Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Karkuses pils

Indekss Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

26 attiecības: Anna Jagailiete, Augusts Kicbergs, Ģedimins, Bernds fon der Borhs, Burtnieku pils, Dunteni, Gosvins fon Hērike, Jirgens fon Fārensbahs, Johans fon dem Brēle, Juhans III, Karksi-Nuija, Katrīna Jagailiete, Kauja pie Bukultiem, Livonija, Livonijas karš, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Mulgi pagasts, Pērnavas vaivadija, Plāteres muiža, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Tarvastas pils, Vītenis, Verners fon Breithauzens.

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Jaunums!!: Karkuses pils un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Augusts Kicbergs

Augusts Kicbergs (īstais vārds Augusts Kics; dzimis Vidzemes guberņā (tagad Mulgi pagastā), miris Tartu), bija igauņu rakstnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Karkuses pils un Augusts Kicbergs · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Karkuses pils un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Karkuses pils un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Karkuses pils un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Dunteni

Duntenu dzimtas ģerbonis. Grāfu Duntenu dzimtas ģerbonis. Dunteni, agrāk Duntes ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči 16.

Jaunums!!: Karkuses pils un Dunteni · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Jaunums!!: Karkuses pils un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: Karkuses pils un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Johans fon dem Brēle

Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.

Jaunums!!: Karkuses pils un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Karkuses pils un Juhans III · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Karkuses pils un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Karkuses pils un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kauja pie Bukultiem

Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.

Jaunums!!: Karkuses pils un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Karkuses pils un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Karkuses pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Karkuses pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Karkuses pils un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Karkuses pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Mulgi pagasts

Mulgi pagasts ir viena no 4 Igaunijas Viljandi apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.

Jaunums!!: Karkuses pils un Mulgi pagasts · Redzēt vairāk »

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Karkuses pils un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Plāteres muiža

Plāteres muiža (''Moiseküll'') ceļu kartē ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'' (1903). Plāteres muiža ( — "Muižciems") jeb Lātres muiža bija Rūjienas draudzes novada muiža, kas tagad atrodas Igaunijas Mulgi pagastā.

Jaunums!!: Karkuses pils un Plāteres muiža · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Karkuses pils un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Karkuses pils un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Tarvastas pils

Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Karkuses pils un Tarvastas pils · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Karkuses pils un Vītenis · Redzēt vairāk »

Verners fon Breithauzens

Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.

Jaunums!!: Karkuses pils un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Karkuse, Karkuzes pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »