Ātrāk nekā pārlūku!
66 attiecības: Akmeņogles, Allozaurs, Amonīti, Araukārijas, Arheopterikss, Astainie abinieki, Austrumeiropas platforma, Austrumkursas augstiene, Špannāgela ala, Ģeoloģiskā laika skala, Čatirdags, Baltijas sineklīze, Baltika (kontinents), Bārtavas līdzenums, Dienvidšetlendas salas, Diplodoks, Dorseta, Drupieži, Dzēlējodu virsdzimta, Embūtes pagasts, Eucopia, Foraminīferas, Ginki, Gondvāna, Hauerinīdas, Iguanodons, Jura, Kaļķakmens, Karalienes Modas Zeme, Komlo, Kompsognats, Krabji, Krams, Krīts (periods), Lašu apakškohorta, Latvijas ģeoloģija, Latvijas pamatieži, Leopolds fon Buhs, Lielais Hingans, Lophogaster, Massospondylus, Māls, Mezozojs, Okeāniskā Zemes garoza, Papile, Plātņžauņi, Plutonija, Putni, Račas grēda, Rotaliīdas, ..., Rucavas novads, Saldus novads, Sekvojas, Slēptkakla bruņurupuči, Speleogrifvēži, Stegozaurs, Svalbāra, Tebulo, Terebratelīdu dzimta, Terebratella, Tranas kanjons, Triass, Ultrazaurs, Vaboles, Varānu virsdzimta, Vidusjūra. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Jura (periods) un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Allozaurs
Allozauri (Allosaurus) ir teropodu apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Jura (periods) un Allozaurs · Redzēt vairāk »
Amonīti
Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Amonīti · Redzēt vairāk »
Araukārijas
Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.
Jaunums!!: Jura (periods) un Araukārijas · Redzēt vairāk »
Arheopterikss
Arheopteriksi ir vieni ir no pirmajiem un primitīvākajiem putniem, tādēļ tos dēvē arī par pirmputniem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Arheopterikss · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Jura (periods) un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Jura (periods) un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Austrumkursas augstiene
Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.
Jaunums!!: Jura (periods) un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Špannāgela ala
Špannāgela ala ir publiski apmeklējama alu sistēma Hintertuksas tuvumā, Cillertāles Alpos, Austrijas federālajā zemē Tirolē.
Jaunums!!: Jura (periods) un Špannāgela ala · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Čatirdags
Čatirdags ir kalnu masīvs Krimas kalnos, Krimas pussalas dienvidos, netālu no Aluštas pilsētas un 10 km no Melnās jūras piekrastes.
Jaunums!!: Jura (periods) un Čatirdags · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Jura (periods) un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Jura (periods) un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Jura (periods) un Bārtavas līdzenums · Redzēt vairāk »
Dienvidšetlendas salas
Dienvidešetlendas salu karte. Dienvidšetlendas salas ir salu arhipelāgs Antarktikā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Dienvidšetlendas salas · Redzēt vairāk »
Diplodoks
Diplodoki ir zauropodu apakškārtas ģints, kuri dzīvoja Juras laikmeta periodā pirms 150-147 miljoniem gadu Ziemeļamerikas rietumos.
Jaunums!!: Jura (periods) un Diplodoks · Redzēt vairāk »
Dorseta
Dorseta (Dorset, senvārds Dorsetšīra) ir viena no Dienvidrietumanglijas grāfistēm, kura atrodas pie Lamanša šauruma.
Jaunums!!: Jura (periods) un Dorseta · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Jura (periods) un Drupieži · Redzēt vairāk »
Dzēlējodu virsdzimta
Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea) ir viena no divām dzēlējodu infrakārtas (Culicomorpha) virsdzimtām, kas apvieno 4 odveidīgo kukaiņu dzimtas, no kurām Latvijā sastopamas 3 dzimtas:, un.
Jaunums!!: Jura (periods) un Dzēlējodu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Jura (periods) un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »
Eucopia
Eucopia ir lofogastrīdu kārtas un Eucopiidae dzimtas augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Jura (periods) un Eucopia · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Jura (periods) un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Ginki
Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ginki · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Jura (periods) un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Hauerinīdas
Hauerinīdas (Hauerinidae) ir liela un daudzveidīga foraminīferu dzimta miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Hauerinīdas · Redzēt vairāk »
Iguanodons
Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.
Jaunums!!: Jura (periods) un Iguanodons · Redzēt vairāk »
Jura
Jura var būt.
Jaunums!!: Jura (periods) un Jura · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Jura (periods) un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Jura (periods) un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Komlo
Komlo ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Komlo apriņķa centrs.
Jaunums!!: Jura (periods) un Komlo · Redzēt vairāk »
Kompsognats
Kompsognati bija vieni no mazākajiem plēsīgajiem dinozauriem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Kompsognats · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Jura (periods) un Krabji · Redzēt vairāk »
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Jaunums!!: Jura (periods) un Krams · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Lašu apakškohorta
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).
Jaunums!!: Jura (periods) un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Jura (periods) un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Leopolds fon Buhs
Kristiāns Leopolds fon Buhs (dzimis, miris) bija vācu ģeologs un paleontologs.
Jaunums!!: Jura (periods) un Leopolds fon Buhs · Redzēt vairāk »
Lielais Hingans
Lielais Hingans (Dàxīng'ānlǐng;;, Abma'hingan) ir vulkāniskas izcelsmes kalnu sistēma Centrālāzijā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Lielais Hingans · Redzēt vairāk »
Lophogaster
Lophogaster ir lofogastrīdu kārtas un Lophogastridae dzimtas augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Jura (periods) un Lophogaster · Redzēt vairāk »
Massospondylus
Massospondylus ir prozauropodu apakškārtas dinozauru ģints.
Jaunums!!: Jura (periods) un Massospondylus · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Jura (periods) un Māls · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Papile
Papile (žemaišu: Papėlė) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Šauļu apriņķa Akmenes rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs.
Jaunums!!: Jura (periods) un Papile · Redzēt vairāk »
Plātņžauņi
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas.
Jaunums!!: Jura (periods) un Plātņžauņi · Redzēt vairāk »
Plutonija
"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Jura (periods) un Plutonija · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Jura (periods) un Putni · Redzēt vairāk »
Račas grēda
Račas grēda kalnu grēda Gruzijā un separātiskajā Dienvidosetijā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Račas grēda · Redzēt vairāk »
Rotaliīdas
Rotaliīdas (Rotaliida) (no lat. rota, samazin. rotula - ritenītis) ir foraminīferu kārta.
Jaunums!!: Jura (periods) un Rotaliīdas · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Jura (periods) un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Jura (periods) un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Sekvojas
Sekvojas (Sequoia) ir ciprešu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Jura (periods) un Sekvojas · Redzēt vairāk »
Slēptkakla bruņurupuči
Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira) ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu.
Jaunums!!: Jura (periods) un Slēptkakla bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Speleogrifvēži
Speleogrifvēži ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Jura (periods) un Speleogrifvēži · Redzēt vairāk »
Stegozaurs
Stegozauri ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Stegozaurs · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Jura (periods) un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tebulo
Tebulo vai Tulojlams ir kalns Kaukāzā, Austrumkaukāza augstākā virsotne.
Jaunums!!: Jura (periods) un Tebulo · Redzēt vairāk »
Terebratelīdu dzimta
Terebratelīdu dzimta (Terebratellidae) ir līdz mūsdienām saglabājusies slēdzenes pleckāju dzimta.
Jaunums!!: Jura (periods) un Terebratelīdu dzimta · Redzēt vairāk »
Terebratella
Terebratella ir mūsdienās dzīvojošu slēdzenes pleckāju ģints no Terebratelīdu dzimtas.
Jaunums!!: Jura (periods) un Terebratella · Redzēt vairāk »
Tranas kanjons
Tranas kanjons ir ap 2,8 km garš un līdz 300 m dziļš kanjons Bulgārijas rietumos, pa kuru tek Jermas upe.
Jaunums!!: Jura (periods) un Tranas kanjons · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Jura (periods) un Triass · Redzēt vairāk »
Ultrazaurs
Ultrazauri ir zauropodu apakšdzimtas ģints.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ultrazaurs · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Jura (periods) un Vaboles · Redzēt vairāk »
Varānu virsdzimta
Varānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta - taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto.
Jaunums!!: Jura (periods) un Varānu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Jura (periods) un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Juras laikmets, Juras periods.
