Ātrāk nekā pārlūku!
85 attiecības: Alumīnija nitrīds, Ametists, Ametrīns, Apollo 16, Atomu spektroskopija, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Špannāgela ala, Ģeoloģija, Bārija hidroksīds, Blīvuma funkcionāļa teorija, Borazons, Bors, Caurspīdīgums (optika), Cietība, Cinobrs, Cirkons, Citrīns, Cukurs, Dārgakmens, Dielektriķu polarizēšanās, Dimants, Elektrods, Etāns, Feimaņu baznīca, Gaismas diožu spuldze, Galvaniskais elements, Ganna diode, Gliptomorfoze, Grupu teorija, Habituss, Halīts, Islandes špats, Jonu saite, Kaļamība, Kalcīts, Kalnu kristāls, Kaolinīts, Kālija bromīds, Krava, Kristalizācija, Kristalogrāfija, Kristāliskā struktūra, Kristālu ala, Kubāns, Kubiskais cirkonijs, Kvarcs, Laušanas koeficients, Ledus, Luijs Pastērs, Makss fon Laue, ..., Mangāna karbonāts, Miliolinu apakškārta, Mineraloīds, Monokristāls, Nd:YAG lāzers, Neorganiskā ķīmija, Nierakmeņu slimība, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Oglekļa šķiedra, Olbaltumvielas, Pašsakārtošanās, Pārkristalizēšana, Pinakoīds, Pleohroisms, Rūperts Šeldreiks, Rentgendifraktometrija, Rožu kvarcs, Salaspils svīta, Sasalšana, Silīcija dioksīds, Siltuma daudzums, Singonija, Skaldnība, Spīdums (mineraloģija), Steatīts, Stikls, Topoloģiskie dielektriķi, Triboluminiscence, Trinitrotoluols, Turmalīns, Uraninīts, Vakuums, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs, Zinātniskā revolūcija. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Jaunums!!: Kristāls un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »
Ametists
Ametista kristāli Ametists ( — "a" ("ne") un "methuskein" ("piedzerties") — no ticējuma, ka akmens pasargās no reibuma) (SiO2) ir violeta vai purpursarkana kvarca paveids, kuru bieži izmanto kā dārgakmeni.
Jaunums!!: Kristāls un Ametists · Redzēt vairāk »
Ametrīns
Slīpēts ametrīna kristāls Ametrīns (hibrīdvārds no "ametists" un "citrīns") ir neparasts kvarca paveids — violetā ametista un zeltaini dzeltenā citrīna apvienojums vienā kristālā.
Jaunums!!: Kristāls un Ametrīns · Redzēt vairāk »
Apollo 16
Apollo 16 jeb AS-511 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) ''Apollo'' programmas kosmosa kuģa pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz Mēness virsmas.
Jaunums!!: Kristāls un Apollo 16 · Redzēt vairāk »
Atomu spektroskopija
Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.
Jaunums!!: Kristāls un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.
Jaunums!!: Kristāls un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »
Špannāgela ala
Špannāgela ala ir publiski apmeklējama alu sistēma Hintertuksas tuvumā, Cillertāles Alpos, Austrijas federālajā zemē Tirolē.
Jaunums!!: Kristāls un Špannāgela ala · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Kristāls un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Bārija hidroksīds
Bārija hidroksīds (Ba(OH)2) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Kristāls un Bārija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Blīvuma funkcionāļa teorija
Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.
Jaunums!!: Kristāls un Blīvuma funkcionāļa teorija · Redzēt vairāk »
Borazons
Borazons (arī elbors vai kubonīts) ir bora nitrīda BN alotrops.
Jaunums!!: Kristāls un Borazons · Redzēt vairāk »
Bors
Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5.
Jaunums!!: Kristāls un Bors · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Jaunums!!: Kristāls un Caurspīdīgums (optika) · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Kristāls un Cietība · Redzēt vairāk »
Cinobrs
Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.
Jaunums!!: Kristāls un Cinobrs · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Kristāls un Cirkons · Redzēt vairāk »
Citrīns
Dabiski citrīna oļi Citrīns (no — 'citrons') ir dzeltenas krāsas caurspīdīgs kvarcs.
Jaunums!!: Kristāls un Citrīns · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Kristāls un Cukurs · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Kristāls un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Dielektriķu polarizēšanās
Dielektriķu polarizēšanās ir polāros dielektriķos esošo dipolu orientēšanās vai dipolu izveidošanās nepolāros dielektriķos elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā.
Jaunums!!: Kristāls un Dielektriķu polarizēšanās · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Kristāls un Dimants · Redzēt vairāk »
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Jaunums!!: Kristāls un Elektrods · Redzēt vairāk »
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Jaunums!!: Kristāls un Etāns · Redzēt vairāk »
Feimaņu baznīca
Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Kristāls un Feimaņu baznīca · Redzēt vairāk »
Gaismas diožu spuldze
2010. gadu, tirgū ir pieejamas dažāda veida LED spuldzes: ieskrūvējamas spuldzes, ieskaitot prožektora tipa (pa kreisi), lasīšanas spuldzes (centrā), mājsaimniecības vajadzībām izmantojamas spuldzes (centrā pa labi un apakšā) un mazjaudas spuldzes (pa labi) Gaismas diožu spuldze ir elektriska ierīce, kas izmanto gaismas diodes (LED) kā gaismas avotu.
Jaunums!!: Kristāls un Gaismas diožu spuldze · Redzēt vairāk »
Galvaniskais elements
Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.
Jaunums!!: Kristāls un Galvaniskais elements · Redzēt vairāk »
Ganna diode
Ganna diodes voltampēru raksturlīkne ar negatīvas pretestības apgabalu Ganna diode ir pusvadītāju diodes tips, ko lieto SAF diapazona radioviļņu (mikroviļņu) iegūšanai un pārveidošanai.
Jaunums!!: Kristāls un Ganna diode · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Kristāls un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Grupu teorija
Grupu teorija ir abstraktās algebras apakšnozare, kurā tiek pētīta algebriska struktūra ar nosaukumu grupa.
Jaunums!!: Kristāls un Grupu teorija · Redzēt vairāk »
Habituss
Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus. Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.
Jaunums!!: Kristāls un Habituss · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Kristāls un Halīts · Redzēt vairāk »
Islandes špats
16 kg smags Islandes špata kristāls no Ņūmeksikas, ASV. Islandes špats ir minerāla - kalcīta varietāte - lieli, pa skaldnības plaknēm sadalīti, dzidri kalcīta kristāli.
Jaunums!!: Kristāls un Islandes špats · Redzēt vairāk »
Jonu saite
Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.
Jaunums!!: Kristāls un Jonu saite · Redzēt vairāk »
Kaļamība
Tabula, kur metālu kaļamība un velmējamība samazinās Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties.
Jaunums!!: Kristāls un Kaļamība · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Kristāls un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kalnu kristāls
Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).
Jaunums!!: Kristāls un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Kristāls un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Kālija bromīds
Kālija bromīds (KBr) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Kristāls un Kālija bromīds · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Kristāls un Krava · Redzēt vairāk »
Kristalizācija
Kristalizējies medus Kristalizācija ir dabisks vai mākslīgs cietu kristālu veidošanās process — šķīdināmās vielas nogulšņu izkrišana no šķīduma, kausējuma sasalšana vai, retāk, kristālu veidošanās tieši no gāzes (desublimācija).
Jaunums!!: Kristāls un Kristalizācija · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Kristāls un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Jaunums!!: Kristāls un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »
Kristālu ala
Kristālu ala ir ģipša iežos izveidojusies karsta alu sistēma Ukrainā, Podolijas augstienē.
Jaunums!!: Kristāls un Kristālu ala · Redzēt vairāk »
Kubāns
Kubāns (pentaciklooktāns, C8H8) ir sintētisks ogļūdeņradis, kurā astoņi oglekļa atomi izvietoti kuba virsotnēs un pie katra piesaistīts viens ūdeņraža atoms.
Jaunums!!: Kristāls un Kubāns · Redzēt vairāk »
Kubiskais cirkonijs
Kubiskais cirkonijs ar briljanta slīpējumu Kubiskais cirkonijs (saīsinājums - CZ) - sintētisks, ar itriju stabilizēts cirkonija oksīda (ZrO2) kristāls, kas kristalizējies kubiskajā singonijā.
Jaunums!!: Kristāls un Kubiskais cirkonijs · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Kristāls un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Jaunums!!: Kristāls un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Kristāls un Ledus · Redzēt vairāk »
Luijs Pastērs
Luijs Pastērs (dzimis, miris) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis.
Jaunums!!: Kristāls un Luijs Pastērs · Redzēt vairāk »
Makss fon Laue
Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Kristāls un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »
Mangāna karbonāts
Mangāna karbonāts (MnCO3) ir bāli rozā, kristāliska viela, skābekļa un ūdens klātbūtnē iegūst rūsganu nokrāsu.
Jaunums!!: Kristāls un Mangāna karbonāts · Redzēt vairāk »
Miliolinu apakškārta
Miliolinas (Miliolina) ir foraminīferu apakškārta, kas ietver sevī lielāko daļu no Miliolīdu kārtas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Kristāls un Miliolinu apakškārta · Redzēt vairāk »
Mineraloīds
Opāls - tipisks mineraloīds. Mineraloīds ir minerālam līdzīga viela, kas nav kristāliska - tas sastāv no sīkām kāda minerāla daļiņām koloīdā formā (būtībā - sacietējusi "želeja").
Jaunums!!: Kristāls un Mineraloīds · Redzēt vairāk »
Monokristāls
kvarca monokristāls Monokristāls ir atsevišķs kristāls, kuram ir viens nepārtraukts kristālrežģis.
Jaunums!!: Kristāls un Monokristāls · Redzēt vairāk »
Nd:YAG lāzers
Nd:YAG lieljaudas lāzers ar atvērtu vāku. Redzams, ka tas spīd ar zaļu gaismu (532 nm), tātad notikusi frekvences dubultošanās jeb otrās optiskās harmonikas ģenerācija Nd:YAG lāzera stienis Nd:YAG (ar neodīmu leģēts itrija alumīnija granāts; Nd:Y3Al5O12) ir kristāls, ko izmanto kā lāzera vidi cietvielu lāzeriem.
Jaunums!!: Kristāls un Nd:YAG lāzers · Redzēt vairāk »
Neorganiskā ķīmija
200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).
Jaunums!!: Kristāls un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Nierakmeņu slimība
Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (— ‘niere’, lithos — ‘akmens’) ir saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu ("akmeņu") veidošanos nierēs, kuru klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnvados.
Jaunums!!: Kristāls un Nierakmeņu slimība · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Kristāls un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Oglekļa šķiedra
Audums, kurš veidots no oglekļa šķiedras pavedieniem Oglekļa šķiedra ir materiāls, kurš sastāv no šķiedrām aptuveni 5–10 μm diametrā un satur pārsvarā oglekļa atomus.
Jaunums!!: Kristāls un Oglekļa šķiedra · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Kristāls un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pašsakārtošanās
hidrotermālās sintēzes laikā pie 200 °C Pašsakārtošanās ir process, kurā haotiska sistēma izveido organizētu struktūru sistēmas elementu noteiktas savstarpējās mijiedarbības dēļ, bez ārējas ietekmes.
Jaunums!!: Kristāls un Pašsakārtošanās · Redzēt vairāk »
Pārkristalizēšana
Pārkristalizēšanas shēma. Attīrāmajai vielai uzlej šķīdinātāju, uzsilda, kamēr kristāli izšķīst, un atdzesē Pārkristalizēšana ir vielu attīrīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu šķīdību atšķirīgās temperatūrās (visbiežāk vielu šķīdība pieaug, paaugstinoties temperatūrai).
Jaunums!!: Kristāls un Pārkristalizēšana · Redzēt vairāk »
Pinakoīds
Caur no attēla skatupunkta redzamajiem pinakoīdiem ir novilktas asis (sarkanās) Pinakoīds ir kristalogrāfijas jēdziens, kas apzīmē divas kristāla skaldnes, kuras krusto tikai vienu no tā asīm un ir paralēlas visām pārējām.
Jaunums!!: Kristāls un Pinakoīds · Redzēt vairāk »
Pleohroisms
kordierīta. Slīpēts un košākas krāsas iegūšanai visdrīzāk arī karsēts tanzanīts — šim dārgakmenim raksturīgs pleohroisms. Pleohroisms ir optiska vielas īpašība — krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru.
Jaunums!!: Kristāls un Pleohroisms · Redzēt vairāk »
Rūperts Šeldreiks
Rūperts Šeldreiks (dzimis) ir angļu zinātnieks, biologs un parapsihologs, strīdīgu formas cēlonības hipotēžu, morfoģenētisko lauku popularizētājs.
Jaunums!!: Kristāls un Rūperts Šeldreiks · Redzēt vairāk »
Rentgendifraktometrija
Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.
Jaunums!!: Kristāls un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »
Rožu kvarcs
Neapstrādāts, masīvs rožu kvarcs. Rožu kvarcs — maigs sārts kvarca paveids.
Jaunums!!: Kristāls un Rožu kvarcs · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Kristāls un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Jaunums!!: Kristāls un Sasalšana · Redzēt vairāk »
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Jaunums!!: Kristāls un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Kristāls un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Singonija
Singonija (no (sin) — 'vienāds', γωνία (gonia) — 'stūris') — kristālu struktūras grupējums pēc kristālu elementāršūniņas simetrijas pazīmēm.
Jaunums!!: Kristāls un Singonija · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Kristāls un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Spīdums (mineraloģija)
Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.
Jaunums!!: Kristāls un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Steatīts
skarabeja amulets. Steatīts ir talka paveids, kas drīzāk ir nevis minerāla paveids, bet gan iezis, jo tas sastāv no maziem talka kristāliņiem un citu materiālu piejaukuma.
Jaunums!!: Kristāls un Steatīts · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Kristāls un Stikls · Redzēt vairāk »
Topoloģiskie dielektriķi
Virsmas stāvokļu un tilpuma zonu shēma topoloģiskajā dielektriķī. Topoloģiskie dielektriķi jeb topoloģiskie izolatori ir īpaši materiāli, kas iekšienē ir izolatori, bet to virsma spēj vadīt strāvu.
Jaunums!!: Kristāls un Topoloģiskie dielektriķi · Redzēt vairāk »
Triboluminiscence
Triboluminiscence (— berze) ir luminiscences veids, kas rodas kristāliskās vielās mehāniskās iedarbības (beršanas, spiešanas, sašķelšanas) iespaidā.
Jaunums!!: Kristāls un Triboluminiscence · Redzēt vairāk »
Trinitrotoluols
Trinitrotoluols jeb TNT (2,4,6-trinitrometilbenzols, C6H2(NO2)3CH3) ir dzeltenīga, kristāliska viela, ko iegūst, nitrējot toluolu.
Jaunums!!: Kristāls un Trinitrotoluols · Redzēt vairāk »
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Jaunums!!: Kristāls un Turmalīns · Redzēt vairāk »
Uraninīts
Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus.
Jaunums!!: Kristāls un Uraninīts · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Kristāls un Vakuums · Redzēt vairāk »
Viljams Henrijs Bregs
Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Kristāls un Viljams Henrijs Bregs · Redzēt vairāk »
Viljams Lorenss Bregs
Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Kristāls un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »
Zinātniskā revolūcija
AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.
Jaunums!!: Kristāls un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »
