281 attiecības: Absolūtisms, Aleksandrova (pilsēta), Aleksandrs fon Benkendorfs, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Radiščevs, Aleksandrs Suvorovs, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Andrejs Eberhards Budbergs, Antonioto Bota Adorno, Atkarska, Auguste Juliāna fon Mendgena, Azovas guberņa, Šarlote Margareta fon Līvena, Ščastja, Ščecina, Ķengarags, Ķikuļu Jēkabs, Ļahova salas, Ļipecka, Žagare, Žans Lerons Dalambērs, Baltijas provinces, Balvu katoļu baznīca, Balvu muiža, Bīronu dzimta, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Biķernieku iela, Biķeru luterāņu baznīca, Biržu muiža (Madona), Boroviči, Brāļu draudze, Brīvmūrniecība, Brenguļi, Bukaišu pagasts, Bukmuižas baznīca, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Burhards Kristofs fon Minihs, Butirku cietums, Cēsu novads (2009—2021), Darja Saltikova, Daugavas province, Daugavpils ģerbonis, Džakomo Kvarengi, Džordžs Brauns, Dņipro, Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava), Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino, Doroteja fon Līvena, Doroteja fon Mēdema, Dzērbenes muiža, ..., Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreju vēsture Latvijā, Elīza fon der Reke, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Filips fon Elmpts, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Frīdrihs Bukshēvdens, Garlībs Merķelis, Gatčina, Gavrila Deržavins, Georgs Forsters, Goļicini, Gotlobs Totlēbens, Grieķija (Osmaņu impērija), Grigorijs Potjomkins, Grodņas guberņa, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Guberņa, Gulbene, Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs Emanuēls fon Veismanis, Gustavs Vilhelms fon Taube, Gvarde (Krievija), Hersona, Hersonas apgabals, Hetmanāts, Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens, Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija, Holmogori, Igaunijas guberņa, Imeretija, Iraklijs II, Iršu pagasts, Islāms Kazahstānā, Ivans Krilovs, Ivans VI Romanovs, Jakobs Johans fon Zīverss, Jaunkrievija, Jūrmala, Jūrmalas vēsture, Jekaterinoslavas guberņa, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Jelgavas Universitāte, Jelgavas vēsture, Jemeļjans Pugačovs, Jevdokija Jusupova, Jezuīti, Johans Albrehts fon Korfs, Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Johans Georgs fon Līvens, Johans Gotlībs fon Volfs, Johans Hermanis Lestoks, Johans Jakobs Ferbers, Johans Kristofs Švarcs (jurists), Johans Martins fon Elmpts, Jonišķi, Juzefs Poņatovskis, Kadriorgas pils, Kanclers (valsts sekretārs), Karēlija, Katedrāles laukums, Katrīna, Katrīna I, Katrīna Lielā (miniseriāls), Katrīnas II piemineklis (Krasnodara), Kaukāza karš, Kazaņas guberņa, Kārlis fon Zīverss (galminieks), Kārlis Frīdrihs Šulcs, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Kristaps fon Līvens, Kārlis Kristians Jozefs, Konstantīns fon Benkendorfs, Krasnodara, Krasnohrada, Krasnoje Selo, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas guberņas, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Krievu—čukču karš, Krievu—turku karš (1768—1774), Krievu—zviedru karš (1788—1790), Krima, Krimas haniste, Krimas hanistes aneksija, Kristaps Heinrihs fon Līvens, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lapmežciems, Latvieši, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas ebreji, Latvijas vācieši, Latvijas vēstures hronoloģija, Līveni, Lielā Ļahova sala, Liepājas vēsture, Livonijas bīskapija, Livonijas hercogi, Lodes pils, Ludvigs Augusts Mellīns, Luga (pilsēta), Madona, Mala Viska, Marija Aurora fon Mengdena, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Marijas pils, Maskavas guberņa, Mazmežotnes muiža, Mežotnes muiža, Mežotnes pagasts, Mihails Kutuzovs, Mitišči, Mogiļevas metropolija, Muiža, Mustafa III, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Nikolajs Novikovs, Nikolajs Repņins, Nikons (patriarhs), Nometinājuma josla, Novorževa, Odesa, Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs, Orala, Oto Hermanis fon der Hovens, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Otradnoje, Pabaži (Saulkrasti), Pavlohrada, Pavlovska (Sanktpēterburga), Pārdaugava, Pāvils I Romanovs, Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725), Pēteris Bīrons, Pēteris III, Petrozavodska, Platons Zubovs, Pleskavas apgabals, Pluņģe, Polockas guberņa, Puškina, Pugačova vadītā sacelšanās, Rauna, Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas Doms, Rīgas guberņa, Rīgas Katrīnas skola, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rīgas loža "Apollo", Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Rīgas Melnais balzams, Rīgas pašvaldības vadītājs, Rīgas rāte, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas sinagogas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas vēstures hronoloģija, Rīgas vietniecība, Rēzeknes vēsture, Romanovu dinastija, Rostova pie Donas, Rucavas novads, Rundāles pils, Saha, Saulkrastu vēsture, Sņižne, Sergejs Goļicins, Sid Meier's Civilization V, Sigismunds Vidbergs, Simferopole, Slobodas Ukraina, Sloka (Jūrmala), Slokas apgabals, Smiltene, Smiltenes muiža, Smoļenskas guberņa, Staņislavs Poņatovskis, Svētā Katrīna no Aleksandrijas, Svētā Romas impērija, Tamaņas pussala, Tambovas apgabals, Tekla Valentinoviča, Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca, Tveras apgabals, Ukrainas vēsture, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Valeriāns Zubovs, Valgas apriņķis, Valsts Ermitāža, Vecates muiža, Vecgulbenes muiža, Veismaņu muiža, Viļakas muiža, Viborga, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Viesnīca "Pēterburga" (Rīga), Vija Artmane, Viljandi, Volgas vācieši, Voznesenska, Zaporižjas Seča, Zāganas hercogiene Vilhelmīne, Zīversi, Zemes reforma Baltijas guberņās, 17. novembris, 1729. gads, 1760. gadi, 1783. gads Latvijā, 1795. gads Latvijā, 1796. gads, 1796. gads Latvijā, 1887. gads, 1887. gads Latvijā, 2. maijs, 2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, 28. Ekrāna aktieru ģildes balva, 77. Zelta globusa balva, 78. Zelta globusa balva, 79. Zelta globusa balva, 81. Zelta globusa balva. Izvērst indekss (231 vairāk) »
Absolūtisms
Fridrihs II Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Absolūtisms · Redzēt vairāk »
Aleksandrova (pilsēta)
Aleksandrova ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Aleksandrovas rajona centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Aleksandrova (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Benkendorfs
Ģenerālis Aleksandrs fon Benkendorfs. Konstantīns Aleksandrs Kārlis Vilhelms Kristofs fon Benkendorfs (1781–1844) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Aleksandrs fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Radiščevs
Aleksandrs Radiščevs (dzimis, miris) bija krievu ierēdnis un publicists, darba "Ceļojums no Sanktpēterburgas uz Maskavu" autors.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Aleksandrs Radiščevs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Suvorovs
Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Aleksandrs Suvorovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »
Andrejs Eberhards Budbergs
Andrejs Eberhards Budbergs (1750. - 1812.) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Andrejs Eberhards Budbergs · Redzēt vairāk »
Antonioto Bota Adorno
Antonioto Bota Adorno (Antoniotto Botta Adorno; dzimis 1688. gada 29. decembrī) bija augstākā Hābsburgu monarhiju amatpersona, kā arī Austrijas un Nīderlandes pilnvarotais vēstnieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Antonioto Bota Adorno · Redzēt vairāk »
Atkarska
Atkarska ir pilsēta Saratovas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Atkarska · Redzēt vairāk »
Auguste Juliāna fon Mendgena
Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Auguste Juliāna fon Mendgena · Redzēt vairāk »
Azovas guberņa
Azovas ģerbonis (1730). Azovas guberņa bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas bija izveidota 1708.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Azovas guberņa · Redzēt vairāk »
Šarlote Margareta fon Līvena
Šarlote Margareta fon Līvena (1743-1828), Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II galminiece, Mežotnes muižas īpašniece, kņaziene.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Šarlote Margareta fon Līvena · Redzēt vairāk »
Ščastja
Ščastja ir pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Luhanskas pilsēta Žovtņevijas rajona padomei.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ščastja · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ščecina · Redzēt vairāk »
Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ķengarags · Redzēt vairāk »
Ķikuļu Jēkabs
Ķikuļu Jēkabs, arī Ķikuļa Jēkabs (vecajā rakstībā: Ķikul Jēkobs, 1740—1777) bija Vidzemes latviešu audējs, ievērojams hernhūtietis, latviešu valodā pirmo zināmo laicīga satura dzejoļu autors.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ķikuļu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Ļahova salas
Ļahova salas ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Jaunsibīrijas salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ļahova salas · Redzēt vairāk »
Ļipecka
Ļipecka ir pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ļipecka · Redzēt vairāk »
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Žagare · Redzēt vairāk »
Žans Lerons Dalambērs
Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Balvu katoļu baznīca
Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Balvu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Balvu muiža
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Balvu muižas pils pēc nodedzināšanas (1920). Balvu muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Balvu muiža · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »
Biķernieku iela
Biķernieku iela ir Rīgas iela, Vidzemes priekšpilsētā, Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Juglas un Brekšu apkaimēs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Biķernieku iela · Redzēt vairāk »
Biķeru luterāņu baznīca
Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Vecajā Biķernieku ielā 59, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Biķeru luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Biržu muiža (Madona)
Madonas stacijas ēkas uz Biržu muižas zemes (ap 1910). Biržu muiža jeb Madonas muiža bija muiža Lazdonas pagasta un Madonas pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Biržu muiža (Madona) · Redzēt vairāk »
Boroviči
Boroviči ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumu daļā, Boroviču rajona centrs pie Mstas upes.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Boroviči · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Brenguļi
Brenguļi (agrāk arī Vecbrenguļi un Jaunbrenguļi) ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Brenguļi · Redzēt vairāk »
Bukaišu pagasts
Bukaišu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Bukaišu pagasts · Redzēt vairāk »
Bukmuižas baznīca
Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Bukmuižas baznīca · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls
Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Butirku cietums
thumb Butirku cietums, arī Butirka ir izmeklēšanas izolators, kas atrodas Krievijas galvaspilsētā Maskavā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Butirku cietums · Redzēt vairāk »
Cēsu novads (2009—2021)
Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Cēsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Darja Saltikova
Darja Saltikova jeb Saltičiha (dzimusi, mirusi) bija Maskavas guberņas Podoļskas apriņķa muižniece.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Darja Saltikova · Redzēt vairāk »
Daugavas province
Daugavas province bija viena no piecām Pleskavas guberņas provincēm, ko 1772.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Daugavas province · Redzēt vairāk »
Daugavpils ģerbonis
Daugavpils pilsētas ģerbonis ir viens no Daugavpils pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Daugavpils ģerbonis · Redzēt vairāk »
Džakomo Kvarengi
Džakomo Antonio Domeniko Kvarengi (dzimis, miris) bija itāļu klasicisma arhitekts, kurš 1780.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Džakomo Kvarengi · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Dņipro · Redzēt vairāk »
Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava)
Dievmātes Patvēruma katedrāle ir galvenais Krievijas Pareizticīgās vecticībnieku baznīcas dievnams, kas atrodas Maskavā, Rogožskas slobodā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava) · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino
Doroteja fon Bīrone (dzimusi, mirusi), vēlāk grāfiene Doroteja de Perigora (1809–1817), Dino hercogiene (Duchesse de Dino, 1817–1838) un hercogiene Taleirāna (Duchesse de Talleyrand, 1838–1845), bija Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un hercogienes Dorotejas meita.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Līvena
Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Mēdema
Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Doroteja fon Mēdema · Redzēt vairāk »
Dzērbenes muiža
Dzērbenes muižas kungu māja 2000. gadā Dzērbenes pilsmuižas kungu māja atrodas Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Dzērbenes muiža · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Elīza fon der Reke
Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Elīza fon der Reke · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Filips fon Elmpts
Filips fon Elmpts. Filips fon Elmpts (1763—1818) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Filips fon Elmpts · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Frīdrihs Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Gatčina
Gatčina ir pilsēta, Ļeņingradas apgabala Gatčinas rajona centrs Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gatčina · Redzēt vairāk »
Gavrila Deržavins
Gavriils (Gavrila) Deržavins (dzimis, miris) bija krievu klasicisma laika dzejnieks un valsts darbinieks, redzamākais Krievijas dzejnieks pirms Aleksandra Puškina.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gavrila Deržavins · Redzēt vairāk »
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Georgs Forsters · Redzēt vairāk »
Goļicini
Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Goļicini · Redzēt vairāk »
Gotlobs Totlēbens
Gotlobs Kurts Heinrihs fon Totlēbens (1715–1773) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gotlobs Totlēbens · Redzēt vairāk »
Grieķija (Osmaņu impērija)
Grieķijas teritorija pakāpeniski sāka nonākt Osmaņu impērijas pakļautībā jau 14.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Grieķija (Osmaņu impērija) · Redzēt vairāk »
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Grigorijs Potjomkins · Redzēt vairāk »
Grodņas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Grodņas guberņa Krievijas Impērijas kartē Grodņas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc Lietuvas guberņas sadalīšanas 1801.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Grodņas guberņa · Redzēt vairāk »
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »
Guberņa
Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Guberņa · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gulbene · Redzēt vairāk »
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gustavs Emanuēls fon Veismanis
G. E. fon Veismanim piederējusī Šarlotentāles, vēlākā Vāgnera muižiņa Veismaņa projektētie Daugavas dambji 1791. gada kartē Gustavs Emanuēls fon Veismanis, vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins (1729 - 1800) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas inženieris.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gustavs Emanuēls fon Veismanis · Redzēt vairāk »
Gustavs Vilhelms fon Taube
Gustavs Vilhelms fon Taube (dzimis, miris) bija Vidzemes muižnieks un landrāts, Mālpils muižas īpašnieks. Dzimis Vidzemes muižnieka, kapteiņa Reinholds fon Taubes un Anna Helēnes fon Lipharte ģimenē. Bija divreiz precējies, pirmajā laulībā ar Kristīni Elizabeti fon Venedigeri, bet otrajā — ar Annu Elizabeti fon Budbergu (fon Koskula atraitni). Pirmajā laulībā piedzima dēls, Vidzemes landrāts Frīdrihs Vilhelms fon Taube. Krievijas Impērijas armijā ieguva dienesta pakāpi. Līdz 1761. gadam Gustavam Vilhelmam fon Taubem piederēja Eriņu muiža (Gut Heringshof) un Mišleru muiža (Gut Schadenhof), bet no 1761. gada — Mālpils muiža. 1762. gadā kā muižniecības delegāts piedalījās Katrīnas II kronēšanas ceremonijā Maskavā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gustavs Vilhelms fon Taube · Redzēt vairāk »
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »
Hersona
Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Hersona · Redzēt vairāk »
Hersonas apgabals
Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »
Hetmanāts
Hetmanāts, oficiāli Zaporižjas Armija (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782. gadam).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Hetmanāts · Redzēt vairāk »
Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens
Minhauzena laulības Pernigeles (Liepupes) baznīcā (Agris Liepiņš, 1995). Minhauzena cīņa ar trako suni kažokā (Pols Gustavs Dorē, 1862). Filmas plakāts (1988). Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens (dzimis, miris) bija vācu muižnieks, kuram piedēvē grāmatā "Barona fon Minhauzena brīnišķīgie ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes" (1786) apkopotos melu stāstus.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastijas ģerbonis Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija Krievijas impērijas valdnieku dinastija, kas valdīja no 1761.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Holmogori
Holmogoru katedrāle un klosteris (1874. gada zīmējums). Holmogori ir bijusī pilsēta Krievijā, Ziemeļdvinas kreisajā krastā, tagad Arhangeļskas apgabala ciems aptuveni 75 km uz dienvidaustrumiem no apgabala galvaspilsētas Arhangeļskas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Holmogori · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Imeretija
Imeretija jeb Imeretijas mhare (Imeretis mxare) ir Gruzijas mhare (administratīvs reģions) un vēsturisks novads Rietumgruzijā, Rioni upes un tās pieteku baseina vidusdaļā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Imeretija · Redzēt vairāk »
Iraklijs II
Iraklijs II, Kartli-Kahetijas karalis Iraklijs II (gruzīnu: ერეკლე II; dzimis 1720. gada 7. novembrī, Telavi, miris 1798. gada 11. janvārī, tur pat) bija Kahetijas (1744–1762) un pēc tam apvienotās Kartli-Kahetijas karalistes (1762–1798) karalis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Iraklijs II · Redzēt vairāk »
Iršu pagasts
Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Iršu pagasts · Redzēt vairāk »
Islāms Kazahstānā
Islāms Kazahstānā ir lielākā pēc izplatības reliģija Kazahstānā, aptuveni 72% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Islāms Kazahstānā · Redzēt vairāk »
Ivans Krilovs
Ivans Krilovs (dzimis, miris) bija krievu ierēdnis, bibliotekārs un rakstnieks, izcilākais fabulists krievu literatūrā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ivans Krilovs · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans fon Zīverss
Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Jaunkrievija
Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jaunkrievija · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Jūrmalas vēsture
Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jūrmalas vēsture · Redzēt vairāk »
Jekaterinoslavas guberņa
Jekaterinoslavas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā). Jekaterinoslavas guberņa (krievu: Екатеринославская губерния) jeb Katerinoslavas guberņa bija Krievijas Impērijas (1802–1917), vēlāk Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas (1918–1920), Ukrainas PSR guberņa (1919–1925), kas pastāvēja mūsdienu Dņepropetrovskas, Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jekaterinoslavas guberņa · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" · Redzēt vairāk »
Jelgavas Universitāte
Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jelgavas Universitāte · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jemeļjans Pugačovs
Jemeļjans Pugačovs (dzimis 1742. gadā, miris) bija Donas kazaks, 1773./1775.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jemeļjans Pugačovs · Redzēt vairāk »
Jevdokija Jusupova
Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jevdokija Jusupova · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Albrehts fon Korfs
Johana Albrehta Korfa piemiņas medaļa (1766). Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Albrehts fon Korfs · Redzēt vairāk »
Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726 - 1793) bija Urgas muižas (Orgishof) īpašnieks, Vidzemes guberņas tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Johans Georgs fon Līvens
Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Johans Gotlībs fon Volfs
Johans Gotlībs fon Volfs (1756–1817) bija vācbaltu muižnieks, Vidzemes guberņas landrāts (no 1798).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Gotlībs fon Volfs · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Johans Jakobs Ferbers
Johans Jakobs Ferbers (Johann Jacob Ferber, 1743—1790) bija zviedru cilmes ģeologs un mineralogs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Jakobs Ferbers · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Švarcs (jurists)
Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Kristofs Švarcs (jurists) · Redzēt vairāk »
Johans Martins fon Elmpts
Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Johans Martins fon Elmpts · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Juzefs Poņatovskis
Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Kadriorgas pils
Kadriorgas pils ir baroka pils Tallinā, Igaunijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kadriorgas pils · Redzēt vairāk »
Kanclers (valsts sekretārs)
Pirmās klases īstenais slepenpadomnieks Ņikita Paņins (1718—1783). Kanclers (valsts sekretārs) bija Krievijas cara Pētera I 1709.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kanclers (valsts sekretārs) · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Karēlija · Redzēt vairāk »
Katedrāles laukums
Katedrāles laukums ir Lietuvas galvaspilsētas Viļņas centrālais vecpilsētas laukums pie Viļņas katedrāles.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Katedrāles laukums · Redzēt vairāk »
Katrīna
Katrīna var būt.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Katrīna · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna Lielā (miniseriāls)
Katrīna Lielā ir britu-amerikāņu četru sēriju miniseriāls.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Katrīna Lielā (miniseriāls) · Redzēt vairāk »
Katrīnas II piemineklis (Krasnodara)
Katrīnas II ir piemineklis par godu imperatorei Katrīnai II Krasnodarā, Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Katrīnas II piemineklis (Krasnodara) · Redzēt vairāk »
Kaukāza karš
Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kaukāza karš · Redzēt vairāk »
Kazaņas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Kazaņas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Kazaņas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kazaņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Zīverss (galminieks)
Hofmaršals Kārlis fon Zīverss ap 1750. gadu Kārlis fon Zīverss (dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kārlis fon Zīverss (galminieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kārlis Frīdrihs Šulcs · Redzēt vairāk »
Kārlis Heinrihs fon Heikings
Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristaps fon Līvens
Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kārlis Kristaps fon Līvens · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon Benkendorfs
Ģenerālis Konstantīns fon Benkendorfs Konstantīns fon Benkendorfs (1785–1828) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un diplomāts.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Konstantīns fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Krasnodara
Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krasnodara · Redzēt vairāk »
Krasnohrada
Krasnohrada ir pilsēta Ukrainas austrumos Harkivas apgabalā, Krasnohradas rajona centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krasnohrada · Redzēt vairāk »
Krasnoje Selo
Krasnoje Selo ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krasnoje Selo · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas guberņas
Krievijas Impērijas guberņas (1898) Krievijas Impērijas guberņas bija Krievijas Impērijas guberņas, kuras sāka veidot pēc Pētera I administratīvi teritoriālās reformas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievijas Impērijas guberņas · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792) · Redzēt vairāk »
Krievu—čukču karš
Čukču (''Czuktzi'') zeme 1773. gada kartē. Krievu—čukču kari bija militārs konflikts starp Krievijas karaspēku (kopā ar sabiedroto jakutu un korjaku atsevišķām vienībām) un čukču ciltīm Krievijas Tālo Austrumu kolonizēšanas periodā 17.—18.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievu—čukču karš · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1788—1790)
Krievu—zviedru karš (1788—1790) bija viens no krievu—zviedru kariem, kas notika līdztekus Krievu—austriešu—turku karam (1787—1792) un Dāņu—zviedru karam (1788).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krievu—zviedru karš (1788—1790) · Redzēt vairāk »
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krima · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Krimas hanistes aneksija
Feodosijā Krimas hanistes aneksija bija 1783.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Krimas hanistes aneksija · Redzēt vairāk »
Kristaps Heinrihs fon Līvens
Kristaps Heinrihs fon Līvens (1774-1839) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kristaps Heinrihs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lapmežciems
Lapmežciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Lapmežciems · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Līveni · Redzēt vairāk »
Lielā Ļahova sala
Lielā Ļahova sala ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Lielā Ļahova sala · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Lodes pils
Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Lodes pils · Redzēt vairāk »
Ludvigs Augusts Mellīns
Ludvigs Augusts Mellīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks, kartogrāfs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ludvigs Augusts Mellīns · Redzēt vairāk »
Luga (pilsēta)
Luga ir pilsēta Lugas upes krastā Ļeņingradas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Luga (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Madona · Redzēt vairāk »
Mala Viska
Mala Viska ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kirovohradas apgabala Novoukrajinkas rajonā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mala Viska · Redzēt vairāk »
Marija Aurora fon Mengdena
Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Marija Aurora fon Mengdena · Redzēt vairāk »
Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »
Marijas pils
Marijas pils ir Bartolomeo Rastrelli projektēta 18.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Marijas pils · Redzēt vairāk »
Maskavas guberņa
Guberņas ģerbonis. Maskavas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Maskavas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Maskavas guberņa · Redzēt vairāk »
Mazmežotnes muiža
Mazmežotnes muiža ir atpūtas ēku komplekss Lielupes senlejas krastā, vietā, kur atradusies Mazmežotnes vēsturiskā muiža.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mazmežotnes muiža · Redzēt vairāk »
Mežotnes muiža
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Mihails Kutuzovs
Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mihails Kutuzovs · Redzēt vairāk »
Mitišči
Mitišči (IPA) ir otra lielākā pilsēta Maskavas apgabalā, Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mitišči · Redzēt vairāk »
Mogiļevas metropolija
Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mogiļevas metropolija · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Muiža · Redzēt vairāk »
Mustafa III
Mustafa III (osmaņu turku valodā: مصطفى ثالث) (1717. gada 28. janvāris — 1774. gada 21. janvāris) bija Osmaņu impērijas sultāns (1757. gada 30. oktobris — 1774. gada 21. janvāris).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Mustafa III · Redzēt vairāk »
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Novikovs
Nikolajs Novikovs (—) bija krievu rakstnieks, filantrops un apgaismotājs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Nikolajs Novikovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »
Nikons (patriarhs)
Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Nikons (patriarhs) · Redzēt vairāk »
Nometinājuma josla
Nometinājuma josla (1791-1917) Nometinājuma josla bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Nometinājuma josla · Redzēt vairāk »
Novorževa
Novorževa ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Novorževas rajona centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Novorževa · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Odesa · Redzēt vairāk »
Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs
Ieeja no sāniem Ekspozīcija muzeja Stepes nodaļā Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs, ir muzejs Odesā, Ukrainā, kas veltīts Odesas apgabala vēsturei.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs · Redzēt vairāk »
Orala
Orala, agrāk Uraļska, ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Orala · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon der Hovens
Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Otradnoje
Otradnoje ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā Ņevas upes kreisajā krastā pie Tosnas ietekas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Otradnoje · Redzēt vairāk »
Pabaži (Saulkrasti)
Pabaži, agrāk Katrīnbāde, ir Saulkrastu pilsētas daļa tās dienvidos.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pabaži (Saulkrasti) · Redzēt vairāk »
Pavlohrada
Pavlohrada ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pavlohrada · Redzēt vairāk »
Pavlovska (Sanktpēterburga)
Pavlovska ir pilsēta Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pavlovska (Sanktpēterburga) · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725)
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas bija cara Pētera I īstenota Krievijas caristes pārvaldes reforma, kuras gaitā tās teritoriju Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725) · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Petrozavodska
Petrozavodska ( — 'Pētera rūpnīca';;, arī Zavod) ir Karēlijas Republikas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Petrozavodska · Redzēt vairāk »
Platons Zubovs
Platons Zubovs (dzimis, miris) bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Platons Zubovs · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Pluņģe
Pluņģe ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos uz rietumiem no Telšiem.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pluņģe · Redzēt vairāk »
Polockas guberņa
Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Polockas guberņa · Redzēt vairāk »
Puškina
Puškina, līdz 1918.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Puškina · Redzēt vairāk »
Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Pugačova vadītā sacelšanās · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rauna · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas Katrīnas skola
Agrākās Katrīnas skolas ēka Lāčplēša ielā 55 Skolas ēka 20. gadsimta sākumā Rīgas Katrīnas skola, vēlāk Rīgas III.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas Katrīnas skola · Redzēt vairāk »
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas ložas "Apolons" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Apollo" („Apolons”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieku Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas loža "Apollo" · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas loža "Pie zobena" · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »
Rīgas Melnais balzams
Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas Melnais balzams · Redzēt vairāk »
Rīgas pašvaldības vadītājs
Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca
Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Pils ielā 5 Vecrīgā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas sinagogas
Rīgas lielā horālā sinagoga pirms Pirmā pasaules kara Peitavas ielas sinagoga mūsdienās Stabu ielas sinagogas fasādes projekts Rīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas sinagogas · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rostova pie Donas · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Saha
250px Sahas Republika, saukta arī par Jakutiju, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Saha · Redzēt vairāk »
Saulkrastu vēsture
Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »
Sņižne
Sņižne, līdz 1864.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Sņižne · Redzēt vairāk »
Sergejs Goļicins
Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »
Sid Meier's Civilization V
Sid Meier's Civilization V (arī Civilization 5) ir Firaxis izstrādāta un 2010.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Sid Meier's Civilization V · Redzēt vairāk »
Sigismunds Vidbergs
Sigismunds Vidbergs (—) bija Latvijas grafiķis un gleznotājs. Dzimis Jelgavā. Bijis "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs, darbnīcas "Baltars" mākslinieks.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Sigismunds Vidbergs · Redzēt vairāk »
Simferopole
Simferopole vai Akmesdžita ir pilsēta Krimā, Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Simferopole · Redzēt vairāk »
Slobodas Ukraina
Aptuvenās Slobodas Ukrainas robežas Slobodas Ukrainas kazaku pulku teritorijas Slobodas Ukraina bija vēsturisks teritoriāli administratīvs reģions mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Slobodas Ukraina · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Smiltene · Redzēt vairāk »
Smiltenes muiža
Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Smiltenes muiža · Redzēt vairāk »
Smoļenskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Smoļenskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Smoļenskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Smoļenskas guberņa · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Svētā Katrīna no Aleksandrijas
Svētā Katrīna no Aleksandrijas (dzimusi apm., mirusi apm.) bija leģendāra kristiešu mocekle un svētā, kura III gadsimta beigās — IV gadsimta sākumā esot dzīvojusi Aleksandrijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Svētā Katrīna no Aleksandrijas · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tamaņas pussala
Tamaņas pussala ir ap 65 km gara un platākajā vietā līdz 38 km plata pussala Krasnodaras novadā Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Tamaņas pussala · Redzēt vairāk »
Tambovas apgabals
Tambovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Tambovas apgabals · Redzēt vairāk »
Tekla Valentinoviča
Tekla Valentinoviča, pēc laulībām Zubova un Šuvalova; dzimusi, mirusi), bija lietuviešu izcelsmes grāfiene, pēdējā Katrīnas II favorīta Platona Zubova sieva, pēc Zubova nāves kļuva par Rundāles pils īpašnieci.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Tekla Valentinoviča · Redzēt vairāk »
Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca
Turaidas baznīca Turaidas baznīca ir luterāņu baznīca Turaidā, Siguldā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Turaidas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Valeriāns Zubovs
Valeriāns Zubovs (1771—1804) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, grāfs, Rundāles pils īpašnieks (1795—1804).
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Valeriāns Zubovs · Redzēt vairāk »
Valgas apriņķis
Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Valsts Ermitāža
Valsts Ermitāža ir mākslas un kultūras muzejs Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Valsts Ermitāža · Redzēt vairāk »
Vecates muiža
Vecates muižas kungu māja ap 1910. gadu. Vecates muiža bija muiža Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Vecates pagastā pie autoceļa P16.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Vecates muiža · Redzēt vairāk »
Vecgulbenes muiža
Skats uz centrālo ēku Vecgulbenes muiža bija muiža tagadējā Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Vecgulbenes muiža · Redzēt vairāk »
Veismaņu muiža
Veismaņu muižas pils 21. gadsimta sākumā. Veismaņu muiža ir historisma stilā celta muižas kungu māja, kas atrodas Cēsu novada Vaives pagastā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Veismaņu muiža · Redzēt vairāk »
Viļakas muiža
Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797). Viļakas muižas pils (1918). Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Viļakas muiža · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Viborga · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Viesnīca "Pēterburga" (Rīga)
Rīgas viesnīca "Sanktpēterburga" pēc 1914.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Viesnīca "Pēterburga" (Rīga) · Redzēt vairāk »
Vija Artmane
Vija Artmane (dzimusi Alīda Artmane Kaivē, Sēmes pagastā, mirusi Strenčos) bija latviešu teātra un filmu aktrise, sabiedriskā darbiniece un politiķe.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Vija Artmane · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Viljandi · Redzēt vairāk »
Volgas vācieši
Volgas vāciešu apmetnes Saratovas apkaimē. Volgas vācieši (vai Russlanddeutsche — 'Krievijas vācieši') bija vācu etniskā grupa, kas kopš 18.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Volgas vācieši · Redzēt vairāk »
Voznesenska
Voznesenska ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabalā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Voznesenska · Redzēt vairāk »
Zaporižjas Seča
alt.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Zaporižjas Seča · Redzēt vairāk »
Zāganas hercogiene Vilhelmīne
Zāganas hercogiene Vilhelmīne (dzimusi, mirusi) bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Zāganas hercogiene Vilhelmīne · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Zīversi · Redzēt vairāk »
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »
17. novembris
17.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 17. novembris · Redzēt vairāk »
1729. gads
1729.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1729. gads · Redzēt vairāk »
1760. gadi
Noslēdzās Septiņgadu karš Ziemeļamerikā (1756-1763) 1760.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1760. gadi · Redzēt vairāk »
1783. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1783.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1783. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1795. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1795.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1795. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1796. gads
1796.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1796. gads · Redzēt vairāk »
1796. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1796.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1796. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1887.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 1887. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2. maijs
2.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 2. maijs · Redzēt vairāk »
2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija
2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika Soču olimpiskajā stadionā, Sočos, Krievijā.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija · Redzēt vairāk »
28. Ekrāna aktieru ģildes balva
28.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 28. Ekrāna aktieru ģildes balva · Redzēt vairāk »
77. Zelta globusa balva
77.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 77. Zelta globusa balva · Redzēt vairāk »
78. Zelta globusa balva
78.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 78. Zelta globusa balva · Redzēt vairāk »
79. Zelta globusa balva
79.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 79. Zelta globusa balva · Redzēt vairāk »
81. Zelta globusa balva
81.
Jaunums!!: Katrīna II Lielā un 81. Zelta globusa balva · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jekaterina II, Katrīna II, Katrīna II Romanova, Katrīna Lielā.