Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Alans Džons Persivals Teilors, Austrijas vēsture, Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino, Doroteja fon Līvena, Frīdrihs Šlēgelis, Koblenca, Libānas kalnu mutašerifāts, Nāhoda, Nikolajs I Romanovs, Vācija, Vācijas vēsture, Vīnes kongress, Zāganas hercogiene Vilhelmīne, 11. jūnijs, 15. maijs, 1773. gads, 1848. gada revolūcijas, 1859. gads.
Alans Džons Persivals Teilors
Alans Džons Persivals Teilors (miris) ir 20. gadsimta angļu vēsturnieks, kurš kļuva populārs ar piedalīšanos televīzijas pārraidēs.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Alans Džons Persivals Teilors · Redzēt vairāk »
Austrijas vēsture
Modernā Austrija izveidojās vācu apdzīvotajā Austroungārijas daļā (1911). Austrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Austrijas teritorijā.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Austrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino
Doroteja fon Bīrone (dzimusi, mirusi), vēlāk grāfiene Doroteja de Perigora (1809–1817), Dino hercogiene (Duchesse de Dino, 1817–1838) un hercogiene Taleirāna (Duchesse de Talleyrand, 1838–1845), bija Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un hercogienes Dorotejas meita.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Līvena
Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šlēgelis
Kārlis Vilhelms Frīdrihs fon Šlēgelis (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, literatūrkritiķis, filozofs, filologs un indologs.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Frīdrihs Šlēgelis · Redzēt vairāk »
Koblenca
Koblenca ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Koblenca · Redzēt vairāk »
Libānas kalnu mutašerifāts
Uz mūsdienu Libānas konfesiju izvietojuma ar raustītu līniju iezīmētas aptuvenās mutašerifāta robežas. Libānas kalnu mutašerifāts Druzu (dzeltens) un maronītu (zils) atdalītie apgabali, 1862 Libānas kalnu mutašerifāts pārsvarā kristīgo maronītu apdzīvota, autonoma, Eiropas lielvaru iespaidā radīta Osmaņu impērijas teritoriālā vienība, kas pastāvēja mūsdienu Libānas teritorijā no 1861.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Libānas kalnu mutašerifāts · Redzēt vairāk »
Nāhoda
Nāhoda ir pilsēta Čehijas ziemeļos pie robežas ar Poliju, Hradeckrāloves apgabala Nāhodas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Nāhoda · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Zāganas hercogiene Vilhelmīne
Zāganas hercogiene Vilhelmīne (dzimusi, mirusi) bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un Zāganas hercogiene Vilhelmīne · Redzēt vairāk »
11. jūnijs
11.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un 11. jūnijs · Redzēt vairāk »
15. maijs
15.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un 15. maijs · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1848. gada revolūcijas
1848. gada revolūcijas dažādās Eiropas valstīs. 1848.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un 1848. gada revolūcijas · Redzēt vairāk »
1859. gads
1859.
Jaunums!!: Klēmenss fon Meternihs un 1859. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Klemens von Metternich, Klemenss fon Meternihs, Klements fon Meternihs, Meternihs, Metternich.
