Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kukaiņēdāji

Indekss Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

34 attiecības: Aklā zarna, Čakstītes, Četema salas mušķērājs, Ērces, Āfrikas kukaiņēdāji, Āfrikas placentāļi, Blusvaboļu dzimta, Ciršļu dzimta, Ciršļveidīgie, Dievlūdzēji, Diprotodonti, Dzegužu dzimta, Dzilnveidīgie, Eži, Ežu dzimta, Erickiņi, Gaļēdāji, Gekonu dzimta, Gekonveidīgie, Kāmju dzimta, Kukaiņi, Kurmju dzimta, Laurāzijas placentāļi, Lielais skudrlācis, Lukstu čakstīte, Melnais mušķērājs, Plēsējsomaiņu dzimta, Posumi, Puspērtiķi, Putni, Sikspārņi, Skujkoku lielais koksngrauzis, Zīdītāji, Zīriņu dzimta.

Aklā zarna

Aklās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsots ar brūnu). Aklā zarna (lat. Caecum) ir maisveidīgs resnās zarnas sākuma posms, kas atrodas gūžas kaula labās puses bedres (iliac fossa) apvidū, intraperitoneāli (visapkārt klāta ar vēderplēvi).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Aklā zarna · Redzēt vairāk »

Čakstītes

Čakstītes, čakstīšu ģints (Saxicola) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Čakstītes · Redzēt vairāk »

Četema salas mušķērājs

Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Četema salas mušķērājs · Redzēt vairāk »

Ērces

Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Ērces · Redzēt vairāk »

Āfrikas kukaiņēdāji

Āfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Āfrikas kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Āfrikas placentāļi

Āfrikas placentāļi (Afrotheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Āfrikas placentāļi · Redzēt vairāk »

Blusvaboļu dzimta

Blusvaboļu dzimta (Ritsema, 1869) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 10 sugas no 4 ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Blusvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ciršļveidīgie

Ciršļveidīgie (Soricomorpha) ir Laurāzijas placentāļu virskārtas (Laurasiatheria) zīdītāju kārta, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu aizvēsturisku dzimtu.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Ciršļveidīgie · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Diprotodonti

Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Diprotodonti · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Eži · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Erickiņi

Erickiņi, erickiņu ģints (Phoenicurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 14 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Erickiņi · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gekonu dzimta

Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »

Gekonveidīgie

Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Gekonveidīgie · Redzēt vairāk »

Kāmju dzimta

Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Laurāzijas placentāļi

Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Laurāzijas placentāļi · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Plēsējsomaiņu dzimta

Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) ir viena no divām mūsdienās dzīvojošām plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimtām, kas apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 21 ģintī un divās apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Plēsējsomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Posumi

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Posumi · Redzēt vairāk »

Puspērtiķi

Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Puspērtiķi · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Putni · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Skujkoku lielais koksngrauzis

Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zīriņu dzimta

Zīriņu dzimta (Sternidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie kaijveidīgo putnu apakškārtas.

Jaunums!!: Kukaiņēdāji un Zīriņu dzimta · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Eulipotyphla, Insectivora, Kukaiņēdāju kārta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »