Ātrāk nekā pārlūku!
61 attiecības: Alans Džons Persivals Teilors, Albānijas bunkuri, Albānijas Tautas Republika, Ante Paveličs, Antipartijiskā grupa, Šarplanina, Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas, Ļubļana, Ņikita Hruščovs, Balkānu federācija, Baltā Roka, Belgrada, Belgradas Nikola Teslas lidosta, Bleda, Bosnijas un Hercegovinas vēsture, Bulgārijas Karaliste, Džordže Balaševičs, Desmitdienu karš, Destaļinizācija, Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945), Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Dienvidslāvijas valsts vadītāju uzskaitījums, Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra, Fēlikss Šteiners, Grieķijas Karaliste, Horvātijas karš, Hvara (sala), Klements Gotvalds, Komunisms, Kosovas krīze, Lotārs Renduličs, Maķedonijas Sieviešu antifašistiskā fronte, Maķedonijas vēsture, Maikapara nams, Moslavinas tautas revolūcijas piemineklis, Neda Ukradena, Nepievienošanās kustība, Novisada, Oto Skorceni, Podgorica, Rijeka, Sarajeva, Savo Zlatičs, Serbijas vēsture, Slovēņu valoda, Splita, Teherānas konference, Valstu vadītāji 1955. gadā, Velesa, ..., Visa, Ziedu nams (mauzolejs), 14. janvāris, 1892. gads, 1945. gads, 1953. gads, 1980. gads, 25. maijs, 4. maijs, 7. aprīlis, 8. marts. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Alans Džons Persivals Teilors
Alans Džons Persivals Teilors (miris) ir 20. gadsimta angļu vēsturnieks, kurš kļuva populārs ar piedalīšanos televīzijas pārraidēs.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Alans Džons Persivals Teilors · Redzēt vairāk »
Albānijas bunkuri
Bunkurs Albānijas mazpilsētā Bunkurs Albānijas kapsētā Laikā, kad sociālistiskajā Albānijas Tautas Republikā valdīja Envers Hodža, valstī tika realizēta vērienīga bunkuru celtniecības programma.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Albānijas bunkuri · Redzēt vairāk »
Albānijas Tautas Republika
Envers Hodža, 1971 Albānijas bunkuri, kas noklāja visu Albāniju imperiālistu uzbrukuma atvairīšanai Tirāna, 1978 Albānijas Tautas Republika bija nosaukums Albānijā pastāvējušai komunistu valstij no 1946.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Albānijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Ante Paveličs
Ante Paveličs (dzimis, miris) bija nacionālistiskās organizācijas Ustaši līderis un Horvātijas Neatkarīgās valsts vadītājs Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Ante Paveličs · Redzēt vairāk »
Antipartijiskā grupa
Adenaueru Maskavā (1955). Antipartijiskā grupa ir apzīmējums PSKP Prezidija locekļu grupai, kas 1957.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Antipartijiskā grupa · Redzēt vairāk »
Šarplanina
Šarplanina ir kalnu grēda Kosovas dienvidos un Ziemeļmaķedonijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Šarplanina · Redzēt vairāk »
Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas
Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas bija ideoloģisks, ekonomisks un diplomātisks konflikts starp Ķīnas Tautas Republiku un Padomju Savienību, kas publiski aizsākās 1960.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas · Redzēt vairāk »
Ļubļana
Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Ļubļana · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Balkānu federācija
Balkānu federācijas un "Lielās Dienvidslāvijas" projekts Balkānu federācija jeb Balkānu Federatīvā Republika bija federālas vai konfederālas valsts projekts, kas radās 19.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Balkānu federācija · Redzēt vairāk »
Baltā Roka
Baltā Roka bija slepena, neoficiāla monarhistiska militāra organizācija Serbijā, vēlāk Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē (no 1929. gada — Dienvidslāvijas karalistē).
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Baltā Roka · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Belgrada · Redzēt vairāk »
Belgradas Nikola Teslas lidosta
Belgradas Nikola Teslas lidosta ir starptautiskā lidosta, kas apkalpo Serbijas galvaspilsētu Belgradu, atrodoties aptuveni 18 kilometrus no Belgradas centra.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Belgradas Nikola Teslas lidosta · Redzēt vairāk »
Bleda
Bleda; vācu: Veldes, (senākos avotos arī Feldes) ir pilsēta pie Bledas ezera Goreņskas reģionā Slovēnijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Bleda · Redzēt vairāk »
Bosnijas un Hercegovinas vēsture
Bosnijas valsts izveide no 12. līdz 14. gadsimtam. Bosnijas un Hercegovinas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritorijā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Bosnijas un Hercegovinas vēsture · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Džordže Balaševičs
Džordže Balaševičs (dzimis, miris) bija ievērojams serbu un bijušās Dienvidslāvijas dziedātājs, dziesmu autors, rakstnieks un aktieris.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Džordže Balaševičs · Redzēt vairāk »
Desmitdienu karš
Desmitdienu karš, arī Slovēnijas neatkarības karš (— 'Slovēnijas neatkarības karš', — 'Karš Slovēnijā') — bruņots konflikts no 1991.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Desmitdienu karš · Redzēt vairāk »
Destaļinizācija
Staļina piemineklis Budapeštā, 1952 Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956 Destaļinizācija ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Destaļinizācija · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945)
Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija, zināma arī kā Demokrātiskā Federatīvā Dienvidslāvija (DFD), bija pagaidu valsts, kas tika izveidota Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padomes (AVNOJ) otrajā sesijā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945) · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas valsts vadītāju uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dienvidslāvijas valsts vadītāji, kopš 1918.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Dienvidslāvijas valsts vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra
Podgoricas stacija Škodras stacija Līnijas izskats Škodras ziemeļos Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra savieno Melnkalnes galvaspilsētu Podgoricu un Albānijas pilsētu Škodru.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra · Redzēt vairāk »
Fēlikss Šteiners
Fēlikss Martīns Jūliuss Šteiners (dzimis, miris) bija vācu virsnieks reihsvēra un Ieroču SS sastāvā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Fēlikss Šteiners · Redzēt vairāk »
Grieķijas Karaliste
Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Horvātijas karš
Horvātijas karš ( — 'Tēvzemes karš', — 'Karš Horvātijā') bija bruņots konflikts no 1991.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Horvātijas karš · Redzēt vairāk »
Hvara (sala)
Hvaras pilsētas centrālais laukums Hvara ir Horvātijai piederoša sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Hvara (sala) · Redzēt vairāk »
Klements Gotvalds
Klements Gotvalds (dzimis, miris) bija Čehoslovākijas politiskais līderis no 1948.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Klements Gotvalds · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Komunisms · Redzēt vairāk »
Kosovas krīze
Kosovas kara laikā sagrautā Dienvidslāvijas Aizsardzības ministrijas ēka Belgradā Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā, kas noveda pie Kosovas kara (1998—1999) un Dienvidslāvijas bombardēšanas, kas bija viens no Dienvidslāvijas karu bruņotajiem konfliktiem.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Kosovas krīze · Redzēt vairāk »
Lotārs Renduličs
Lotārs Renduličs (dzimis, miris) bija horvātu izcelsmes Austroungārijas, Austrijas un Trešā reiha virsnieks, ģenerālpulkvedis Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Lotārs Renduličs · Redzēt vairāk »
Maķedonijas Sieviešu antifašistiskā fronte
Maķedonijas sievietes balso Dienvidslāvijas vēlēšanās 1945. gadā Maķedonijas Sieviešu antifašistiskā fronte (/ Antifašistički front na ženite na Makedonija; saīsināti AFŽ) bija Otrā pasaules kara feministiska kustība Maķedonijā un vairāku mūsdienu Ziemeļmaķedonijas feministu organizāciju priekštece.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Maķedonijas Sieviešu antifašistiskā fronte · Redzēt vairāk »
Maķedonijas vēsture
Bulgāru un dienvidslāvu cilšu migrācija Lielās tautu staigāšanas laikā 6. un 7. gadsimtā. Ohridas arhibīskapija 11. gadsimtā, kas ietvēra mūsdienu Ziemeļmaķedonijas, Albānijas, Bulgārijas un Serbijas teritoriju. Maķedonijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorijā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Maķedonijas vēsture · Redzēt vairāk »
Maikapara nams
Maikapara nams ir savrupmāja Aristida Briāna ielā 3, Rīgā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no vērtīgākajiem nekustamā īpašuma objektiem un greznākajiem reprezentācijas namiem Rīgā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Maikapara nams · Redzēt vairāk »
Moslavinas tautas revolūcijas piemineklis
Moslavinas tautas revolūcijas piemineklis ir 1967.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Moslavinas tautas revolūcijas piemineklis · Redzēt vairāk »
Neda Ukradena
Neda Ukradena ir serbu popdziedātāja, kura dzimusi Horvātijā, uzaugusi Bosnijā un Hercegovinā un pašlaik dzīvo Serbijā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Neda Ukradena · Redzēt vairāk »
Nepievienošanās kustība
Nepievienošanās kustības dalībvalstis iekrāsotas tumši zilā krāsā, novērotājvalstis — gaiši zilā krāsā Nepievienošanās kustība (NAM) ir starptautiska valstu organizācija, kuras dalībvalstis nevēlas oficiāli iesaistīties kādā militārā blokā, piemēram, NATO.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Nepievienošanās kustība · Redzēt vairāk »
Novisada
Novisada ir pilsēta Serbijas ziemeļos pie Donavas upes.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Novisada · Redzēt vairāk »
Oto Skorceni
Oto Skorceni (dzimis, miris) bija SS oberšturmbanfīrers Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Oto Skorceni · Redzēt vairāk »
Podgorica
Podgorica ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā Zetas līdzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Podgorica · Redzēt vairāk »
Rijeka
Rijeka (slovēņu: Reka), vēsturiski bieži pazīstama ar itāļu nosaukumu Fiume ir pilsēta Horvātijas rietumos, Dalmācijas ziemeļos pie Adrijas jūras, Kvarnera līcī.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Rijeka · Redzēt vairāk »
Sarajeva
Sarajeva ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Sarajeva · Redzēt vairāk »
Savo Zlatičs
Savo Zlatičs (dzimis, miris) bija horvātu ārsts, politiķis un šaha problēmists.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Savo Zlatičs · Redzēt vairāk »
Serbijas vēsture
Serbijas teritorijas izmaiņas (1817—1913). Serbijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Serbijas teritorijā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Serbijas vēsture · Redzēt vairāk »
Slovēņu valoda
Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »
Splita
Splita ir pilsēta Horvātijā, Dalmācijas vidusdaļā pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Splita · Redzēt vairāk »
Teherānas konference
Josifs Staļins, Franklins Rūzvelts un Vinstons Čērčils Teherānas konferencē Rūzvelta sākotnējais priekšlikums Lielvācijas sadalīšanai Teherānas konference notika laikā no 1943.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Teherānas konference · Redzēt vairāk »
Valstu vadītāji 1955. gadā
Šajā sarakstā ir uzskaitīti valstu vadītāji 1955. gadā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Valstu vadītāji 1955. gadā · Redzēt vairāk »
Velesa
Velesa ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas centrālajā daļā, Vardaras upes krastos.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Velesa · Redzēt vairāk »
Visa
Visa, vēsturiski arī Lisa, ir Horvātijas sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Visa · Redzēt vairāk »
Ziedu nams (mauzolejs)
Josipa Broza Tito kapavieta mauzolejā Ziedu nams (serbu: Кућа цвећа) ir mirušā Dienvidslāvijas līdera Josipa Broza Tito mauzolejs.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un Ziedu nams (mauzolejs) · Redzēt vairāk »
14. janvāris
14.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 14. janvāris · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 1892. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 1980. gads · Redzēt vairāk »
25. maijs
25.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 25. maijs · Redzēt vairāk »
4. maijs
4.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 4. maijs · Redzēt vairāk »
7. aprīlis
7.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 7. aprīlis · Redzēt vairāk »
8. marts
8.
Jaunums!!: Josips Brozs Tito un 8. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Josip Broz Tito, Josips Brods Tito, Josips Bross Tito, Josips Brozs, Josips Tito, Tito.
