Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Konstantīns Pēkšēns

Indekss Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Satura rādītājs

  1. 55 attiecības: Alūksnes iela (Rīga), Alberta iela (Rīga), Aleksandrs Klinklāvs, Aleksandrs Vanags (arhitekts), Alfrēda Kalniņa iela (Rīga), Alfrēds Ģīmis, Andreja Pumpura iela (Rīga), Apvienotā Baltijas hercogiste, Artūrs Mēdlingers, Augusts Malvess, Ķeniņu ģimnāzija, Baltijas Reģentu padome, Baznīcas iela (Rīga), Bērnu sanatorija "Ogre", Berga bazārs, Eižens Laube, Elizabetes iela (Rīga), Ernests Pole, Hotel Janne, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Jaņa Rozentāla studija, Janis Rozentāls, Jūgendstils, Kalnciema iela (Rīga), Kārlis Morics Lejiņš, Konstantīns, Latvijas mākslas vēsture, Marijas iela (Rīga), Mazsalacas novads, Mazsalacas pagasts, Mārtiņa iela (Rīga), Mātera iela (Jelgava), Mikus Skruzītis, Nacionālais romantisms, Paulis Lejiņš, Pēkšēna iela, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Avotu pamatskola, Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca, Rīgas Herdera vidusskola, Rīgas Jūgendstila centrs, Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts, Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle, Sarkandaugava, Siguldas vēsture, Skolas iela (Rīga), Strēlnieku iela (Rīga), Tērbatas iela (Rīga), Vīlandes iela (Rīga), ... Izvērst indekss (5 vairāk) »

Alūksnes iela (Rīga)

Alūksnes iela ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā, Pētersalā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Alūksnes iela (Rīga)

Alberta iela (Rīga)

Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā).

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Alberta iela (Rīga)

Aleksandrs Klinklāvs

Aleksandrs Klinklāvs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Aleksandrs Klinklāvs

Aleksandrs Vanags (arhitekts)

Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Aleksandrs Vanags (arhitekts)

Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)

Alfrēda Kalniņa iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra apkaimē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)

Alfrēds Ģīmis

Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Alfrēds Ģīmis

Andreja Pumpura iela (Rīga)

Andreja Pumpura iela ir iela Rīgas Centra apkaimē (Klusajā centrā), kas sākas no Krišjāņa Valdemāra ielas pretī Esplanādei un beidzas krustojumā ar Antonijas ielu.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Andreja Pumpura iela (Rīga)

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Apvienotā Baltijas hercogiste

Artūrs Mēdlingers

Artūrs Mēdlingers (1880—1961) bija vācbaltu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Artūrs Mēdlingers

Augusts Malvess

Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Augusts Malvess

Ķeniņu ģimnāzija

Ķeniņu ģimnāzijas ēka 20. gadsimta sākumā. Ķeniņu ģimnāzija bija 1905. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projekta nacionālā romantisma stilā celta Rīgas skola, kurā sākotnēji bija iekārtota Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija un Ata Ķeniņa reālskola (1907—1912), pēc Pirmā pasaules kara arī citas izglītības iestādes.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Ķeniņu ģimnāzija

Baltijas Reģentu padome

Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Baltijas Reģentu padome

Baznīcas iela (Rīga)

Baznīcas iela ir iela Rīgā, Centrā, Centra rajonā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Baznīcas iela (Rīga)

Bērnu sanatorija "Ogre"

Bērnu sanatorija "Ogre" 2014. gada maijā. Bērnu sanatorija Ogrē 1930. gados. Bērnu sanatorija "Ogre" bija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nodaļa.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Bērnu sanatorija "Ogre"

Berga bazārs

Berga bazārs ir ēku ansamblis Rīgā, Latvijā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Berga bazārs

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube

Elizabetes iela (Rīga)

Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Elizabetes iela (Rīga)

Ernests Pole

Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Ernests Pole

Hotel Janne

''Hotel Janne'' izkārtne un ieeja, 2018. gada augusts Hotel Janne ir viesnīca, kas atrodas Rīgā, Āgenskalnā, pretī Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un netālu no vēsturiskā Āgenskalna tirgus.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Hotel Janne

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

Jaņa Rozentāla studija

Nams Alberta ielā 12 Galvenā ieeja Alberta ielā 12 Jaņa Rozentāla studija bija gleznotāja Jaņa Rozentāla privāta mākslas studija.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Jaņa Rozentāla studija

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Janis Rozentāls

Jūgendstils

Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Jūgendstils

Kalnciema iela (Rīga)

Kalnciema iela ir maģistrālā iela Rīgā (Pārdaugavā) un Mārupē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Kalnciema iela (Rīga)

Kārlis Morics Lejiņš

Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Kārlis Morics Lejiņš

Konstantīns

Konstantīns var būt.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Konstantīns

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Latvijas mākslas vēsture

Marijas iela (Rīga)

Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Marijas iela (Rīga)

Mazsalacas novads

Mazsalacas novads bija 2009.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Mazsalacas novads

Mazsalacas pagasts

Mazsalacas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Mazsalacas pagasts

Mārtiņa iela (Rīga)

Mārtiņa iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Mārtiņa iela (Rīga)

Mātera iela (Jelgava)

Mātera iela (no 1924. līdz 1950. gadam Jura Mātera iela) ir viena no Jelgavas centra ielām.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Mātera iela (Jelgava)

Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Mikus Skruzītis

Nacionālais romantisms

Tautiskais jeb nacionālais romantisms ir stila novirziens Latvijā, ar folkloras tēliem atklāta laimīga tautas dzīve senatnē un tās slavinājums.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Nacionālais romantisms

Paulis Lejiņš

Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Paulis Lejiņš

Pēkšēna iela

Pēkšēna iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Pēkšēna iela

Rīgas 40. vidusskola

Rīgas 40.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas 40. vidusskola

Rīgas Avotu pamatskola

Rīgas Avotu pamatskola bija Rīgas pamatskola Avotu ielā 44, Avotu apkaimē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Avotu pamatskola

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgo baznīcas dievnams Mēness ielā 2, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca

Rīgas Herdera vidusskola

Rīgas Herdera vidusskola bija vācu filozofa Herdera vārdā nosaukta Rīgas vidusskola Skolas ielā 32 Centra apkaimē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Herdera vidusskola

Rīgas Jūgendstila centrs

Rīgas Jūgendstila centrs ir muzejs, kas veltīts jūgendstilam jeb neoromantismam — arhitektūras un dizaina stilam. Rīgas Jūgendstila centrs ir viens no jaunākajiem Rīgas muzejiem.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Jūgendstila centrs

Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts

Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas Rīgas Meža kapos.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts

Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle

Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle (arī Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle

Sarkandaugava

Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Sarkandaugava

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Siguldas vēsture

Skolas iela (Rīga)

Skolas iela ir iela Rīgas Centra rajonā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Skolas iela (Rīga)

Strēlnieku iela (Rīga)

Strēlnieku iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no krustojuma ar Kalpaka bulvāri, Elizabetes un Pulkveža Brieža ielām, bet beidzas krustojumā ar Hanzas ielu.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Strēlnieku iela (Rīga)

Tērbatas iela (Rīga)

Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Tērbatas iela (Rīga)

Vīlandes iela (Rīga)

Vīlandes iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra apkaimē.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Vīlandes iela (Rīga)

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

1859. gads

1859.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un 1859. gads

1928. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1928. gada notikumi Latvijā.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un 1928. gads Latvijā

23. jūnijs

23.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un 23. jūnijs

8. marts

8.

Skatīt Konstantīns Pēkšēns un 8. marts

Zināms kā Pēkšēns.

, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, 1859. gads, 1928. gads Latvijā, 23. jūnijs, 8. marts.