Ātrāk nekā pārlūku!
69 attiecības: Amatas svīta, Amonija hlorīds, Apakšdevons, Arhajs, Ariels (pavadonis), Austrumkursas augstiene, Špannāgela ala, Ūdens, Ūdens cietība, Ķīmiskā reakcija, Žagares svīta, Bauskas svīta, Bārija hidroksīds, Bārijs, Burtnieku svīta, Cianāti, Dolomīts, Drupieži, Dzērves Bērziņu avoti, Dzelzs, Gaujas svīta, Gliptomorfoze, Hebridu jūra, Jezero krāteris, Kainozojs, Kalcija karbonāts, Katlešu svīta, Kazu grava, Lantāns, Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja, Magnijs, Mūru svīta, Merģelis, Mesavouno, Minerālūdens, Miranda (pavadonis), Narvas svīta, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Nātrija hipohlorīts, Neorganiskās vielas, Nieres, Nitrāti, Ogļskābe, Oglekļa dioksīds, Ogleklis, Organiskā ķīmija, Organiskās vielas, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pļava, Pērnavas svīta, ..., Pentamerus, Perhlorāti, Podzolētā gleja augsne, Pravieša Elijas kalns, Pseidooolīti, Rezonanse (ķīmija), Sārmzemju metāli, Skābeklis, Skābes, Skābuma regulētāji, Skrimšļzivis, Stromatolīti, Stroncijs, Svina cirkonāts-titanāts, Tērvetes svīta, Tempela 1 komēta, Umbriels (pavadonis), Vidusdevons, Zemes atmosfēra. Izvērst indekss (19 vairāk) »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Karbonāti un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Jaunums!!: Karbonāti un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Karbonāti un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Karbonāti un Arhajs · Redzēt vairāk »
Ariels (pavadonis)
Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Karbonāti un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Austrumkursas augstiene
Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.
Jaunums!!: Karbonāti un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Špannāgela ala
Špannāgela ala ir publiski apmeklējama alu sistēma Hintertuksas tuvumā, Cillertāles Alpos, Austrijas federālajā zemē Tirolē.
Jaunums!!: Karbonāti un Špannāgela ala · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Karbonāti un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens cietība
Krāna nokaļķošanās, ko izraisījis ciets ūdens Ūdens cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī.
Jaunums!!: Karbonāti un Ūdens cietība · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Karbonāti un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Karbonāti un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Karbonāti un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Bārija hidroksīds
Bārija hidroksīds (Ba(OH)2) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Karbonāti un Bārija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Karbonāti un Bārijs · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Karbonāti un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Cianāti
Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.
Jaunums!!: Karbonāti un Cianāti · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Karbonāti un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Karbonāti un Drupieži · Redzēt vairāk »
Dzērves Bērziņu avoti
Dzērves Bērziņu avoti ir Latvijas dabas piemineklis — avotu grupa, kas atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, uz dienvidrietumiem no Grabstes, bijušajā saldūdens kaļķiežu ieguves vietā.
Jaunums!!: Karbonāti un Dzērves Bērziņu avoti · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Karbonāti un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Karbonāti un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Karbonāti un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Hebridu jūra
Hebridu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga starpsalu jūra Lielbritānijas ziemeļrietumu piekrastē.
Jaunums!!: Karbonāti un Hebridu jūra · Redzēt vairāk »
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Jaunums!!: Karbonāti un Jezero krāteris · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Karbonāti un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kalcija karbonāts
Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Karbonāti un Kalcija karbonāts · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Karbonāti un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Kazu grava
Septiņavotu Lielais ūdenskritums Kazu grava (arī Kazu ieleja, Lībānu—Jaunzemju ieleja) atrodas Priekuļu pagastā, netālu no autoceļa P20.
Jaunums!!: Karbonāti un Kazu grava · Redzēt vairāk »
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Jaunums!!: Karbonāti un Lantāns · Redzēt vairāk »
Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja
Otrā pasaules kara Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja ir saldūdens kaļķiežu atsegums Kazu gravas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Karbonāti un Lībānu—Jaunzemju šūnakmens krauja · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Karbonāti un Magnijs · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Karbonāti un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Karbonāti un Merģelis · Redzēt vairāk »
Mesavouno
Mesavouno ir kalns Grieķijā.
Jaunums!!: Karbonāti un Mesavouno · Redzēt vairāk »
Minerālūdens
Gruzijas ''Borjomi'' minerālūdens 0,5L PET pudelē Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu.
Jaunums!!: Karbonāti un Minerālūdens · Redzēt vairāk »
Miranda (pavadonis)
Miranda, arī Urāns V, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Karbonāti un Miranda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Karbonāti un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Jaunums!!: Karbonāti un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »
Nātrija hipohlorīts
Nātrija hipohlorīts (NaClO jeb NaOCl) ir nātrija un hlorapskābes sāls.
Jaunums!!: Karbonāti un Nātrija hipohlorīts · Redzēt vairāk »
Neorganiskās vielas
Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.
Jaunums!!: Karbonāti un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Karbonāti un Nieres · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Karbonāti un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Ogļskābe
Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.
Jaunums!!: Karbonāti un Ogļskābe · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Karbonāti un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Karbonāti un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Karbonāti un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Karbonāti un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.
Jaunums!!: Karbonāti un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Jaunums!!: Karbonāti un Pļava · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Karbonāti un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Pentamerus
Pentamerus ir izmirušu pleckāju ģints no Pentameru kārtas.
Jaunums!!: Karbonāti un Pentamerus · Redzēt vairāk »
Perhlorāti
Vara(II) perhlorāta kristālhidrāts Perhlorāti ir perhlorskābes sāļi.
Jaunums!!: Karbonāti un Perhlorāti · Redzēt vairāk »
Podzolētā gleja augsne
Podzolētā gleja augsne ir viens no augšņu tipiem.
Jaunums!!: Karbonāti un Podzolētā gleja augsne · Redzēt vairāk »
Pravieša Elijas kalns
Pravieša Elijas kalns ir kalns Grieķijā.
Jaunums!!: Karbonāti un Pravieša Elijas kalns · Redzēt vairāk »
Pseidooolīti
Pseidooolīti ir ģeoloģisks termins, ar ko vieni autori var apzīmēt dažādas izcelsmes oolītveidīgus veidojumus bez koncentriski čaulainas struktūras, bet citi sedimentācijas procesā nogludinātus lodveidīgus karbonātisku iežu gabalus, kas atrodas citu iežu sastāvā.
Jaunums!!: Karbonāti un Pseidooolīti · Redzēt vairāk »
Rezonanse (ķīmija)
Karbonātjona rezonanses struktūras Ķīmijā par rezonansi sauc molekulu vai jonu struktūras aprakstīšanas veidu valences saišu teorijā, kurā tie tiek aprakstīti kā vairāku atsevišķu struktūru (rezonanses struktūru) kombinācija (rezonanses hibrīds).
Jaunums!!: Karbonāti un Rezonanse (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Jaunums!!: Karbonāti un Sārmzemju metāli · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Karbonāti un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Karbonāti un Skābes · Redzēt vairāk »
Skābuma regulētāji
Citronskābes monohidrāts Skābuma regulētāji ir pārtikas piedevas, ko pievieno, lai izmainītu vai regulētu pārtikas pH (skābumu vai bāziskumu), tā produktam panākot vēlamo garšu.
Jaunums!!: Karbonāti un Skābuma regulētāji · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Karbonāti un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Jaunums!!: Karbonāti un Stromatolīti · Redzēt vairāk »
Stroncijs
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.
Jaunums!!: Karbonāti un Stroncijs · Redzēt vairāk »
Svina cirkonāts-titanāts
Svina cirkonāta-titanāts (Pb(Zrx, Ti1-x)O3 x.
Jaunums!!: Karbonāti un Svina cirkonāts-titanāts · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Karbonāti un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Tempela 1 komēta
Tempela 1 komēta (oficiālais apzīmējums 9P/Tempel) ir periodiskā komēta.
Jaunums!!: Karbonāti un Tempela 1 komēta · Redzēt vairāk »
Umbriels (pavadonis)
Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Karbonāti un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Karbonāti un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Karbonāti un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hidrogēnkarbonāti, Hidrogēnkarbonātjons, Karbonātjons, Karbonāts.
