Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Alabastrs, Antrakonīts, Apatīts, Arheociāti, Atols, Čaula, Ārstniecības indaine, Bērnu sanatorija "Ogre", Bezslēdzenes pleckāji, Ciklorbikulīnas, Dižgliemeņu dzimta, Dolomīts, Drupieži, Fallotijas, Gliptomorfoze, Gnathophausiidae, Grūbes dolomīta atsegums, Habituss, Hidrozoji, Hiolīti, Hotingerinas, Islandes špats, Kaļķakmens, Kaļķi, Kalcija karbonāts, Kalnciema ģerbonis, Karbonāti, Karbonātu minerāls, Kimberlīts, Koipasas ezers, Koraļļu rifs, Kraniīdu kārta, Krūmu cietpiene, Kutorginīdu kārta, Kvinkvelokulinas, Lingulīdu kārta, Marmors, Meandropsinas, Mežmuižas avoti, Miliolīdas, Miliolinu apakškārta, Minerāls, Minerālu saraksts, Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ, Mosa skala, Nordkalk, Ofiūras, Ogre, Ogres novads, Ogres svīta, ..., Peneroplis planatus, Pleckāji, Rāi akmeņi, Rotaliīdas, Sūneņi, Sešstarainie koraļļi, Sfalerīts, Skaldnība, Slēdzenes pleckāji, Smiltis, Soriti, Starītes, Stromatolīti, Tērvetes svīta, Trigonālā singonija. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Alabastrs
Mūsdienās veidota vāze no divu krāsu Itālijas alabastra. Lampas abažūrs izgatavots no puscaurspīdīga baltā alabastra bet kāja — no brūna alabastra. Lampas pamatnes diametrs — 15 cm. Šis alabastrs ir mākslīgi apstrādāts, padarot to izturīgāku. Alabastrs ir smalkgraudains minerāla — ģipša paveids.
Jaunums!!: Kalcīts un Alabastrs · Redzēt vairāk »
Antrakonīts
Antrakonīts ir minerāla - kalcīta vai ieža - marmora paveids.
Jaunums!!: Kalcīts un Antrakonīts · Redzēt vairāk »
Apatīts
Apatīts Apatīti (no — 'meloju') ir fosfātu klases minerālu kopums, ar kopējo ķīmisko formulu Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2.
Jaunums!!: Kalcīts un Apatīts · Redzēt vairāk »
Arheociāti
Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.
Jaunums!!: Kalcīts un Arheociāti · Redzēt vairāk »
Atols
Atols Klusajā okeānā Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Kalcīts un Atols · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Kalcīts un Čaula · Redzēt vairāk »
Ārstniecības indaine
Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī.
Jaunums!!: Kalcīts un Ārstniecības indaine · Redzēt vairāk »
Bērnu sanatorija "Ogre"
Bērnu sanatorija "Ogre" 2014. gada maijā. Bērnu sanatorija Ogrē 1930. gados. Bērnu sanatorija "Ogre" bija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nodaļa.
Jaunums!!: Kalcīts un Bērnu sanatorija "Ogre" · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Kalcīts un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Ciklorbikulīnas
Ciklorbikulīnas (Cyclorbiculina) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Kalcīts un Ciklorbikulīnas · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu dzimta
Dižgliemeņu dzimta ietilpst dižgliemeņu kārtā.
Jaunums!!: Kalcīts un Dižgliemeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Kalcīts un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Kalcīts un Drupieži · Redzēt vairāk »
Fallotijas
Fallotijas (Fallotia) ir izmirusi bentisku foraminiferu ģints Meandropsinīdu dzimtā (miliolīdu kārta).
Jaunums!!: Kalcīts un Fallotijas · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Kalcīts un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Gnathophausiidae
Gnathophausiidae ir lofogastrīdu kārtas augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Kalcīts un Gnathophausiidae · Redzēt vairāk »
Grūbes dolomīta atsegums
Grūbes dolomīta atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Apes novada Apes pagastā.
Jaunums!!: Kalcīts un Grūbes dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Habituss
Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus. Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.
Jaunums!!: Kalcīts un Habituss · Redzēt vairāk »
Hidrozoji
Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.
Jaunums!!: Kalcīts un Hidrozoji · Redzēt vairāk »
Hiolīti
Hiolīti (Hyolitha) ir izmirušu organismu grupa, kuru dažādās klasifikācijās vai nu tiek uzskatīta par gliemju klasi, vai arī par patstāvīgu dzīvnieku tipu.
Jaunums!!: Kalcīts un Hiolīti · Redzēt vairāk »
Hotingerinas
Hotingerinas (Hottingerina) ir izmirusi bentisku foraminiferu ģints meandropsinīdu dzimtā (miliolīdu kārta).
Jaunums!!: Kalcīts un Hotingerinas · Redzēt vairāk »
Islandes špats
16 kg smags Islandes špata kristāls no Ņūmeksikas, ASV. Islandes špats ir minerāla - kalcīta varietāte - lieli, pa skaldnības plaknēm sadalīti, dzidri kalcīta kristāli.
Jaunums!!: Kalcīts un Islandes špats · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Kalcīts un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kaļķi
Kaļķi var būt.
Jaunums!!: Kalcīts un Kaļķi · Redzēt vairāk »
Kalcija karbonāts
Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Kalcīts un Kalcija karbonāts · Redzēt vairāk »
Kalnciema ģerbonis
Kalnciema ciema ģerbonis un Kalnciema pagasta ģerbonis ir viens no Kalnciema ciema oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Kalcīts un Kalnciema ģerbonis · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Kalcīts un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Kalcīts un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Kimberlīts
Kimberlīts no ASV Kimberlīts ir ultrabāzisks, intruzīvs,, 32.—33.
Jaunums!!: Kalcīts un Kimberlīts · Redzēt vairāk »
Koipasas ezers
Koipasas ezers ir augstkalnu sālsezers Bolīvijas rietumu daļā, Oruro departamentā, ap 160 km no Oruro.
Jaunums!!: Kalcīts un Koipasas ezers · Redzēt vairāk »
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Jaunums!!: Kalcīts un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »
Kraniīdu kārta
Kraniīdu kārta (Craniida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kalcīts un Kraniīdu kārta · Redzēt vairāk »
Krūmu cietpiene
Krūmu cietpiene ir kurvjziežu dzimtas augu suga.
Jaunums!!: Kalcīts un Krūmu cietpiene · Redzēt vairāk »
Kutorginīdu kārta
Kutorginīdu kārta (Kutorginida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kalcīts un Kutorginīdu kārta · Redzēt vairāk »
Kvinkvelokulinas
Kvinkvelokulinas (Quinqueloculina) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Kalcīts un Kvinkvelokulinas · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Kalcīts un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Jaunums!!: Kalcīts un Marmors · Redzēt vairāk »
Meandropsinas
Meandropsinas (Meandropsina) ir izmirusi bentisku foraminiferu ģints meandropsinīdu dzimtā (miliolīdu kārta).
Jaunums!!: Kalcīts un Meandropsinas · Redzēt vairāk »
Mežmuižas avoti
Mežmuižas avoti ir avotu sakopojums Siguldas novada Allažu pagastā.
Jaunums!!: Kalcīts un Mežmuižas avoti · Redzēt vairāk »
Miliolīdas
Miliolīdas (Miliolida) ir ir foraminīferu kārta.
Jaunums!!: Kalcīts un Miliolīdas · Redzēt vairāk »
Miliolinu apakškārta
Miliolinas (Miliolina) ir foraminīferu apakškārta, kas ietver sevī lielāko daļu no Miliolīdu kārtas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Kalcīts un Miliolinu apakškārta · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Kalcīts un Minerāls · Redzēt vairāk »
Minerālu saraksts
Rotakmeņi Šajā sarakstā apkopoti minerāli, minerālu paveidi un mineraloīdi, par kuriem Vikipēdijā ir sagatavoti raksti.
Jaunums!!: Kalcīts un Minerālu saraksts · Redzēt vairāk »
Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ
Pēdējoreiz atjaunots 2006.
Jaunums!!: Kalcīts un Minerālu uzskaitījums no K līdz Ļ · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Kalcīts un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Nordkalk
Somijā Nordkalk Oy Ab Nordkalk.com 2010-09-01 ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kaļķa materiālu ražošanu.
Jaunums!!: Kalcīts un Nordkalk · Redzēt vairāk »
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Kalcīts un Ofiūras · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kalcīts un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres novads
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kalcīts un Ogres novads · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Kalcīts un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Peneroplis planatus
Peneroplis planatus ir bentisku foraminiferu suga peneroplīdu dzimtā.
Jaunums!!: Kalcīts un Peneroplis planatus · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kalcīts un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Rāi akmeņi
Rāi akmeņi jeb Japas akmeņi ir dažāda izmēra akmeņi, kas izvietoti Mikronēzijas valsts Japas arhipelāgā, un kas līdz 20.
Jaunums!!: Kalcīts un Rāi akmeņi · Redzēt vairāk »
Rotaliīdas
Rotaliīdas (Rotaliida) (no lat. rota, samazin. rotula - ritenītis) ir foraminīferu kārta.
Jaunums!!: Kalcīts un Rotaliīdas · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kalcīts un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sešstarainie koraļļi
Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia) ir koraļļpolipu klases (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 4300 ūdenī dzīvojošas dzēlējzarndobumaiņu sugas.
Jaunums!!: Kalcīts un Sešstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »
Sfalerīts
Sfalerīts (no (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.
Jaunums!!: Kalcīts un Sfalerīts · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Kalcīts un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Kalcīts un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Kalcīts un Smiltis · Redzēt vairāk »
Soriti
Soriti (Sorites) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Kalcīts un Soriti · Redzēt vairāk »
Starītes
Starīšu čaulas. Starītes jeb radiolārijas (Radiolaria) ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs.
Jaunums!!: Kalcīts un Starītes · Redzēt vairāk »
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Jaunums!!: Kalcīts un Stromatolīti · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Kalcīts un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Trigonālā singonija
Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Kalcīts un Trigonālā singonija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Afrīts, Argentīns, Barikalcīts, Ferokalcīts, Hematokonīts, Prazohroms, Prunnerīts.
