Satura rādītājs
68 attiecības: Aleksandrs VI, Alfonso II (Aragona), Algēro, Alveolārs nazāls līdzskanis, Andora, Andoras Futbola federācija, Andoras pilsētu uzskaitījums, Antonio Gaudi, Aplozīvs slēdzenis, Aragona, Aragonas karaliste, Atēnas, Žoans Fusters, Baleāru Salas, Barselona, Barselonas grāfiste, CA, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, El País, Franču valoda, Francija, Franko diktatūra Spānijā, Gazols, Haime I, Il Pulcino Pio, ISO 639-1 kodu saraksts, Katalāņi, Katalāņu valoda, Katalonija, Katalonijas firstiste, Katalonijas Republika, Katalonijas vēsture, Keramikas stadions, Klauss Ebners, Kosta, Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva), Labiodentāls nazāls līdzskanis, Latīņu raksts, Līvija, Lingua Franca Nova, Mākslas un zinātnes pilsēta, Nacionālo devīžu uzskaitījums, Nau rags, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Oksitāņu valoda, Palatāls nazāls līdzskanis, Reģionālā valoda, Romāņu valodas, Sardīniešu valoda, ... Izvērst indekss (18 vairāk) »
Aleksandrs VI
Aleksandrs VI Aleksandrs VI, īstajā vārdā Roderiks Bordža (valensiešu: Roderic Llançol i de Borja,, dzimis, miris), bija Romas pāvests no 1492.
Skatīt Katalāņu valoda un Aleksandrs VI
Alfonso II (Aragona)
Alfonso II Alfonso II Tikumīgais (spāņu - Alfonso II de Aragón, kataloniešu - Alfonso II el Casto) (dzimis 1157. gadā Ueskā, Aragonā, miris 1195. gada 26. aprīlī Perpiņānā) - pirmais Aragonas karalistes karalis (1164-1196) no Barseloniešu dinastijas, Barselonas grāfs (1162-1196) un Provansas grāfs (1181-1185).
Skatīt Katalāņu valoda un Alfonso II (Aragona)
Algēro
Algēro ir pilsēta Itālijā, Sardīnijas ziemeļrietumos.
Skatīt Katalāņu valoda un Algēro
Alveolārs nazāls līdzskanis
n franču valodas vārdā ''connexion'' (savienojums). Alveolārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās bieži lietots līdzskanis.
Skatīt Katalāņu valoda un Alveolārs nazāls līdzskanis
Andora
Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.
Skatīt Katalāņu valoda un Andora
Andoras Futbola federācija
Andoras Futbola federācija (katalāņu val.: Federació Andorrana de Fútbol) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Andorā.
Skatīt Katalāņu valoda un Andoras Futbola federācija
Andoras pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā ietvertas visas Andoras pilsētas.
Skatīt Katalāņu valoda un Andoras pilsētu uzskaitījums
Antonio Gaudi
Antonio Gaudi i Kornets (dzimis Reusā, miris Barselonā) bija kataloniešu arhitekts, kurš pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām.
Skatīt Katalāņu valoda un Antonio Gaudi
Aplozīvs slēdzenis
Aplozīvs slēdzenis ir eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kam nav šai skaņu kategorijai raksturīgā spējā impulsa (eksplozijas).
Skatīt Katalāņu valoda un Aplozīvs slēdzenis
Aragona
Aragona ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Skatīt Katalāņu valoda un Aragona
Aragonas karaliste
Aragonas karaliste bija feodālistiska karaliste, kas laikā no 1035.
Skatīt Katalāņu valoda un Aragonas karaliste
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Skatīt Katalāņu valoda un Atēnas
Žoans Fusters
Žoans Fusters i Orteļss (dzimis, miris) bija katalāņu tautības Spānijas rakstnieks.
Skatīt Katalāņu valoda un Žoans Fusters
Baleāru Salas
Baleāru Salas ir viens no septiņpadsmit Spānijas autonomajiem apgabaliem, kā arī province, kas atrodas tāda paša nosaukuma arhipelāgā Vidusjūras rietumos.
Skatīt Katalāņu valoda un Baleāru Salas
Barselona
Barselona (izrunā:;, izrunā) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā.
Skatīt Katalāņu valoda un Barselona
Barselonas grāfiste
Barselonas grāfiste bija sākotnēji Karolingu dinastijas valdījumu robežreģions, bet kopš 10.
Skatīt Katalāņu valoda un Barselonas grāfiste
CA
CA var nozīmēt:;ca.
Skatīt Katalāņu valoda un CA
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Skatīt Katalāņu valoda un Eiropas Savienības valodas
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.
Skatīt Katalāņu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
El País
Laikraksta birojs Barselonā El País ir 1976.
Skatīt Katalāņu valoda un El País
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Katalāņu valoda un Franču valoda
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Katalāņu valoda un Francija
Franko diktatūra Spānijā
Franko, 1960 Diktatūras laika Spānijas ģerbonis Franko diktatūra Spānijā izveidojās Spānijas pilsoņu kara laikā un beidzās drīz pēc Francisko Franko nāves 1975.
Skatīt Katalāņu valoda un Franko diktatūra Spānijā
Gazols
Gazols ir katalāņu cilmes uzvārds.
Skatīt Katalāņu valoda un Gazols
Haime I
Haime I Iekarotājs (dzimis, miris) bija Aragonas karalis, Barselonas grāfs un Monpeljē senjors no 1213.
Skatīt Katalāņu valoda un Haime I
Il Pulcino Pio
"Il Pulcino Pio" ir itāļu dziesma, kas tika izdota kā singls.
Skatīt Katalāņu valoda un Il Pulcino Pio
ISO 639-1 kodu saraksts
ISO 639 ir trīs kodu saraksti.
Skatīt Katalāņu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts
Katalāņi
Katalāņi ir romāņu tauta, kas lielākoties dzīvo Spānijas Katalonijas autonomajā apgabalā un Andorā, kā arī tuvākajās valstīs — Itālijā, Francijā.
Skatīt Katalāņu valoda un Katalāņi
Katalāņu valoda
oksitāņu valodā.) Katalāņu valoda (català, vai) ir romāņu saimes valoda.
Skatīt Katalāņu valoda un Katalāņu valoda
Katalonija
Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.
Skatīt Katalāņu valoda un Katalonija
Katalonijas firstiste
Katalonijas firstiste (katalāņu: Principat de Catalunya, latīņu: Principatus Cathaloniæ, oksitāņu: Principat de Catalonha, spāņu: Principado de Cataluña) bija viduslaiku un agrīno jauno laiku valsts Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.
Skatīt Katalāņu valoda un Katalonijas firstiste
Katalonijas Republika
Katalonijas Republika ir starptautiski neatzīta valsts, kuras neatkarību, balstoties uz Katalonijas neatkarības referenduma rezultātiem, 2017.
Skatīt Katalāņu valoda un Katalonijas Republika
Katalonijas vēsture
Katalonijas vēsture aizsākās vidējā paleolīta ērā, kad šeit parādījās pirmās cilvēku apmetnes.
Skatīt Katalāņu valoda un Katalonijas vēsture
Keramikas stadions
Keramikas stadions (valensiešu: Estadio de la Ceramica), agrāk, mūsdienās neformāli — El Madrigal, ir stadions Spānijas rietumu pilsētā Viljarealā.
Skatīt Katalāņu valoda un Keramikas stadions
Klauss Ebners
Klauss Ebners (Klaus Ebner, dzimis Vīnē, Austrijā) ir Austrijas rakstnieks un tulkotājs.
Skatīt Katalāņu valoda un Klauss Ebners
Kosta
Kosta (itāļu, katalāņu, galisiešu, spāņu, katalāņu un — 'nogāze, krasts', no — 'sānkauls') ir romāņu cilmes uzvārds, kam portugāļu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Košta.
Skatīt Katalāņu valoda un Kosta
Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)
Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma" (iepriekš "Labākā filma svešvalodā") tiek pasniegta katru gadu kopš 1956.
Skatīt Katalāņu valoda un Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)
Labiodentāls nazāls līdzskanis
Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.
Skatīt Katalāņu valoda un Labiodentāls nazāls līdzskanis
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Katalāņu valoda un Latīņu raksts
Līvija
Pilsētas panorāma Līvija (katalāņu: Llívia) ir pilsēta un municipalitāte Spānijā, daļa no Žironas provinces Katalonijas autonomajā apgabalā.
Skatīt Katalāņu valoda un Līvija
Lingua Franca Nova
Lingua Franca Nova (— ‘jaunā lingua franca’), saīsinājumā LFN, ir mākslīgā valoda, kuru 1965.
Skatīt Katalāņu valoda un Lingua Franca Nova
Mākslas un zinātnes pilsēta
Mākslas un zinātnes pilsēta no augšas Mākslas un zinātnes pilsēta (valensiešu: Ciutat de les Arts i les Ciències) ir uz izklaidi balstīts arhitektūras un kultūras komplekss, Valensijā, Spānijas austrumu daļā.
Skatīt Katalāņu valoda un Mākslas un zinātnes pilsēta
Nacionālo devīžu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).
Skatīt Katalāņu valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums
Nau rags
Nao rags Nau rags (valensiešu:cap de la Nau) jeb Nao rags) ir zemesrags Vidusjūras Spānijas piekrastē, Alakantas provincē. Valensijas līča dienvidu robeža. Zemesrags sastāv galvenokārt no kaļķakmens. Uz raga atrodas bāka. Zemesragā izveidojusies ala (Cova dels Orgues), kas saniedzama tikai no jūras.
Skatīt Katalāņu valoda un Nau rags
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.
Skatīt Katalāņu valoda un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Skatīt Katalāņu valoda un Oksitāņu valoda
Palatāls nazāls līdzskanis
Palatāls nazāls līdzskanis "'''ņ'''" apdzīvotās vietas nosaukumā ''Ņukši''. Balsīgs palatāls nazāls līdzskanis sastopams apmēram 35% Pasaules mutvārdu valodu.
Skatīt Katalāņu valoda un Palatāls nazāls līdzskanis
Reģionālā valoda
Par reģionālo valodu sauc valodu, kuru lieto valsts daļā (reģionā).
Skatīt Katalāņu valoda un Reģionālā valoda
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Katalāņu valoda un Romāņu valodas
Sardīniešu valoda
Sardīniešu jeb sardu valoda ir romāņu grupas valoda, kurā runā lielākā daļa Sardīnijas salas iedzīvotāju, izņemot salas ziemeļu daļu, kur runā korsikāņu valodas dialektos un dažas rietumu piekrastes pilsētas, kur runā katalāņu un ligūriešu valodā.
Skatīt Katalāņu valoda un Sardīniešu valoda
Sardīnijas Karaliste
Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.
Skatīt Katalāņu valoda un Sardīnijas Karaliste
Saule, Pērkons, Daugava
"Saule, Pērkons, Daugava" ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar pavadījumu.
Skatīt Katalāņu valoda un Saule, Pērkons, Daugava
Spāņi
Spāņi ir tauta, Spānijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Spānijas.
Skatīt Katalāņu valoda un Spāņi
Spāņu īpašvārdu atveidošana
Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā.
Skatīt Katalāņu valoda un Spāņu īpašvārdu atveidošana
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Katalāņu valoda un Spānija
Spānijas autonomie apgabali
Spānijas autonomie apgabali ir Spānijas Karalistes pirmā līmeņa politiskais iedalījums, kas izveidots saskaņā ar Spānijas konstitūciju.
Skatīt Katalāņu valoda un Spānijas autonomie apgabali
Valensija (Spānija)
Valensija ir pilsēta Spānijas austrumos Vidusjūras krastā pie Turjas upes.
Skatīt Katalāņu valoda un Valensija (Spānija)
Valensijas apgabals
Valensijas apgabals (valensiešu: Comunitat Valenciana) ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, kas atrodas valsts austrumu daļā pie Vidusjūras.
Skatīt Katalāņu valoda un Valensijas apgabals
Valensijas karaliste
Karalistes karogs Valensija, kā Aragonas kroņa zemju daļa Valensijas karaliste pastāvēja mūsdienu Spānijas Karalistes teritorijā no 1238.
Skatīt Katalāņu valoda un Valensijas karaliste
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Skatīt Katalāņu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Velārs nazāls līdzskanis
Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.
Skatīt Katalāņu valoda un Velārs nazāls līdzskanis
Vidals
Vidals (sieviešu dzimtē Vidala) ir katalāņu cilmes uzvārds.
Skatīt Katalāņu valoda un Vidals
Vikipēdija katalāņu valodā
Vikipēdijas katalāņu valodā logo Vikipēdija katalāņu valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas katalāņu valodas versija.
Skatīt Katalāņu valoda un Vikipēdija katalāņu valodā
1311. gads
1311.
Skatīt Katalāņu valoda un 1311. gads
2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
49.
Skatīt Katalāņu valoda un 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
50.
Skatīt Katalāņu valoda un 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
53.
Skatīt Katalāņu valoda un 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
54.
Skatīt Katalāņu valoda un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
Zināms kā Cat, ISO 639:ca, Kataloniešu valoda, Kataloņu valoda, Valensiešu valoda.