Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Alata, Antiarhi, Artrodiras, Asterolepidīdi, Asterolepji, Bezžokļaiņi, Bothriolepis ciecere, Bothriolepis evaldi, Bothriolepis maxima, Bothriolepis panderi, Botriolepidīdi, Byssacanthus dilatatus, Cefalaspidomorfi, Daudzspurzivjveidīgās, Diplakanti, Elpistostegāļi, Heirakanti, Osteolepidīdi, Panderihtīdi, Plaušzivjveidīgās, Porolepjveidīgās, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Pteraspidomorfi, Ragzobzivjveidīgās, Rizodontveidīgās, Spuras, Zivis.
Alata
Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Alata · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Krūšu spura un Artrodiras · Redzēt vairāk »
Asterolepidīdi
Asterolepidīdi (Asterolepididae) ir izmirušu bruņuzivju antiarhu dzimta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Asterolepidīdi · Redzēt vairāk »
Asterolepji
Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.
Jaunums!!: Krūšu spura un Asterolepji · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Krūšu spura un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bothriolepis ciecere
Bothriolepis ciecere ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā famenas laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ketleru svītas nogulumos Cieceres upes krastos pie Pavāriem, kā arī Ventas krastos pie Ketleriem.
Jaunums!!: Krūšu spura un Bothriolepis ciecere · Redzēt vairāk »
Bothriolepis evaldi
Bothriolepis evaldi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Amulas upes krastos lejpus Kalnamuižas ūdensdzirnavām, kā arī Kaibalas krastos ap 200 m no ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Bothriolepis evaldi · Redzēt vairāk »
Bothriolepis maxima
Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1933.
Jaunums!!: Krūšu spura un Bothriolepis maxima · Redzēt vairāk »
Bothriolepis panderi
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Bothriolepis panderi · Redzēt vairāk »
Botriolepidīdi
Botriolepidīdi (Bothriolepididae) ir izmirušu bruņuzivju antiarhu dzimta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Botriolepidīdi · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Krūšu spura un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
Cefalaspidomorfi
Cefalaspidomorfi jeb nepārnāši (Cephalaspidomorphi, Monorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase.
Jaunums!!: Krūšu spura un Cefalaspidomorfi · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Krūšu spura un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Diplakanti
Diplakanti (Diplacanthus) ir klimatijveidīgo akantodu ģints.
Jaunums!!: Krūšu spura un Diplakanti · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Krūšu spura un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Heirakanti
Heirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints.
Jaunums!!: Krūšu spura un Heirakanti · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Krūšu spura un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Krūšu spura un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Krūšu spura un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Krūšu spura un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Priekšējais vēdera-sānu kauls
AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Krūšu spura un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Pteraspidomorfi
Pteraspidomorfi jeb pārnāši (Pteraspidomorphi, Diplorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase, no kuras, kā uzskata, ir cēlušies arī žokļaiņi.
Jaunums!!: Krūšu spura un Pteraspidomorfi · Redzēt vairāk »
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Jaunums!!: Krūšu spura un Ragzobzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Krūšu spura un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Krūšu spura un Spuras · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Krūšu spura un Zivis · Redzēt vairāk »
