Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kristofors Fīrekers

Indekss Kristofors Fīrekers

Kristapa Fīrekera rokraksts. Kristofors Fīrekers (ap 1612—1684/1685), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltiešu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks.

24 attiecības: Ernsts Gliks, Gerhards Remlings, Gods Dievam augstībā, Heinrihs Ādolfijs, Johans Frīdrihs Rozenbergers, Johans Kristofs Baumbahs, Johans Višmanis, Kokle, Kristiāns Lauterbahs, Latviešu literatūra, Latviešu valoda, Latvijas ebreji, Līgotņu Jēkabs, Ludis Bērziņš, Nereta, Neretas novads, Pēteris Vanags, Sudrabu Edžus iela (Rīga), Svante Gustavs Dīcs, Vilhelms Šteineks, 1604. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā.

Ernsts Gliks

Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »

Gerhards Remlings

"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Gerhards Remlings (1633 - 1695), latviski saukts Ģi(e)rts Remuliņš, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Gerhards Remlings · Redzēt vairāk »

Gods Dievam augstībā

Senā mesas ''Gloria'' melodija. Gods Dievam augstībā ir kristīgās baznīcas himna ar vārdiem no Lūkas evaņģēlija 2.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Gods Dievam augstībā · Redzēt vairāk »

Heinrihs Ādolfijs

Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Heinrihs Ādolfijs · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Rozenbergers

"Salasīšana, pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem". Titullapa (1773). Johans Frīdrihs Kazimirs Rozenbergers (1731–1776) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un literāts.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Johans Frīdrihs Rozenbergers · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Baumbahs

"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Johans Kristofs Baumbahs (1742—1801) jeb Jānis Kristaps Baumbahs (vecajā rakstībā: Jan Kristapper Baumbach), bija Kurzemes un Zemgales hercogistes vācbaltiešu mācītājs, valodnieks un tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Johans Kristofs Baumbahs · Redzēt vairāk »

Johans Višmanis

Nevācu Opics jeb īsa pamācība latviešu dzejas mākslā (titullapa). Johans Višmanis (miris ap 1705. gadu) bija Dundagas luterāņu mācītājs un rakstnieks, kurš 1697.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Johans Višmanis · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Kokle · Redzēt vairāk »

Kristiāns Lauterbahs

"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Kristiāns Lauterbahs (1663-1720) bija Zviedru Vidzemes vācu mācītājs un baznīcas dziesmu tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Kristiāns Lauterbahs · Redzēt vairāk »

Latviešu literatūra

Latviešu literatūra jeb rakstniecība ir latviešu un cittautiešu latviski rakstītais un latviski tulkotais ar latviešiem vai Latviju saistītās literatūras kopums.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Latviešu literatūra · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Ludis Bērziņš

Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Ludis Bērziņš · Redzēt vairāk »

Nereta

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Nereta · Redzēt vairāk »

Neretas novads

Neretas novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidrietumos, kurā 2009.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Neretas novads · Redzēt vairāk »

Pēteris Vanags

Pēteris Vanags (1962) ir latviešu filologs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors (1999), Stokholmas Universitātes Baltu valodu profesors (2006).

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Pēteris Vanags · Redzēt vairāk »

Sudrabu Edžus iela (Rīga)

Sudrabu Edžus iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Sudrabu Edžus iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Svante Gustavs Dīcs

Svante Gustavs Dīcs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, garīgais dzejnieks, latviešu garīgās dzejas autors.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Svante Gustavs Dīcs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Šteineks

Vilhelms Šteineks (1681–1735) bija Tukuma draudzes luterāņu mācītājs un literāts.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un Vilhelms Šteineks · Redzēt vairāk »

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1673. gads Latvijā

1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.

Jaunums!!: Kristofors Fīrekers un 1673. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fīrekers, Kristaps Fīrekers, Kristofors Fürekers, Kristofs Fīrekers.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »