Ātrāk nekā pārlūku!
98 attiecības: Amūras čebačeks, Amūras ezis, Amūras sazāns, Austrumāzija, Austrumķīnas jūra, Austrumu ūbele, Švarca ķauķītis, Ūpis, Ūsainais amūrs, Ķīnas čakste, Čebačeki, Čedžudo, Čosona, Āzija, Āzijas āpsis, Baltmugurdzenis, Birztalu stērste, Cekulainais cīrulis, Daurijas bezdelīga, Daurijas kovārnis, Dižknābis, Dižknābja vārna, Dienvidkoreja, Dybowskyia reticulata, Dzeltenā jūra, Dzilnītis, Egļu krustknābis, Eirāzijas lidvāveres, Eleotriss, Fazāns, Gaigala, Garknābja gaura, Gredzenūbele, Grundulis, Japāņu jūra, Japānas lauvronis, Japānas vēsture, Juaņu dinastija, Kaja (nozīmju atdalīšana), Kātainā vīteņhortenzija, Kjusju, Kogurjo, Koreja, Koreja Japānas varā, Korejas šaurums, Korejas baltegle, Korejas Demilitarizētā zona, Korejas trīs karaļvalstis, Korejieši, Korejiešu valoda, ..., Krievijas invāzija Mandžūrijā, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Leopards, Lidvāvere, Lielā gaura, Mailīte, Malas jūra, Mandžūrijas baltegle, Mandžūrijas liepa, Mandžūrijas operācija, Mazais dzenis, Mazais svilpis, Mazie eleotrisi, Meža stērste, Meža zīlīte, Mizložņa, Ogu ābele, Palearktika, Pekče, Pelēkā zīlīte, Piejūras baltegle, Pirmais Ķīnas—Japānas karš, Purva zīlīte, Rubenis, Sarkankrūšu līķvabole, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sibīrijas stirna, Silla, Trīspirkstu dzenis, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļkorejā, Upuri, Usūrijas brūnais lācis, Zelta karūsa, Zeltgalvītis, Zibolda lazda, Ziemas žubīte, Ziemeļkoreja, Ziemeļu kotiks, Zilspārnu žagata, 10. gadsimts p.m.ē., 42. gads, 892. gads, 935. gads. Izvērst indekss (48 vairāk) »
Amūras čebačeks
Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu.
Jaunums!!: Korejas pussala un Amūras čebačeks · Redzēt vairāk »
Amūras ezis
Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Korejas pussala un Amūras ezis · Redzēt vairāk »
Amūras sazāns
Amūras sazāns (Cyprinus rubrofuscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls atrodas Austrumāzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Amūras sazāns · Redzēt vairāk »
Austrumāzija
Austrumāzija puslodes kartē Austrumāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas austrumu daļā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Austrumāzija · Redzēt vairāk »
Austrumķīnas jūra
Austrumķīnas jūra (Dōng Hǎi — ‘Austrumu jūra’;, Dong Jungguk Hae;, Higashi Shina Kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, apskalo Ķīnu, Korejas pussalas dienvidus un Japānas arhipelāga dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Korejas pussala un Austrumķīnas jūra · Redzēt vairāk »
Austrumu ūbele
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »
Švarca ķauķītis
Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ūpis
Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Korejas pussala un Ūpis · Redzēt vairāk »
Ūsainais amūrs
Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ūsaino amūru ģintī (Squaliobarbus).
Jaunums!!: Korejas pussala un Ūsainais amūrs · Redzēt vairāk »
Ķīnas čakste
Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.
Jaunums!!: Korejas pussala un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »
Čebačeki
Čebačeki, čebačeku ģints (Pseudorasbora) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) ģints, kas apvieno 5 zivju sugas.
Jaunums!!: Korejas pussala un Čebačeki · Redzēt vairāk »
Čedžudo
Čedžudo ir lielākā Dienvidkorejai piederošā sala, ietilpst Čedžudo autonomajā provincē.
Jaunums!!: Korejas pussala un Čedžudo · Redzēt vairāk »
Čosona
Čosonas valdnieku karogs Čosona (朝鮮) bija suverēna valsts no 1392.
Jaunums!!: Korejas pussala un Čosona · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Korejas pussala un Āzija · Redzēt vairāk »
Āzijas āpsis
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.
Jaunums!!: Korejas pussala un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »
Birztalu stērste
Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »
Cekulainais cīrulis
Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Daurijas bezdelīga
Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »
Daurijas kovārnis
Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Korejas pussala un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »
Dižknābis
Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).
Jaunums!!: Korejas pussala un Dižknābis · Redzēt vairāk »
Dižknābja vārna
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Korejas pussala un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »
Dienvidkoreja
Korejas Republika (Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Dienvidkoreja · Redzēt vairāk »
Dybowskyia reticulata
Dybowskyia reticulata ir vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Dybowskyia reticulata · Redzēt vairāk »
Dzeltenā jūra
Dzeltenā jūra (Huáng Hǎi;, Hwanghae) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Ķīnu un Koreju.
Jaunums!!: Korejas pussala un Dzeltenā jūra · Redzēt vairāk »
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Korejas pussala un Dzilnītis · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Korejas pussala un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lidvāveres
Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).
Jaunums!!: Korejas pussala un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »
Eleotriss
Eleotriss (Micropercops swinhonis) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu Austrumāzijā — Ķīnas austrumus, Korejas pussalas rietumus un Japānu.
Jaunums!!: Korejas pussala un Eleotriss · Redzēt vairāk »
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Korejas pussala un Fazāns · Redzēt vairāk »
Gaigala
Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Korejas pussala un Gaigala · Redzēt vairāk »
Garknābja gaura
Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Korejas pussala un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »
Gredzenūbele
Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.
Jaunums!!: Korejas pussala un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »
Grundulis
Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Grundulis · Redzēt vairāk »
Japāņu jūra
Japāņu jūra (Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae;, Nihonkai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju.
Jaunums!!: Korejas pussala un Japāņu jūra · Redzēt vairāk »
Japānas lauvronis
Japānas lauvronis (Zalophus japonicus) ir izmiris ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs.
Jaunums!!: Korejas pussala un Japānas lauvronis · Redzēt vairāk »
Japānas vēsture
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu.
Jaunums!!: Korejas pussala un Japānas vēsture · Redzēt vairāk »
Juaņu dinastija
Juaņu impērijas provinces, 1330 Juaņu dinastija (Yuan cháo, ИхЮань улс) bija Mongoļu impērijas hanu dinastija, kas valdīja Ķīnā, Mongolijā, daļā Krievijas, Birmas un Korejas pussalas pēc Sunu dinastijas teritoriju iekarošanas 1271.
Jaunums!!: Korejas pussala un Juaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Kaja (nozīmju atdalīšana)
Kaja var būt.
Jaunums!!: Korejas pussala un Kaja (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kātainā vīteņhortenzija
Kātainā vīteņhortenzija ir hortenziju dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Japānas mežos, Korejas pussalā un Sahalīnas salā Sibīrijas vistālākajos austrumos.
Jaunums!!: Korejas pussala un Kātainā vīteņhortenzija · Redzēt vairāk »
Kjusju
Kjusju (Kyūshū — ‘Deviņas provinces’) ir trešā lielākā Japānas sala un vistālāk uz dienvidiem un rietumiem esošā no Japānas arhipelāga galvenajām salām.
Jaunums!!: Korejas pussala un Kjusju · Redzēt vairāk »
Kogurjo
250px Kogurjo (Goguryeo) - valsts (37 pmē - 668) Korejas pussalas ziemeļos un Mandžūrijā Korejas trīs karaļvalstu periodā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Kogurjo · Redzēt vairāk »
Koreja
Koreja Koreja (Hanguk (Dienvidkorejā) vai 조선, Joseon (Ziemeļkorejā)) ir ģeogrāfisks apgabals Austrumāzijā, kas ietver Korejas pussalu un tai apkārt blakus esošās salas.
Jaunums!!: Korejas pussala un Koreja · Redzēt vairāk »
Koreja Japānas varā
Vecā Korejas pussalas karte ar nosaukumiem japāņu valodā Koreja atradās Japānas varā no 1910.
Jaunums!!: Korejas pussala un Koreja Japānas varā · Redzēt vairāk »
Korejas šaurums
Korejas šaurums (Daehan Haehyeop), Japānas avotos Cusimas šaurums (Tsushima Kaikyō), ir jūras šaurums, kas atdala Japānas arhipelāga Honsju un Kjusju salas no Korejas pussalas un savieno Austrumķīnas jūru dienvidrietumos ar Japāņu jūru ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Korejas pussala un Korejas šaurums · Redzēt vairāk »
Korejas baltegle
Korejas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Korejas baltegle · Redzēt vairāk »
Korejas Demilitarizētā zona
ASV un Dienvidkorejas karavīri apgabalā, uz dienvidiem no robežas Ziemeļkorejas karavīri apgabalā, uz ziemeļiem no robežas Ieeja ZDC no Dienvidkorejas Korejas Demilitarizētā zona (한반도 비무장 지대, romanizēta kā Hanbando Bimujang Jidae) ir sauszemes josla, kas stiepjas pāri Korejas pussalai netālu no 38.
Jaunums!!: Korejas pussala un Korejas Demilitarizētā zona · Redzēt vairāk »
Korejas trīs karaļvalstis
Trīs karaļvalstis 5. gadsimta beigās Korejas trīs karaļvalstis ir Kogurjo, Pekče un Silla, kas starp 1.
Jaunums!!: Korejas pussala un Korejas trīs karaļvalstis · Redzēt vairāk »
Korejieši
Korejieši ir tauta, kas apdzīvo Korejas pussalu un Mandžūriju.
Jaunums!!: Korejas pussala un Korejieši · Redzēt vairāk »
Korejiešu valoda
Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).
Jaunums!!: Korejas pussala un Korejiešu valoda · Redzēt vairāk »
Krievijas invāzija Mandžūrijā
Kīnas Austrumu dzelzceļš un Dienvidmandžūrijas dzelzceļš Transsibīrijas un Mandžūrijas dzelzceļa līnijas Pareizticīgo baznīca Harbinā Dzelzceļa pastkarte Portartūra Krievijas invāzija Mandžūrijā bija ekonomisku līgumu un militāru operāciju kopums, kas laikā no 1895.
Jaunums!!: Korejas pussala un Krievijas invāzija Mandžūrijā · Redzēt vairāk »
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Korejas pussala un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Jaunums!!: Korejas pussala un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Korejas pussala un Leopards · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Lielā gaura
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Korejas pussala un Lielā gaura · Redzēt vairāk »
Mailīte
Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mailīte · Redzēt vairāk »
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Jaunums!!: Korejas pussala un Malas jūra · Redzēt vairāk »
Mandžūrijas baltegle
Mandžūrijas baltegle, pazīstama arī kā baltmizas baltegle, ir priežu dzimtas koku suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mandžūrijas baltegle · Redzēt vairāk »
Mandžūrijas liepa
Mandžūrijas liepa ir malvu dzimtas suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mandžūrijas liepa · Redzēt vairāk »
Mandžūrijas operācija
Mandžūrijas operācija (krievu: Маньчжурская операция), pazīstama arī kā Mandžūrijas stratēģiskā ofensīva (Манчжурская стратегическая наступательная операция), bija pēdējā lielā militārā ofensīva Otrajā pasaules karā, kas ilga no 1945. gada 9. augusta līdz 20. augustam.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mandžūrijas operācija · Redzēt vairāk »
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »
Mazie eleotrisi
Mazie eleotrisi (Micropercops) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) ģintīm, kas apvieno 5 zivju sugas.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mazie eleotrisi · Redzēt vairāk »
Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Meža stērste · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Korejas pussala un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Mizložņa · Redzēt vairāk »
Ogu ābele
Ogu ābele ir vidēja lieluma rožu dzimtas koks.
Jaunums!!: Korejas pussala un Ogu ābele · Redzēt vairāk »
Palearktika
Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.
Jaunums!!: Korejas pussala un Palearktika · Redzēt vairāk »
Pekče
250px Pekče (korejiešu - 백제/百濟 (Baekje)) - valsts (18 pmē - 660) Korejas pussalas dienvidrietumos Korejas trīs karaļvalstu periodā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Pekče · Redzēt vairāk »
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »
Piejūras baltegle
Piejūras baltegle ir priežu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Krievijas Piejūras novada dienvidos, Korejas pussalas ziemeļu un centrālajā daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu provincēs — Heilundzjanā un Dzjiliņā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Piejūras baltegle · Redzēt vairāk »
Pirmais Ķīnas—Japānas karš
Pirmais Ķīnas—Japānas karš bija konflikts starp Cjinu dinastiju (Ķīnu) un Japānas Impēriju no līdz par ietekmi Korejas pussalā, jo šī pussala bija gan militāri stratēģiski, gan saimnieciski svarīga teritorija.
Jaunums!!: Korejas pussala un Pirmais Ķīnas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Rubenis · Redzēt vairāk »
Sarkankrūšu līķvabole
Sarkankrūšu līķvabole ir līķvaboļu suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Sarkankrūšu līķvabole · Redzēt vairāk »
Sibīrijas burunduks
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Jaunums!!: Korejas pussala un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »
Sibīrijas rubīnrīklīte
Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »
Sibīrijas stirna
Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Korejas pussala un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »
Silla
250px Silla ((Silla)) bija no 57.
Jaunums!!: Korejas pussala un Silla · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Jaunums!!: Korejas pussala un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Korejas pussala un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļkorejā
Sarakstā apkopotas tās vietas Ziemeļkorejā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Korejas pussala un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļkorejā · Redzēt vairāk »
Upuri
Upuri ir karos un dabas stihijā mirušie cilvēki.
Jaunums!!: Korejas pussala un Upuri · Redzēt vairāk »
Usūrijas brūnais lācis
Usūrijas brūnais lācis (Ursus arctos lasiotus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Korejas pussala un Usūrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Zelta karūsa
Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.
Jaunums!!: Korejas pussala un Zelta karūsa · Redzēt vairāk »
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Jaunums!!: Korejas pussala un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »
Zibolda lazda
Zibolda lazda ir lazdu dzimtas suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Zibolda lazda · Redzēt vairāk »
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Korejas pussala un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »
Ziemeļkoreja
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.
Jaunums!!: Korejas pussala un Ziemeļkoreja · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kotiks
Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).
Jaunums!!: Korejas pussala un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Jaunums!!: Korejas pussala un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
10. gadsimts p.m.ē.
10.
Jaunums!!: Korejas pussala un 10. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
42. gads
42.
Jaunums!!: Korejas pussala un 42. gads · Redzēt vairāk »
892. gads
892.
Jaunums!!: Korejas pussala un 892. gads · Redzēt vairāk »
935. gads
935.
Jaunums!!: Korejas pussala un 935. gads · Redzēt vairāk »
