Ātrāk nekā pārlūku!
81 attiecības: Abhāzija, Adžārija, Albānijas robežu noteikšana, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksejs Brusilovs, Andrejs Pumpurs, Ardahanas ils, Šipkas kauja, Šipkas pāreja, Berlīnes kongress, Boriss Patons, Bosfors, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas krīze, Bosnijas un Hercegovinas vēsture, Bulgārijas ģerbonis, Bulgārijas Karaliste, Bulgārijas kņaziste, Bulgārijas vēsture, Cara Atbrīvotāja piemineklis, Eduards Totlēbens, Eifeļa tilts (Ungeni), Ernsts fon Bergmanis, Gabrova, Georgs I (Grieķija), Georgs Zemmers, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gurkas, Haubice, Hercegovina, Hermanis Rozentāls, Iļja Šumovs, Iļja Franks, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Jaunturku revolūcija, Kārlis Albanuss, Krievijas Impērija, Krievijas militārās akcijas, Krievu—turku kari, Krimas tatāri, Krustpils, Latvijas turki, Lielā spēle, Mihails Aleksejevs, Mihails Kogelničjanu, Mihails Skobeļevs, Mstislavs Keldišs, Nestors Henko, Nikolajs Pirogovs, ..., Odesas apgabals, Osmaņu impērijas kari Eiropā, Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets, Oto Kalniņš, Pauls Hampelns, Pēteris Šuvalovs, Pēteris fon Lēviss of Menārs, Pirmais pasaules karš, Prizrenas līga, Radko Dmitrijevs, Rumānijas Karaliste, Sanstefano līgums, Serbijas karaliste, Serbijas kņaziste, Sofijas apgabals, Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle, Stepans Makarovs, Turcijas Lielā nacionālā asambleja, Turki (Turku pagasts), Valentīns Kiparskis, Varna, Vasilijs Poļenovs, Vasilijs Vereščagins, Vācijas Impērija, Viļņas karaskola, Ziemeļkaukāza Imamāts, 1870. gadi, 1877. gads, 1878. gads, 19. gadsimts, 24. aprīlis. Izvērst indekss (31 vairāk) »
Abhāzija
Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Abhāzija · Redzēt vairāk »
Adžārija
Adžārijas Autonomā Republika (Acharis Avtonomiuri Respublika) ir autonoma republika Gruzijas dienvidrietumos Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Adžārija · Redzēt vairāk »
Albānijas robežu noteikšana
outline.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Albānijas robežu noteikšana · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Brusilovs
Aleksejs Brusilovs (dzimis, miris) bija krievu kavalērijas ģenerālis, visplašāk pazīstams ar savu darbību Pirmā pasaules kara kaujās, ko vēlāk nosauca par Brusilova pārrāvumu.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Aleksejs Brusilovs · Redzēt vairāk »
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »
Ardahanas ils
Ardahanas ils ir ils Turcijas ziemeļaustrumos pie Turcijas robežas ar Gruziju un Armēniju.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Ardahanas ils · Redzēt vairāk »
Šipkas kauja
Šipkas kauja bija viena no pazīstamākajām Krievu—turku kara epizodēm, kurā Krievijas impērijas karaspēks un bulgāru brīvprātīgo vienības četru atsevišķu kauju gaitā spēja noturēt Šipkas pāreju Stara Planina kalnos.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Šipkas kauja · Redzēt vairāk »
Šipkas pāreja
Šipkas pāreja ir kalnu pāreja Bulgārijā, Stara Planinas kalnos 1 190 metru augstumā, uz Gabrovas un Stara Zagoras apgabala robežas.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Šipkas pāreja · Redzēt vairāk »
Berlīnes kongress
Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Berlīnes kongress · Redzēt vairāk »
Boriss Patons
Boriss Patons (dzimis, miris) bija PSRS un Ukrainas zinātnieks metalurģijas un metālu tehnoloģiju jomā, tehnisko zinātņu doktors un profesors, divkārtējs Sociālistiskā Darba Varonis (1969. un 1978. gadā) un Ukrainas Varonis (1998. gadā), apbalvots ar Lomonosova Zelta medaļu (1980) un daudziem citiem apbalvojumiem.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Boriss Patons · Redzēt vairāk »
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bosfors · Redzēt vairāk »
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Bosnijas krīze
Balkānu robežas pēc 1878. gada Bosnija un Hercegovina un Novi Pazar sandžaks Turcija spiesta noskatīties uz teritoriju zaudēšanu Bosnijas krīze izvērsās 1908.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bosnijas krīze · Redzēt vairāk »
Bosnijas un Hercegovinas vēsture
Bosnijas valsts izveide no 12. līdz 14. gadsimtam. Bosnijas un Hercegovinas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritorijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bosnijas un Hercegovinas vēsture · Redzēt vairāk »
Bulgārijas ģerbonis
Bulgārijas ģerbonis ir viens no Bulgārijas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bulgārijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas vēsture
Bulgārijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Bulgārijas teritorijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Bulgārijas vēsture · Redzēt vairāk »
Cara Atbrīvotāja piemineklis
Cara Atbrīvotāja piemineklis (Pametnik na Tsar Osvoboditel) ir piemineklis Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas centrā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Cara Atbrīvotāja piemineklis · Redzēt vairāk »
Eduards Totlēbens
Francis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben),; —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Eduards Totlēbens · Redzēt vairāk »
Eifeļa tilts (Ungeni)
Eifeļa tilts ir tilts pār Prutas upi un Moldovas—Rumānijas robežas šķērsošanas punkts.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Eifeļa tilts (Ungeni) · Redzēt vairāk »
Ernsts fon Bergmanis
Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Gabrova
Hidroelektrostacija Gabrovā XX gadsimta sākumā Gabrova ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts centrālajā daļā, Balkānu Stara Planinas kalnu grēdas ziemeļu nogāzē pie Šipkas pārejas abos Jantras upes krastos, stiepjoties gar to vairāk kā 25 km garumā un tādējādi kļūstot par Bulgārijas garāko pilsētu.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Gabrova · Redzēt vairāk »
Georgs I (Grieķija)
Georgs I (Geōrgios A', Vasileús tōn Ellēnōn, dzimis, miris) bija Grieķijas karalis no 1863.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Georgs I (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Georgs Zemmers
Jura Zemmera dzimtas ģerbonis (1904) Georgs Zemmers jeb Juris Zemmers (dzimis 1849. gada 12. augustā, miris 1910. gada 30. martā) bija latviešu kara ārsts, īstenais valsts padomnieks, ģenerālmajors.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Georgs Zemmers · Redzēt vairāk »
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Gurkas
Gurku dunči (''kukri''). Gurkas, arī gurkhas, pašnosaukums gorkali, ir nepāliešu karavīri, kas sākotnēji dienēja Britu Austrumindijas kompānijas karaspēkā, bet tagad gurku algotņu vienības ir izveidotas Indijas, Apvienotās Karalistes un Brunejas armijās, kā arī Singapūras policijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Gurkas · Redzēt vairāk »
Haubice
152 mm haubice Haubice ir artilērijas ieroča veids, kurš paredzēts šaušanai pa mērķiem, kuri neatrodas tiešas redzamības zonā, ir aiz šķēršļiem.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Haubice · Redzēt vairāk »
Hercegovina
Hercegovina ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Bosnijas un Hercegovinas dienvidos, kas veido 20% no visas valsts (pārējo valsti veido Bosnija), bet nav oficiāla administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Hermanis Rozentāls
Hermanis Rozentāls (dzimis, miris) bija Jaunjelgavā dzimis ebreju izcelsmes rakstnieks, tulkotājs, ebreju sabiedrisks darbinieks un bibliotekārs.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Hermanis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Iļja Šumovs
Iļja Šumovs (Arhangeļska - 1881. gada jūlijs Sevastopole) bija Krievijas šahists.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Iļja Šumovs · Redzēt vairāk »
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Iļja Franks · Redzēt vairāk »
II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Jaunturku revolūcija · Redzēt vairāk »
Kārlis Albanuss
Kārlis Augusts Albanuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Kārlis Albanuss · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas militārās akcijas
Krievijas militārās akcijas jau kopš Krievijas caristes dibināšanas 16.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Krievijas militārās akcijas · Redzēt vairāk »
Krievu—turku kari
Krievu—turku karš ir viens no apzīmējumiem katram no sekojošiem militārajiem konfliktiem Osmaņu impērijas un Krievijas Impērijas starpā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Krievu—turku kari · Redzēt vairāk »
Krimas tatāri
Krimas tatāri ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Krimas tatāri · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Krustpils · Redzēt vairāk »
Latvijas turki
Latvijas turki ir Latvijā dzīvojošie turki, viena no skaitliski nelielākajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Latvijas turki · Redzēt vairāk »
Lielā spēle
Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Lielā spēle · Redzēt vairāk »
Mihails Aleksejevs
Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Mihails Aleksejevs · Redzēt vairāk »
Mihails Kogelničjanu
Mihails Kogelničjanu, (dzimis, miris) bija moldāvu, vēlāk rumāņu politiķis, jurists, vēsturnieks un publicists.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Mihails Kogelničjanu · Redzēt vairāk »
Mihails Skobeļevs
Mihails Skobeļevs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Mihails Skobeļevs · Redzēt vairāk »
Mstislavs Keldišs
Mstislavs Keldišs (dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija Rīgā dzimis krievu un poļu izcelsmes padomju matemātiķis, datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Mstislavs Keldišs · Redzēt vairāk »
Nestors Henko
Nestors Henko (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas mežkopis.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Nestors Henko · Redzēt vairāk »
Nikolajs Pirogovs
Nikolajs Pirogovs (dzimis, miris) bija krievu zinātnieks, ārsts, pedagogs.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Nikolajs Pirogovs · Redzēt vairāk »
Odesas apgabals
Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Odesas apgabals · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas kari Eiropā
Osmaņu impērijas kari Eiropā vēsturē iezīmē dienvidaustrumu Eiropas vēstures posmu, īpašu pasaules uzmanību pievēršot Balkāniem.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Osmaņu impērijas kari Eiropā · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets
milleti un atbrīvotā sieviete „Turcija” (bez musulmaņu ietērpa); lidojošs eņģelis rāda devīzi: „Liberté, Egalité, Fraternité” (brīvība, vienlīdzība, brālība). Osmaņu parlamenta sēdes atklāšana, 1876. Pirmās konstitūcijas laikmets (osmaņu turku: مشروطيت; turku: Birinci Meşrutiyet) bija vēstures posms Osmaņu impērijā, kad ar Kanûn-ı Esâsî (osmaņu-turku val. „pamatlikums”) izsludināšanu laikā no 1876.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets · Redzēt vairāk »
Oto Kalniņš
Oto Kalniņš (1856—1891) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Oto Kalniņš · Redzēt vairāk »
Pauls Hampelns
Pauls Aleksandrs fon Hampelns (1843—1927) bija vācbaltiešu ārsts, Rīgas pilsētas slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas virsārsts (1878—1899).
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Pauls Hampelns · Redzēt vairāk »
Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Pēteris Šuvalovs · Redzēt vairāk »
Pēteris fon Lēviss of Menārs
Pēteris Fromholds Oskars fon Lēviss of Menārs (1830—1885) bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Krievu-turku kara (1877—1878) dalībnieks.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Pēteris fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prizrenas līga
Prizrenas līga, oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga, bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Prizrenas līga · Redzēt vairāk »
Radko Dmitrijevs
Radko Dmitrijevs (—) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Radko Dmitrijevs · Redzēt vairāk »
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Rumānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Sanstefano līgums
Sanstefano līguma parakstīšana Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Sanstefano līgums bija 1879.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Sanstefano līgums · Redzēt vairāk »
Serbijas karaliste
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »
Serbijas kņaziste
Serbijas kņazistes karogs Kņazistes ģerbonis Kņazs Aleksandrs I Karadžordževičs Kņazs Milans IV Obrenovičs Serbijas kņaziste pastāvēja no 1815.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Serbijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Sofijas apgabals
Sofijas apgabals ir apgabals Bulgārijas rietumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Sofijas — vārdā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Sofijas apgabals · Redzēt vairāk »
Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle
Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sofijā, Bulgārijā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle · Redzēt vairāk »
Stepans Makarovs
Stepans Makarovs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis krievu viceadmirālis un okeanogrāfs.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Stepans Makarovs · Redzēt vairāk »
Turcijas Lielā nacionālā asambleja
Turcijas Lielā nacionālā asambleja (turku: Türkiye Büyük Millet Meclisi, vai TBMM, sarunvalodā parasti saukta par Meclis — "sanāksme", "saiets", līdzīgi latviešu "Saeima") ir Turcijas parlaments un vienīgais institūts, kam Turcijas konstitūcijā dota likumdevēja vara.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Turcijas Lielā nacionālā asambleja · Redzēt vairāk »
Turki (Turku pagasts)
Turki ir ciems Līvānu novada Turku pagastā.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Turki (Turku pagasts) · Redzēt vairāk »
Valentīns Kiparskis
Valentīns Kiparskis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis ārsts.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Valentīns Kiparskis · Redzēt vairāk »
Varna
Varna ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā pie Melnās jūras.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Varna · Redzēt vairāk »
Vasilijs Poļenovs
Vasilijs Poļenovs (dzimis, miris) bija krievu mākslinieks - peredvižņiks.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Vasilijs Poļenovs · Redzēt vairāk »
Vasilijs Vereščagins
Vasilijs Vereščagins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Vasilijs Vereščagins · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Viļņas karaskola
Viļņas universitātes dabas zinātņu fakultātes ēka, kurā senāk atradās Viļņas karaskola Viļņas junkurskolas 1906. gada izlaiduma latviešu grupa. No kreisās 1. rindā: trešais - Aleksandrs Kaupiņš, sestais - Jānis Ceplītis; 2. rindā: otrais - Oskars Dankers, ceturtais - Fricis Hermansons, piektais - Krišjānis Berķis; 3. rindā: pirmais - Kārlis Ramats, otrais - Pēteris Skrapce, ceturtais - Roberts Kļaviņš, piektais - Jēkabs Ruškevics. Viļņas karaskola bija viena no vecākajām Krievijas impērijas armijas karaskolām.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Viļņas karaskola · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāza Imamāts
Ziemeļkaukāza Imamāts (čečenu: Имамат, avāru: Имамат) bija teokrātiska islāma valsts, kas pastāvēja no 1829.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un Ziemeļkaukāza Imamāts · Redzēt vairāk »
1870. gadi
Versaļas pilī (1871). 1870.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un 1870. gadi · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un 1878. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
24. aprīlis
24.
Jaunums!!: Krievu—turku karš (1877—1878) un 24. aprīlis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Krievu-turku karš (1877-1878), Krievu-turku karš (1877–1878), Krievu-turku karš (1877—1878).
