots uzbrukums Viļņai, Lietuvas lielkņazistes galvaspilsētai, kas ietilpa Polijas—Lietuvas ūnijā.
Skatīt Jonušs Radvils un Viļņas kauja (1655)
Zināms kā Janusz Radziwiłł, Janušs Radzivils.