Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Amatas svīta, Amerikas mūku roņi, Īsspuru mako haizivs, Žokļaiņi, Batiāle, Burtnieku svīta, Daivspurzivis, Divējādelpojošās zivis, Gaļēdāji, Garspuru mako haizivs, Gaujas svīta, Havaju mūku ronis, Jūraszirdziņi, Kainozojs, Katlešu svīta, Krīts (periods), Lielā baltā haizivs, Mēnesszivs, Mugurkaulnieki, Paleocēns, Paleogēns, Resnā zarna, Salaspils svīta, Samveidīgās, Siļķu haizivis, Skelets, Skrimšļzivis, Spirāliskais vārstulis, Spuras, Starspurzivis, Vidusjūras mūku ronis, Ziloņroņi, Zivis.
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amerikas mūku roņi
Amerikas mūku roņi, Amerikas mūku roņu ģints (Neomonachus) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno divas jūras zīdītāju sugas (viena no tām izmirusi).
Jaunums!!: Kaulzivis un Amerikas mūku roņi · Redzēt vairāk »
Īsspuru mako haizivs
Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Kaulzivis un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Žokļaiņi
Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.
Jaunums!!: Kaulzivis un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Batiāle · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Kaulzivis un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Kaulzivis un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »
Garspuru mako haizivs
Garspuru mako haizivs (Isurus paucus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Kaulzivis un Garspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Havaju mūku ronis
Havaju mūku ronis jeb Havaju mūkronis (Neomonachus schauinslandi) ir endēma Havaju salu roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga, kuras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.
Jaunums!!: Kaulzivis un Havaju mūku ronis · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kaulzivis un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Kaulzivis un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Kaulzivis un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Lielā baltā haizivs
Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.
Jaunums!!: Kaulzivis un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »
Mēnesszivs
Mēnesszivs, saukta arī par okeāna sauleszivi, (Mola mola) ir smagākā zināmā kaulzivs.
Jaunums!!: Kaulzivis un Mēnesszivs · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Kaulzivis un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Kaulzivis un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Kaulzivis un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Resnā zarna
Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.
Jaunums!!: Kaulzivis un Resnā zarna · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Kaulzivis un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Samveidīgās
Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Kaulzivis un Samveidīgās · Redzēt vairāk »
Siļķu haizivis
Siļķu haizivis (Lamna) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas.
Jaunums!!: Kaulzivis un Siļķu haizivis · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Kaulzivis un Skelets · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Kaulzivis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Spirāliskais vārstulis
Izžāvēts un izpreparēts haizivs viduszarnas fragments ar spirālisko vārstuli. Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām.
Jaunums!!: Kaulzivis un Spirāliskais vārstulis · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Kaulzivis un Spuras · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Kaulzivis un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Vidusjūras mūku ronis
Vidusjūras mūku ronis jeb Vidusjūras mūkronis (Monachus monachus) ir roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga Vidusjūras mūku roņu ģintī (Monachus).
Jaunums!!: Kaulzivis un Vidusjūras mūku ronis · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Kaulzivis un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Kaulzivis un Zivis · Redzēt vairāk »
