Komunikācija

1084 attiecības: Abats, Abavas iela (Mārupe), Abavas iela (Rīga), Adatainais dzeloņgurķis, Agata Lovīsa de la Mīle, Agrārā reforma Latvijā, Aita, Aizkraukles ģerbonis, Aizpute, Aizputes ģerbonis, Aizputes iela (Rīga), Aizputes loža "Frīdrihs pie zaļā karoga", Aizputes novads, Aizputes rajons, Akmeņogles, Akmene (Durbes pieteka), Akmensrags, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs fon Mēdems, Aleksandrs Liepnieks, Alfrēds Riekstiņš (karavīrs), Alkšņupe, Alsunga, Alsunga (nozīmju atdalīšana), Alsungas katoļu baznīca, Alsungas meži, Alsungas pagasts, Amatas svīta, Amulas iela (Rīga), Anšlavs Eglītis, Ance (ciems), Andrejs Johansons, Andrejs Stūris, Andrejs Upīts, Andrievs Niedra, Aprīļa klimats Latvijā, Apriķu līdzenums, Arnolds Hofmanis, Artūrs Dannebergs, Artūrs Silgailis, Arturs Eižens Zalsters, Arukilas svīta, Atsevišķā studentu rota, Aucugals, Augstais purvs, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Augusta klimats Latvijā, Augusts Brigmanis, Austrumkursas augstiene, Austrumkurzemes kāple, ..., Autoceļš A10 (Latvija), Autoceļš A11 (Latvija), Autoceļš A9 (Latvija), Autoceļš P105, Autoceļš P106, Autoceļš P107, Autoceļš P108, Autoceļš P109, Autoceļš P110, Autoceļš P111, Autoceļš P112, Autoceļš P113, Autoceļš P114, Autoceļš P115, Autoceļš P116, Autoceļš P117, Autoceļš P118, Autoceļš P119, Autoceļš P120, Autoceļš P121, Autoceļš P122, Autoceļš P123, Autoceļš P124, Autoceļš P125, Autoceļš P126, Autoceļš P127, Autoceļš P128, Autoceļš P129, Autoceļš P130, Autoceļš P131, Autoceļš P134, Autoceļš P135, Autoceļš P51, Autoceļš P77, Autoceļš V1198, Autoceļš V1278, Autoceļš V1307, Autoceļš V1321, Autoceļš V1335, Autoceļš V1406, Autoceļš V1441, Autoceļš V1442, Avīkne, Šuķene, Ģedimins, Ģeistauti, Īspirkstu cīrulis, Ķāķišķe, Ķēstutis, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Žeimele, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas bīskapija, Žilbērs de Lanuā, Čaukciems, Ēriks Tomsons, Ādolfs Preiss, Ārvaldis Andrejs Brumanis, Baņģeva, Bailes (filma), Bajāriņu ciems, Baltais āmulis, Baltā pūce, Baltenlande, Baltijas ledus ezers, Bandava, Bandavas pauguraine, Baznīckalns (Abavas pagasts), Bārtavas līdzenums, Bēgļu laivas uz Zviedriju, Bētiņu ciems, Bebrenes katoļu baznīca, Bernāti (dabas parks), Bišu dzenis, Bibliogrāfija, Birztala, Božena Ņemcova, Bramanis, Brūveru pilskalns, Brestļitovskas miera līgums, Brocēni, Brocēnu novads, Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā, Brušvīti, Bruno Bērziņš, Bruzile, Buļļu iela (Rīga), Buļļu muiža, Buļļuciems, Budbergi-Benninghauzeni, Bunka, Burhards fon Hornhūzens, Burinieks, Burtnieku svīta, Buses pilskalns, Cīruļi atlaižas pirmie, Cēges fon Manteifeli, Cehšteins, Cekulainie cīruļi, Cenkone, Cieceres iela (Rīga), Cieceres pilskalns, Cionistu organizācija "Mizrahi", COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā, Dagnija Zigmonte, Dambriedis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Dāvida pils, Dītrihs Andrejs Lēbers, Dītrihs fon Keizerlings, Džūkstes luterāņu baznīca, Džozefs Mankevičs, Dēkla, Decembra klimats Latvijā, Dedestiņu vīķis, Dialekts, Diļļu pļavas (dabas liegums), Dienvidkurzemes novada ģerbonis, Dokupe, Dundaga, Dundagas novads, Dundagas pacēlums, Dunika, Durbe, Durbe (nozīmju atdalīšana), Durbe (upe), Durbes iela (Rīga), Durbes novads, Dzēlējodi, Dzeltenā akmeņlauzīte, Dzelzs laikmets Latvijā, Dzelzsdivīzija, Dzintars, Dzintars Kļaviņš, Dzintars Sodums, Ebstorfas karte, Eduards fon Keizerlings, Eduards O'Rurke, Eduards Totlēbens, Eglonas-Susējas kanāls, Eirāzijas brūnais lācis, Eirāzijas lūsis, Eiropas dižskābardis, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Elks (baltu reliģija), Embūte, Embūte (dabas parks), Embūtes pagasts, Embūtes pilskalns, Emilis Melngailis, Engures līdzenums, Ernsts Johans fon Firkss, Ezere (nozīmju atdalīšana), Fēlikss Šteiners, Februāra klimats Latvijā, Fonds Nāc līdzās!, Francis Bēme, Fraternitas Lettica, Gabro, Galvenais devona lauks, Gavieze, Gaviezes Elkukalns, Georgs Šeibelis, Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs, Gotlande, Gramzda, Grīņu dabas rezervāts, Grīnvalti, Grīva (upe), Grobiņa, Grobiņas novads, Gustavs Manteifelis, Gustavs Praudiņš, Harmonijas iela, Harmonikas, Henriks Horns, Herberts Cukurs, Hermanis fon Keizerlings, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Historia de Gentibus Septentrionalibus, Historia Lettica, Holocēns, Iļģi (ciems), Iļģuciems, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Iesirmā kāpsmildzene, Igors Bleks, Ilona Jurševska, Ilze Loze, Irbe (upe), Irbes šaurums, Iskolats, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Izidors Brensons, Janvāra klimats Latvijā, Jaunā konservatīvā partija, Jaunķemeri, Jaunciems (Nīcas pagasts), Jaunciems (Tārgales pagasts), Jākobs fon Ikskils, Jānis Čakste, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Endzelīns, Jānis Kurelis, Jānis Lukšēvics, Jūči, Jūlija klimats Latvijā, Jūnija klimats Latvijā, Jūrasstagars, Jūrkalne, Jūrtaka, Jēkabpils, Jēkabpils ģerbonis, Jēkabpils katoļu baznīca, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Jēkabs Janševskis, Jēkabs Voldemārs Timma, Ječi, Joņs Karūdznīks, Jobsts fon Firstenbergs, Johans Albrehts fon Korfs, Johans IV fon Minhauzens, Julijans Vaivods, Juris Mežiņš, Juris Podnieks, Kaķu dzimta, Kabiles muiža, Kadastrs Latvijā, Kadriļa, Kaires ciems, Kalēti, Kalētu pilskalns, Kalna dārzs, Kalnišķi (Nīcas pagasts), Kalnu veronika, Kaltene, Kandava, Kandavas fogteja, Kandavas iela (Rīga), Kandavas novads, Kandavas pilskalns, Kandavas rajons, Kapulauks, Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229), Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242), Karaspēka grupa "Kurzeme", Katuži, Kauja par Liepāju, Kazdangas pils, Kazdangas pilskalns, Kazimirs Dmohovskis, Kārlis Barons (virsnieks), Kārlis Draviņš, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Lēberehts Bekmanis, Kārlis Manteifels-Cēge, Kārlis Zilpaušs, Kūrmājas prospekts, Keizerlingi, Ketleru ūdenskritums, Ketleru dzimta, Klaipēda, Klampjuciems, Klaušas, Klēts, Klemenss Frīdrihs Meiers, Knabenavi, Košrags, Kokle, Kolka, Konkordija Valdemārija, Korfi, Krūmu ķauķis, Krūtes pilskalns, Krīvs, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu valoda Latvijā, Krievu—čukču karš, Krievu—zviedru karš (1554—1557), Krimuldas luterāņu baznīca, Kristāliskais pamatklintājs, Kristofs fon Rape, Krote, Kuldīga, Kuldīgas iela (Rīga), Kuldīgas iela (Rēzekne), Kuldīgas novada muzejs, Kuldīgas novads (2009—2021), Kuldīgas pils, Kuldīgas rajons, Kultūrdobe, Kurši, Kuršu ķoniņi, Kuršu kāpas, Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kuršu valoda, Kureļa grupa, Kuresāres pils, Kurland, Kurmāles pilskalns, Kursa, Kursa (valsts), Kursas zemiene, Kurzeme (nozīmju atdalīšana), Kurzemes bīskapija, Kurzemes futbola čempionāts, Kurzemes futbola čempionāts 2008, Kurzemes futbola čempionāts 2009, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes pilskalni, Kurzemes plānošanas reģions, Kurzemes rajons, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Lagzdīnes pilskalns, Lamiņu baznīca, Latvieši, Latviešu leģions, Latviešu ornamenti, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu personvārdi, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas apriņķi, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas čigāni, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas ģerbonis, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālā padome, Latvijas dabas rezervāti, Latvijas demogrāfija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas grāmatizdevniecība, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas pamatieži, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas poļi, Latvijas putnu sugu saraksts, Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas statistiskie reģioni, Latvijas tiesu apgabali, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vēlēšanu apgabali, Latvijas vēsture, Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi, Latvijas zilā, Latvijas zirgs, Laukmuiža (Dundagas pagasts), Lūši, Lībiešu krasts, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Līdaka, Līkuma ciems, Lēnu katoļu baznīca, Lejaskurzeme, Lielais dumpis, Lielais Ziemeļu karš, Lielā atkāpšanās (1915), Lielirbe, Lieliskais piecinieks, Lielupe, Lielupe (Jūrmala), Liepāja, Liepāja (stacija), Liepājas ģerbonis, Liepājas diecēze (Romas katoļu), Liepājas iela (Rīga), Liepājas muzejs, Liepājas Olimpiskais centrs, Liepājas rajons, Liepājas Reģionālā slimnīca, Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle, Liepājas Universitāte, Liepieni, Lietuva, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas krusta kari, Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245), Livonijas kapituls "Tempļa pils", Livonijas un Lietuvas reālūnija, Lošupe, Lopu gārnis, LSDSP vēsture, Ludvigs Bētiņš, Lukne (ciems), Magnuss (Livonijas karalis), Maiga (kuģis), Maija klimats Latvijā, Mangaļi (Rucavas pagasts), Mans mīļākais karš, Marta klimats Latvijā, Mazais susuris, Mazā Lietuva, Mazsāliju pilskalns, Mājas circenis, Māls, Māris Vītols, Mātras pilskalns, Mēmeles komtureja, Mēnesis, Mērsraga pagasts, Mērsrags (rags), Mežītes pilskalns, Mednis, Medus (dzēriens), Medzes pilskalns, Megava, Melnā vēža spīlēs, Melnsils, Meteņi, Miķeļtornis, Miķelis Rozentāls, Miervaldis Ziedainis, Mikņu ciems, Mirbahi, Mirušo piemiņas diena, Mizaiņu pilskalns, Mogiļevas metropolija, Molotova—Ribentropa pakts, Moricsalas dabas rezervāts, Motokross, Nameja gredzens (rotaslieta), Narvas svīta, Naudas vēsture, Nāves sala, Nīca, Nīcas novads, Neredzīgais Indriķis, Nida (Latvija), Nikolajs II Romanovs, Novads, Novembra klimats Latvijā, Ogres rajons, Ojārs Ēriks Kalniņš, Oktobra klimats Latvijā, Olainfarm, Osvalds Bileskalns, Oto fon Šepings, Oto fon Firkss, Oto fon Lilienfelds, Oto Frideriks Felkerzāms, Otrais Ziemeļu karš, Otto Cielēns, Ovīši (dabas liegums), Ozoli (Kalētu pagasts), Ozolmuiža (Jelgava), Padomju kaujinieki Latvijā, Padures pilskalns, Paipu ciems, Pakalnes ciems, Palaipe, Pape, Pape (dabas parks), Papes Ķoņu ciems, Papes Priediengals, Paplaka, Paplakas pilskalns, Parastais kadiķis, Parastā priedes zāģlapsene, Pasaules Dabas Fonds, Paulis Zolts, Pauls Einhorns, Pauls Kampe, Pāces pilskalns, Pārnadži, Pāvilosta, Pāvilostas katoļu baznīca, Pāvilostas novads, Pūjalgu pilskalns, Pūres pilskalns, Pūt, vējiņi (dziesma), Pērkone, Peši, Pelēkā cielava, Pelnu sanatorija, Perms, Pieguļa, Piejūras zemiene, Piltene, Pirkuļi, Pirmais pasaules karš Latvijā, Platknābja pūslītis, Ploce, Prūši, Priekule, Priekules novads, Priekules rajons, PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli, Puiša kalns, Purmsāti, Purmsātu pilskalns, Raķupes ieleja, Ragaciema rags, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas arhibīskapija, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Centrāltirgus, Rīgas līcis, Rīgas metropolija, Rīgas vēsture, Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Rīva (ciems), Rīva (upe), Reiņugals, Reihenbaha grīslis, Riekstu kalns, Rietumbalti, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rietumkursas augstiene, Rietumu futbola līga, Rihards Kondratovičs, Rinda (upe), Robežnieki (Grobiņas pagasts), Roberts Osis, Roberts Rubenis, Roja, Rojas novads, Rostokas Universitāte, Rotans, Rucava, Rucavas novads, Rude (Otaņķu pagasts), Rudupe (Sakas pagasts), Rugājkalns, Rumbas pilskalns, Rusova Livonijas hronika, Sabdagas, Saberi, Sabile, Saka (upe), Salaspils svīta, Saldais ķirsis, Saldus, Saldus iela (Rīga), Saldus novads (2009—2021), Saldus pauguraine, Saldus rajons, Saldus Saule, Sandra Kropa, Sarainā magone, Sarkanā klija, Saucējas, Saulaine (Priekules pagasts), Saunags, Sāmsala, Sāmsalas bruņniecība, Sīkrags, Sīkziedu žibulītis, Sēlpils pils, Sedviņi, Senās kulta vietas, Septembra klimats Latvijā, Sermites pilskalns, Sikšņi (Dunikas pagasts), Skarainā ģipsene, Skatre, Skābputra, Sklandrausis, Skrunda, Skrundas novads, Skrundas rajons, Skujkoku dižkoksngrauzis, Slamsti, Slīteres nacionālais parks, Sloka (Jūrmala), Smārde, Spāres baznīca, Staņislavs Bulaks-Balahovičs, Stabule, Staltbriedis, Stende, Stende (nozīmju atdalīšana), Stende (upe), Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi, Stiklu purvi, Sudargi, Suiti, Svētceļojums, Svētmežs, Svētmeitas akmens, Sviļu ciems, Tadaiķi, Talsi, Talsu novada karogs, Talsu novads (2009—2021), Talsu pauguraine, Talsu pilskalns, Talsu rajons, Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca, Tautas Saimes grāmata, Tāšu pilskalns, Tīruma šerardija, Teodors Breikšs, Teodors Zeilers, Tigves pilskalns, Tilgaļu milzakmens, Tojātu apmetne, Totlēbeni, Trīsadatu stagars, Tripiņš, Tromeļa pils, Tukuma rajons, Tukums, Uldevene, Uldis Ģērmanis, Ulmale, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Ulrihs Kristiāns Hillners, Urālpūce, Usma, Vaiņodes novads, Valdemārpils, Valdemārs Ģinters, Valdemārs II Estridsens, Valentīne Lasmane, Valgales pilskalns, Valguma ezers, Valija Veščunas-Jansone, Valka, Valkas vēsture, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Vanemas pauguraine, Vārmes nolaidenums, Vārnukrogs, Vārtāja, Vārve, Vībiņi, Vīnkalnu sīpols, Vīnkopība, Vēde, Vērgale, Veļu laiks, Vecpils pilskalns, Vecticība Latvijā, Velna laivas, Ventava (Vārves pagasts), Venteru pilskalns, Ventspils, Ventspils novads, Ventspils rajons, Ventspils vēsture, Ventspils viduslaiku pils, Viļņas ūnija, Vidus dialekts, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Viensēta, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vijolīšu dzimta, Vilhelms Ketlers, Vilkacis, Virga, Viruzeme, Visvaldis Kuršs, Voldemārs Grāvelis, Zaļā vārna, Zūras, Zīrnāja, Zeme (teritorija), Zemgale, Ziemassvētki, Ziemeļkursas augstiene, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu renesanse, Ziemeļvalstis, Zigmunts Serakovskis, Ziras, Zivju gārnis, Zlēkas, Zlēku pamatskola, Zvejnieka dēls (1939. gada filma), Zvirgzdu ezers, 1. kavalērijas divīzija (Vācijas impērija), 12. Saeimas vēlēšanas, 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 1206. gads, 13. Saeimas vēlēšanas, 14. Saeimas vēlēšanas, 15. ieroču SS sapieru bataljons, 15. Saeimas vēlēšanas, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1567. gads Latvijā, 1568. gads Latvijā, 1569. gads Latvijā, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads Latvijā, 1573. gads Latvijā, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā, 1578. gads Latvijā, 1579. gads Latvijā, 1580. gads Latvijā, 1581. gads Latvijā, 1582. gads Latvijā, 1583. gads Latvijā, 1584. gads Latvijā, 1585. gads Latvijā, 1586. gads Latvijā, 1591. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1597. gads Latvijā, 1598. gads Latvijā, 1599. gads Latvijā, 16. armija (Vērmahts), 1600. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1603. gads Latvijā, 1604. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1607. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1609. gads Latvijā, 1610. gads, 1610. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1647. gads Latvijā, 1648. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1650. gads Latvijā, 1651. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1653. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1655. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1657. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1659. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1661. gads Latvijā, 1662. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 1664. gads Latvijā, 1665. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1668. gads Latvijā, 1669. gads Latvijā, 1670. gads Latvijā, 1671. gads Latvijā, 1672. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā, 1674. gads Latvijā, 1675. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 1677. gads Latvijā, 1678. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā, 1680. gads Latvijā, 1681. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 1683. gads Latvijā, 1684. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1686. gads Latvijā, 1687. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā, 1689. gads Latvijā, 1690. gads Latvijā, 1691. gads Latvijā, 1692. gads, 1692. gads Latvijā, 1693. gads Latvijā, 1694. gads Latvijā, 1695. gads Latvijā, 1696. gads, 1696. gads Latvijā, 1697. gads Latvijā, 1698. gads, 1698. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 17. marts, 1700. gads Latvijā, 1701. gads Latvijā, 1702. gads Latvijā, 1703. gads Latvijā, 1704. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1709. gads Latvijā, 1710. gads Latvijā, 1711. gads, 1711. gads Latvijā, 1712. gads Latvijā, 1713. gads Latvijā, 1714. gads Latvijā, 1715. gads Latvijā, 1716. gads Latvijā, 1717. gads Latvijā, 1718. gads Latvijā, 1719. gads Latvijā, 1720. gads Latvijā, 1721. gads Latvijā, 1722. gads Latvijā, 1723. gads Latvijā, 1724. gads, 1724. gads Latvijā, 1725. gads Latvijā, 1726. gads Latvijā, 1727. gads Latvijā, 1728. gads Latvijā, 1729. gads Latvijā, 1730. gads Latvijā, 1731. gads Latvijā, 1732. gads Latvijā, 1733. gads, 1733. gads Latvijā, 1734. gads Latvijā, 1735. gads Latvijā, 1736. gads Latvijā, 1737. gads, 1737. gads Latvijā, 1738. gads Latvijā, 1739. gads Latvijā, 1740. gads Latvijā, 1741. gads Latvijā, 1742. gads Latvijā, 1743. gads Latvijā, 1744. gads Latvijā, 1745. gads Latvijā, 1746. gads Latvijā, 1747. gads Latvijā, 1748. gads Latvijā, 1749. gads Latvijā, 1750. gads, 1750. gads Latvijā, 1751. gads Latvijā, 1752. gads Latvijā, 1753. gads Latvijā, 1754. gads, 1754. gads Latvijā, 1755. gads Latvijā, 1756. gads Latvijā, 1757. gads Latvijā, 1758. gads Latvijā, 1759. gads Latvijā, 1760. gadi, 1760. gads Latvijā, 1761. gads, 1761. gads Latvijā, 1762. gads Latvijā, 1763. gads Latvijā, 1764. gads Latvijā, 1765. gads Latvijā, 1766. gads, 1766. gads Latvijā, 1767. gads Latvijā, 1768. gads Latvijā, 1769. gads Latvijā, 1770. gads Latvijā, 1771. gads Latvijā, 1772. gads Latvijā, 1773. gads Latvijā, 1774. gads Latvijā, 1775. gads Latvijā, 1776. gads Latvijā, 1777. gads Latvijā, 1778. gads Latvijā, 1779. gads Latvijā, 1780. gads Latvijā, 1781. gads Latvijā, 1782. gads Latvijā, 1783. gads Latvijā, 1784. gads Latvijā, 1785. gads Latvijā, 1786. gads Latvijā, 1787. gads Latvijā, 1788. gads Latvijā, 1789. gads Latvijā, 1790. gads Latvijā, 1791. gads Latvijā, 1792. gads Latvijā, 1793. gads Latvijā, 1794. gads Latvijā, 1795. gads Latvijā, 1796. gads, 1796. gads Latvijā, 1797. gads Latvijā, 1798. gads Latvijā, 1799. gads Latvijā, 18. gadsimts, 1800. gads Latvijā, 1801. gads, 1801. gads Latvijā, 1802. gads Latvijā, 1803. gads Latvijā, 1887. gads Latvijā, 1888. gads Latvijā, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 1891. gads Latvijā, 1892. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā, 1894. gads Latvijā, 1895. gads Latvijā, 1896. gads Latvijā, 1897. gads Latvijā, 1898. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā, 19. gadsimts, 19. ieroču SS artilērijas pulks, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 1900. gads Latvijā, 1901. gads Latvijā, 1902. gads Latvijā, 1903. gads Latvijā, 1904. gads Latvijā, 1905. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā, 1908. gads Latvijā, 1909. gads Latvijā, 1910. gads Latvijā, 1911. gads Latvijā, 1912. gads Latvijā, 1913. gads Latvijā, 1914. gads Latvijā, 1915. gads Latvijā, 1916. gads Latvijā, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gads Latvijā, 1919. gads Latvijā, 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā, 1969. gada laikapstākļi Latvijā, 1989. gada laikapstākļi Latvijā, 1995. gada laikapstākļi Latvijā, 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 2001. gada laikapstākļi Latvijā, 2003. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā, 2005. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gads Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gads Latvijā, 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā, 2010. gada laikapstākļi Latvijā, 2011. gada laikapstākļi Latvijā, 2012. gada Latvijas čempionāts šahā, 2015. gada laikapstākļi Latvijā, 2016. gada laikapstākļi Latvijā, 2017. gada laikapstākļi Latvijā, 2019. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 2022. gada laikapstākļi Latvijā, 2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā, 2023. gada laikapstākļi Latvijā, 21. Liepājas policijas bataljons, 24. Talsu policijas bataljons, 24794 Kurland, 271. Aizputes policijas bataljons, 271. Valmieras policijas bataljons, 282-A. latviešu policijas bataljons, 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 3. marts, 322-F. latviešu policijas bataljons, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 44. ieroču SS grenadieru pulks, 6. rezerves korpuss (Vācija), 9. Saeimas vēlēšanas. Izvērst indekss (1034 vairāk) » « Shrink indekss

Abats

Sv. Silosa Dominiks tronī kā abats. Abats (no ivrita: אבּא‎ — 'tēvs') ir Romas katoļu baznīcas goda tituls, kuru no 5.

Jaunums!!: Kurzeme un Abats · Redzēt vairāk »

Abavas iela (Mārupe)

Abavas iela ir iela Mārupē.

Jaunums!!: Kurzeme un Abavas iela (Mārupe) · Redzēt vairāk »

Abavas iela (Rīga)

Abavas iela Abavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē.

Jaunums!!: Kurzeme un Abavas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Adatainais dzeloņgurķis

Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Kurzeme un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »

Agata Lovīsa de la Mīle

Agata Lovīsa de la Mīle, pirms laulībām Brumengēbere vai Brunnengrēbere (Brumengeber / Brunnengräber) (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes literāte, rakstījusi vāciski un latviski.

Jaunums!!: Kurzeme un Agata Lovīsa de la Mīle · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Kurzeme un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Kurzeme un Aita · Redzēt vairāk »

Aizkraukles ģerbonis

Aizkraukles pilsētas ģerbonis ir viens no Aizkraukles pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizkraukles ģerbonis · Redzēt vairāk »

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizpute · Redzēt vairāk »

Aizputes ģerbonis

Aizputes pilsētas ģerbonis ir viens no Aizputes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizputes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Aizputes iela (Rīga)

Aizputes iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Šampēterī.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizputes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aizputes loža "Frīdrihs pie zaļā karoga"

Barons Frīdrihs Ēvalds fon Firkss — ložas vadītājs (krēsla meistars) 1778. gadā Aizputes loža "Frīdrihs pie zaļā karoga" kopā ar Jelgavas ložām 18.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizputes loža "Frīdrihs pie zaļā karoga" · Redzēt vairāk »

Aizputes novads

Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizputes novads · Redzēt vairāk »

Aizputes rajons

Aizputes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Kurzeme un Aizputes rajons · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Kurzeme un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Akmene (Durbes pieteka)

Akmene, arī Akmenes upīte, Akmensupe, Mazupe, augštecē arī Vicupīte, Viče, Vičupe, Vīcupe, Vīčupe) ir upe Kurzemes rietumos, Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā. Sākas mežainā apvidū Vecpils pagastā uz ziemeļiem no Lekšiem, plūst ziemeļrietumu virzienā pa Bandavas pauguraini un Apriķu līdzenumu. Durbes upes krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Lielākās pietekas ir Melnupīte un Ašvalks (abas kreisās). Šķērso autoceļus P112. Ietek Durbē pie Akmenes Cīravas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Akmene (Durbes pieteka) · Redzēt vairāk »

Akmensrags

Akmensrags (arī Akmeņrags) ir zemesrags Baltijas jūras piekrastē 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Akmensrags · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Keizerlings

Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.

Jaunums!!: Kurzeme un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Mēdems

Aleksandrs fon Mēdems (von Medem, 1770.30.III Rumbas muižā—1842.13.XII) bija Kurzemes muižnieks un sabiedriskais darbinieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars (1818-1821).

Jaunums!!: Kurzeme un Aleksandrs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Liepnieks

Aleksandrs Liepnieks (dzimis, miris) bija Latvijas un ASV šahists, šaha turnīru organizētājs un šaha žurnāla "Šacha Pasaule" redaktors.

Jaunums!!: Kurzeme un Aleksandrs Liepnieks · Redzēt vairāk »

Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)

Alfrēds Riekstiņš (dzimis, miris) bija latviešu karavīrs, Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris un ASV diversants.

Jaunums!!: Kurzeme un Alfrēds Riekstiņš (karavīrs) · Redzēt vairāk »

Alkšņupe

Alkšņupe, arī Alkšņupīte, Kraukupe, vidustecē — Rozas upe, ir upe Kurzemē, Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Alkšņupe · Redzēt vairāk »

Alsunga

Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Alsunga · Redzēt vairāk »

Alsunga (nozīmju atdalīšana)

Alsunga var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Alsunga (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Alsungas katoļu baznīca

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Alsungas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Alsungas meži

Alsungas meži ir dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Alsungas meži · Redzēt vairāk »

Alsungas pagasts

Alsungas pagasts ir pagasts Kuldīgas novadā, Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū.

Jaunums!!: Kurzeme un Alsungas pagasts · Redzēt vairāk »

Amatas svīta

Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Kurzeme un Amatas svīta · Redzēt vairāk »

Amulas iela (Rīga)

Amulas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņos.

Jaunums!!: Kurzeme un Amulas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Anšlavs Eglītis

Anšlavs Eglītis ( —) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un gleznotājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Anšlavs Eglītis · Redzēt vairāk »

Ance (ciems)

Ance ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Ances pagasta centrs pie Stendes upes.

Jaunums!!: Kurzeme un Ance (ciems) · Redzēt vairāk »

Andrejs Johansons

Andrejs Johansons (dzimis, miris) bija latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks un zinātnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Andrejs Johansons · Redzēt vairāk »

Andrejs Stūris

Andrejs Stūris (1895-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos.

Jaunums!!: Kurzeme un Andrejs Stūris · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Kurzeme un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Aprīļa klimats Latvijā

Aprīļa klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Aprīļa klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Apriķu līdzenums

Apriķu līdzenums ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes rietumu malā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Apriķu līdzenums · Redzēt vairāk »

Arnolds Hofmanis

thumb Arnolds Hofmanis (dzimis Zaļenieku pagasta "Kalnu Micaišu" mājās; miris Tukumā) bija Latvijas Brīvības cīņu pēdējais dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Arnolds Hofmanis · Redzēt vairāk »

Artūrs Dannebergs

Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Artūrs Dannebergs · Redzēt vairāk »

Artūrs Silgailis

Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.

Jaunums!!: Kurzeme un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Jaunums!!: Kurzeme un Arturs Eižens Zalsters · Redzēt vairāk »

Arukilas svīta

Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Kurzeme un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Kurzeme un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Aucugals

Aucugals ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas netālu no autoceļa A11 (Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)).

Jaunums!!: Kurzeme un Aucugals · Redzēt vairāk »

Augstais purvs

Purva sfagnu veģetācija, Šumava Augstais purvs jeb sūnu purvs jeb oligotrofais purvs ir viens no purvu veidiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Augstais purvs · Redzēt vairāk »

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders.

Jaunums!!: Kurzeme un Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas · Redzēt vairāk »

Augusta klimats Latvijā

Augusta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Augusts Brigmanis

Augusts Brigmanis (dzimis Jelgavā) ir latviešu lauksaimnieks un politiķis, ir bijis sešu Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts 14. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības.

Jaunums!!: Kurzeme un Augusts Brigmanis · Redzēt vairāk »

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Jaunums!!: Kurzeme un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Austrumkurzemes kāple

Austrumkurzemes kāple ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni.

Jaunums!!: Kurzeme un Austrumkurzemes kāple · Redzēt vairāk »

Autoceļš A10 (Latvija)

| | A10 autoceļš Rīga—Ventspils, arī Ventspils šoseja ir 188 km garš galvenais autoceļš Latvijā, daļa no starptautiskā maršruta.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš A10 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A11 (Latvija)

| | A11 autoceļš Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Liepāju ar Lietuvas robežu pie Rucavas.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš A11 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A9 (Latvija)

>>Zirņu stacija >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere >>Rudbāržu internātpamatskola | | A9 autoceļš Rīga (Skulte)—Liepāja, sabiedrībā pazīstama arī kā Liepājas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Latvijas trešo lielāko pilsētu Liepāju.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš A9 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš P105

| | P105 autoceļš Butnāri—Saldus—Ezere ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 pie Būtnāriem ar Saldu un tālāk ar ar Lietuvas robežu Ezerē.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P105 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P106

| | P106 autoceļš Ezere—Embūte—Grobiņa ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P105 Ezerē caur Nīgrandi un Embūti ar autoceļu A9 Grobiņā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P106 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P107

| | P107 autoceļš Skrunda—Ezere ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Skrundu (Cieceri) pie autoceļa A9 caur Pampāļiem ar Ezeri (Garozām) pie autoceļa P106.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P107 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P108

| | P108 autoceļš Ventspils—Kuldīga—Saldus ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Ventspils centru caur Vārvi ar Kuldīgu, šķērsojot Ventu pa veco ķieģeļu tiltu, un tālāk caur Ošeniekiem ar Saldu.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P108 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P109

| | P109 autoceļš Kandava—Saldus ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P130 Kandavā caur Zemīti, Zanti un Remti ar Saldu.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P109 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P110

| | P110 autoceļš Liepāja—Tāši ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 Liepājā ar autoceļu P111 pie Kapsēdes no Tāšiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P110 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P111

| | P111 autoceļš Ventspils (Leči)—Grobiņa ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu Ventspili (Lečus) pie autoceļa P108 ar Jūrkalni pie autoceļa P119 caur Pāvilostu ar Grobiņu pie autoceļa A9.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P111 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P112

| | P112 autoceļš Kuldīga—Aizpute—Līči ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Kuldīgu caur Aizputi ar autoceļu A9 pie Šukteriem (Līčiem).

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P112 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P113

| | P113 autoceļš Grobiņa—Bārta—Rucava ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 pie Grobiņas caur Bārtu ar autoceļu A11 pie Rucavas.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P113 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P114

| | P114 autoceļš Ilmāja—Priekule—Lietuvas robeža (Plūdoņi) ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 pie Ilmājas caur Priekuli ar Lietuvas robežu pie Skodas (bijušais robežkontroles punkts «Plūdoņi»).

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P114 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P115

| | P115 autoceļš Aizpute—Kalvene ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Aizputi ar autoceļu A9 pie Kalvenes.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P115 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P116

>>Aizpute, Alsunga, Sabile >>Snēpele, Upīškalns >>Rīga, Saldus, Liepāja >>Lēnas, Nīgrande >>Dzelda, Nīkrāce, Tukums >>Grobiņa, Priekule, Ezere | | P116 autoceļš Kuldīga—Skrunda—Embūte ir reģionālais autoceļš, kas savieno Kuldīgu ar Skrundu pie autoceļa A9 un tālāk ar Embūti pie autoceļa P106.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P116 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P117

>>Liepāja, Saldus, Rīga | | P117 autoceļš Skrunda—Aizpute ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 pie Skrundas caur Kazdangu ar Aizputi.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P117 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P118

| | P118 autoceļš Kuldīgas apvedceļš ir reģionālais autoceļš, kas apliec Kuldīgas pilsētu no dienvidiem, savienojot autoceļus P108, P119, P112, P116, P108, P121 un P120.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P118 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P119

| | P119 autoceļš Kuldīga—Alsunga—Jūrkalne ir reģionālais autoceļš, kas savieno Kuldīgas pilsētu caur Ēdoli un Alsungu ar autoceļu P111 pie Jūrkalnes.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P119 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P120

| | P120 autoceļš Talsi—Stende—Kuldīga ir reģionālais autoceļš, kas savieno Talsus caur Stendi un Rendu ar Kuldīgu.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P120 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P121

| | P121 autoceļš Tukums—Kuldīga ir reģionālais autoceļš, kas savieno Tukumu ar autoceļu A10 un tālāk caur Zemīti un Vāni ar autoceļu P120 pie Kuldīgas.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P121 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P122

| | P122 autoceļš Venspils—Piltene ir reģionālais autoceļš, kas savieno Ventspili caur Tārgali ar Pilteni.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P122 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P123

| | P123 autoceļš Zlēkas—Ugāle ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P108 3,5 km no Zlēkām ar autoceļu A10 Ugālē.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P123 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P124

| | P124 autoceļš Ventspils—Kolka ir reģionālais autoceļš, kas gar Baltijas jūras un Irbes šauruma krastu savieno autoceļu A10 pie Ventspils ar autoceļu P131 pie Kolkas.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P124 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P125

| | P125 autoceļš Talsi—Dundaga—Mazirbe ir reģionālais autoceļš, kas savieno Talsu pilsētu caur Dundagu ar Mazirbi Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P125 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P126

| | P126 autoceļš Valdgale—Roja ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P125 pie Valdgales caur Valdemārpili ar Roju Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P126 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P127

| | P127 autoceļš Talsi—Upesgrīva ir reģionālais autoceļš, kas savieno Talsus caur Vandzeni ar Upesgrīvu Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P127 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P128

| | P128 autoceļš Sloka—Talsi ir reģionālais autoceļš, kas savieno Jūrmalas rietumu daļu (bijušo Slokas pilsētu) caur Rīgas līča piekrastes zvejniekciemiem ar Talsu apvedceļu P129.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P128 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P129

| | P129 autoceļš Talsu apvedceļš ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļus P120, P128, P127 un P125, pa austrumu pusi apliecot Talsu pilsētu.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P129 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P130

| | P130 autoceļš Līgas—Kandava—Veģi ir reģionālais autoceļš, kas gar Abavas labo krastu savieno autoceļu A10 pie Līgas dzirnavām caur Kandavu un Sabili ar autoceļu P120 pie Veģiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P130 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P131

| | P131 autoceļš Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka ir reģionālais autoceļš, kas gar Rīgas līča piekrasti savieno Tukumu caur Enguri, Mērsragu un Roju ar Kolku.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P131 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P134

| | P134 autoceļš Pievedceļš Liepājas lidostai ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 (Brīvības ielu) Liepājā ar Liepājas starptautisko lidostu.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P134 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P135

| | P135 autoceļš Priekule—Vaiņode ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P114 Priekulē ar Vaiņodi.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P135 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P51

| | P51 autoceļš Ventspils pievedceļš ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A10 pirms Ventspils ar autoceļu P122 Kustes dambja un Robežu ielas krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P51 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P77

| | P77 autoceļš Ventspils—Dundaga ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A10 Ventspilī caur Anci ar autoceļu P125 Dundagā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš P77 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1198

| | V1198 autoceļš Ilmāja—Priekule bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu A9 Mazilmājā ar autoceļiem P106 un P114 Knīveros.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1198 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1278

| | V1278 autoceļš Ciecere—Ikaiši—Vārme, ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 Cieceres ciemā Kuldīgas novadā ar autoceļu P108 pie Vārmes.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1278 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1307

| | V1307 autoceļš Dundaga—Melnsils ir Latvijas vietējais autoceļš.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1307 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1321

| | V1321 autoceļš Ugāle-Modes-Māteri ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Ugāli caur Modēm ar Māteriem.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1321 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1335

| | V1335 autoceļš Pievedceļš Miķeļbākai ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P124 ar Miķeļtorni.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1335 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1406

| | V1406 autoceļš Talsi-Remeši ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Talsus ar Remešiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1406 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1441

| | V1441 ir vietējais autoceļš Tukuma novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1441 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V1442

| | V1442 autoceļš Tukums-Lazdas ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Tukumu ar Lazdām.

Jaunums!!: Kurzeme un Autoceļš V1442 · Redzēt vairāk »

Avīkne

Avīkne, arī Avikna, Aviekne, vidustecē — Sudrabstrauts, ir upe Kurzemē, Vadakstes labā krasta pieteka Dobeles un Saldus novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Avīkne · Redzēt vairāk »

Šuķene

Šuķene ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā autoceļu P113 (Grobiņa — Bārta — Rucava) un V1250 (Ječi – Šuķene) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Šuķene · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ģeistauti

Ģeistauti, līdz 2003.

Jaunums!!: Kurzeme un Ģeistauti · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Kurzeme un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Ķāķišķe

Ķāķišķe ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz ziemeļaustrumiem no Rucavas pie autoceļa P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava).

Jaunums!!: Kurzeme un Ķāķišķe · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Kurzeme un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Jaunums!!: Kurzeme un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »

Žeimele

Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.

Jaunums!!: Kurzeme un Žeimele · Redzēt vairāk »

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Kurzeme un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Jaunums!!: Kurzeme un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Jaunums!!: Kurzeme un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »

Čaukciems

Čaukciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Čaukciems · Redzēt vairāk »

Ēriks Tomsons

Ēriks Tomsons (1918—2022) bija latviešu jūrnieks, viens no pārcēlājiem, kas Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem no Kurzemes nokļūt Gotlandes salā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ēriks Tomsons · Redzēt vairāk »

Ādolfs Preiss

Ādolfs Preiss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Kurzemes mācītājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Ādolfs Preiss · Redzēt vairāk »

Ārvaldis Andrejs Brumanis

Ārvaldis Andrejs Brumanis (dzimis Klosteres pagastā, miris Liepājā) bija Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes bīskaps.

Jaunums!!: Kurzeme un Ārvaldis Andrejs Brumanis · Redzēt vairāk »

Baņģeva

Baņģeva (arī Bangava, Baņgava) ir upe Kurzemē, Usmas ezera pieteka Ventspils novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Baņģeva · Redzēt vairāk »

Bailes (filma)

"Bailes" ir 1986.

Jaunums!!: Kurzeme un Bailes (filma) · Redzēt vairāk »

Bajāriņu ciems

Bajāriņu ciems, līdz 2003.

Jaunums!!: Kurzeme un Bajāriņu ciems · Redzēt vairāk »

Baltais āmulis

Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.

Jaunums!!: Kurzeme un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Kurzeme un Baltā pūce · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Kurzeme un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Jaunums!!: Kurzeme un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Kurzeme un Bandava · Redzēt vairāk »

Bandavas pauguraine

Bandavas pauguraine ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes vidusdaļā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Bandavas pauguraine · Redzēt vairāk »

Baznīckalns (Abavas pagasts)

Baznīckalns (arī Baznīcas kalns) ir, domājams, sena kulta vieta.

Jaunums!!: Kurzeme un Baznīckalns (Abavas pagasts) · Redzēt vairāk »

Bārtavas līdzenums

Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Bārtavas līdzenums · Redzēt vairāk »

Bēgļu laivas uz Zviedriju

Latviešu bēgļu laiva "Centība" Hervikenas ostā Gotlandē 1944. gada 10. novembrī. Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš. Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944. gada janvārī—1945. gada maijā), vēlāk no Sarkanās armijas okupētās Kurzemes (Latvijas PSR, 1945. gada maijā—augustā).

Jaunums!!: Kurzeme un Bēgļu laivas uz Zviedriju · Redzēt vairāk »

Bētiņu ciems

Bētiņu ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)) krustojuma ar autoceļu V1220 (Nīca – Ječi – Peši).

Jaunums!!: Kurzeme un Bētiņu ciems · Redzēt vairāk »

Bebrenes katoļu baznīca

Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Bebrenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Bernāti (dabas parks)

Bernāti ir dabas parks Kurzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Bernāti (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Kurzeme un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Bibliogrāfija

Grācas universitātes bibliotēkas bibliogrāfiskais katalogs. Bibliogrāfija (no, bibliographia, burtiski "grāmatu rakstīšanas") ir sistemātisks grāmatu un citu darbu, tādu, kā žurnālu rakstu saraksts.

Jaunums!!: Kurzeme un Bibliogrāfija · Redzēt vairāk »

Birztala

Birztala (arī Bērstele, Birkstala) ir upe, Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Birztala · Redzēt vairāk »

Božena Ņemcova

Božena Ņemcova (dzimusi kā Barbora Panklova, mirusi) bija čehu nacionālās atmodas laika rakstniece.

Jaunums!!: Kurzeme un Božena Ņemcova · Redzēt vairāk »

Bramanis

accessdate.

Jaunums!!: Kurzeme un Bramanis · Redzēt vairāk »

Brūveru pilskalns

Brūveru pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, uz rietumiem no Paplakas.

Jaunums!!: Kurzeme un Brūveru pilskalns · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Kurzeme un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Brocēni

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Brocēni · Redzēt vairāk »

Brocēnu novads

Brocēnu novads bija pašvaldība Kurzemes austrumu daļā.

Jaunums!!: Kurzeme un Brocēnu novads · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.

Jaunums!!: Kurzeme un Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā · Redzēt vairāk »

Brušvīti

Brušvīti bija apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas Papes ezera austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Brušvīti · Redzēt vairāk »

Bruno Bērziņš

Bruno Bērziņš (1909—1985) bija latviešu biologs, ornitologs, entomologs.

Jaunums!!: Kurzeme un Bruno Bērziņš · Redzēt vairāk »

Bruzile

Bruzile (arī Brūzupe, Ķirmupe, augštecē — Sauļupe, vidustecē — Kolka) ir upe Kurzemē, Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Bruzile · Redzēt vairāk »

Buļļu iela (Rīga)

Buļļu iela ir Rīgas iela Kurzemes rajonā, Iļģuciema apkaimē.

Jaunums!!: Kurzeme un Buļļu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Kurzeme un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Buļļuciems

Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.

Jaunums!!: Kurzeme un Buļļuciems · Redzēt vairāk »

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Kurzeme un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »

Bunka

Bunka ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta centrs pie Vārtājas upes un autoceļa V1206 (Durbe-Tadaiķi-Bunka-Priekule) 23 km no novada centra Grobiņas un 187 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzeme un Bunka · Redzēt vairāk »

Burhards fon Hornhūzens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.

Jaunums!!: Kurzeme un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »

Burinieks

Klaipēdā Burinieks jeb buru kuģis ir kuģis, kurš pārvietojas ar vēja palīdzību.

Jaunums!!: Kurzeme un Burinieks · Redzēt vairāk »

Burtnieku svīta

Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Kurzeme un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »

Buses pilskalns

Buses pilskalns, arī Matkules pilskalns, atrodas Kurzemē, Tukuma novada Matkules pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Buses pilskalns · Redzēt vairāk »

Cīruļi atlaižas pirmie

"Cīruļi atlaižas pirmie" ir 1967.

Jaunums!!: Kurzeme un Cīruļi atlaižas pirmie · Redzēt vairāk »

Cēges fon Manteifeli

Cēge fon Manteifels (Zoege von Manteuffel) jeb Manteifels (Manteuffel) saukts Cēge (Szoege) vai Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) ir senas Baltijas muižnieku dzimtas vārds, kas sākas Baltijā ar Gerhardu Zoije (Gerardus Soye), kurš 1325.

Jaunums!!: Kurzeme un Cēges fon Manteifeli · Redzēt vairāk »

Cehšteins

Perma laikmeta Cehšteina jūras aizņemtā teritorija. Cehšteins (— 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi.

Jaunums!!: Kurzeme un Cehšteins · Redzēt vairāk »

Cekulainie cīruļi

Cekulainie cīruļi jeb cekulcīruļi (Galerida) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kurzeme un Cekulainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Cenkone

Cenkone bija apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)).

Jaunums!!: Kurzeme un Cenkone · Redzēt vairāk »

Cieceres iela (Rīga)

Cieceres iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalnā.

Jaunums!!: Kurzeme un Cieceres iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Cieceres pilskalns

Cieceres pilskalns atrodas Kurzemē, Saldus novada Cieceres pagasta austrumos Mazupes labajā krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Cieceres pilskalns · Redzēt vairāk »

Cionistu organizācija "Mizrahi"

Cionistu organizācija "Mizrahi", saīsināti "Mizrahi" (akronīms no vārdiem Merkaz Ruhani — "reliģijas centrs"), bija politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Cionistu organizācija "Mizrahi" · Redzēt vairāk »

COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā

Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā. COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā bija pirmais COVID-19 saslimstības pieauguma paaugstinājums COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā, kas sākās ar pirmās SARS-CoV-2 inficētās pacientes diagnosticēšanu.

Jaunums!!: Kurzeme un COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā · Redzēt vairāk »

Dagnija Zigmonte

Dagnija Zigmonte (dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu rakstniece un scenāriste.

Jaunums!!: Kurzeme un Dagnija Zigmonte · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Kurzeme un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Kurzeme un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Dāvida pils

Dāvida pils ir pilskalns, kas atrodas Kurzemē, Dundagas novada Dundagas pagastā uz ziemeļaustrumiem no Šlīteres, 30 metrus augsto Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā, Slīteres nacionālā parka teritorijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Dāvida pils · Redzēt vairāk »

Dītrihs Andrejs Lēbers

Dītrihs Andrejs Lēbers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, politologs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Dītrihs Andrejs Lēbers · Redzēt vairāk »

Dītrihs fon Keizerlings

Dītrihs fon Keizerlings (Diedrich Graf von Keyserling; 1713—1793) bija krievu-austriešu-turku kara dalībnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs, iestājās par Saksijas un Prūsijas ietekmes palielināšanos hercogistē.

Jaunums!!: Kurzeme un Dītrihs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Džūkstes luterāņu baznīca

Džūkstes luterāņu baznīca bija baznīca Tukuma novadā, Džūkstē.

Jaunums!!: Kurzeme un Džūkstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Džozefs Mankevičs

Džozefs Leo Mankevičs (dzimis, miris) bija amerikāņu scenārists, kinorežisors un kinoproducents.

Jaunums!!: Kurzeme un Džozefs Mankevičs · Redzēt vairāk »

Dēkla

Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.

Jaunums!!: Kurzeme un Dēkla · Redzēt vairāk »

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Dedestiņu vīķis

Dedestiņu vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā (neiekļaujot ziemeļu un austrumu apvidus), kā arī dažviet Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kurzeme un Dedestiņu vīķis · Redzēt vairāk »

Dialekts

Dialekts ((dialektos); no  — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.

Jaunums!!: Kurzeme un Dialekts · Redzēt vairāk »

Diļļu pļavas (dabas liegums)

Diļļu pļavas ir dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Diļļu pļavas (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Dienvidkurzemes novada ģerbonis

Dienvidkurzemes novada ģerbonis ir viens no Dienvidkurzemes novada oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Dienvidkurzemes novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Dokupe

Dokupe ir ciems Kurzemē, padomju laikos aru Asaras, Ventspils novada Tārgales pagastā pie autoceļa P122 (Ventspils — Piltene).

Jaunums!!: Kurzeme un Dokupe · Redzēt vairāk »

Dundaga

Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Dundaga · Redzēt vairāk »

Dundagas novads

Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Kurzeme un Dundagas novads · Redzēt vairāk »

Dundagas pacēlums

Dundagas pacēlums ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes ziemeļrietumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Dundagas pacēlums · Redzēt vairāk »

Dunika

Dunika ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā pie autoceļa P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava).

Jaunums!!: Kurzeme un Dunika · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Kurzeme un Durbe · Redzēt vairāk »

Durbe (nozīmju atdalīšana)

Durbe var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Durbe (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Durbe (upe)

Durbe ir upe Kurzemes rietumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Durbe (upe) · Redzēt vairāk »

Durbes iela (Rīga)

Durbes iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Dzirciema apkaimē.

Jaunums!!: Kurzeme un Durbes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Durbes novads

Durbes novads bija pašvaldība Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Durbes novads · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzeltenā akmeņlauzīte

Dzeltenā akmeņlauzīte ir akmeņlauzīšu dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama ziemeļu reģionos pola tuvumā, dažas punktveida atradnes ir arī kalnu reģionos siltāka klimata apvidos.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzeltenā akmeņlauzīte · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzintars · Redzēt vairāk »

Dzintars Kļaviņš

Dzintars Kļaviņš (dzimis Valmierā, miris Rīgā) bija pianists, mūzikas zinātnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzintars Kļaviņš · Redzēt vairāk »

Dzintars Sodums

Dzintars Sodums (dzimis 1922. gada 13. maijā Rīgā, miris 2008. gada 18. maijā Ikšķilē) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Dzintars Sodums · Redzēt vairāk »

Ebstorfas karte

Ebstorfas klostera pasaules karte (''mappa mundi'', ap 1300). Kurzeme). Ebstorfas klostera skats (2008). Ebstorfas pasaules karte ir viena no viduslaikos tapušajām pasaules kartēm, kas koncentriskā veidā attēlo 13.

Jaunums!!: Kurzeme un Ebstorfas karte · Redzēt vairāk »

Eduards fon Keizerlings

Eduards Heinrihs Nikolass Grafs fon Keizerlings (Eduard Heinrich Nikolas Graf von Keyserling, 1855-1918) bija vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas jutekliskā impresionisma stilā aprakstījis 19.

Jaunums!!: Kurzeme un Eduards fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Eduards O'Rurke

Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.

Jaunums!!: Kurzeme un Eduards O'Rurke · Redzēt vairāk »

Eduards Totlēbens

Francis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben),;  —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Kurzeme un Eduards Totlēbens · Redzēt vairāk »

Eglonas-Susējas kanāls

Eglaines-Susēja kanāla projekts (1668. gada karte). Kaņierim 17. gadsimtā. Eglonas-Susējas kanāls (arī Hercoga Jēkaba kanāls) bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1667.—1668.

Jaunums!!: Kurzeme un Eglonas-Susējas kanāls · Redzēt vairāk »

Eirāzijas brūnais lācis

Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Kurzeme un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Kurzeme un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eiropas dižskābardis

Eiropas dižskābardis, arī parastais dižskābardis ir dižskābaržu dzimtas koku suga Eiropā.

Jaunums!!: Kurzeme un Eiropas dižskābardis · Redzēt vairāk »

Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.

Jaunums!!: Kurzeme un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Elks (baltu reliģija)

Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.

Jaunums!!: Kurzeme un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »

Embūte

Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.

Jaunums!!: Kurzeme un Embūte · Redzēt vairāk »

Embūte (dabas parks)

Embūte ir dabas parks Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Embūte (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Embūtes pagasts

Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Kurzeme un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »

Embūtes pilskalns

Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Lankas upītes labajā krastā Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Embūtes pilskalns · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Jaunums!!: Kurzeme un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Engures līdzenums

Engures līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienes rietumu daļā Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Engures līdzenums · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans fon Firkss

Ernests Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782) bija Kurzemes muižnieks, Nurmuižas un Oktes muižas īpašnieks no Firksu dzimtas, viens no brīvmūrnieku ordeņa vadītājiem Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ernsts Johans fon Firkss · Redzēt vairāk »

Ezere (nozīmju atdalīšana)

Ezere var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Ezere (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Fēlikss Šteiners

Fēlikss Martīns Jūliuss Šteiners (dzimis, miris) bija vācu virsnieks reihsvēra un Ieroču SS sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Fēlikss Šteiners · Redzēt vairāk »

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Fonds Nāc līdzās!

Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas uz statūtu pamata.

Jaunums!!: Kurzeme un Fonds Nāc līdzās! · Redzēt vairāk »

Francis Bēme

Francis Frīdrihs Bēme (dzimis, miris) bija austriešu, bet Otrā pasaules kara laikā vācu ģenerālis.

Jaunums!!: Kurzeme un Francis Bēme · Redzēt vairāk »

Fraternitas Lettica

"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.

Jaunums!!: Kurzeme un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »

Gabro

ASV Gabro (no) ir magmatisks intruzīvs iezis.

Jaunums!!: Kurzeme un Gabro · Redzēt vairāk »

Galvenais devona lauks

Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā). Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Galvenais devona lauks · Redzēt vairāk »

Gavieze

Gavieze ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta centrs pie autoceļa P106 (Ezere - Embūte - Grobiņa).

Jaunums!!: Kurzeme un Gavieze · Redzēt vairāk »

Gaviezes Elkukalns

Gaviezes Elkukalns ir pilskalns, kas atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā uz dienvidiem no Gaviezes.

Jaunums!!: Kurzeme un Gaviezes Elkukalns · Redzēt vairāk »

Georgs Šeibelis

Georgs Šeibelis (1913—1970) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Georgs Šeibelis · Redzēt vairāk »

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzeme un Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Kurzeme un Gotlande · Redzēt vairāk »

Gramzda

Gramzda ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta centrs pie autoceļa P114, autoceļu V1214 (Aizvīķi—Gramzda), V1215 (Purmsāti—Gramzda) un V1218 (Bārta—Kalēti—Gramzda) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Gramzda · Redzēt vairāk »

Grīņu dabas rezervāts

Grīņu dabas rezervāts atrodas Kurzemes dienvidrietumu daļā, Piejūras zemienē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi 10 km attālumā no jūras.

Jaunums!!: Kurzeme un Grīņu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Grīnvalti

Grīnvalti bija (LĢIA vietvārdu datubāzes ierakstos atzīmēta kā nepastāvoša) apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas.

Jaunums!!: Kurzeme un Grīnvalti · Redzēt vairāk »

Grīva (upe)

Grīva, augštecē saukta Sārcene, lejtecē — Uguņupe, ir upe Talsu novada ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Grīva (upe) · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas novads

Grobiņas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Grobiņas novads · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Kurzeme un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Gustavs Praudiņš

Gustavs Praudiņš (1899—1965) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Gustavs Praudiņš · Redzēt vairāk »

Harmonijas iela

Harmonijas iela ir iela Tukumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Harmonijas iela · Redzēt vairāk »

Harmonikas

Nikolaja Beloborodova harmonikas ar klavieru veida klaviatūru, 1878. gads. Harmonikas ir brīvo mēlīšu aerofona tipa mūzikas instruments.

Jaunums!!: Kurzeme un Harmonikas · Redzēt vairāk »

Henriks Horns

Henriks Horns no Alūksnes (dzimis, miris) bija Zviedrijas feldmaršals (no 1665. gada), admirālis (no 1677. gada) un Karaliskās padomes (Riksrådet) loceklis (no 1677. gada).

Jaunums!!: Kurzeme un Henriks Horns · Redzēt vairāk »

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Jaunums!!: Kurzeme un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Keizerlings

Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Hermanis Kārlis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Historia de Gentibus Septentrionalibus

Grāmatas sadaļa par vilkačiem baltu zemēs Historia de Gentibus Septentrionalibus ir monumentāls Olafa Magnusa darbs par Ziemeļeiropu, izdots 1555.

Jaunums!!: Kurzeme un Historia de Gentibus Septentrionalibus · Redzēt vairāk »

Historia Lettica

Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.

Jaunums!!: Kurzeme un Historia Lettica · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Kurzeme un Holocēns · Redzēt vairāk »

Iļģi (ciems)

Iļģi, agrāk Iļģu muiža, ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā uz austrumiem no Grobiņas.

Jaunums!!: Kurzeme un Iļģi (ciems) · Redzēt vairāk »

Iļģuciems

Iļģuciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Nordeķi.

Jaunums!!: Kurzeme un Iļģuciems · Redzēt vairāk »

Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo

Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »

Iesirmā kāpsmildzene

Iesirmā kāpsmildzene ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā.

Jaunums!!: Kurzeme un Iesirmā kāpsmildzene · Redzēt vairāk »

Igors Bleks

Igors Bleks (1911-1992) bija Latvijas šahists un gleznotājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Igors Bleks · Redzēt vairāk »

Ilona Jurševska

Ilona Jurševska (dzimusi Līvānos) ir latviešu politiķe, bijusi labklājības ministre un 11. Saeimas deputāte.

Jaunums!!: Kurzeme un Ilona Jurševska · Redzēt vairāk »

Ilze Loze

Ilze Biruta Loze (1936) ir latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (1972).

Jaunums!!: Kurzeme un Ilze Loze · Redzēt vairāk »

Irbe (upe)

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Kurzeme un Irbe (upe) · Redzēt vairāk »

Irbes šaurums

Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra",  — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.

Jaunums!!: Kurzeme un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Iskolats · Redzēt vairāk »

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.

Jaunums!!: Kurzeme un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Izidors Brensons

Izidors Brensons (Isidorus Brennsohn, 1854-1928) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Izidors Brensons · Redzēt vairāk »

Janvāra klimats Latvijā

Janvāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Janvāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jaunā konservatīvā partija

Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014.

Jaunums!!: Kurzeme un Jaunā konservatīvā partija · Redzēt vairāk »

Jaunķemeri

Jaunķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.

Jaunums!!: Kurzeme un Jaunķemeri · Redzēt vairāk »

Jaunciems (Nīcas pagasts)

Jaunciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas, pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)).

Jaunums!!: Kurzeme un Jaunciems (Nīcas pagasts) · Redzēt vairāk »

Jaunciems (Tārgales pagasts)

Jaunciems ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Jaunciems (Tārgales pagasts) · Redzēt vairāk »

Jākobs fon Ikskils

Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.

Jaunums!!: Kurzeme un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Kurzeme un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Kurzeme un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Kurzeme un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Jānis Lukšēvics

Jānis Lukšēvics bija Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs, drēbniecības uzņēmuma (uzvalku salona) „J.

Jaunums!!: Kurzeme un Jānis Lukšēvics · Redzēt vairāk »

Jūči

Jūči ir daļēji izzudis ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, uz ziemeļaustrumiem no Rucavas Līgupes krastos netālu no autoceļa P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava).

Jaunums!!: Kurzeme un Jūči · Redzēt vairāk »

Jūlija klimats Latvijā

Jūlija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Jūlija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūnija klimats Latvijā

Jūnija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Jūnija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūrasstagars

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).

Jaunums!!: Kurzeme un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »

Jūrkalne

Jūrkalne ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrs netālu no Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Kurzeme un Jūrkalne · Redzēt vairāk »

Jūrtaka

Jūrtakas zīme. Jūrtaka atrodas Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 ziemeļu daļā. Tā dienvidu galu 2019. gadā pagarināja līdz Tarifai. Jūrtaka ir dabas taka, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti Baltijas valstīs un ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9.

Jaunums!!: Kurzeme un Jūrtaka · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabpils ģerbonis

Jēkabpils ģerbonis ir viens no Jēkabpils pilsētas oficiāliem simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabpils ģerbonis · Redzēt vairāk »

Jēkabpils katoļu baznīca

Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabpils katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vecticībnieku baznīca

Jēkabpils vecticībnieku baznīca Jēkabpils vecticībnieku baznīca ir viens no Jēkabpils dievnamiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabpils vecticībnieku baznīca · Redzēt vairāk »

Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Voldemārs Timma

Jēkabs Voldemārs Timma (1897-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1936, 2.

Jaunums!!: Kurzeme un Jēkabs Voldemārs Timma · Redzēt vairāk »

Ječi

Ječi ir vasarnīcu ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā starp Nīcu un Sikšņiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Ječi · Redzēt vairāk »

Joņs Karūdznīks

Joņs Karūdznīks, īstajā vārdā Eugenijs Ruško, no 1993.

Jaunums!!: Kurzeme un Joņs Karūdznīks · Redzēt vairāk »

Jobsts fon Firstenbergs

Jobsts fon Firstenbergs bija Livonijas ordeņa brālis 16.

Jaunums!!: Kurzeme un Jobsts fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Johans Albrehts fon Korfs

Johana Albrehta Korfa piemiņas medaļa (1766). Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.

Jaunums!!: Kurzeme un Johans Albrehts fon Korfs · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.

Jaunums!!: Kurzeme un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »

Julijans Vaivods

Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

Jaunums!!: Kurzeme un Julijans Vaivods · Redzēt vairāk »

Juris Mežiņš

Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Juris Mežiņš · Redzēt vairāk »

Juris Podnieks

Juris Podnieks (dzimis, miris) bija latviešu operators, režisors un kinoproducents.

Jaunums!!: Kurzeme un Juris Podnieks · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Kurzeme un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kabiles muiža

Kabiles muižas kungu māja. Priekšplānā "Stirnūzis", aiz tā — staļļa mūra sienas. Bīlovu dzimtas ģerbonis (sākotnēji atradies kungu mājas priekšā, pašlaik — pie klēts). Kabiles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās Kabilē.

Jaunums!!: Kurzeme un Kabiles muiža · Redzēt vairāk »

Kadastrs Latvijā

Valmieras apkaimes pamatkarte – 1681. gads. Kadastrs Latvijas Republikā, kā to nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Jaunums!!: Kurzeme un Kadastrs Latvijā · Redzēt vairāk »

Kadriļa

Latvijas Universitātes deju folkloras kopas "Dandari" dalībnieki dejo Rikavas kadriļu Kadriļa (kas savukārt no — 'četrstūris') — 18.– 19.

Jaunums!!: Kurzeme un Kadriļa · Redzēt vairāk »

Kaires ciems

Kaires ciems, arī Kairuciems, ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas, pie autoceļa V1231 (Klampji — Jūrmalciems).

Jaunums!!: Kurzeme un Kaires ciems · Redzēt vairāk »

Kalēti

Kalēti ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta centrs pie autoceļa V1218 (Bārta—Kalēti—Gramzda).

Jaunums!!: Kurzeme un Kalēti · Redzēt vairāk »

Kalētu pilskalns

Kalētu pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, robežupes Apšes labajā krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kalētu pilskalns · Redzēt vairāk »

Kalna dārzs

Kalna dārzs ir pilskalns, kas atrodas Kurzemē, Dundagas novada Dundagas pagasta Dundagā, Dundagas dīķa pussalā pie Dundagas pils.

Jaunums!!: Kurzeme un Kalna dārzs · Redzēt vairāk »

Kalnišķi (Nīcas pagasts)

Kalnišķi ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)).

Jaunums!!: Kurzeme un Kalnišķi (Nīcas pagasts) · Redzēt vairāk »

Kalnu veronika

Kalnu veronika (Veronica montana) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Kurzeme un Kalnu veronika · Redzēt vairāk »

Kaltene

Kaltene ir ciems Kurzemē, Talsu novada Rojas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kaltene · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kandava · Redzēt vairāk »

Kandavas fogteja

Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.

Jaunums!!: Kurzeme un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »

Kandavas iela (Rīga)

Kandavas iela ir iela Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā un Zasulaukā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kandavas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kandavas novads

Kandavas novads bija pašvaldība Kurzemes austrumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Kandavas novads · Redzēt vairāk »

Kandavas pilskalns

Kandavas pilskalns, arī Kuršu pilskalns un Baznīckalns, atrodas Kurzemē, Kandavas pilsētas robežās.

Jaunums!!: Kurzeme un Kandavas pilskalns · Redzēt vairāk »

Kandavas rajons

Kandavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Kurzeme un Kandavas rajons · Redzēt vairāk »

Kapulauks

Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.

Jaunums!!: Kurzeme un Kapulauks · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zobenbrāļu ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes ziemeļaustrumu daļā 1229.

Jaunums!!: Kurzeme un Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — ''Goldingen''). 1242.

Jaunums!!: Kurzeme un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242) · Redzēt vairāk »

Karaspēka grupa "Kurzeme"

1945. gadā Kurzemē izdota pastmarka Karaspēka grupa "Kurzeme" jeb Armiju grupa "Kurzeme" bija armiju grupa Vācija armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā, kas cīnījās Kurzemes cietoksnī.

Jaunums!!: Kurzeme un Karaspēka grupa "Kurzeme" · Redzēt vairāk »

Katuži

Katuži, agrāk Kraģišķi, ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Rucavas netālu no autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža) pie Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Katuži · Redzēt vairāk »

Kauja par Liepāju

1966. gadā izveidotais memoriāls Kauja par Liepāju, arī Liepājas aizstāvēšana, bija lielākā un ilgākā kaujas operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kauja par Liepāju · Redzēt vairāk »

Kazdangas pils

Kazdangas pils 2008. gadā Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Nodedzinātā Kazdangas pils Kazdangas pils ir muižas kungu māja Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta Kazdangā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kazdangas pils · Redzēt vairāk »

Kazdangas pilskalns

Kazdangas pilskalns (arī Valātas pilskalns) atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā, Kazdangas pagastā 3 km attālumā no Kazdangas.

Jaunums!!: Kurzeme un Kazdangas pilskalns · Redzēt vairāk »

Kazimirs Dmohovskis

Kazimirs Rohs Dmohovskis (dzimis, miris) bija katoļu garīdznieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Kazimirs Dmohovskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Barons (virsnieks)

Kārlis Barons (1900-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Krišjāņa Barona mazdēls.

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Barons (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Draviņš

Kārlis Draviņš (dzimis, miris) bija latviešu filologs, valodnieks un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Draviņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »

Kārlis Lēberehts Bekmanis

Kārlis Lēberehts Bekmanis, (Karl (Carl) Leberecht (Lebrecht) Bäckmann, dzimis 1809. gada 16. decembrī Valtermuižā (Waltershof), Talsu apriņķī, Kurzemē - šobrīd Kandava, miris 1879. gadā 17. novembrī Pēterburgā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Lēberehts Bekmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Manteifels-Cēge

Kārlis barons Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks, 14 muižu (Kazdangas u.c.) pēdējais īpašnieks, Kurzemes landtāga deputāts, Aizputes apriņķa maršals un memuāru rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Kārlis Zilpaušs

Kārlis Zilpaušs (dzimis, miris) bija latviešu hokejists, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Kārlis Zilpaušs · Redzēt vairāk »

Kūrmājas prospekts

Liepājas kūrmāja (pēc 1920). Kūrmājas prospekts ir iela Liepājā, kas atrodas Vecliepājas apkaimē.

Jaunums!!: Kurzeme un Kūrmājas prospekts · Redzēt vairāk »

Keizerlingi

Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Jaunums!!: Kurzeme un Keizerlingi · Redzēt vairāk »

Ketleru ūdenskritums

Ketleru ūdenskritums atrodas Kurzemē, Kuldīgas novadā, Skrundas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ketleru ūdenskritums · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Kurzeme un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Kurzeme un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Klampjuciems

Klampjuciems, arī Klampju ciems, Klampji, agrāk Klampja ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas autoceļu A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)) un V1231 (Klampji — Jūrmalciems) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Klampjuciems · Redzēt vairāk »

Klaušas

Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.

Jaunums!!: Kurzeme un Klaušas · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Kurzeme un Klēts · Redzēt vairāk »

Klemenss Frīdrihs Meiers

Klemenss Frīdrihs Meiers (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzeme un Klemenss Frīdrihs Meiers · Redzēt vairāk »

Knabenavi

Fon Knabenavi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzeme un Knabenavi · Redzēt vairāk »

Košrags

Košrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Košrags · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kokle · Redzēt vairāk »

Kolka

Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Kolka · Redzēt vairāk »

Konkordija Valdemārija

Akadēmiskā biedrība konkordija "Valdemārija" (latīņu valodā: Concordia Valdemaria) ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kurā darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām.

Jaunums!!: Kurzeme un Konkordija Valdemārija · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Kurzeme un Korfi · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kurzeme un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūtes pilskalns

Krūtes pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta rietumos, pie Vārtājas ietekas Bārtā.

Jaunums!!: Kurzeme un Krūtes pilskalns · Redzēt vairāk »

Krīvs

Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.

Jaunums!!: Kurzeme un Krīvs · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »

Krievu—čukču karš

Čukču (''Czuktzi'') zeme 1773. gada kartē. Krievu—čukču kari bija militārs konflikts starp Krievijas karaspēku (kopā ar sabiedroto jakutu un korjaku atsevišķām vienībām) un čukču ciltīm Krievijas Tālo Austrumu kolonizēšanas periodā 17.—18.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievu—čukču karš · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1554—1557)

Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.

Jaunums!!: Kurzeme un Krievu—zviedru karš (1554—1557) · Redzēt vairāk »

Krimuldas luterāņu baznīca

Krimuldas baznīca 2012. gadā J.K.Broces zīmējums Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Krimuldas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Kristāliskais pamatklintājs

Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »

Kristofs fon Rape

Kristofs fon Rape (dzimis, miris) bija Kurzemes izcelsmes muižnieks, Prūsijas hercogistes kanclers no 1604.

Jaunums!!: Kurzeme un Kristofs fon Rape · Redzēt vairāk »

Krote

Krote ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā pie Vārtājas upes un autoceļa P114.

Jaunums!!: Kurzeme un Krote · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas iela (Rīga)

Ēka Kuldīgas ielā 50, kur no 1938. līdz 1944. gadam dzīvojusi Zenta Mauriņa. Kuldīgas iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē (vēsturiski Āgenskalnā vai Āgenskalna priedēs).

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīgas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kuldīgas iela (Rēzekne)

Kuldīgas iela ir iela Rēzeknē.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīgas iela (Rēzekne) · Redzēt vairāk »

Kuldīgas novada muzejs

Kuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīgas novada muzejs · Redzēt vairāk »

Kuldīgas novads (2009—2021)

Kuldīgas novads bija administratīvā teritorija Latvijas rietumos, Kurzemes centrālajā daļā, un tajā apvienota Kuldīgas pilsēta un šādi bijušā Kuldīgas rajona 13 pagasti: Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Rendas pagasts, Rumbas pagasts, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīgas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kuldīgas rajons

Kuldīgas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuldīgas rajons · Redzēt vairāk »

Kultūrdobe

Kultūrdobe ir Latvijas Televīzijas raidījums, kas tiek pārraidīts LTV1 kanālā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kultūrdobe · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Kureļa grupa

Liepājā pie Ziemeļu fortiem Kureļa grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kureļa grupa · Redzēt vairāk »

Kuresāres pils

Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Kurzeme un Kuresāres pils · Redzēt vairāk »

Kurland

Kurland var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurland · Redzēt vairāk »

Kurmāles pilskalns

Kurmāles pilskalns jeb Meņķu pilskalns atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā uz rietumiem no Priedaines, netālu no valsts autoceļa P119 (Kuldīga—Alsunga—Jūrkalne).

Jaunums!!: Kurzeme un Kurmāles pilskalns · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Kursa · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Kurzeme un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kursas zemiene

Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.

Jaunums!!: Kurzeme un Kursas zemiene · Redzēt vairāk »

Kurzeme (nozīmju atdalīšana)

Kurzeme var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzeme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes futbola čempionāts

Kurzemes futbola čempionāts bija viens no Latvijas futbola 2. līgas reģionālajiem čempionātiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes futbola čempionāts · Redzēt vairāk »

Kurzemes futbola čempionāts 2008

Kurzemes futbola čempionāta 2008.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes futbola čempionāts 2008 · Redzēt vairāk »

Kurzemes futbola čempionāts 2009

Kurzemes futbola čempionāta 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes futbola čempionāts 2009 · Redzēt vairāk »

Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes pilskalni

Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Kurzemes plānošanas reģions

Kurzemes plānošanas reģions līdz 2021. gadam Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes plānošanas reģions · Redzēt vairāk »

Kurzemes rajons

Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes rajons · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes sapulce

Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes Zemes sapulce · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Kurzeme un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Lagzdīnes pilskalns

Lagzdīnes pilskalns jeb Lagzdienes pilskalns atrodas Kurzemē, Ventspils novada Piltenes pagastā Ventas labajā krastā starp Vāverciemu un Lagzdienu.

Jaunums!!: Kurzeme un Lagzdīnes pilskalns · Redzēt vairāk »

Lamiņu baznīca

Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Lamiņu baznīca · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Kurzeme un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »

Latviešu ornamenti

Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.

Jaunums!!: Kurzeme un Latviešu ornamenti · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Kurzeme un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Kurzeme un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Kurzeme un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu vēsturisko zemju likums

Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.

Jaunums!!: Kurzeme un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas 1. Jātnieku pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums · Redzēt vairāk »

Latvijas apriņķi

Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas čigāni

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas čigāni · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeoloģija

jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »

Latvijas dabas rezervāti

Latvijā ir četri dabas rezervāti.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas dabas rezervāti · Redzēt vairāk »

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas grāmatizdevniecība

Latviešu nacionālā kustība un emancipācijas process 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja grāmatniecības aizsākumu.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas grāmatizdevniecība · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas pamatieži

270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas poļi

Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »

Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas putnu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Ministru prezidenta karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas statistiskie reģioni

Latvijas novadu sadalījums statistiskos reģionos (pēc 2009). Latvijas statistiskie reģioni ir Latvijas teritoriālas vienības, kas izveidotas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas statistiskie reģioni · Redzēt vairāk »

Latvijas tiesu apgabali

Latvijas tiesu apgabali pirms 2018. gada. Ar krāsu toņiem iezīmētas rajonu un pilsētu tiesas. Tiesu apgabali ir Latvijas apgabaltiesu un tiesu namu darbības teritorijas.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas tiesu apgabali · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de facto

Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas vēlēšanu apgabali

Vietu sadalījums vēlēšanu apgabalos Latvijas vēlēšanu apgabali ir 1920.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas vēlēšanu apgabali · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi

Nav apraksta.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi · Redzēt vairāk »

Latvijas zilā

Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas zilā · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Laukmuiža (Dundagas pagasts)

Laukmuiža ir ciems Kurzemē, Talsu novada Dundagas pagastā, uz dienvidiem no Dundagas.

Jaunums!!: Kurzeme un Laukmuiža (Dundagas pagasts) · Redzēt vairāk »

Lūši

Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Kurzeme un Lūši · Redzēt vairāk »

Lībiešu krasts

Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads Lībiešu krasts ir no 1991.

Jaunums!!: Kurzeme un Lībiešu krasts · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Kurzeme un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībiskais dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Kurzeme un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līkuma ciems

Līkuma ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz dienvidiem no Rucavas pie Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Līkuma ciems · Redzēt vairāk »

Lēnu katoļu baznīca

Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Lēnu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Jaunums!!: Kurzeme un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Kurzeme un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kurzeme un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Kurzeme un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

Lielirbe

Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Lielirbe · Redzēt vairāk »

Lieliskais piecinieks

«Lieliskais piecinieks» ir Latvijas Radio erudīcijas spēle.

Jaunums!!: Kurzeme un Lieliskais piecinieks · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Kurzeme un Lielupe · Redzēt vairāk »

Lielupe (Jūrmala)

Lielupe ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas atrodas aptuveni 19 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra.

Jaunums!!: Kurzeme un Lielupe (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepāja (stacija)

Liepāja ir dzelzceļa stacija Liepājas pilsētā un tā ir lielākā dzelzceļa stacija Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepāja (stacija) · Redzēt vairāk »

Liepājas ģerbonis

Liepājas ģerbonis ir viens no Liepājas pilsētas oficiāliem simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Liepājas diecēze (Romas katoļu)

bīskapa un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Edvarda Pavlovska ģerbonis Liepājas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas diecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Liepājas iela (Rīga)

Liepājas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalna un Bieriņu apkaimēs.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Liepājas muzejs

Liepājas muzejs ir muzejs, kas atrodas Liepājā, Kūrmājas prospektā 16/18.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas muzejs · Redzēt vairāk »

Liepājas Olimpiskais centrs

Liepājas Olimpiskais centrs ir viens no modernākajiem un daudzfunkcionālākajiem sporta, kultūras un atpūtas kompleksiem Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas Olimpiskais centrs · Redzēt vairāk »

Liepājas rajons

Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas rajons · Redzēt vairāk »

Liepājas Reģionālā slimnīca

Liepājas reģionālā slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Slimnīcas ielā 25, Zaļās birzes apkaimē Liepājā, kurā ārstē Dienvidkurzemes reģiona iedzīvotājus.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas Reģionālā slimnīca · Redzēt vairāk »

Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle

Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Liepājas un Kurzemes bīskapijas bīskapa rezidence.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »

Liepājas Universitāte

Liepājas Universitāte ir jaunākā Latvijas universitāte, kas ieguvusi šādu statusu 2008.

Jaunums!!: Kurzeme un Liepājas Universitāte · Redzēt vairāk »

Liepieni

Liepieni ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā uz ziemeļiem no Sikšņiem pie vietējā autoceļa V1219 (Ječi – Bārta – Sedviņi).

Jaunums!!: Kurzeme un Liepieni · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Kurzeme un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas brīvības cīņas

Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.

Jaunums!!: Kurzeme un Lietuvas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Kurzeme un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)

1245.

Jaunums!!: Kurzeme un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245) · Redzēt vairāk »

Livonijas kapituls "Tempļa pils"

Livonijas kapituls "Tempļa pils" (vācu: Tempelburg) bija Striktās observances sistēmas piekto un sesto grādu sasniegušo brīvmūrnieku bruņinieku organizācija.

Jaunums!!: Kurzeme un Livonijas kapituls "Tempļa pils" · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Kurzeme un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Lošupe

Lošupe ir upe Kurzemes rietumu piekrastē.

Jaunums!!: Kurzeme un Lošupe · Redzēt vairāk »

Lopu gārnis

Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kurzeme un Lopu gārnis · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Kurzeme un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Ludvigs Bētiņš

Ludvigs Bētiņš (dzimis, miris bija latviešu pianists, ērģelnieks, pedagogs un komponists.

Jaunums!!: Kurzeme un Ludvigs Bētiņš · Redzēt vairāk »

Lukne (ciems)

Lukne ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā uz austrumiem no Sikšņiem pie Luknes upes, kas ir valsts robeža ar Lietuvu.

Jaunums!!: Kurzeme un Lukne (ciems) · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Kurzeme un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Maiga (kuģis)

Maiga (pirms tam Dānijā - Naestved) bija kravas tvaikonis.

Jaunums!!: Kurzeme un Maiga (kuģis) · Redzēt vairāk »

Maija klimats Latvijā

Maija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Mangaļi (Rucavas pagasts)

Mangaļi ir izzudis ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz dienvidiem no Rucavas pie Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Mangaļi (Rucavas pagasts) · Redzēt vairāk »

Mans mīļākais karš

"Mans mīļākais karš" ir Latvijas un Norvēģijas dokumentālā animācijas filma, kas izdota 2020.

Jaunums!!: Kurzeme un Mans mīļākais karš · Redzēt vairāk »

Marta klimats Latvijā

Marta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Kurzeme un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazā Lietuva

Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.

Jaunums!!: Kurzeme un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »

Mazsāliju pilskalns

Mazsāliju pilskalns atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Snēpeles pagastā Mazsāliju ciemā.

Jaunums!!: Kurzeme un Mazsāliju pilskalns · Redzēt vairāk »

Mājas circenis

Mājas circenis (Acheta domestica) ir taisnspārņu kārtas kukainis.

Jaunums!!: Kurzeme un Mājas circenis · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Kurzeme un Māls · Redzēt vairāk »

Māris Vītols

Māris Vītols (dzimis Aizputē) ir Latvijas politologs, uzņēmējs, mākslas kurators un kolekcionārs, bijušais politiķis.

Jaunums!!: Kurzeme un Māris Vītols · Redzēt vairāk »

Mātras pilskalns

Mātras pilskalns jeb Kalnmaļu pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā uz dienvidiem no Ievkalniem, pie valsts autoceļa P111 (Ventspils (Leči) — Grobiņa) Baltijas ledus ezera stāvkrastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Mātras pilskalns · Redzēt vairāk »

Mēmeles komtureja

Mēmeles (Klaipēdas) komtura zīmogs (1409). Melnas līguma. Mēmeles komtureja bija Livonijas ordeņa daļa, kuru pārvaldīja Klaipēdas pils jeb Mēmelburgas komturi ("komandieri").

Jaunums!!: Kurzeme un Mēmeles komtureja · Redzēt vairāk »

Mēnesis

Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).

Jaunums!!: Kurzeme un Mēnesis · Redzēt vairāk »

Mērsraga pagasts

Mērsraga pagats ir pagasts Kurzemes ziemeļaustrumos, Talsu novadā, Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Mērsraga pagasts · Redzēt vairāk »

Mērsrags (rags)

Skats uz Mērsragu no dienvidiem Mērsrags ir zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē Talsu novada Mērsraga pagastā uz ziemeļiem no Mērsraga ciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Mērsrags (rags) · Redzēt vairāk »

Mežītes pilskalns

Mežītes pilskalns atrodas Latvijā, Talsu novadā, Laucienas pagastā Lībagu — Laucienas šosejas kreisajā malā pie Pilskalnciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Mežītes pilskalns · Redzēt vairāk »

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Kurzeme un Mednis · Redzēt vairāk »

Medus (dzēriens)

Plūškoku medus Medus ir raudzēts medus dzēriens, pasaulē senākais zināmais alkoholiskais un rituālais dzēriens.

Jaunums!!: Kurzeme un Medus (dzēriens) · Redzēt vairāk »

Medzes pilskalns

Medzes pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta Medzes muižas parkā.

Jaunums!!: Kurzeme un Medzes pilskalns · Redzēt vairāk »

Megava

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.

Jaunums!!: Kurzeme un Megava · Redzēt vairāk »

Melnā vēža spīlēs

"Melnā vēža spīlēs" ir 1975.

Jaunums!!: Kurzeme un Melnā vēža spīlēs · Redzēt vairāk »

Melnsils

Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Talsu novada Rojas pagasta ziemeļos, Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Melnsils · Redzēt vairāk »

Meteņi

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī.

Jaunums!!: Kurzeme un Meteņi · Redzēt vairāk »

Miķeļtornis

Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »

Miķelis Rozentāls

Miķelis Rozentāls (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis un skolotājs.

Jaunums!!: Kurzeme un Miķelis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Miervaldis Ziedainis

Miervaldis Ziedainis (1915-1946) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalierisDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 134.

Jaunums!!: Kurzeme un Miervaldis Ziedainis · Redzēt vairāk »

Mikņu ciems

Mikņu ciems ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz ziemeļaustrumiem no Rucavas pie autoceļa P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava).

Jaunums!!: Kurzeme un Mikņu ciems · Redzēt vairāk »

Mirbahi

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzeme un Mirbahi · Redzēt vairāk »

Mirušo piemiņas diena

Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars ir īpaša svētku diena, kas ieviesta kristīgajā baznīcā, lai īpaši atcerētos un Dieva priekšā pieminētu savus aizgājējus.

Jaunums!!: Kurzeme un Mirušo piemiņas diena · Redzēt vairāk »

Mizaiņu pilskalns

Mizaiņu pilskalns atrodas Kurzemē, Saldus novada Lutriņu pagasta austrumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Mizaiņu pilskalns · Redzēt vairāk »

Mogiļevas metropolija

Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Mogiļevas metropolija · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Kurzeme un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Moricsalas dabas rezervāts

Moricsalas dabas rezervāts ir aizsargājama dabas teritorija Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Moricsalas dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Motokross

Motokrosa dalībnieks sacensību trasē. Motokross ir viens no motosporta veidiem - sacensības ar motocikliem vai kvadricikliem pa bezceļiem vai speciāli ierīkotām apļveida trasēm.

Jaunums!!: Kurzeme un Motokross · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (rotaslieta)

Nenoslēgtas formas sudraba Nameja gredzens. Īpašā dizaina vienlatnieks ar Nameja gredzena attēlu uz reversa. Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām.

Jaunums!!: Kurzeme un Nameja gredzens (rotaslieta) · Redzēt vairāk »

Narvas svīta

Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.

Jaunums!!: Kurzeme un Narvas svīta · Redzēt vairāk »

Naudas vēsture

Naudas vēsture aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē.

Jaunums!!: Kurzeme un Naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Nāves sala

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Nāves sala · Redzēt vairāk »

Nīca

Nīca ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Nīca · Redzēt vairāk »

Nīcas novads

Nīcas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Kurzemes dienvidrietumu daļā, kurā apvienoti bijušā Liepājas rajona Nīcas pagasts un Otaņķu pagasts.

Jaunums!!: Kurzeme un Nīcas novads · Redzēt vairāk »

Neredzīgais Indriķis

Neredzīgais Indriķis (1783-1828) bija Kurzemes latviešu dzejnieks, kura dzejoļi tika publicēti ne tikai Jelgavā atsevišķā grāmatā un laikrakstos "Neue Wöchentliche Unterhaltung", "Latviešu Avīzes", bet arī vācu tulkojumā Berlīnē (laikrakstā "Der Freimütige").

Jaunums!!: Kurzeme un Neredzīgais Indriķis · Redzēt vairāk »

Nida (Latvija)

Nida (agrāk arī Nidas ciems, Nidasciems) ir vēsturisks zvejnieku ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Nidas tīreli un Baltijas jūru, pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Nida (Latvija) · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Kurzeme un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Novads

Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.

Jaunums!!: Kurzeme un Novads · Redzēt vairāk »

Novembra klimats Latvijā

Novembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Novembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ojārs Ēriks Kalniņš (dzimis Minhenē, Vācijā, miris Rīgā, Latvijā) bija latviešu diplomāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Ojārs Ēriks Kalniņš · Redzēt vairāk »

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Olainfarm

AS Olainfarm ir Latvijas farmācijas uzņēmums.

Jaunums!!: Kurzeme un Olainfarm · Redzēt vairāk »

Osvalds Bileskalns

Osvalds Bileskalns (1910—1951) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Latvijas Centrālās padomes loceklis.

Jaunums!!: Kurzeme un Osvalds Bileskalns · Redzēt vairāk »

Oto fon Šepings

Oto fon Šepings (dzimis, miris) bija Kurzemē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālmajors, piedalījies 1812. gada karā.

Jaunums!!: Kurzeme un Oto fon Šepings · Redzēt vairāk »

Oto fon Firkss

Oto Frīdrihs brīvkungs fon Firkss (dzimis, miris) bija Kurzemes barons, SS oberšturmfīrers, pēc kara CDU politiķis.

Jaunums!!: Kurzeme un Oto fon Firkss · Redzēt vairāk »

Oto fon Lilienfelds

Oto Frīdrihs Augusts Heinrihs fon Lilienfelds-Toals (1827—1891) bija vācbaltu cilmes Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Sakas muižas, Upesmuižas, Aizputes ordeņa pils īpašnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Oto fon Lilienfelds · Redzēt vairāk »

Oto Frideriks Felkerzāms

Oto Frideriks Felkerzāms (miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks no Felkerzāmu dzimtas, karavīrs un diplomāts, Inflantijas vaivads no 1696. līdz 1705. gadam, daudzu muižu īpašnieks Polijā, Lietuvā un Kurzemē. Dzimis Nīgrandes muižas īpašnieka Jana Felkerzāma ģimenē. Jaunībā Polijas karaļa militārajā dienestā. 1667. gadā kļuva par pirmo Inflantijas kastelānu. Kopā ar ģimeni pāriedams katoļticībā, Felkerzāms nostiprināja pozīcijas Polijas karaļa Jana III Sobeska galmā.

Jaunums!!: Kurzeme un Oto Frideriks Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Kurzeme un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Otto Cielēns

Otto Cielēns (* — †1941. gada jūlijs) bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Otto Cielēns · Redzēt vairāk »

Ovīši (dabas liegums)

Ovīši ir dabas liegums Ventspils novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ovīši (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Ozoli (Kalētu pagasts)

Ozoli ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā pie autoceļa V1217 (Ozoli—Kalēti).

Jaunums!!: Kurzeme un Ozoli (Kalētu pagasts) · Redzēt vairāk »

Ozolmuiža (Jelgava)

Ozolu muiža arī Ozolmuiža (arī Paulsgnade) bija kroņa muiža Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Ozolmuiža (Jelgava) · Redzēt vairāk »

Padomju kaujinieki Latvijā

Padomju kaujinieki Latvijā bija vācu okupācijas laikā no PSRS iesūtīti un apgādāti kaujinieki.

Jaunums!!: Kurzeme un Padomju kaujinieki Latvijā · Redzēt vairāk »

Padures pilskalns

Padures pilskalns (citviet Beltes pilskalns) atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Padures pagastā, pašā Ventas krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Padures pilskalns · Redzēt vairāk »

Paipu ciems

Paipu ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas un uz austrumiem no Jūrmalciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Paipu ciems · Redzēt vairāk »

Pakalnes ciems

Pakalnes ciems (agrāk arī Pakalnišķu ciems) ir izzudis ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Pakalnes ciems · Redzēt vairāk »

Palaipe

Palaipe ir ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz austrumiem no Rucavas, pie Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Palaipe · Redzēt vairāk »

Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.

Jaunums!!: Kurzeme un Pape · Redzēt vairāk »

Pape (dabas parks)

Pape ir dabas parks Kurzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kurzeme un Pape (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Papes Ķoņu ciems

Papes Ķoņu ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz dienvidiem no Papesciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Papes Ķoņu ciems · Redzēt vairāk »

Papes Priediengals

Papes Priediengals ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz ziemeļiem no Papesciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Papes Priediengals · Redzēt vairāk »

Paplaka

Paplaka ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta centrs autoceļu V1208 (Bunka — Paplaka — Mazkalēti) un V1210/V1201 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Paplaka · Redzēt vairāk »

Paplakas pilskalns

Paplakas pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, uz dienvidaustrumiem no Paplakas, Prūšu ūdenskrātuves rietumu krastā un Virgas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Paplakas pilskalns · Redzēt vairāk »

Parastais kadiķis

Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks.

Jaunums!!: Kurzeme un Parastais kadiķis · Redzēt vairāk »

Parastā priedes zāģlapsene

Parastā priedes zāģlapsene (Diprion pini) ir kukainis, kas pieder pie plēvspārņu kārtas, skujlapseņu dzimtas, pārsvarā sastopams uz Pinus sylvestris un Pinus nigra larico.

Jaunums!!: Kurzeme un Parastā priedes zāģlapsene · Redzēt vairāk »

Pasaules Dabas Fonds

Pasaules Dabas Fonds (saīsināti PDF;, WWF) ir 1961.

Jaunums!!: Kurzeme un Pasaules Dabas Fonds · Redzēt vairāk »

Paulis Zolts

Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Paulis Zolts · Redzēt vairāk »

Pauls Einhorns

''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Jaunums!!: Kurzeme un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »

Pauls Kampe

Pauls Kampe (1885-1960) bija latviešu arhitekts un arhitektūras profesors (1937).

Jaunums!!: Kurzeme un Pauls Kampe · Redzēt vairāk »

Pāces pilskalns

Pāces pilskalns atrodas Kurzemē, Dundagas novada Dundagas pagasta Pācē, mūsdienās kā Pāces dzirnavezera sala.

Jaunums!!: Kurzeme un Pāces pilskalns · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Kurzeme un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.

Jaunums!!: Kurzeme un Pāvilosta · Redzēt vairāk »

Pāvilostas katoļu baznīca

Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Pāvilostas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Pāvilostas novads

Pāvilostas novads bija 2009. gada administratīvi teritoriālajā reformā izveidots novads Kurzemes rietumu daļā, kurā apvienoja bijušā Liepājas rajona pašvaldības Sakas novadu (ar Pāvilostas pilsētu) un Vērgales pagastu.

Jaunums!!: Kurzeme un Pāvilostas novads · Redzēt vairāk »

Pūjalgu pilskalns

Pūjalgu pilskalns atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, uz ziemeļaustrumiem no Ēdoles.

Jaunums!!: Kurzeme un Pūjalgu pilskalns · Redzēt vairāk »

Pūres pilskalns

Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns) atrodas Tukuma novadā, Pūres pagastā, netālu no Pūres ciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Pūres pilskalns · Redzēt vairāk »

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Jaunums!!: Kurzeme un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »

Pērkone

Pērkone ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)).

Jaunums!!: Kurzeme un Pērkone · Redzēt vairāk »

Peši

Peši (arī Pešu ciems) ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie autoceļa A11 starp Nīcu un Rucavu, krustojumā ar vietējas nozīmes ceļu V1220 (Nīca – Ječi – Peši).

Jaunums!!: Kurzeme un Peši · Redzēt vairāk »

Pelēkā cielava

Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kurzeme un Pelēkā cielava · Redzēt vairāk »

Pelnu sanatorija

"Pelnu sanatorija" ir 2016.

Jaunums!!: Kurzeme un Pelnu sanatorija · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Kurzeme un Perms · Redzēt vairāk »

Pieguļa

Aleksandra Romana glezna „Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā” (ap 1910. gadu) Pieguļa bija sena tradīcija, kopīgs zirgu ganīšanas veids naktī, kas pastāvēja aptuveni līdz 20.

Jaunums!!: Kurzeme un Pieguļa · Redzēt vairāk »

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Kurzeme un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: Kurzeme un Piltene · Redzēt vairāk »

Pirkuļi

Pirkuļi ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta dienvidos.

Jaunums!!: Kurzeme un Pirkuļi · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Kurzeme un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Kurzeme un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Ploce

Ploce (vēsturiski arī Plocis, Ploči) ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā pie autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).

Jaunums!!: Kurzeme un Ploce · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Prūši · Redzēt vairāk »

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Priekule · Redzēt vairāk »

Priekules novads

Priekules novads bija pašvaldība Kurzemes dienvidos, kurā 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Priekules novads · Redzēt vairāk »

Priekules rajons

Priekules rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Kurzeme un Priekules rajons · Redzēt vairāk »

PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli

PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta līguma slepenā papildprotokola vācu versija. PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenajos papildprotokolos 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli bija slepenas papildus vienošanās starp Padomju Savienības un Vācijas valdībām par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas sadalīšanu "interešu sfērās", kas patiesībā nozīmēja vienošanos par Polijas un četru Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) sadalīšanu un okupāciju, kā arī Rumānijas teritorijas samazināšanu.

Jaunums!!: Kurzeme un PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli · Redzēt vairāk »

Puiša kalns

Puiša kalns jeb Puiškalna pilskalns atrodas Kurzemē, Dundagas novada Dundagas pagasta austrumos, pie Mazupes ietekas Kaļķupē, dabas lieguma Kaļķupes ieleja teritorijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Puiša kalns · Redzēt vairāk »

Purmsāti

Purmsāti ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā autoceļu V1211 (Priekule — Purmsāti — Kalēti), V1215 (Krogzemji — Purmsāti) un V1216 (Purmsāti — Gramzda) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Purmsāti · Redzēt vairāk »

Purmsātu pilskalns

Purmsātu pilskalns jeb Upes pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, uz ziemeļrietumiem no Kalētiem, Birztalas labajā krastā, upes ielokā.

Jaunums!!: Kurzeme un Purmsātu pilskalns · Redzēt vairāk »

Raķupes ieleja

Raķupes ieleja ir dabas liegums Ziemeļkurzemē, administratīvi ietilpst Talsu novada Dundagas un Valdgales pagastos un Ventspils novada Ances un Puzes pagastos.

Jaunums!!: Kurzeme un Raķupes ieleja · Redzēt vairāk »

Ragaciema rags

Vecā zvejnieku bāka (priekšpusē) un jaunā jūras bāka Ragaciema ragā Ragaciema rags ir zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē Tukuma novada Lapmežciema pagastā pie Ragaciema.

Jaunums!!: Kurzeme un Ragaciema rags · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas Centrāltirgus

Rīgas Centrāltirgus Centrāltirgus ir centrālais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas pilsētas centrā, Maskavas forštatē, uz dienvidiem no pilsētas kanāla (Kārļa baseina), pretim Rīgas Starptautiskajai autoostai.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas Centrāltirgus · Redzēt vairāk »

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca · Redzēt vairāk »

Rīva (ciems)

Rīva ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Rīvas upes un autoceļa V1186 (Labrags - Rīva - Sarkanvalks).

Jaunums!!: Kurzeme un Rīva (ciems) · Redzēt vairāk »

Rīva (upe)

Rīva, saukta arī Rīve, ir upe Kurzemes rietumu piekrastē.

Jaunums!!: Kurzeme un Rīva (upe) · Redzēt vairāk »

Reiņugals

Reiņugals, arī Reiņu gals ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz uz austrumiem no Nīcas.

Jaunums!!: Kurzeme un Reiņugals · Redzēt vairāk »

Reihenbaha grīslis

Reihenbaha grīslis ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Kurzeme un Reihenbaha grīslis · Redzēt vairāk »

Riekstu kalns

Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »

Rietumbalti

dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.

Jaunums!!: Kurzeme un Rietumbalti · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Kurzeme un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Rietumkursas augstiene

Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Rietumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Rietumu futbola līga

Rietumu līga ir viens no pieciem Latvijas futbola 3. līgas reģionālajiem čempionātiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Rietumu futbola līga · Redzēt vairāk »

Rihards Kondratovičs

Rihards Kondratovičs Rihards Kondratovičs (dzimis, miris) bija latviešu biologs, LZA akadēmiķis, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, profesors, rododendru selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam).

Jaunums!!: Kurzeme un Rihards Kondratovičs · Redzēt vairāk »

Rinda (upe)

Rinda (lejtecē arī Angera) ir viena no Irbes satekupēm (otra ir Stende) Ventspils novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Rinda (upe) · Redzēt vairāk »

Robežnieki (Grobiņas pagasts)

Robežnieki ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā pie Grobiņas pilsētas robežas un autoceļa A9 (Rīga-Liepāja).

Jaunums!!: Kurzeme un Robežnieki (Grobiņas pagasts) · Redzēt vairāk »

Roberts Osis

Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.

Jaunums!!: Kurzeme un Roberts Osis · Redzēt vairāk »

Roberts Rubenis

Roberts Rubenis (1917–1944) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Roberts Rubenis · Redzēt vairāk »

Roja

Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Roja · Redzēt vairāk »

Rojas novads

Rojas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos, Rīgas līča piekrastē, kurā 2008.

Jaunums!!: Kurzeme un Rojas novads · Redzēt vairāk »

Rostokas Universitāte

Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Kurzeme un Rotans · Redzēt vairāk »

Rucava

Rucava (agrāk arī Paurupe) ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Rucava · Redzēt vairāk »

Rucavas novads

Rucavas novads bija 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Rucavas novads · Redzēt vairāk »

Rude (Otaņķu pagasts)

Rude ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta centrs pie autoceļa V1222 (Nīca - Otaņķi - Grobiņa).

Jaunums!!: Kurzeme un Rude (Otaņķu pagasts) · Redzēt vairāk »

Rudupe (Sakas pagasts)

Rudupe ir upe Kurzemes rietumu piekrastē, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Rudupe (Sakas pagasts) · Redzēt vairāk »

Rugājkalns

Rugājkalns ir 97,6 m augsts paugurs Austrumkursas augstienes ziemeļdaļā, Tukuma novada Kandavas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Rugājkalns · Redzēt vairāk »

Rumbas pilskalns

Rumbas pilskalns (arī Apaļais kalns) atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Abavas upes kreisajā krastā starp Valgali un Veģiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Rumbas pilskalns · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Kurzeme un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Sabdagas

Sabdagas (citi nosaukumu - Sabdaga, Sabdagciems) ir ciems Kurzemē, Talsu novada Dundagas pagastā, pie autoceļa V1371 (Ģibzde - Dundaga).

Jaunums!!: Kurzeme un Sabdagas · Redzēt vairāk »

Saberi

Saberi bija baltu rituālais kopmielasts, ko rīkoja slimību, epidēmiju un citu nelaimju novēršanai.

Jaunums!!: Kurzeme un Saberi · Redzēt vairāk »

Sabile

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.

Jaunums!!: Kurzeme un Sabile · Redzēt vairāk »

Saka (upe)

Saka ir Tebras un Durbes koptekupe Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Saka (upe) · Redzēt vairāk »

Salaspils svīta

Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.

Jaunums!!: Kurzeme un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »

Saldais ķirsis

Saldais ķirsis (Prunus avium) ir plūmju ģints suga.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldais ķirsis · Redzēt vairāk »

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldus · Redzēt vairāk »

Saldus iela (Rīga)

Saldus iela ir Rīgas iela, Kurzemes rajona Dzirciema apkaimē.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldus iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Saldus novads (2009—2021)

Saldus novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota Kurzemes pašvaldība, kurā apvienota bijušā Saldus rajona Saldus pilsēta un 15 pagasti.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldus novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Saldus pauguraine

Saldus pauguraine ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes vidusdaļā Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Tukuma un Saldus novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldus pauguraine · Redzēt vairāk »

Saldus rajons

Saldus rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldus rajons · Redzēt vairāk »

Saldus Saule

Pirmais rokfestivāls "Saldus saule" notika 1987.

Jaunums!!: Kurzeme un Saldus Saule · Redzēt vairāk »

Sandra Kropa

Sandra Kropa-Kaļužnaja (dzimusi Kropa) ir latviešu žurnāliste, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja.

Jaunums!!: Kurzeme un Sandra Kropa · Redzēt vairāk »

Sarainā magone

Sarainā magone ir augu suga magoņu dzimtā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sarainā magone · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Saucējas

Saucējas ir 2003.

Jaunums!!: Kurzeme un Saucējas · Redzēt vairāk »

Saulaine (Priekules pagasts)

Saulaine (agrāk arī Saulaines un Zvaigznes) ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā uz rietumiem no Priekules, faktiski tās daļa.

Jaunums!!: Kurzeme un Saulaine (Priekules pagasts) · Redzēt vairāk »

Saunags

Saunags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Saunags · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Kurzeme un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Sīkrags

Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sīkrags · Redzēt vairāk »

Sīkziedu žibulītis

Sīkziedu žibulītis ir augu suga brūnkāšu dzimtā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sīkziedu žibulītis · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Kurzeme un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sedviņi

Sedviņi ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā pie Bārtas upes un vietējā autoceļa V1219 (Ječi – Bārta – Sedviņi), kā arī pie valsts robežas ar Lietuvu un Skodas.

Jaunums!!: Kurzeme un Sedviņi · Redzēt vairāk »

Senās kulta vietas

Senās kulta vietas jeb kulta pieminekļi ir apvienota kategorija, kas apvieno dažādu citu kategoriju pieminekļus, kas bijuši pagānisku kultu objekti.

Jaunums!!: Kurzeme un Senās kulta vietas · Redzēt vairāk »

Septembra klimats Latvijā

Septembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Septembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Sermites pilskalns

Sermites pilskalns jeb Sermītes pilskalns atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā uz ziemeļiem no Sermītes, Skaldas upes krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sermites pilskalns · Redzēt vairāk »

Sikšņi (Dunikas pagasts)

Sikšņi ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā, pagasta centrs un lielākā apdzīvota vieta.

Jaunums!!: Kurzeme un Sikšņi (Dunikas pagasts) · Redzēt vairāk »

Skarainā ģipsene

Skarainā ģipsene ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču kultivēšanas dēļ ir plaši izplatījusies arī citur.

Jaunums!!: Kurzeme un Skarainā ģipsene · Redzēt vairāk »

Skatre

Skatre ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava)).

Jaunums!!: Kurzeme un Skatre · Redzēt vairāk »

Skābputra

Skābputra ir tradicionāls latviešu graudu un skābpiena ēdiens — miežu putraimu putra ar rūgušpienu —, kas vasarā bijis galvenais pusdienu un launaga ēdiens un ņemts līdzi lauku darbos.

Jaunums!!: Kurzeme un Skābputra · Redzēt vairāk »

Sklandrausis

Sklandrauši Sklandrausis (lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — 'žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne';, daudzskaitlī: sūr kakūd), žograusis (žogrouš) jeb dižrausis (dižrouš) ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts Kurzemes latviešu virtuvē.

Jaunums!!: Kurzeme un Sklandrausis · Redzēt vairāk »

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

Jaunums!!: Kurzeme un Skrunda · Redzēt vairāk »

Skrundas novads

Skrundas novads bija pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Skrundas novads · Redzēt vairāk »

Skrundas rajons

Skrundas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Kurzeme un Skrundas rajons · Redzēt vairāk »

Skujkoku dižkoksngrauzis

Skujkoku dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.

Jaunums!!: Kurzeme un Skujkoku dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »

Slamsti

Slamsti ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Slamsti · Redzēt vairāk »

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Slīteres nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Jaunums!!: Kurzeme un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Smārde

Smārde ir ciems Tukuma novada Smārdes pagastā un pagasta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Smārde · Redzēt vairāk »

Spāres baznīca

Spāres luterāņu baznīca ir Spāres evaņģēliski luteriskās draudzes dievnams.

Jaunums!!: Kurzeme un Spāres baznīca · Redzēt vairāk »

Staņislavs Bulaks-Balahovičs

Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Staņislavs Bulaks-Balahovičs · Redzēt vairāk »

Stabule

Stabule ir caurulītes veida pūšamais mūzikas instruments, viens no senākajiem un izplatītākajiem Latvijas teritorijā spēlētajiem instrumentiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Stabule · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Kurzeme un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Stende

Stende ir pilsēta Talsu novadā, robežojas ar Lībagu pagastu rietumos un ziemeļos, ar Virbu pagastu austrumos un ar Abavas pagastu dienvidos.

Jaunums!!: Kurzeme un Stende · Redzēt vairāk »

Stende (nozīmju atdalīšana)

Stende var būt.

Jaunums!!: Kurzeme un Stende (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Stende (upe)

Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē, Talsu un Ventspils novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Stende (upe) · Redzēt vairāk »

Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi

Ziemeļkurzemes dzelzceļu karte (1925). Ziemeļkurzemes dzelzceļu karte pēc Valdemārpils atzara un Dundagas-Popes-Ventspils līnijas izbūves (1939). Pasažieru vilcienu kustības saraksts (pirms 1940). Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi bija Ziemeļkurzemes 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916.

Jaunums!!: Kurzeme un Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi · Redzēt vairāk »

Stiklu purvi

Stiklu purvi ir dabas liegums Ziemeļkurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Stiklu purvi · Redzēt vairāk »

Sudargi

Sudargi ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā pie autoceļa P113 (Grobiņa — Bārta — Rucava).

Jaunums!!: Kurzeme un Sudargi · Redzēt vairāk »

Suiti

Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa.

Jaunums!!: Kurzeme un Suiti · Redzēt vairāk »

Svētceļojums

mūki dodas svētceļojumā Svētceļojums ir reliģiska darbība, parasti ar lūgšanām apvienota došanās kājām uz svētu vietu, lai apliecinātu ticību un garīgi attīstītos.

Jaunums!!: Kurzeme un Svētceļojums · Redzēt vairāk »

Svētmežs

Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.

Jaunums!!: Kurzeme un Svētmežs · Redzēt vairāk »

Svētmeitas akmens

"Svētmeitas" akmens ir dižakmens Kurzemē, Talsu novada Mērsraga pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Svētmeitas akmens · Redzēt vairāk »

Sviļu ciems

Sviļu ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz dienvidaustrumiem no Rucavas pie Sventājas upes un robežas ar Lietuvu.

Jaunums!!: Kurzeme un Sviļu ciems · Redzēt vairāk »

Tadaiķi

Tadaiķi (ari Lejasmuiža) ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā pie Vārtājas upes.

Jaunums!!: Kurzeme un Tadaiķi · Redzēt vairāk »

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsi · Redzēt vairāk »

Talsu novada karogs

Talsu novada karogs ir viens no Talsu novada oficiāliem simboliem.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsu novada karogs · Redzēt vairāk »

Talsu novads (2009—2021)

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Talsu pauguraine

Talsu pauguraine ir dabas parks Talsu novada vidusdaļā.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsu pauguraine · Redzēt vairāk »

Talsu pilskalns

Talsu pilskalns (arī Klosterkalns) ir pilskalns Talsos, Talsu ezera austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsu pilskalns · Redzēt vairāk »

Talsu rajons

Talsu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsu rajons · Redzēt vairāk »

Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Kurzeme un Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Tautas Saimes grāmata

Tautas Saimes grāmata (TSG) ir pirmreizēja, ar roku rakstīta grāmata, kas veltīta Latvijas Valsts simtgadei.

Jaunums!!: Kurzeme un Tautas Saimes grāmata · Redzēt vairāk »

Tāšu pilskalns

Tāšu pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, pie Vērgales pagasta robežas, Ālandes upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tāšu pilskalns · Redzēt vairāk »

Tīruma šerardija

Tīruma šerardija (Sherardia arvensis) ir augu suga rubiju dzimtas monotipiskajā Šerardiju ģintī.

Jaunums!!: Kurzeme un Tīruma šerardija · Redzēt vairāk »

Teodors Breikšs

Teodors Fridrihs Breikšs, plašāk zināms kā Teodors Breikšs (dzimis 1855. gada 26. jūlijā, miris 1922. gada 4. jūlijā) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Ilggadējs Liepājas pilsētas valdes loceklis, kurš cīnījās par latviešu tiesībām, bet vēlāk kļuva par pirmo latviešu tautības Liepājas pilsētas galvu.

Jaunums!!: Kurzeme un Teodors Breikšs · Redzēt vairāk »

Teodors Zeilers

Teodors Heinrihs Zeilers (dzimis 1827. gadā, miris) bija Berlīnē dzimis Kurzemes arhitekts, daudzu Kurzemes muižu ēku autors.

Jaunums!!: Kurzeme un Teodors Zeilers · Redzēt vairāk »

Tigves pilskalns

Tigves pilskalns jeb Tigas pilskalns atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Padures pagasta ziemeļos, uz rietumiem no valsts autoceļa P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), vecās šosejas malā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tigves pilskalns · Redzēt vairāk »

Tilgaļu milzakmens

Tilgaļu milzakmens jeb Tilgaļu Lielais akmens (arī Krauju, Vandzenes akmens) ir vislielākais dižakmens Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tilgaļu milzakmens · Redzēt vairāk »

Tojātu apmetne

Tojātu apmetne un senkapi ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tojātu apmetne · Redzēt vairāk »

Totlēbeni

Totlēbenu dzimtas ģerbonis. Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Totlēbeni (arī Tottleben, Todtleben, Todleben) ir vācu dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Kurzeme un Totlēbeni · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Kurzeme un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Tripiņš

Cilvēki dejojam trepaku Trepaks ir ukraiņu dancis 2/4 taktsmērā, kas ar nosaukumu tripiņš lokalizēts arī Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tripiņš · Redzēt vairāk »

Tromeļa pils

Tromeļa pils jeb Tromeļa pilskalns atrodas Kurzemē, Talsu novada Rojas pagasta Melnsilā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tromeļa pils · Redzēt vairāk »

Tukuma rajons

Tukuma rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Tukuma rajons · Redzēt vairāk »

Tukums

Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Tukums · Redzēt vairāk »

Uldevene

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.

Jaunums!!: Kurzeme un Uldevene · Redzēt vairāk »

Uldis Ģērmanis

Uldis Ģērmanis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Uldis Ģērmanis · Redzēt vairāk »

Ulmale

Ulmale ir ciems Baltijas jūras piekrastē, Kurzemes rietumos, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ulmale · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

Ulrihs Kristiāns Hillners

Ulrihs Kristiāns Hillners (dzimis 1784. gada 23. februārī, miris 1825. gada 9. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, izdevis mācību līdzekli latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ulrihs Kristiāns Hillners · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Usma

Usma ir ciems Ventspils novada Usmas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Usma · Redzēt vairāk »

Vaiņodes novads

Vaiņodes novads bija 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Vaiņodes novads · Redzēt vairāk »

Valdemārpils

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Valdemārpils · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Jaunums!!: Kurzeme un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »

Valentīne Lasmane

Valentīne Lasmane dzimusi Jaunzeme (1916—2018) bija latviešu filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece.

Jaunums!!: Kurzeme un Valentīne Lasmane · Redzēt vairāk »

Valgales pilskalns

Valgales pilskalns atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Valgales upes ielokā, iepretim Milzavas ietekai, apmēram 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no Valgales.

Jaunums!!: Kurzeme un Valgales pilskalns · Redzēt vairāk »

Valguma ezers

Valguma ezers ir subglaciālas izcelsmes šaurs un garš ezers Tukuma novada Smārdes pagastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Valguma ezers · Redzēt vairāk »

Valija Veščunas-Jansone

Valija Veščunas-Jansone (1902-1990) bija latviešu advokāte.

Jaunums!!: Kurzeme un Valija Veščunas-Jansone · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Kurzeme un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saīsināti VUGD, ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas sastāv no centrālā aparāta, kā arī patstāvīgajām un teritoriālajām struktūrvienībām.

Jaunums!!: Kurzeme un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests · Redzēt vairāk »

Vanemas pauguraine

Vanemas pauguraine vai Talsu—Tukuma pauguraine ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu un Tukuma novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Vanemas pauguraine · Redzēt vairāk »

Vārmes nolaidenums

Vārmes nolaidenums ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes rietumos Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Kuldīgas un Saldus novados.

Jaunums!!: Kurzeme un Vārmes nolaidenums · Redzēt vairāk »

Vārnukrogs

Vārnukrogs ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies Lielupes labajā krastā senās pārceltuves vietā.

Jaunums!!: Kurzeme un Vārnukrogs · Redzēt vairāk »

Vārtāja

Vārtāja (arī Vārtaja) ir upe, Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemē.

Jaunums!!: Kurzeme un Vārtāja · Redzēt vairāk »

Vārve

Vārve ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagastā pie Vārves strauta ietekas Ventā un pie autoceļa P108 (Ventspils — Kuldīga - Saldus).

Jaunums!!: Kurzeme un Vārve · Redzēt vairāk »

Vībiņi

Vībiņi ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Vībiņi · Redzēt vairāk »

Vīnkalnu sīpols

Vīnkalnu sīpols ir amariļļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Kurzeme un Vīnkalnu sīpols · Redzēt vairāk »

Vīnkopība

Vīnkopība ir dārzkopības nozare — vīnogu audzēšana.

Jaunums!!: Kurzeme un Vīnkopība · Redzēt vairāk »

Vēde

Vēde ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Popes pagasta ziemeļos, autoceļu P77 (Ventspils—Dundaga) un V1312 (Oliņi—Vēde) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Vēde · Redzēt vairāk »

Vērgale

Vērgale (vēsturiski arī Vērgaļi) ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta centrs netālu no autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).

Jaunums!!: Kurzeme un Vērgale · Redzēt vairāk »

Veļu laiks

Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Veļu laiks · Redzēt vairāk »

Vecpils pilskalns

Vecpils pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, uz ziemeļiem no Vecpils.

Jaunums!!: Kurzeme un Vecpils pilskalns · Redzēt vairāk »

Vecticība Latvijā

Krāslavas novadā Rēzeknes novadā Vecticība Latvijā ir vecticības atzars Latvijā, kuram pieder aptuveni 55 000 vecticībnieku (2017), kas tradicionāli dzīvo Latgalē un Sēlijā.

Jaunums!!: Kurzeme un Vecticība Latvijā · Redzēt vairāk »

Velna laivas

Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Kurzeme un Velna laivas · Redzēt vairāk »

Ventava (Vārves pagasts)

Ventava ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagasta centrs Ventas kreisajā krastā iepretim Piltenei.

Jaunums!!: Kurzeme un Ventava (Vārves pagasts) · Redzēt vairāk »

Venteru pilskalns

Venteru pilskalns atrodas Kurzemē, Tukuma novada Zantes pagasta rietumos, Amulas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzeme un Venteru pilskalns · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Jaunums!!: Kurzeme un Ventspils · Redzēt vairāk »

Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un Ventspils novads · Redzēt vairāk »

Ventspils rajons

Ventspils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ventspils rajons · Redzēt vairāk »

Ventspils vēsture

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzeme un Ventspils vēsture · Redzēt vairāk »

Ventspils viduslaiku pils

Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).

Jaunums!!: Kurzeme un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Kurzeme un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidus dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Vidus dialekts · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Kurzeme un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Viensēta

Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.

Jaunums!!: Kurzeme un Viensēta · Redzēt vairāk »

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

Jaunums!!: Kurzeme un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Jaunums!!: Kurzeme un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vijolīšu dzimta

Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.

Jaunums!!: Kurzeme un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Kurzeme un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Vilkacis

Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.

Jaunums!!: Kurzeme un Vilkacis · Redzēt vairāk »

Virga

Virga ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā autoceļu P106 (Ezere — Embūte — Grobiņa) un V1210 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.

Jaunums!!: Kurzeme un Virga · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Kurzeme un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Visvaldis Kuršs

Visvaldis Kuršs (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs, habilitētais ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Valsts emeritētais zinātnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Visvaldis Kuršs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Grāvelis

Voldemārs Grāvelis (1900-?) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Kurzeme un Voldemārs Grāvelis · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Kurzeme un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zūras

Zūras ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagastā Ventas kreisajā krastā pie autoceļa V1328 un netālu no autoceļa P108 (Ventspils — Kuldīga — Saldus).

Jaunums!!: Kurzeme un Zūras · Redzēt vairāk »

Zīrnāja

Zīrnāja ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz dienvidiem no Rucavas.

Jaunums!!: Kurzeme un Zīrnāja · Redzēt vairāk »

Zeme (teritorija)

Eiropas fizioģeogrāfiskā karte Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums.

Jaunums!!: Kurzeme un Zeme (teritorija) · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Kurzeme un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemeļkursas augstiene

Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemeļkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde, kurā ārstē Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotājus.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Ziemeļu renesanse

Ziemeļu renesanse ir termins, ko izmanto, lai raksturotu renesansi Ziemeļeiropā, jeb plašāk — visā Eiropā ārpus Itālijas, uz ziemeļiem no Alpiem.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemeļu renesanse · Redzēt vairāk »

Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »

Zigmunts Serakovskis

Zigmunts Serakovskis (1827—1863) bija poļu virsnieks.

Jaunums!!: Kurzeme un Zigmunts Serakovskis · Redzēt vairāk »

Ziras

Ziras ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Ziru pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Ziras · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Kurzeme un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zlēkas

Zlēkas ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Zlēku pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzeme un Zlēkas · Redzēt vairāk »

Zlēku pamatskola

Zlēku pamatskola bija vispārizglītojošā skola, kas atradās Ventspils novada Zlēkās.

Jaunums!!: Kurzeme un Zlēku pamatskola · Redzēt vairāk »

Zvejnieka dēls (1939. gada filma)

"Zvejnieka dēls" ir 1939.

Jaunums!!: Kurzeme un Zvejnieka dēls (1939. gada filma) · Redzēt vairāk »

Zvirgzdu ezers

Zvirgzdu ezers (arī Zvirgzdenes ezers, Zvirgzdens ezers) ir ezers Kurzemē Kuldīgas novadā.

Jaunums!!: Kurzeme un Zvirgzdu ezers · Redzēt vairāk »

1. kavalērijas divīzija (Vācijas impērija)

1.

Jaunums!!: Kurzeme un 1. kavalērijas divīzija (Vācijas impērija) · Redzēt vairāk »

12. Saeimas vēlēšanas

12. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Kurzeme un 12. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas visas personas, kas kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās.

Jaunums!!: Kurzeme un 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1206. gada uzbrukums Sāmsalai

Dāņu 1206.

Jaunums!!: Kurzeme un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai · Redzēt vairāk »

1206. gads

1206.

Jaunums!!: Kurzeme un 1206. gads · Redzēt vairāk »

13. Saeimas vēlēšanas

13. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11.

Jaunums!!: Kurzeme un 13. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

14. Saeimas vēlēšanas

Iegūtie mandāti katrā vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Kurzeme un 14. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS sapieru bataljons

15.

Jaunums!!: Kurzeme un 15. ieroču SS sapieru bataljons · Redzēt vairāk »

15. Saeimas vēlēšanas

15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks ne vēlāk kā.

Jaunums!!: Kurzeme un 15. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Jaunums!!: Kurzeme un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Jaunums!!: Kurzeme un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566.

Jaunums!!: Kurzeme un 1566. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1567. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1567.

Jaunums!!: Kurzeme un 1567. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1568. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1568.

Jaunums!!: Kurzeme un 1568. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569.

Jaunums!!: Kurzeme un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1570. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1570.

Jaunums!!: Kurzeme un 1570. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1571. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1571.

Jaunums!!: Kurzeme un 1571. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1572. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1572.

Jaunums!!: Kurzeme un 1572. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1573. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1573.

Jaunums!!: Kurzeme un 1573. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1574. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1574.

Jaunums!!: Kurzeme un 1574. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1575. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1575.

Jaunums!!: Kurzeme un 1575. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1576. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1576.

Jaunums!!: Kurzeme un 1576. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1577. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1577.

Jaunums!!: Kurzeme un 1577. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1578. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1578.

Jaunums!!: Kurzeme un 1578. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1579. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1579.

Jaunums!!: Kurzeme un 1579. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1580. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1580.

Jaunums!!: Kurzeme un 1580. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1581. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1581.

Jaunums!!: Kurzeme un 1581. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1582. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1582.

Jaunums!!: Kurzeme un 1582. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1583. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1583.

Jaunums!!: Kurzeme un 1583. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1584. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1584.

Jaunums!!: Kurzeme un 1584. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1585. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1585.

Jaunums!!: Kurzeme un 1585. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1586. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1586.

Jaunums!!: Kurzeme un 1586. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1591. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1591.

Jaunums!!: Kurzeme un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1596. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1596.

Jaunums!!: Kurzeme un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1597. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1597.

Jaunums!!: Kurzeme un 1597. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1598. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1598.

Jaunums!!: Kurzeme un 1598. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1599. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1599.

Jaunums!!: Kurzeme un 1599. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

16. armija (Vērmahts)

16.

Jaunums!!: Kurzeme un 16. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

1600. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.

Jaunums!!: Kurzeme un 1600. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Jaunums!!: Kurzeme un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1602. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1602.

Jaunums!!: Kurzeme un 1602. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1603. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1603.

Jaunums!!: Kurzeme un 1603. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Jaunums!!: Kurzeme un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Jaunums!!: Kurzeme un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606.

Jaunums!!: Kurzeme un 1606. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

Jaunums!!: Kurzeme un 1607. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608.

Jaunums!!: Kurzeme un 1608. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609.

Jaunums!!: Kurzeme un 1609. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1610. gads

1610.

Jaunums!!: Kurzeme un 1610. gads · Redzēt vairāk »

1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.

Jaunums!!: Kurzeme un 1610. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Jaunums!!: Kurzeme un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Jaunums!!: Kurzeme un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Jaunums!!: Kurzeme un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Jaunums!!: Kurzeme un 1614. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Jaunums!!: Kurzeme un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Jaunums!!: Kurzeme un 1616. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Jaunums!!: Kurzeme un 1617. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Jaunums!!: Kurzeme un 1618. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Jaunums!!: Kurzeme un 1619. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Jaunums!!: Kurzeme un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Jaunums!!: Kurzeme un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Jaunums!!: Kurzeme un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Jaunums!!: Kurzeme un 1623. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Jaunums!!: Kurzeme un 1624. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Jaunums!!: Kurzeme un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Jaunums!!: Kurzeme un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Jaunums!!: Kurzeme un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Jaunums!!: Kurzeme un 1628. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Jaunums!!: Kurzeme un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1630. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1630.

Jaunums!!: Kurzeme un 1630. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Kurzeme un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Jaunums!!: Kurzeme un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Jaunums!!: Kurzeme un 1633. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Jaunums!!: Kurzeme un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Jaunums!!: Kurzeme un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636.

Jaunums!!: Kurzeme un 1636. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1637. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1637.

Jaunums!!: Kurzeme un 1637. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Kurzeme un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1639. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1639.

Jaunums!!: Kurzeme un 1639. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Jaunums!!: Kurzeme un 1640. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1641. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1641.

Jaunums!!: Kurzeme un 1641. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1642. gads

1642.

Jaunums!!: Kurzeme un 1642. gads · Redzēt vairāk »

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Jaunums!!: Kurzeme un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1643. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1643.

Jaunums!!: Kurzeme un 1643. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1644. gads Latvijā

Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.

Jaunums!!: Kurzeme un 1644. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1645. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1645.

Jaunums!!: Kurzeme un 1645. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1646. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1646.

Jaunums!!: Kurzeme un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1647. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1647.

Jaunums!!: Kurzeme un 1647. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1648. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1648.

Jaunums!!: Kurzeme un 1648. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1649. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1649.

Jaunums!!: Kurzeme un 1649. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1650. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1650.

Jaunums!!: Kurzeme un 1650. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1651. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1651.

Jaunums!!: Kurzeme un 1651. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Jaunums!!: Kurzeme un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1653. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1653.

Jaunums!!: Kurzeme un 1653. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654.

Jaunums!!: Kurzeme un 1654. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1655. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1655.

Jaunums!!: Kurzeme un 1655. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1656. gads Latvijā

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.

Jaunums!!: Kurzeme un 1656. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1657. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1657.

Jaunums!!: Kurzeme un 1657. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Jaunums!!: Kurzeme un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1659. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1659.

Jaunums!!: Kurzeme un 1659. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1660. gads Latvijā

1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.

Jaunums!!: Kurzeme un 1660. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1661. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1661.

Jaunums!!: Kurzeme un 1661. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1662. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1662.

Jaunums!!: Kurzeme un 1662. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1663. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1663.

Jaunums!!: Kurzeme un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1664. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1664.

Jaunums!!: Kurzeme un 1664. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1665. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1665.

Jaunums!!: Kurzeme un 1665. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Jaunums!!: Kurzeme un 1666. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Jaunums!!: Kurzeme un 1667. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1668. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1668.

Jaunums!!: Kurzeme un 1668. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1669. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1669.

Jaunums!!: Kurzeme un 1669. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1670. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1670.

Jaunums!!: Kurzeme un 1670. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1671. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1671.

Jaunums!!: Kurzeme un 1671. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1672. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1672.

Jaunums!!: Kurzeme un 1672. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1673. gads Latvijā

1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.

Jaunums!!: Kurzeme un 1673. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1674. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1674.

Jaunums!!: Kurzeme un 1674. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1675. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1675.

Jaunums!!: Kurzeme un 1675. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676.

Jaunums!!: Kurzeme un 1676. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1677. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1677.

Jaunums!!: Kurzeme un 1677. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1678. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1678.

Jaunums!!: Kurzeme un 1678. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1679. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1679.

Jaunums!!: Kurzeme un 1679. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1680. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1680.

Jaunums!!: Kurzeme un 1680. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1681. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1681.

Jaunums!!: Kurzeme un 1681. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Jaunums!!: Kurzeme un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1683. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1683.

Jaunums!!: Kurzeme un 1683. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1684. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1684.

Jaunums!!: Kurzeme un 1684. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1685. gads Latvijā

Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.

Jaunums!!: Kurzeme un 1685. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1686. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1686.

Jaunums!!: Kurzeme un 1686. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1687. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1687.

Jaunums!!: Kurzeme un 1687. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1688. gads Latvijā

Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.

Jaunums!!: Kurzeme un 1688. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1689. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1689.

Jaunums!!: Kurzeme un 1689. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1690. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1690.

Jaunums!!: Kurzeme un 1690. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1691. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1691.

Jaunums!!: Kurzeme un 1691. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1692. gads

1692.

Jaunums!!: Kurzeme un 1692. gads · Redzēt vairāk »

1692. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1692.

Jaunums!!: Kurzeme un 1692. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1693. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1693.

Jaunums!!: Kurzeme un 1693. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1694. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1694.

Jaunums!!: Kurzeme un 1694. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1695. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1695.

Jaunums!!: Kurzeme un 1695. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1696. gads

1696.

Jaunums!!: Kurzeme un 1696. gads · Redzēt vairāk »

1696. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1696.

Jaunums!!: Kurzeme un 1696. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1697. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1697.

Jaunums!!: Kurzeme un 1697. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1698. gads

1698.

Jaunums!!: Kurzeme un 1698. gads · Redzēt vairāk »

1698. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1698.

Jaunums!!: Kurzeme un 1698. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1699. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1699.

Jaunums!!: Kurzeme un 1699. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

17. marts

17.

Jaunums!!: Kurzeme un 17. marts · Redzēt vairāk »

1700. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1700.

Jaunums!!: Kurzeme un 1700. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1701. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1701.

Jaunums!!: Kurzeme un 1701. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1702. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1702.

Jaunums!!: Kurzeme un 1702. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1703. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1703.

Jaunums!!: Kurzeme un 1703. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1704. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1704.

Jaunums!!: Kurzeme un 1704. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1705. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1705.

Jaunums!!: Kurzeme un 1705. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1706. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1706.

Jaunums!!: Kurzeme un 1706. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1707. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1707.

Jaunums!!: Kurzeme un 1707. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1708. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1708.

Jaunums!!: Kurzeme un 1708. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1709. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1709.

Jaunums!!: Kurzeme un 1709. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1710. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1710.

Jaunums!!: Kurzeme un 1710. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Kurzeme un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1711. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1711.

Jaunums!!: Kurzeme un 1711. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1712. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1712.

Jaunums!!: Kurzeme un 1712. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1713. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1713.

Jaunums!!: Kurzeme un 1713. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1714. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1714.

Jaunums!!: Kurzeme un 1714. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1715. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1715.

Jaunums!!: Kurzeme un 1715. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1716. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1716.

Jaunums!!: Kurzeme un 1716. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1717. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1717.

Jaunums!!: Kurzeme un 1717. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1718. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1718.

Jaunums!!: Kurzeme un 1718. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1719. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1719.

Jaunums!!: Kurzeme un 1719. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1720. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1720.

Jaunums!!: Kurzeme un 1720. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1721. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1721.

Jaunums!!: Kurzeme un 1721. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1722. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1722.

Jaunums!!: Kurzeme un 1722. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1723. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1723.

Jaunums!!: Kurzeme un 1723. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1724. gads

1724.

Jaunums!!: Kurzeme un 1724. gads · Redzēt vairāk »

1724. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1724.

Jaunums!!: Kurzeme un 1724. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1725. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1725.

Jaunums!!: Kurzeme un 1725. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1726. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1726.

Jaunums!!: Kurzeme un 1726. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1727. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1727.

Jaunums!!: Kurzeme un 1727. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1728. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1728.

Jaunums!!: Kurzeme un 1728. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1729. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1729.

Jaunums!!: Kurzeme un 1729. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1730. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1730.

Jaunums!!: Kurzeme un 1730. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1731. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1731.

Jaunums!!: Kurzeme un 1731. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1732. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1732.

Jaunums!!: Kurzeme un 1732. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1733. gads

1733.

Jaunums!!: Kurzeme un 1733. gads · Redzēt vairāk »

1733. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1733.

Jaunums!!: Kurzeme un 1733. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1734. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1734.

Jaunums!!: Kurzeme un 1734. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1735. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1735.

Jaunums!!: Kurzeme un 1735. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1736. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1736.

Jaunums!!: Kurzeme un 1736. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1737. gads

1737.

Jaunums!!: Kurzeme un 1737. gads · Redzēt vairāk »

1737. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1737.

Jaunums!!: Kurzeme un 1737. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1738. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1738.

Jaunums!!: Kurzeme un 1738. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1739. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1739.

Jaunums!!: Kurzeme un 1739. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1740. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1740.

Jaunums!!: Kurzeme un 1740. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1741. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1741.

Jaunums!!: Kurzeme un 1741. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1742. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1742.

Jaunums!!: Kurzeme un 1742. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1743. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1743.

Jaunums!!: Kurzeme un 1743. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1744. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1744.

Jaunums!!: Kurzeme un 1744. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1745. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1745.

Jaunums!!: Kurzeme un 1745. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1746. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1746.

Jaunums!!: Kurzeme un 1746. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1747. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1747.

Jaunums!!: Kurzeme un 1747. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1748. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1748.

Jaunums!!: Kurzeme un 1748. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1749. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1749.

Jaunums!!: Kurzeme un 1749. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1750. gads

1750.

Jaunums!!: Kurzeme un 1750. gads · Redzēt vairāk »

1750. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1750.

Jaunums!!: Kurzeme un 1750. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1751. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1751.

Jaunums!!: Kurzeme un 1751. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1752. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Jaunums!!: Kurzeme un 1752. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1753. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Jaunums!!: Kurzeme un 1753. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1754. gads

1754.

Jaunums!!: Kurzeme un 1754. gads · Redzēt vairāk »

1754. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1754.

Jaunums!!: Kurzeme un 1754. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1755. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1755.

Jaunums!!: Kurzeme un 1755. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1756. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1756.

Jaunums!!: Kurzeme un 1756. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1757. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1757.

Jaunums!!: Kurzeme un 1757. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1758. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1758.

Jaunums!!: Kurzeme un 1758. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1759. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1759.

Jaunums!!: Kurzeme un 1759. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1760. gadi

Noslēdzās Septiņgadu karš Ziemeļamerikā (1756-1763) 1760.

Jaunums!!: Kurzeme un 1760. gadi · Redzēt vairāk »

1760. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1760.

Jaunums!!: Kurzeme un 1760. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1761. gads

1761.

Jaunums!!: Kurzeme un 1761. gads · Redzēt vairāk »

1761. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1761.

Jaunums!!: Kurzeme un 1761. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1762. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1762.

Jaunums!!: Kurzeme un 1762. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1763. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1763.

Jaunums!!: Kurzeme un 1763. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1764. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1764.

Jaunums!!: Kurzeme un 1764. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1765. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1765.

Jaunums!!: Kurzeme un 1765. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: Kurzeme un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1766.

Jaunums!!: Kurzeme un 1766. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1767. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1767.

Jaunums!!: Kurzeme un 1767. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1768. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1768.

Jaunums!!: Kurzeme un 1768. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1769. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1769.

Jaunums!!: Kurzeme un 1769. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1770. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1770.

Jaunums!!: Kurzeme un 1770. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1771. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1771.

Jaunums!!: Kurzeme un 1771. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1772. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1772.

Jaunums!!: Kurzeme un 1772. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1773. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1773.

Jaunums!!: Kurzeme un 1773. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1774. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1774.

Jaunums!!: Kurzeme un 1774. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1775. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1775.

Jaunums!!: Kurzeme un 1775. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1776. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1776.

Jaunums!!: Kurzeme un 1776. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1777. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1777.

Jaunums!!: Kurzeme un 1777. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1778. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1778.

Jaunums!!: Kurzeme un 1778. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1779. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1779.

Jaunums!!: Kurzeme un 1779. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1780. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1780.

Jaunums!!: Kurzeme un 1780. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1781. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1781.

Jaunums!!: Kurzeme un 1781. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1782. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1782.

Jaunums!!: Kurzeme un 1782. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1783. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1783.

Jaunums!!: Kurzeme un 1783. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1784. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1784.

Jaunums!!: Kurzeme un 1784. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1785. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1785.

Jaunums!!: Kurzeme un 1785. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1786. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1786.

Jaunums!!: Kurzeme un 1786. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1787. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1787.

Jaunums!!: Kurzeme un 1787. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1788. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1788.

Jaunums!!: Kurzeme un 1788. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1789. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1789.

Jaunums!!: Kurzeme un 1789. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1790. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1790.

Jaunums!!: Kurzeme un 1790. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1791. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1791.

Jaunums!!: Kurzeme un 1791. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1792. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1792.

Jaunums!!: Kurzeme un 1792. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1793. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1793.

Jaunums!!: Kurzeme un 1793. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1794. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1794.

Jaunums!!: Kurzeme un 1794. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1795. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1795.

Jaunums!!: Kurzeme un 1795. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1796. gads

1796.

Jaunums!!: Kurzeme un 1796. gads · Redzēt vairāk »

1796. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1796.

Jaunums!!: Kurzeme un 1796. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1797. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1797.

Jaunums!!: Kurzeme un 1797. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1798. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1798.

Jaunums!!: Kurzeme un 1798. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1799. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1799.

Jaunums!!: Kurzeme un 1799. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Kurzeme un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1800. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1800.

Jaunums!!: Kurzeme un 1800. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1801. gads

1801.

Jaunums!!: Kurzeme un 1801. gads · Redzēt vairāk »

1801. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1801.

Jaunums!!: Kurzeme un 1801. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1802. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1802.

Jaunums!!: Kurzeme un 1802. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1803. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1803.

Jaunums!!: Kurzeme un 1803. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887.

Jaunums!!: Kurzeme un 1887. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1889. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Jaunums!!: Kurzeme un 1890. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1891. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1891.

Jaunums!!: Kurzeme un 1891. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1892. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1892.

Jaunums!!: Kurzeme un 1892. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Jaunums!!: Kurzeme un 1893. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1894. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Jaunums!!: Kurzeme un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Jaunums!!: Kurzeme un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Jaunums!!: Kurzeme un 1897. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Jaunums!!: Kurzeme un 1898. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Jaunums!!: Kurzeme un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Kurzeme un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. ieroču SS artilērijas pulks

19.

Jaunums!!: Kurzeme un 19. ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)

19.

Jaunums!!: Kurzeme un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Jaunums!!: Kurzeme un 1900. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1901. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1901.

Jaunums!!: Kurzeme un 1901. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1902. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Jaunums!!: Kurzeme un 1903. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1904. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1904.

Jaunums!!: Kurzeme un 1904. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1905.

Jaunums!!: Kurzeme un 1905. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Jaunums!!: Kurzeme un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1907. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1907.

Jaunums!!: Kurzeme un 1907. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1908. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1908. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1909. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Jaunums!!: Kurzeme un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Jaunums!!: Kurzeme un 1911. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1912. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1912. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1912. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Jaunums!!: Kurzeme un 1913. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1914. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1914.

Jaunums!!: Kurzeme un 1914. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1915. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1915. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1916. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1916. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzeme un 1916. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Jaunums!!: Kurzeme un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Kurzeme un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Jaunums!!: Kurzeme un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1919. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā

1969.

Jaunums!!: Kurzeme un 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »

1969. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1969. gada laikapstākļi Latvijā. Vasara Latvijā bija silta un neparasti sausa.

Jaunums!!: Kurzeme un 1969. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1989. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1989.

Jaunums!!: Kurzeme un 1989. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1995. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1995.

Jaunums!!: Kurzeme un 1995. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks

2.

Jaunums!!: Kurzeme un 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »

2001. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2001.

Jaunums!!: Kurzeme un 2001. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2003. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2003.

Jaunums!!: Kurzeme un 2003. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā

2005.

Jaunums!!: Kurzeme un 2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »

2005. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Jaunums!!: Kurzeme un 2005. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2005. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Jaunums!!: Kurzeme un 2005. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Kurzeme un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā

2009.

Jaunums!!: Kurzeme un 2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Kurzeme un 2009. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

2010.

Jaunums!!: Kurzeme un 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

2010. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2010.

Jaunums!!: Kurzeme un 2010. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2011. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2011.

Jaunums!!: Kurzeme un 2011. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2012. gada Latvijas čempionāts šahā

2012.

Jaunums!!: Kurzeme un 2012. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

2015. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2015.

Jaunums!!: Kurzeme un 2015. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2016. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2016.

Jaunums!!: Kurzeme un 2016. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2017. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2017.

Jaunums!!: Kurzeme un 2017. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2019. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2019.

Jaunums!!: Kurzeme un 2019. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Jaunums!!: Kurzeme un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2021. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.

Jaunums!!: Kurzeme un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2022. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.

Jaunums!!: Kurzeme un 2022. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā

2023.

Jaunums!!: Kurzeme un 2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Jaunums!!: Kurzeme un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

21. Liepājas policijas bataljons

21.

Jaunums!!: Kurzeme un 21. Liepājas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

24. Talsu policijas bataljons

24.

Jaunums!!: Kurzeme un 24. Talsu policijas bataljons · Redzēt vairāk »

24794 Kurland

24794 Kurland, arī 24794 Kurzeme ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993.

Jaunums!!: Kurzeme un 24794 Kurland · Redzēt vairāk »

271. Aizputes policijas bataljons

271.

Jaunums!!: Kurzeme un 271. Aizputes policijas bataljons · Redzēt vairāk »

271. Valmieras policijas bataljons

271.

Jaunums!!: Kurzeme un 271. Valmieras policijas bataljons · Redzēt vairāk »

282-A. latviešu policijas bataljons

282-A. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Kurzeme un 282-A. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »

3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks

3.

Jaunums!!: Kurzeme un 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »

3. marts

3.

Jaunums!!: Kurzeme un 3. marts · Redzēt vairāk »

322-F. latviešu policijas bataljons

322-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Kurzeme un 322-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »

42. ieroču SS grenadieru pulks

42.

Jaunums!!: Kurzeme un 42. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

44. ieroču SS grenadieru pulks

44.

Jaunums!!: Kurzeme un 44. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

6. rezerves korpuss (Vācija)

Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.

Jaunums!!: Kurzeme un 6. rezerves korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »

9. Saeimas vēlēšanas

9. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Kurzeme un 9. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ziemeļkurzeme.