Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Helsinku Universitāte, Hollola, Jauno somu partija, Karls Gustavs Mannerheims, Pāsikivi senāts, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Somijas premjerministru uzskaitījums, Somijas prezidentu uzskaitījums, Somijas senāts, Somijas vēstures hronoloģija, Somu partija (vecā), Urho Kekonens, Valstu vadītāji 1955. gadā, 14. decembris, 1870. gads, 1946. gads, 1952. gada vasaras olimpiskās spēles, 1956. gads, 27. novembris.
Helsinku Universitāte
Helsinku Universitāte ir 1640.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Helsinku Universitāte · Redzēt vairāk »
Hollola
Hollola ir pašvaldība Somijas dienvidaustrumos, Peijethemes novadā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Hollola · Redzēt vairāk »
Jauno somu partija
Somu partija (jeb Perustuslaillis-Suomenmielinen Puolue) bija liberāla un nacionālistiska politiskā partija Somijā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Jauno somu partija · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Pāsikivi senāts
Pāsikivi senāts bija otrā neatkarīgās Somijas valdība.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Pāsikivi senāts · Redzēt vairāk »
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »
Somijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Somijas premjerministri jeb valdības vadītāji kopš 1917.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Somijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkoptoti Somijas prezidenti jeb valsts vadītāji, kopš 1919.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Somu partija (vecā)
Somu partija, saukta arī par veco somu partiju (vanhasuomalaiset), bija konservatīva politiskā partija Somijā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somu partija (vecā) · Redzēt vairāk »
Urho Kekonens
Urho Kaleva Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen, dzimis Pielavesi Austrumsomijas lēnē, miris Helsinkos) bija somu politiķis, Somijas premjerministrs (1950—1953, 1954—1956), Somijas prezidents (1956—1982) no partijas ''Somijas centrs''.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Urho Kekonens · Redzēt vairāk »
Valstu vadītāji 1955. gadā
Šajā sarakstā ir uzskaitīti valstu vadītāji 1955. gadā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Valstu vadītāji 1955. gadā · Redzēt vairāk »
14. decembris
14.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un 14. decembris · Redzēt vairāk »
1870. gads
1870.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un 1870. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1952. gada vasaras olimpiskās spēles
1952.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un 1952. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un 1956. gads · Redzēt vairāk »
27. novembris
27.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un 27. novembris · Redzēt vairāk »
