Ātrāk nekā pārlūku!
265 attiecības: Abšeronas pussala, Afanasijs Ņikitins, Aita, Akdalaīts, Aktau, Aleksandrs Bunge, Aleksandrs Digamels, Aleksandrs Lielais, Alfrēds Nobels, Alozas, Amudarja, Andronovas kultūra, Apaļais jūrasgrundulis, Apkakles sīgas, Apkakles strazds, Armēnija, Armēnijas Pirmā republika, Armēnijas vēsture, Astrahaņa, Astrahaņas apgabals, Atirau, Atirau apgabals, Aukstais karš, Ausleja, Austrumeiropas līdzenums, Austrumkaukāzs, Azerbaidžāna, Azovas jūra, Šķeltkājvēži, Ķerra (putns), Žubīte, Čelekena, Āgenskalna televīzijas tornis, Ālants, Āmola, Āzijas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Baku, Baku pilsētas trase, Baku zemestrīce, Balhašs, Balkana vilajets, Baltacis, Baltacu plaudis, Baltais sapals, Baltā cielava, Baltā tuksneša saule, Baltijas jūra, Baltvēderis, Bābola, Beznoteces ezers, ..., Bozaši, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Cekulpīle, Centrālāzija, Civilizācija, Dagestāna, Dagestānas karogs, Dariali aiza, Daugava, Dārza stērste, Derbenta, Dižraibais dzenis, Dienvidrietumāzija, Dienvidurāli, Dumbrcālis, Dzelme (kuģis), Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Eimunda sāga, Eirāzija, Eiropa, Eiropas kokvarde, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, Eiropas medus bite, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas, Elbruss, Elburss, Elikoltiks, Epikontinentāla jūra, Ezers, Fazāns, Fēlikss Vrēdens, Fortševčenko, Gaigala, Galvenā Kaukāza grēda, Garabogazkels, Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums, Garkaklis, Garknābja gaura, Gaznevīdu impērija, Gīlāna, Golestāna, Gorgāna, Grundulis, Gruzija, Gulistānas miera līgums, Hūrons, Huņņi, Iedzeltenais ķauķis, Iekšzemes valsts, Indoeiropieši, Irāna, Ivans IV, Izberbaša, Jūras žagata, Juris Mežiņš, Kaidaks, Kajaks, Kalmiki, Kalmikija, Kalmiku stepe, Kalnu Karabahas konflikts, Kara trofeju parks (Baku), Karakija, Kaspijas ronis, Kaspijas tīģeris, Kaspijska, Kauja par Kaukāzu, Kaukāza karš, Kaukāzs (kalni), Kazahstāna, Kaze, Kārlis Eduards Eihvalds, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis Ulmanis, Kūra (upe), Kijivas Krievzeme, Koku čipste, Kopetdags, Krievija, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Turkestāna, Krievijas vēsture, Krievu—persiešu karš (1826—1828), Krievu—turku karš (1568—1570), Kriptodepresija, Kuģis, Kumacejvēži, Lenkorāna, Lezgīni, Lielais Kaukāzs, Lielā spēle, Lielā stērste, Lielgalvis (putns), Lietuvainis, Lihas grēda, Mahačkala, Manghistau (kalni), Manghistau pussala, Manuls, Mazais ērglis, Mazais gulbis, Mazā zoss, Mājas plūme, Māzenderāna, Melnais janvāris, Melnā jūra, Melngalvas stērste, Melnkakla gārgale, Mizīdu dzimta, Mughalžars, Naftas produktu tankkuģis, Niedrāju kaķis, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs Raudseps, Nogaji, Okeāniskā Zemes garoza, Orala, Osmaņu impērija, Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts, Osmaņu impērijas stagnācija, Palearktika, Palieņu ķauķis, Pasaulē dziļākie ezeri, Pasaules garākās upes, Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma, Pasaules lielāko ezeru saraksts, Pavīķe, Pāvils I Romanovs, Pelēkais strazds, Pelēkā pīle, Piekaspijas zemiene, Pievolga, Plaudis, Pleckāji, Plukšķis, Pogainie roņi, Polovciešu stepe, PSRS Jūras kara flote, Purva pūce, Rauda, Raudas, Rāmsara, Rešta, Rietumarmēnija, Rietumkazahstānas apgabals, Rostova, Rostovas rezervāts, Rudulis, Salate, Sams, Samura, Sapals, Sarikamiša ezers, Sarkankakla zoss, Sarmati, Sarmatijas jūra, Sālsezers, Sārī, Sīlis, Seivi ķauķis, Senā Divupe, Sila cīrulis, Skitija, Smilšu jūrasgrunduļi, Smilšu kaķis, Smoļenska, Somzīlīte, Sors, Spāre (zivs), Spidiļķis, Staļingradas kauja, Stavropole, Stepes ērglis, Sumgajita, Tarass Ševčenko, Tartārija, Teherāna, Tereka, Tetisa okeāns, Timurs, Tumšā pīle, Turānas līdzenums, Turcija, Turkestāna, Turkestānas APSR, Turkmenčajas miera līgums, Turkmenbaši, Turkmenbaši (pilsēta), Turkmenbaši līcis, Turkmenbaši pussala, Turkmenistāna, Turku impērijas, Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Azerbaidžānā, Urāla, Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas, Varjagi, Vēdzele, Viduskrievijas augstiene, Vikingu laiki, Vilhelms Lists, Vimba, Volga, Volgas-Donas kanāls, Zandarts, Zīda ceļš, Ziemeļkaukāzs, Ziemeļu gulbis, 1973. gada naftas krīze, 2012. gads. Izvērst indekss (215 vairāk) »
Abšeronas pussala
Abšeronas pussala ir ap 60 km gara un platākajā vietā līdz 30 km plata pussala Kaspijas jūras rietumos Azerbaidžānā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Abšeronas pussala · Redzēt vairāk »
Afanasijs Ņikitins
Afanasija Ņikitina piemineklis PSRS pastmarkā (1966) Afanasijs Ņikitins (miris 1472. gadā) bija Tveras krievu tirgotājs, rakstnieks un ceļotājs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Afanasijs Ņikitins · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Aita · Redzēt vairāk »
Akdalaīts
Akdalaīts (nosaukts pēc atradnes Kazahstānā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Akdalaīts · Redzēt vairāk »
Aktau
Aktau, iepriekš zināma kā Ševčenko (1964–1991), ir pilsēta Manghistau apgabalā Kazahstānas rietumos Manghistau pussalā Kaspijas jūras krastā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Aktau · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Bunge
Aleksandrs Bunge (1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Aleksandrs Bunge · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Digamels
Aleksandrs Digamels (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis franču/vācbaltiešu izcelsmes Krievijas infantērijas ģenerālis un diplomāts, Rietumsibīrijas ģenerālgubernators no 1861.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Aleksandrs Digamels · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »
Alfrēds Nobels
Alfrēds Bernhards Nobels (dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Alfrēds Nobels · Redzēt vairāk »
Alozas
Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Alozas · Redzēt vairāk »
Amudarja
Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Amudarja · Redzēt vairāk »
Andronovas kultūra
Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Andronovas kultūra · Redzēt vairāk »
Apaļais jūrasgrundulis
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Apkakles sīgas
Apkakles sīgas (Chlamydotis) ir sīgu dzimtas (Otididae) liela auguma putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Apkakles sīgas · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Armēnija · Redzēt vairāk »
Armēnijas Pirmā republika
Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Armēnijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »
Armēnijas vēsture
Armēnijas teritorijas samazināšanās. Ar tumši sarkanu apzīmēta tagadējā Armēnijas Republikas teritorija un armēņu apdzīvotā teritorija Gruzijā un Azerbaidžānā. Ar oranžu Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), ar svītrotu armēņu apdzīvotā Osmaņu impērijas teritorija līdz 1915. gadam. Armēnijas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Armēnijas teritorijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Armēnijas vēsture · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņas apgabals
Astrahaņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Astrahaņas apgabals · Redzēt vairāk »
Atirau
Atirau (vēsturiskais nosaukums Gurjeva) ir pilsēta rietumu Kazahstānā, Atirau apgabala galvaspilsēta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Atirau · Redzēt vairāk »
Atirau apgabals
Atirau apgabals ir viens no Kazahstānas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Atirau apgabals · Redzēt vairāk »
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Aukstais karš · Redzēt vairāk »
Ausleja
Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ausleja · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »
Austrumkaukāzs
Austrumkaukāzs ir Lielā Kaukāza grēdas austrumu daļa no Kazbeka rietumos līdz Sumgajitčajas grīvai Kaspijas jūras piekrastē austrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Austrumkaukāzs · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Šķeltkājvēži
Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Šķeltkājvēži · Redzēt vairāk »
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »
Žubīte
Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Žubīte · Redzēt vairāk »
Čelekena
Čelekena ir pussala Kaspijas jūras dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Čelekena · Redzēt vairāk »
Āgenskalna televīzijas tornis
Āgenskalna tirgu priekšplānā Āgenskalna televīzijas tornis ir 110 metrus augsts metāla tornis Āgenskalnā, Rīgā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Āgenskalna televīzijas tornis · Redzēt vairāk »
Ālants
Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ālants · Redzēt vairāk »
Āmola
Āmola (āmol) ir pilsēta Irānas ziemeļos, Māzenderānas ostānā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Āmola · Redzēt vairāk »
Āzijas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Āzija Šajā sarakstā apkopotas visas Āzijas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Āzijas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baku · Redzēt vairāk »
Baku pilsētas trase
Baku pilsētas trase.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baku pilsētas trase · Redzēt vairāk »
Baku zemestrīce
Baku zemestrīce, kas notika 2000. gada 25.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baku zemestrīce · Redzēt vairāk »
Balhašs
Balhašs (Balqaş) ir liels ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, otrs lielākais neizžūstošais sālsezers aiz Kaspijas jūras.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Balhašs · Redzēt vairāk »
Balkana vilajets
Balkana vilajets ir viens no Turkmenistānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienībam.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Balkana vilajets · Redzēt vairāk »
Baltacis
Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltacis · Redzēt vairāk »
Baltacu plaudis
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltacu plaudis · Redzēt vairāk »
Baltais sapals
Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltais sapals · Redzēt vairāk »
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltā cielava · Redzēt vairāk »
Baltā tuksneša saule
Baltā tuksneša saule ir 1970.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltā tuksneša saule · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltvēderis
Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Baltvēderis · Redzēt vairāk »
Bābola
Bābola ir pilsēta Irānas ziemeļos, šahrestāna centrs Māzenderānas ostānā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Bābola · Redzēt vairāk »
Beznoteces ezers
Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. ''NASA's Earth Observatory'' Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Beznoteces ezers · Redzēt vairāk »
Bozaši
Bozaši ir pussala Kazahstānas rietumos, Kaspijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Bozaši · Redzēt vairāk »
Brūnkakla gārgale
Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »
Brūnkaklis
Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Cekulpīle
thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Cekulpīle · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Dagestāna
Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dagestāna · Redzēt vairāk »
Dagestānas karogs
Dagestānas karogs Dagestānas karogs ir Krievijas Federācijas Dagestānas Republikas valsts simbols.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dagestānas karogs · Redzēt vairāk »
Dariali aiza
Dariali aiza (Darialis heoba;;; vai Дайраны ком) ir aiza Lielā Kaukāza Sānu kores šķērsojuma vietā, uz austrumiem no Kazbeka kalna, uz robežas starp Krieviju un Gruziju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dariali aiza · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Daugava · Redzēt vairāk »
Dārza stērste
Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dārza stērste · Redzēt vairāk »
Derbenta
Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Derbenta · Redzēt vairāk »
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumāzija
Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dienvidrietumāzija · Redzēt vairāk »
Dienvidurāli
Dienvidurāli ir Urālu kalnu platākā, dienvidu, daļa, kas stiepjas no Ufas upes augšteces līdz Urālas upes vidustecei, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dienvidurāli · Redzēt vairāk »
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »
Dzelme (kuģis)
"Dzelme" bija kuģis zemessmēlējs, kas darbojās Ventspilī.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dzelme (kuģis) · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Dzeltenā cielava
Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas kokvarde
Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »
Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums
Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas
Šajā uzskaitījumā ir sniegta informācija par minimālo algu (bruto) Eiropas valstīs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas · Redzēt vairāk »
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Elbruss · Redzēt vairāk »
Elburss
Elburss ( — Alborz) ir kalnu grēda Irānas ziemeļos starp Kaspijas jūru un Irānas kalnieni.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Elburss · Redzēt vairāk »
Elikoltiks
Elikoltiks (— ‘mirušās rokas līcis’) ir bijušais Kaspijas jūras līcis tās ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Elikoltiks · Redzēt vairāk »
Epikontinentāla jūra
Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ezers · Redzēt vairāk »
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Fazāns · Redzēt vairāk »
Fēlikss Vrēdens
Fēlikss Eduards Vrēdens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ķīmiķis, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Fēlikss Vrēdens · Redzēt vairāk »
Fortševčenko
Fortševčenko ir pilsēta Manghistau apgabalā Kazahstānā, Tipkaraghanas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Fortševčenko · Redzēt vairāk »
Gaigala
Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Gaigala · Redzēt vairāk »
Galvenā Kaukāza grēda
Galvenā Kaukāza grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnu masīvā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Galvenā Kaukāza grēda · Redzēt vairāk »
Garabogazkels
Garabogazkels (— ‘melnās rīkles ezers’) ir Kaspijas jūras lagūnveida līcis tās austrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Garabogazkels · Redzēt vairāk »
Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums
Šajā lapā uzskaitītas visas Krievijas Federācijas upes ar garumu virs 1000 km.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Garkaklis
Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Garkaklis · Redzēt vairāk »
Garknābja gaura
Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »
Gaznevīdu impērija
Gaznevīdi (Turku: Gazneli İmparatorluğu) bija tjurku musulmaņu dinastija, kas cēlusies no tjurku mamelukiem un no 977.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Gaznevīdu impērija · Redzēt vairāk »
Gīlāna
Gīlāna (Gīlān) ir viens no Irānas ostāniem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Gīlāna · Redzēt vairāk »
Golestāna
Golestānas ostāns (Ostān-e Golestān) ir Irānas ostāns, kas atrodas valsts ziemeļu daļā Kaspijas jūras dienvidaustrumu krastā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Golestāna · Redzēt vairāk »
Gorgāna
Gorgāna ir pilsēta Irānas ziemeļos, Golestānas ostāna administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Gorgāna · Redzēt vairāk »
Grundulis
Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Grundulis · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Gruzija · Redzēt vairāk »
Gulistānas miera līgums
Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Gulistānas miera līgums · Redzēt vairāk »
Hūrons
Hūrons ir viens no Lielajiem ezeriem uz ASV un Kanādas robežas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Hūrons · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Huņņi · Redzēt vairāk »
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »
Iekšzemes valsts
Zaļā krāsā iekrāsotas valstis, kurām nav tiešas izejas uz jūruVioletā krāsā iekrāsotas valstis, kuras robežojas tikai ar iekšzemes valstīm Iekšzemes valsts, arī iekškontinentāla valsts, ir valsts, kurai nav tiešas izejas uz jūru.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Iekšzemes valsts · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Irāna · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Izberbaša
Izberbaša (dargu: Избир, kumiku: Йизбирбаш, krievu: Избербаш) ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Izberbaša · Redzēt vairāk »
Jūras žagata
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Jūras žagata · Redzēt vairāk »
Juris Mežiņš
Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Juris Mežiņš · Redzēt vairāk »
Kaidaks
Kaidaks ir garš, šaurs un sekls Kaspijas jūras līcis tās ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaidaks · Redzēt vairāk »
Kajaks
Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kajaks · Redzēt vairāk »
Kalmiki
Kalmiki (Xaľmgud) ir mongoļu etniskā grupa, pamatiedzīvotāji Kalmikijas Republikā, kas ir viena no Kaspijas jūras rietumos esošajām Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kalmiki · Redzēt vairāk »
Kalmikija
Kalmikijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kalmikija · Redzēt vairāk »
Kalmiku stepe
Kalmiku stepes karte, 1864 Kalmiku stepe ir ap kvadrātkilometrus plaša teritorija pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kalmiku stepe · Redzēt vairāk »
Kalnu Karabahas konflikts
bruņutransportieri (2005); azerbaidžāņu bēgļi no armēņu ieņemtajām teritorijām (1993); tanks T-72 - piemineklis Arcahas kontrolētajā Askeranā (2007), Arcahas karavīri (1994) Kalnu Karabahas konflikts ir teritoriāls un etnisks konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu par apstrīdēto Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģionu, kura ziemeļdaļu kontrolē pašpasludinātā armēņu Arcahas Republika, bet tie ir starptautiski atzīti par de jure daļu no Azerbaidžānas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kalnu Karabahas konflikts · Redzēt vairāk »
Kara trofeju parks (Baku)
Kara trofeju parks ir kara trofeju parks, kuru Azerbaidžānas bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā Kalnu Karabahā 2020.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kara trofeju parks (Baku) · Redzēt vairāk »
Karakija
Karakija (— ‘melnā krauja’) ir ieplaka Kazahstānas rietumos Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānas zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā Āzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Karakija · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Kaspijas tīģeris
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Kaspijska
Kaspijska ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaspijska · Redzēt vairāk »
Kauja par Kaukāzu
Kauja par Kaukāzu ir nosaukums vairākām militārajām operācijām, kas Otrā pasaules kara Austrumu frontē norisinājās starp nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības bruņotajām pusēm Kaukāza reģionā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kauja par Kaukāzu · Redzēt vairāk »
Kaukāza karš
Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaukāza karš · Redzēt vairāk »
Kaukāzs (kalni)
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaukāzs (kalni) · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kaze
Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kaze · Redzēt vairāk »
Kārlis Eduards Eihvalds
Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kārlis Eduards Eihvalds · Redzēt vairāk »
Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kūra (upe)
Kūra ir lielākā upe Aizkaukāzā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kūra (upe) · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Koku čipste
thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Koku čipste · Redzēt vairāk »
Kopetdags
Kopetdags ir kalnu grēda uz Turkmenistānas un Irānas robežas, Turkmenistānas-Horasānas kalnu sistēmas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kopetdags · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu—persiešu karš (1826—1828)
Krievijas iekarojumi līdz 1813. gadam Erivānas un Nahčivanas hanistes Krievijas medaļa Persijas kara dalībniekiem Krievu—persiešu karš (1826—1828) bija pēdējais lielais karš starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievu—persiešu karš (1826—1828) · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1568—1570)
Krievu-turku karš (1568—1570) jeb Astrahaņas karagājiens bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Krievu—turku karš (1568—1570) · Redzēt vairāk »
Kriptodepresija
Kriptodepresija ir.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kriptodepresija · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kuģis · Redzēt vairāk »
Kumacejvēži
Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »
Lenkorāna
Lenkorāna (Ләнкәран, لنکران) ir viena no lielākajām pilsētām Azerbaidžānas dienvidos, pie Kaspijas jūras.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lenkorāna · Redzēt vairāk »
Lezgīni
Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lezgīni · Redzēt vairāk »
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs ir lielākā un augstākā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā uz Āzijas un Eiropas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lielais Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Lielā spēle
Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lielā spēle · Redzēt vairāk »
Lielā stērste
Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lielā stērste · Redzēt vairāk »
Lielgalvis (putns)
Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lietuvainis · Redzēt vairāk »
Lihas grēda
Lihas grēda vai Surami grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnos, vienīgā nepārtrauktā Melnās jūras un Kaspijas jūras baseinus atdalošā ūdensšķirtne, kas savieno Lielo Kaukāzu ar Mazo Kaukāzu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Lihas grēda · Redzēt vairāk »
Mahačkala
Mahačkala ir pilsēta Krievijas dienvidos, Kaspijas jūras krastā, Dagestānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mahačkala · Redzēt vairāk »
Manghistau (kalni)
Manghistau vai Karatau (Қаратау) ir kalnu masīvs Kazahstānas rietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Manghistau (kalni) · Redzēt vairāk »
Manghistau pussala
Manghistau pussala, vēsturiski Mangišlaka, ir pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Manghistau pussala · Redzēt vairāk »
Manuls
Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Manuls · Redzēt vairāk »
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »
Mazā zoss
Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mazā zoss · Redzēt vairāk »
Mājas plūme
Mājas plūme (Prunus domestica) ir rožu dzimtas plūmju ģints suga.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mājas plūme · Redzēt vairāk »
Māzenderāna
Māzenderānas ostāns (Ostân-e Mâzandarân) vai Māzeruna (Mâzerun) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Māzenderāna · Redzēt vairāk »
Melnais janvāris
Notikumiem veltīta pastmarka. Melnais janvāris jeb Asiņainais janvāris bija civiliedzīvotāju slaktiņš, ko 1990.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Melnais janvāris · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melngalvas stērste
Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »
Melnkakla gārgale
Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »
Mizīdu dzimta
Mizīdu dzimta (Mysidae) ir šķeltkāju kārtas augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mizīdu dzimta · Redzēt vairāk »
Mughalžars
Mughalžars ir Urālu kalnu sistēmas galējā dienvidu daļa Kazahstānas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Mughalžars · Redzēt vairāk »
Naftas produktu tankkuģis
Tirdzniecības flotes naftas produktu tankkuģis ''AbQaiq'' balastā. Naftas produktu tankkuģis ir tirdzniecības kuģis, kas paredzēts naftas produktu pārvadāšanai izlietā veidā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Naftas produktu tankkuģis · Redzēt vairāk »
Niedrāju kaķis
Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Raudseps
Nikolajs Raudseps (1848—1920) bija igauņu cilmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs, ilggadīgs Ainažu jūrskolas vadītājs un viens no pirmajiem latviešu polārpētniekiem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Nikolajs Raudseps · Redzēt vairāk »
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Nogaji · Redzēt vairāk »
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Orala
Orala, agrāk Uraļska, ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Orala · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērija (1683). Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas stagnācija
Osmaņu impērijas stagnācija (1683-1827) ir laika posms, kura sākumā impērija aptvēra lielāko teritoriju vēsturē.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Osmaņu impērijas stagnācija · Redzēt vairāk »
Palearktika
Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Palearktika · Redzēt vairāk »
Palieņu ķauķis
Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »
Pasaulē dziļākie ezeri
Šajā rakstā ir uzskaitīti pasaulē dziļākie ezeri.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pasaulē dziļākie ezeri · Redzēt vairāk »
Pasaules garākās upes
Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pasaules garākās upes · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers pēc tilpuma Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma ir saraksts, kurā ir uzskaitīti visi pasaules lielākie ezeri pēc tajos esošā ūdens tilpuma.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma · Redzēt vairāk »
Pasaules lielāko ezeru saraksts
Sarakstā apkopoti 100 pasaules lielākie ezeri pēc platības.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pasaules lielāko ezeru saraksts · Redzēt vairāk »
Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pavīķe · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »
Pelēkā pīle
Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »
Piekaspijas zemiene
Piekaspijas zemiene ir apmēram 200 000 km² plašs reģions ap Kaspijas jūras ziemeļu krastu, Austrumeiropas līdzenuma galējā dienvidaustrumu daļa.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Piekaspijas zemiene · Redzēt vairāk »
Pievolga
Jaroslavļas apgabalā Pievolga ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pievolga · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Plaudis · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Plukšķis · Redzēt vairāk »
Pogainie roņi
Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »
Polovciešu stepe
Polovciešu stepe, Kipčaku stepe (Desht-i Qipchāq) vai rietumu avotos Kumānija ir kultūrvēsturisks reģions Eiropā un Āzijā, ko 11.—13.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Polovciešu stepe · Redzēt vairāk »
PSRS Jūras kara flote
PSRS Jūras kara flote bija PSRS Bruņoto spēku jūras spēku atzars.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un PSRS Jūras kara flote · Redzēt vairāk »
Purva pūce
Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Purva pūce · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rauda · Redzēt vairāk »
Raudas
Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Raudas · Redzēt vairāk »
Rāmsara
Rāmsara ir pilsēta Irānā, Māzenderānas ostānā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rāmsara · Redzēt vairāk »
Rešta
Rešta ir pilsēta Irānas ziemeļos, Gīlānas ostāna administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rešta · Redzēt vairāk »
Rietumarmēnija
Armēnijas Republika 98 %, Kalnu Karabaha 99 %; Džavahētija 95 %). Dzeltenā krāsā: vēsturiski armēņu apdzīvotās teritorijas, kurās pašlaik nav armēņu iedzīvotāju, vai to skaits ir nenozīmīgs Turcijā, galvenais armēņu nacionālais simbols, tiek uzskatīts par svēto kalnu. Rietumarmēnija (armēņu: Արևմտյան Հայաստան) ir vēsturiskās Armēnijas rietumu daļa.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rietumarmēnija · Redzēt vairāk »
Rietumkazahstānas apgabals
Rietumkazahstānas apgabals ir viens no Kazahstānas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rietumkazahstānas apgabals · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rostova · Redzēt vairāk »
Rostovas rezervāts
Rostovas rezervāts ir biosfēras rezervāts Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvi atrodas Krievijas Federācijas Dienvidu federālā apgabala Rostovas apgabala dienvidaustrumos Orlovskas un Remontņenskas rajonu teritorijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rostovas rezervāts · Redzēt vairāk »
Rudulis
Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Rudulis · Redzēt vairāk »
Salate
Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Salate · Redzēt vairāk »
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sams · Redzēt vairāk »
Samura
Samura ir 213 kilometrus gara upe Krievijas Federācijā, Dagestānas dienvidos, kas ietek Kaspijas jūrā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Samura · Redzēt vairāk »
Sapals
Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sapals · Redzēt vairāk »
Sarikamiša ezers
Sarikamiša ezers ir liels, cilvēka radīts iesāļš ezers, kas atrodas uz Turkmenistānas un Uzbekistānas robežas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sarikamiša ezers · Redzēt vairāk »
Sarkankakla zoss
Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sarkankakla zoss · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sarmatijas jūra
Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sarmatijas jūra · Redzēt vairāk »
Sālsezers
Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sālsezers · Redzēt vairāk »
Sārī
Sārī (Sārī) ir pilsēta Irānas ziemeļos, Māzenderānas ostāna administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sārī · Redzēt vairāk »
Sīlis
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sīlis · Redzēt vairāk »
Seivi ķauķis
Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Sila cīrulis
Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Skitija · Redzēt vairāk »
Smilšu jūrasgrunduļi
Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Smilšu jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »
Smilšu kaķis
Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Somzīlīte · Redzēt vairāk »
Sors
Sors (no) vai šors (no) ir solončaka paveids, kas veidojas beznoteces ieplakās ar izteiktu krasta līniju.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sors · Redzēt vairāk »
Spāre (zivs)
Spāre (Ballerus ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Spāre (zivs) · Redzēt vairāk »
Spidiļķis
Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Spidiļķis · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Stavropole
Stavropole ir pilsēta Krievijas Federācijas dienvidos, Stavropoles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Stavropole · Redzēt vairāk »
Stepes ērglis
Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Stepes ērglis · Redzēt vairāk »
Sumgajita
Sumgajita (Сумгајыт) ir pilsēta Azerbaidžānā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Sumgajita · Redzēt vairāk »
Tarass Ševčenko
Pēc atbrīvošanas no karadienesta (1858). Tarass Ševčenko (dzimis, miris) bija ukraiņu dzejnieks un mākslinieks.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Tarass Ševčenko · Redzēt vairāk »
Tartārija
Tartārija jeb Lielā Tartārija ir no viduslaikiem līdz 20.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Tartārija · Redzēt vairāk »
Teherāna
Teherāna (Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Teherāna · Redzēt vairāk »
Tereka
Tereka (Terk;, Tergi;, Terk;, Terek-suv;, Terka) ir lielākā upe Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Tereka · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Timurs · Redzēt vairāk »
Tumšā pīle
Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »
Turānas līdzenums
Turānas līdzenums vai Turānas zemiene ir apmēram 2 miljonus km² plašs reģions Āzijā - Kazahstānas un Vidusāzijas līdzenā daļa uz austrumiem no Kaspijas jūras un uz dienvidiem no Urāliem.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turānas līdzenums · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turcija · Redzēt vairāk »
Turkestāna
Turkestāna un mūsdienu valstu robežas Turkestāna (no (Torkestân) — 'turku zeme') ir vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkestāna · Redzēt vairāk »
Turkestānas APSR
Turkestānas APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Vidusāzijā, Krievijas Turkestānas teritorijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkestānas APSR · Redzēt vairāk »
Turkmenčajas miera līgums
Krievijas iekarojumi reģionā pēc Gulistānas un Turkmenčajas miera līgumiem. Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti) Turkmenčajas miera līgums parakstīts 1828.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkmenčajas miera līgums · Redzēt vairāk »
Turkmenbaši
Turkmenbaši (— "Visu turkmēņu tēvs") var būt.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkmenbaši · Redzēt vairāk »
Turkmenbaši (pilsēta)
Turkmenbaši ir ostas pilsēta Turkmenistānas rietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkmenbaši (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Turkmenbaši līcis
Turkmenbaši līcis ir Kaspijas jūras lagūnveida līcis tās dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkmenbaši līcis · Redzēt vairāk »
Turkmenbaši pussala
Turkmenbaši pussala, vēsturiski Krasnovodskas pussala, ir pussala Kaspijas jūras dienvidaustrumos. Administratīvi ietilpst Turkmenistānas Balkana vilajetā. Ziemeļos pussalu apskalo Garabogaza līcis, dienvidos — Turkmenbaši līcis un Uzbojas senā grīva. Pussalas teritoriju aizņem tuksneši un pustuksneši; rietumos — Oktumkums, ziemeļos Čilmamedkums. Lielu daļu pussalas aizņem Turkmenbaši plato. Lielākā pussalas pilsēta ir Turkmenbaši.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkmenbaši pussala · Redzēt vairāk »
Turkmenistāna
Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turkmenistāna · Redzēt vairāk »
Turku impērijas
Turcijas prezidenta standarts (no 1983). Turcijas prezidenta simbols - 16 turku impērijas Turku 16 impērijas (politisks panturku apzīmējums - vēstures zinātnē netiek lietots, jo uzskaitītajām valstīm ar mūsdienu Turciju nav nekādas citas saistības kā vien tas, ka mūsdienu turki ir viena no daudzajām tjurku tautām; vēsturē zemāk uzskaitītās valstis zināmas kā "tjurku valstis") ir valstis, kuras tagadējā Turcija uzskata par savām priekštecēm.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Turku impērijas · Redzēt vairāk »
Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā
Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā ir daļa no Krievijas bruņoto spēku noziegumiem, kurus tie veic Krievijas-Ukrainas kara laikā 2022.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Azerbaidžānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Azerbaidžānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Azerbaidžānā · Redzēt vairāk »
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Urāla · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas
Šajā lapā uzskaitītas valstis ar viszemākā virsas punkta atrašanās augstumu metros virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Varjagi · Redzēt vairāk »
Vēdzele
Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Vēdzele · Redzēt vairāk »
Viduskrievijas augstiene
Viduskrievijas augstiene Viduskrievijas augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas Eiropas daļas rietumos.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Viduskrievijas augstiene · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vilhelms Lists
Zigmunds Vilhelms Valters fon Lists (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Vilhelms Lists · Redzēt vairāk »
Vimba
Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Vimba · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Volga · Redzēt vairāk »
Volgas-Donas kanāls
Skulptūru grupa "Kazaki" pie Cimļanskas HES slūžām (Volgodonska) Volgas-Donas kanāls, pilnā nosaukumā V. I. Ļeņina Volgas-Donas kuģojamais kanāls ir 1952.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Volgas-Donas kanāls · Redzēt vairāk »
Zandarts
Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Zandarts · Redzēt vairāk »
Zīda ceļš
Zīda ceļš 1. gadsimtā Viduslaiku tirdzniecības ceļi, ko 9.–11. gadsimtā izmantoja radhanīti, vikingi un citi tirgotāji Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Senās Ķīnas uz Centrālāziju, tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Zīda ceļš · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu gulbis
Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »
1973. gada naftas krīze
Uzraksts "Atvainojiet... Šodien benzīna nav". Daudzas ASV degvielas uzpildes stacijas krīzes laikā tika slēgtas vai darbojās tikai darba dienās. 1973.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un 1973. gada naftas krīze · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Kaspijas jūra un 2012. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Girkānas okeāns, Hazar deňzi, Hazāru jūra, Māzenderānas jūra, Xəzər dənizi, Каспий теңізі, Каспийское море.
