Ātrāk nekā pārlūku!
129 attiecības: Absolūtā nulle, Aktivācijas enerģija, Aldebarans, Almandīns, Alnilams, Alnitaks, Ananke (pavadonis), Ariels (pavadonis), Arkturs, Šarla likums, Šūmeikera krāteris, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Ķīmiskā reakcija, Ķīmisko elementu saraksts, Benzols, Cementīts, Centaura Alfa, Centaura Bēta, Centaura Proksima, Cerera, Deimoss (pavadonis), Despoina (pavadonis), Diona (pavadonis), Dzīvsudrabs, Dzirksteļizlāde, Eiropa (pavadonis), Elara (pavadonis), Elektronvolts, Encelads (pavadonis), Faetonts (asteroīds), Fēbe (pavadonis), Foboss (pavadonis), Fomalhauts, Fotosfēra, Galateja (pavadonis), Galileo (starpplanētu zonde), Gāzu konstante, Gē-Lisaka likums, Harons (pavadonis), Hēlijs-3, Heila—Bopa komēta, Hidra (pavadonis), Himalija (pavadonis), Hromosfēra, Ideālas gāzes likums, Iekšējā enerģija, Jo (pavadonis), Jonizētais ūdeņraža mākonis, Jozefs Stefans, Jupiters (planēta), ..., K (nozīmju atdalīšana), Kalipso (pavadonis), Kanopuss, Karme (pavadonis), Kelvins (nozīmju atdalīšana), Kepler-10, Kepler-7, Kvēlspuldze, Līsiteja (pavadonis), Lēda (pavadonis), Ledus, Makemake, Marss (planēta), Mēness, Merkurs (planēta), Metāli, Metīda (pavadonis), Mimass (pavadonis), Miranda (pavadonis), MK, Molārā siltumietilpība, Molekulāri kinētiskā teorija, Najāda (pavadonis), Neptūns (planēta), Nikte (pavadonis), Normāli apstākļi, Ogleklis, Otrais termodinamikas likums, Pallāda (asteroīds), Pandora (pavadonis), Pirmais termodinamikas likums, Plazma, Plutons (pundurplanēta), Protoplanetārais miglājs, Rīgels, Reja (pavadonis), Saifs, Sarkanais punduris, Sasalšana, Saturns (planēta), Saule, Saules plankumi, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules vainags, SI pamatvienības, Siltuma daudzums, Siltumietilpība, Siltumizolācija, Skaņas ātrums, Sprādziens, Starpplanētu vide, Starptautiskā mērvienību sistēma, Supravadītspēja, Talasa (pavadonis), Tēta1 Orionis C, Tētija (pavadonis), Telesto (pavadonis), Temisto (pavadonis), Temperatūra, Tenesīns, Titānija, Titāns (pavadonis), Trīskāršais punkts, Tritons (pavadonis), Ultraauksti atomi, Umbriels (pavadonis), Urāns (planēta), Vakuums, Venera (planēta), Viljams Tomsons, Wide-field Infrared Survey Explorer, Zeme, Zvaigzne, 274084 Baldone, 2867 Šteins, 4 Vesta, 433 Eross, 951 Gaspra. Izvērst indekss (79 vairāk) »
Absolūtā nulle
Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.
Jaunums!!: Kelvins un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »
Aktivācijas enerģija
skābekļa reakcijas norisi (šādas reakcijas bieži mēdz noritēt sarežģītāk — pēc ķēdes reakcijas mehānisma) Aktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Ea) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija.
Jaunums!!: Kelvins un Aktivācijas enerģija · Redzēt vairāk »
Aldebarans
Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Kelvins un Aldebarans · Redzēt vairāk »
Almandīns
Almandīns (dažreiz nepareiz saukts par almandītu), ir granātu grupai piederošs minerāls.
Jaunums!!: Kelvins un Almandīns · Redzēt vairāk »
Alnilams
Alnilams (arī Oriona ε, Oriona Epsilons) ir zila pārmilzu zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas vidū.
Jaunums!!: Kelvins un Alnilams · Redzēt vairāk »
Alnitaks
Alnitaks (arī Oriona ζ, Oriona Zēta) ir trīskāršā zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas kreisajā malā.
Jaunums!!: Kelvins un Alnitaks · Redzēt vairāk »
Ananke (pavadonis)
Ananke, arī Jupiters XII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Ananke (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ariels (pavadonis)
Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Arkturs
Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Jaunums!!: Kelvins un Arkturs · Redzēt vairāk »
Šarla likums
Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.
Jaunums!!: Kelvins un Šarla likums · Redzēt vairāk »
Šūmeikera krāteris
Šūmeikera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.
Jaunums!!: Kelvins un Šūmeikera krāteris · Redzēt vairāk »
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.
Jaunums!!: Kelvins un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Kelvins un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Kelvins un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Kelvins un Benzols · Redzēt vairāk »
Cementīts
Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.
Jaunums!!: Kelvins un Cementīts · Redzēt vairāk »
Centaura Alfa
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Jaunums!!: Kelvins un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »
Centaura Bēta
Centaura Bēta jeb Centaura β (β Cen, Beta Centauri), pazīstama arī kā AgenaSchaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Jaunums!!: Kelvins un Centaura Bēta · Redzēt vairāk »
Centaura Proksima
Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..
Jaunums!!: Kelvins un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Kelvins un Cerera · Redzēt vairāk »
Deimoss (pavadonis)
Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.
Jaunums!!: Kelvins un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Despoina (pavadonis)
Despoina, arī Neptūns V, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Despoina (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Jaunums!!: Kelvins un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Kelvins un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzirksteļizlāde
Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.
Jaunums!!: Kelvins un Dzirksteļizlāde · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Kelvins un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elara (pavadonis)
Elara ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Elara (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Kelvins un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Kelvins un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Faetonts (asteroīds)
Faetonts (oficiālais nosaukums 3200 Phaethon) ir asteroīds, kurš šķērso Zemes, Marsa, Veneras un Merkura orbītas.
Jaunums!!: Kelvins un Faetonts (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Fēbe (pavadonis)
Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.
Jaunums!!: Kelvins un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Foboss (pavadonis)
Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.
Jaunums!!: Kelvins un Foboss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Fomalhauts
Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Kelvins un Fomalhauts · Redzēt vairāk »
Fotosfēra
Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).
Jaunums!!: Kelvins un Fotosfēra · Redzēt vairāk »
Galateja (pavadonis)
Galateja, arī Neptūns VI, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Galateja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Kelvins un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Gāzu konstante
Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.
Jaunums!!: Kelvins un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »
Gē-Lisaka likums
Animācija, kas parāda attiecību starp tilpumu un temperatūru, kad masa un spiediens ir konstants Gē-Lisaka likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.
Jaunums!!: Kelvins un Gē-Lisaka likums · Redzēt vairāk »
Harons (pavadonis)
Harons ir lielākais pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Harons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Jaunums!!: Kelvins un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Kelvins un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Hidra (pavadonis)
Hidra ir pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Hidra (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Himalija (pavadonis)
Himalija ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Himalija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Jaunums!!: Kelvins un Hromosfēra · Redzēt vairāk »
Ideālas gāzes likums
Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.
Jaunums!!: Kelvins un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Kelvins un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Kelvins un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jonizētais ūdeņraža mākonis
NGC 604 — viens no jonizētajiem ūdeņraža mākoņiem Jonizētais ūdeņraža mākonis jeb tā sauktais H II reģions ir karstas gāzes un plazmas mākonis, kurā atrodas liels skaits ūdeņraža atomu jonizētā stāvoklī.
Jaunums!!: Kelvins un Jonizētais ūdeņraža mākonis · Redzēt vairāk »
Jozefs Stefans
Jozefs Stefans (dzimis, miris) bija Karintijas slovēņu izcelsmes Austrijas impērijas / Austroungārijas fiziķis, matemātiķis un dzejnieks.
Jaunums!!: Kelvins un Jozefs Stefans · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Kelvins un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
K (nozīmju atdalīšana)
K ir latīņu alfabēta burts, kas var apzīmēt arī:;k.
Jaunums!!: Kelvins un K (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kalipso (pavadonis)
Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Kalipso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kanopuss
Kanopuss, pazīstams arī kā Kuģa Ķīļa Alfa jeb Kuģa Ķīļa α (α Car; Alpha Carinae), ir otra spožākā zvaigzne nakts debesīs (aiz Sīriusa), kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.
Jaunums!!: Kelvins un Kanopuss · Redzēt vairāk »
Karme (pavadonis)
Karme ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Karme (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kelvins (nozīmju atdalīšana)
Kelvins var būt.
Jaunums!!: Kelvins un Kelvins (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kepler-10
Kepler-10 ir 11.
Jaunums!!: Kelvins un Kepler-10 · Redzēt vairāk »
Kepler-7
Kepler-7 ir 13.
Jaunums!!: Kelvins un Kepler-7 · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Kelvins un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Līsiteja (pavadonis)
Līsiteja jeb Jupiters X ir Jupitera pavadonis..
Jaunums!!: Kelvins un Līsiteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Lēda (pavadonis)
Lēda ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Lēda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Kelvins un Ledus · Redzēt vairāk »
Makemake
(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas).
Jaunums!!: Kelvins un Makemake · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Kelvins un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Kelvins un Mēness · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Kelvins un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Kelvins un Metāli · Redzēt vairāk »
Metīda (pavadonis)
Metīda, arī Mētida ir Jupiteram tuvākais pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Metīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Kelvins un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Miranda (pavadonis)
Miranda, arī Urāns V, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Miranda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
MK
MK jeb mk var būt.
Jaunums!!: Kelvins un MK · Redzēt vairāk »
Molārā siltumietilpība
Par vielas molāro siltumietilpību (C) sauc siltuma daudzumu, ko viens mols vielas uzņem vai atdod, sasilstot vai atdziestot par 1 K (kelvinu).
Jaunums!!: Kelvins un Molārā siltumietilpība · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Kelvins un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Najāda (pavadonis)
Najāda, arī Neptūns III, ir Neptūnam tuvāk esošais pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Najāda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Kelvins un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Nikte (pavadonis)
Nikte ir pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Nikte (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Kelvins un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Kelvins un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Otrais termodinamikas likums
Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu.
Jaunums!!: Kelvins un Otrais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Pallāda (asteroīds)
Pallāda, oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
Jaunums!!: Kelvins un Pallāda (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Pandora (pavadonis)
Pandora ir dabiskais Saturna pavadonis, pazīstams arī kā Saturn XVII.
Jaunums!!: Kelvins un Pandora (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pirmais termodinamikas likums
Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).
Jaunums!!: Kelvins un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Kelvins un Plazma · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Kelvins un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Protoplanetārais miglājs
Protoplanetārais miglājs (PPM) ir astronomisks objekts, kas pastāv īsā laika posmā zvaigznes straujās evolūcijas laikā starp sarkanā milža vēlā asimptotiskā zara fāzi un tai sekojošo planetārā miglāja (PM) fāzi.
Jaunums!!: Kelvins un Protoplanetārais miglājs · Redzēt vairāk »
Rīgels
Rīgels (pazīstams arī kā Oriona Bēta jeb Oriona β) ir zilā pārmilzu zvaigzne.
Jaunums!!: Kelvins un Rīgels · Redzēt vairāk »
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Jaunums!!: Kelvins un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saifs
Saifs (arī Oriona k, Oriona Kapa) ir sestā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā un 57.
Jaunums!!: Kelvins un Saifs · Redzēt vairāk »
Sarkanais punduris
Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.
Jaunums!!: Kelvins un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Jaunums!!: Kelvins un Sasalšana · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Kelvins un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Kelvins un Saule · Redzēt vairāk »
Saules plankumi
Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.
Jaunums!!: Kelvins un Saules plankumi · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Kelvins un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Jaunums!!: Kelvins un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »
Saules vainags
Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.
Jaunums!!: Kelvins un Saules vainags · Redzēt vairāk »
SI pamatvienības
SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.
Jaunums!!: Kelvins un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Kelvins un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Jaunums!!: Kelvins un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »
Siltumizolācija
MinerālvatesNovecojusi saite izolācija, 1600 dpi Siltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem.
Jaunums!!: Kelvins un Siltumizolācija · Redzēt vairāk »
Skaņas ātrums
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.
Jaunums!!: Kelvins un Skaņas ātrums · Redzēt vairāk »
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Jaunums!!: Kelvins un Sprādziens · Redzēt vairāk »
Starpplanētu vide
Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.
Jaunums!!: Kelvins un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Kelvins un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Jaunums!!: Kelvins un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »
Talasa (pavadonis)
Talasa, arī Neptūns IV, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Talasa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tēta1 Orionis C
Tēta1 Orionis C (θ1 Orionis C) ir dubultzvaigzne Trapeces zvaigžņu kopā, kopas spilgtākā zvaigzne, atrodas Oriona zvaigznājā Oriona miglāja vidū.
Jaunums!!: Kelvins un Tēta1 Orionis C · Redzēt vairāk »
Tētija (pavadonis)
Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.
Jaunums!!: Kelvins un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Temisto (pavadonis)
Temisto ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Temisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Kelvins un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tenesīns
Tenesīns ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ts un atomskaitli 117.
Jaunums!!: Kelvins un Tenesīns · Redzēt vairāk »
Titānija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Kelvins un Titānija · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Kelvins un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Trīskāršais punkts
Tipiska vielas stāvokļa diagramma, kurā zaļā līnija attiecas uz lielāko daļu vielu, savukārt raustītā zaļā līnija parāda ūdens anomālo uzvedību Trīskāršais punkts termodinamikā ir vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaicīgi pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes (šķidrā fāze, gāzveida fāze un cietā fāze), tādējādi starp tām pastāv termodinamiskais līdzsvars.
Jaunums!!: Kelvins un Trīskāršais punkts · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Kelvins un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ultraauksti atomi
Ultraauksti atomi ir atomi, kuru temperatūra ir tuvu absolūtai nullei.
Jaunums!!: Kelvins un Ultraauksti atomi · Redzēt vairāk »
Umbriels (pavadonis)
Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Kelvins un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Kelvins un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Kelvins un Vakuums · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Kelvins un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Viljams Tomsons
Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.
Jaunums!!: Kelvins un Viljams Tomsons · Redzēt vairāk »
Wide-field Infrared Survey Explorer
WISE jeb Wide-field Infrared Survey Explorer ("Plaša lauka infrasarkanās apskates pētnieks") ir NASA infrasarkanā spektra orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Kelvins un Wide-field Infrared Survey Explorer · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Kelvins un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Kelvins un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
274084 Baldone
274084 Baldone ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2008.
Jaunums!!: Kelvins un 274084 Baldone · Redzēt vairāk »
2867 Šteins
2867 Šteins ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1969.
Jaunums!!: Kelvins un 2867 Šteins · Redzēt vairāk »
4 Vesta
4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
Jaunums!!: Kelvins un 4 Vesta · Redzēt vairāk »
433 Eross
433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds.
Jaunums!!: Kelvins un 433 Eross · Redzēt vairāk »
951 Gaspra
951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai.
Jaunums!!: Kelvins un 951 Gaspra · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kelvin, Kelvina grāds, Kelvins (mērvienība).
