25 attiecības: Baltijas jūra, Blēkinges lēne, Daugava, Dņepra, Dņestra, Goti, Gotlande, Hallandes lēne, Hījumā, Lielā tautu staigāšana, Magnuss IV, Melnā jūra, Norvēģija, Ostgoti, Otrais Ziemeļu karš, Romas impērija, Skones lēne, Smolande, Svēlande, Vestgoti, Vikingu laiki, Visla, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces.
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Jētalande un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Blēkinges lēne
Blēkinges lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Blēkinges vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.
Jaunums!!: Jētalande un Blēkinges lēne · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Jētalande un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Jētalande un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Jaunums!!: Jētalande un Dņestra · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Jētalande un Goti · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Jētalande un Gotlande · Redzēt vairāk »
Hallandes lēne
Hallandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas pie Kategata valsts dienvidrietumu piekrastē Halandes vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.
Jaunums!!: Jētalande un Hallandes lēne · Redzēt vairāk »
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Jētalande un Hījumā · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Jētalande un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Jaunums!!: Jētalande un Magnuss IV · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Jētalande un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Jētalande un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Jaunums!!: Jētalande un Ostgoti · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Jētalande un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Jētalande un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Skones lēne
Skones lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts dienvidu piekrastē Skones vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.
Jaunums!!: Jētalande un Skones lēne · Redzēt vairāk »
Smolande
Smolande (— "Mazās zemes") ir Zviedrijas vēsturiskā province valsts dienvidos, Jētalandes daļa.
Jaunums!!: Jētalande un Smolande · Redzēt vairāk »
Svēlande
Svēlande Svēlande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Jētalandi dienvidos, Norlandi ziemeļos un Norvēģiju rietumos.
Jaunums!!: Jētalande un Svēlande · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Jētalande un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Jētalande un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Jētalande un Visla · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Jētalande un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Jētalande un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Jētalande un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gotalande, Gētalande, Jētelande.