Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Aksels Lilijs, Aleksandrs VII, Alesandro Skarlati, Ķēdaiņu ūnija, Ēre (monēta), Ēriks Rinings, Ādams un Ieva (Dīrers), Baltavas viduslaiku pils, Baltijas provinces, Belingshauzeni, Bengts Gabrielsons Uksenšerna, Bernardo Paskvīni, Gabriels Bengtsons Uksenšerna, Gustavs II Ādolfs, Iršu pagasts, Jakobs Delagardijs, Jans Komenskis, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Klāss Okesons Tots (jaunākais), Krēmera muiža, Kristīne (nozīmju atdalīšana), Kristīne (Tallina), Lapēnranta, Līveni, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Livonijas ordeņa landmaršali, Lokstenes viduslaiku pils, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Magnuss Gabriels Delagardijs, Monpensjē hercogiene Anna Marija, Otrais Ziemeļu karš, Pistolkorsi, Priekule, Renē Dekarts, Roberts Duglass, Stokholmā dzimušo uzskaitījums, Ungerni-Šternbergi, Vecates muiža, Vidzemes landmaršali, Vidzemes Landrātu kolēģija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru laiki, Zviedru Vidzeme, 1626. gads, 1626. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, ..., 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1647. gads Latvijā, 1648. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1650. gads Latvijā, 1651. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1653. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1689. gads, 18. decembris, 19. aprīlis. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Aksels Lilijs
Aksels Lilijs (1603—1662) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Aksels Lilijs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs VII
Pāvests Aleksandrs VII (dzimis kā Fābio Kidži, miris) bija Romas pāvests no 1655.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Aleksandrs VII · Redzēt vairāk »
Alesandro Skarlati
Alesandro Skarlati (dzimis, miris) bija itāliešu baroka komponists.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Alesandro Skarlati · Redzēt vairāk »
Ķēdaiņu ūnija
Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Ķēdaiņu ūnija · Redzēt vairāk »
Ēre (monēta)
Zviedrijas 1 ēres monēta (1724). Dānijas 2 ēru monēta (1948—1972). Zviedrijas 5 ēru monēta (1879). Ēre jeb ēra ir Ziemeļeiropas valstu monēta, ko agrāk lietoja arī Livonijas konfederācijas un Zviedru Vidzemes teritorijā.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Ēre (monēta) · Redzēt vairāk »
Ēriks Rinings
Rininga pils portāls Stokholmas vecpilsētā (2007). Ēriks Ēriksons Rinings (1592–1654) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Ēriks Rinings · Redzēt vairāk »
Ādams un Ieva (Dīrers)
Ādams un Ieva ir vācu renesanses gleznotāja Albrehta Dīrera paneļu gleznu pāris (diptihs).
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Ādams un Ieva (Dīrers) · Redzēt vairāk »
Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Belingshauzeni
Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Belingshauzeni · Redzēt vairāk »
Bengts Gabrielsons Uksenšerna
Bengts Gabrielsons Uksenšerna (1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Bengts Gabrielsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Bernardo Paskvīni
Bernardo Paskvīni (dzimis, miris) bija itāliešu baroka laika komponists, klavesīnists un ēģelnieks.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Bernardo Paskvīni · Redzēt vairāk »
Gabriels Bengtsons Uksenšerna
Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656) bija zviedru valstsvīrs.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Gabriels Bengtsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Iršu pagasts
Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Iršu pagasts · Redzēt vairāk »
Jakobs Delagardijs
Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »
Jans Komenskis
Jans Amoss Komenskis, arī Komēnijs (dzimis, miris) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Jans Komenskis · Redzēt vairāk »
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Klāss Okesons Tots (jaunākais)
Klāss Okesons Tots (1630—1674) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Klāss Okesons Tots (jaunākais) · Redzēt vairāk »
Krēmera muiža
Krēmera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Krēmera muiža, arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē (šobrīd – aptuveni Voleru iela 59, agrāk – Krēmeru iela 3), kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Krēmera muiža · Redzēt vairāk »
Kristīne (nozīmju atdalīšana)
Kristīne vai Kristīna var būt.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Kristīne (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kristīne (Tallina)
Kristīne ir viena no astoņām Tallinas pilsētas administratīvajām daļām.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Kristīne (Tallina) · Redzēt vairāk »
Lapēnranta
''Kauppakatu'' iela Lapēnranta ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Lapēnranta · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Līveni · Redzēt vairāk »
Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Lokstenes viduslaiku pils
Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Magnuss Gabriels Delagardijs
Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Magnuss Gabriels Delagardijs · Redzēt vairāk »
Monpensjē hercogiene Anna Marija
Orleānas Anna Marija Luīze, Monpensjē hercogiene (dzimusi 1627. gada 27. maijā, mirusi 1693. gada 5. aprīlī), zināma arī kā La Grande Mademoiselle bija Orleānas hercoga Gastona un viņa pirmās sievas Burbonu Marijas vecākā meita.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Monpensjē hercogiene Anna Marija · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pistolkorsi
Pistolkorsu dzimtas ģerbonis. Bīriņu muižas kungu mājas attēls 1862. gadā. Pistolkorsi ir zviedru izcelsmes vācbaltu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Pistolkorsi · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Priekule · Redzēt vairāk »
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »
Stokholmā dzimušo uzskaitījums
Stokholmā dzimuši.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Stokholmā dzimušo uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Vecates muiža
Vecates muižas kungu māja ap 1910. gadu. Vecates muiža bija muiža Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Vecates pagastā pie autoceļa P16.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Vecates muiža · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vidzemes Landrātu kolēģija
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja Landrātu kolēģija. Vidzemes Landrātu kolēģijas nodokļu zīme (1912). Vidzemes Landrātu kolēģija bija Zviedru Vidzemes, vēlāk Rīgas guberņas, Rīgas vietniecības un Vidzemes guberņas priekšstāvības un pašpārvaldes institūcija.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Vidzemes Landrātu kolēģija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1626. gads
1626.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1626. gads · Redzēt vairāk »
1626. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1626.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1633. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1633.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1633. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1634. gads Latvijā
Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1635. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1635.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1636. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1636.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1636. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1637. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1637.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1637. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1638. gads Latvijā
Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1639. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1639.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1639. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1640. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1640.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1640. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1641. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1641.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1641. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1643. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1643.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1643. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1644. gads Latvijā
Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1644. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1645. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1645.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1645. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1646. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1646.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1647. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1647.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1647. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1648. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1648.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1648. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1649. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1649.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1649. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1650. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1650.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1650. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1651. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1651.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1651. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1652. gads Latvijā
1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1653. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1653.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1653. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1654. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1654.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1654. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1689. gads
1689.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 1689. gads · Redzēt vairāk »
18. decembris
18.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 18. decembris · Redzēt vairāk »
19. aprīlis
19.
Jaunums!!: Kristīne I Vāsa un 19. aprīlis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Karaliene Kristīne, Kristīna Vāsa, Kristīne I.
