Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kurzemes bruņniecība

Indekss Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

122 attiecības: Ašebergi, Agrārā reforma Latvijā, Albedili, Aleksandrs fon Rādens, Amboteni, Anrepi, Arhibīskaps, Štakelbergi, Šverini, Baltenlande, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas skolotāju seminārs, Bīnemaņi fon Bīnenštami, Bīronu dzimta, Būtiņģe, Bistrami, Brēverni, Brinkeni, Brunovi, Budbergi-Benninghauzeni, Cur Mīleni, Dībiči, Dēnhofi, Dreiliņi (dzimta), Driksa, Eduards fon Firkss, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Elmpti, Engelharti, Ernsts Johans Bīrons, Fītinghofi, Felkerzāmi, Firksi, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Freitāgi-Loringhofeni, Georgs fon Manteifels-Cēge, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Gideons Heinrihs fon Zass, Grīvas vācu skola, Grothusi, Hamilkārs Felkerzāms (politiķis), Hāni, Heikingi, Hoveni, Igaunijas bruņniecība, Ikskili, Irlavas skolotāju seminārs, Jāņa Čakstes bulvāris, Jēkabpils, Jelgava (viesnīca), ..., Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Jelgavas Valsts ģimnāzija, Jelgavas vēsture, Johans Albrehts fon Korfs, Johans Kristofs Volters, Johans Martins fon Elmpts, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Klēbeki, Kleisti (dzimta), Klopmaņi, Knoringi, Kolēģijas asesors, Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge, Kuršu ķoniņi, Kurzemes landtāgs, Kurzemes sacelšanās, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Lambsdorfi, Līveni, Liepājas vēsture, Lilienfeldi, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordenis, Maideli, Manteifeļi, Mēdemi, Meijendorfi, Mengdeni, Mirbahi, Moli, Nikolajs Manaseins, Noldes, Nolkeni, Ofenbergi, Ostenzakeni, Oto fon Mirbahs, Oto Hermanis fon der Hovens, Paikuli, Palangas pagasts, Patkuli, Pauls fon Lilienfelds-Toals, Piltenes bruņniecība, Piltenes landtāgs, Piltenes statūti, Rādeni, Rīgas Politehniskā augstskola, Rēmeri, Rehenbergi-Linteni, Rekes, Ropi, Samsoni-Himmelšernas, Sāmsalas bruņniecība, Slimnīca Ģintermuiža, Sventāja, Taubes, Tetele, Totlēbeni, Trompovski, Ungerni-Šternbergi, Uzvaras iela (Jelgava), Vāli, Viteni, Volfi fon Līdinghauzeni, Zasi, 1634. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1795. gads Latvijā. Izvērst indekss (72 vairāk) »

Ašebergi

Baronu fon Ašebergu dzimtas ģerbonis Zviedrijas feldmaršals Rutgers fon Ašebergs (1621—1693). Fon Ašebergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ašebergi · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Albedili

Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Albedili · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Rādens

Aleksandrs fon Rādens (1859—1920) bija vācbaltiešu politiķis un ģenealogs, Kurzemes Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Aleksandrs fon Rādens · Redzēt vairāk »

Amboteni

Ambotenu dzimtas ģerbonis Amboteni bija vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Amboteni · Redzēt vairāk »

Anrepi

Anrepu dzimtas Vidzemes atzara ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Anrepi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Anrepi · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Štakelbergi

Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Štakelbergi · Redzēt vairāk »

Šverini

Šverinu dzimtas ģerbonis Šverini ir sena dzimta, kuras piederīgie bija arī Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki 16.—18.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Šverini · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »

Baltijas skolotāju seminārs

Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Bīnemaņi fon Bīnenštami

Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Bīnemaņi fon Bīnenštami ir vācbaltiešu tirgotāju dzimta, kuras locekļi 18.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Bīnemaņi fon Bīnenštami · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »

Būtiņģe

Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Būtiņģe · Redzēt vairāk »

Bistrami

Baronu Bistramu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Vadakstes muižas kungu māja. Bistrami (no) jeb Bistromi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Bistrami · Redzēt vairāk »

Brēverni

Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Brēverni · Redzēt vairāk »

Brinkeni

Fon den Brinkenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon den Brinkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Brinkeni · Redzēt vairāk »

Brunovi

Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Brunovi · Redzēt vairāk »

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »

Cur Mīleni

Cur Mīlenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon cur Mīleni ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Cur Mīleni · Redzēt vairāk »

Dībiči

Brīvkungu Dībiču ģerbonis. Grāfu Dībiču-Zabalkansku ģerbonis. Dībiči bija Silēzijas izcelsmes dzimta, kas bija uzņemta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Dībiči · Redzēt vairāk »

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Dēnhofi · Redzēt vairāk »

Dreiliņi (dzimta)

Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Dreiliņi (dzimta) · Redzēt vairāk »

Driksa

Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Driksa · Redzēt vairāk »

Eduards fon Firkss

Eduards Ludvigs Rūdolfs fon Firkss (1863—1911) bija vācbaltiešu ģenealogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Eduards fon Firkss · Redzēt vairāk »

Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Edvīns Aleksanders-Sinklērs · Redzēt vairāk »

Elmpti

Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Elmpti · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Engelharti · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Fītinghofi · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Firksi

Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Firksi · Redzēt vairāk »

Formula regiminis un Kurzemes statūti

rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »

Freitāgi-Loringhofeni

Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »

Georgs fon Manteifels-Cēge

Barons Georgs Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vācu politiķis no Kristīgi Sociālās savienības.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Georgs fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Gideons Heinrihs fon Zass

Gideons Heinrihs fon Zass (dzimis, miris Lutriņos) bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs (1783 - 1786), Goldingenas virspilskungs (1786 - 1796, 1797 - 1803), Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Gideons Heinrihs fon Zass · Redzēt vairāk »

Grīvas vācu skola

Grīvas vācu skola (pēc 1875). Grīvas vācu skola, no 1877.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Grīvas vācu skola · Redzēt vairāk »

Grothusi

Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Grothusi · Redzēt vairāk »

Hamilkārs Felkerzāms (politiķis)

Hamilkārs Eižens Magnuss fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Hamilkārs Felkerzāms (politiķis) · Redzēt vairāk »

Hāni

Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Hāni · Redzēt vairāk »

Heikingi

Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Heikingi · Redzēt vairāk »

Hoveni

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Hoveni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Hoveni · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ikskili · Redzēt vairāk »

Irlavas skolotāju seminārs

Irlavas skolotāju semināra ēka 2016. gadā Irlavas skolotāju seminārs bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Irlavas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Jāņa Čakstes bulvāris

Jāņa Čakstes bulvāris ir Jelgavas bulvāris, kas sākas pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Sporta nama, līdztekus promenādei ved gar Driksas kreiso krastu, šķērso Lielo ielu, turpinās kā gājēju iela un beidzas pie savienojuma ar Ausekļa ielu pie Jelgavas tirgus.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jāņa Čakstes bulvāris · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jelgava (viesnīca)

Viesnīca „Jelgava” ir četrzvaigžņu viesnīca Lielajā ielā 6, Jelgavā, Driksas krastā un Lielās ielas krustojumā ar Jāņa Čakstes bulvāri.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgava (viesnīca) · Redzēt vairāk »

Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"

Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" · Redzēt vairāk »

Jelgavas Valsts ģimnāzija

Jelgavas Valsts ģimnāzija ir 1922.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgavas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas vēsture

Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »

Johans Albrehts fon Korfs

Johana Albrehta Korfa piemiņas medaļa (1766). Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Johans Albrehts fon Korfs · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Volters

Johans Kristofs Volters (dzimis, miris) bija Cīravas luterāņu mācītājs un Kurzemes lauku skolu dibinātājs.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Johans Kristofs Volters · Redzēt vairāk »

Johans Martins fon Elmpts

Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Johans Martins fon Elmpts · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Klēbeki

Dzimtas ģerbonis Baronu Klēbeku ģerbonis. Klēbeki bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Krievijā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Klēbeki · Redzēt vairāk »

Kleisti (dzimta)

Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kleisti (dzimta) · Redzēt vairāk »

Klopmaņi

Klopmaņu dzimtas ģerbonis. Fon Klopmaņi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Klopmaņi · Redzēt vairāk »

Knoringi

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Knoringi · Redzēt vairāk »

Kolēģijas asesors

Kolēģijas asesors, vēlāk galma padomnieks Heinrihs fon Hāgemeisters. Kolēģijas asesors ("kolēģijas piesēdētājs") bija Krievijas Impērijas VIII kategorijas civildienesta pakāpe no 1717.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kolēģijas asesors · Redzēt vairāk »

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege, 1725-1802) bija Kurzemes muižnieks no Manteifeļu dzimtas, Platones, Blankenfeldes un Biles muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes sacelšanās

Kurzemes sacelšanās bija karadarbība Kurzemes hercogistes teritorijā no 1794.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes sacelšanās · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes sapulce

Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes Zemes sapulce · Redzēt vairāk »

Lambsdorfi

Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Lambsdorfi · Redzēt vairāk »

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Līveni · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Lilienfeldi

Lilienfeldu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lilienfeldi ir vācbaltiešu dzimta, kas Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā, vēlāk izplatījusies arī Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Lilienfeldi · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Maideli

Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Maideli · Redzēt vairāk »

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Manteifeļi · Redzēt vairāk »

Mēdemi

Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Mēdemi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Mēdemi · Redzēt vairāk »

Meijendorfi

Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Meijendorfi · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Mirbahi

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Mirbahi · Redzēt vairāk »

Moli

Molu dzimtas ģerbonis Moli ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Piltenes apgabalā izsekojami līdz 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Moli · Redzēt vairāk »

Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »

Noldes

Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Noldes · Redzēt vairāk »

Nolkeni

Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Nolkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Nolkeni · Redzēt vairāk »

Ofenbergi

Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ofenbergi · Redzēt vairāk »

Ostenzakeni

Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »

Oto fon Mirbahs

Oto fon Mirbahs (Otto Johann Heinrich von Mirbach, 1766?—1855) bija vācbaltiešu muižnieks un vēsturnieks, Kurzemes bruņniecības Jelgavas apriņķa maršals.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Oto fon Mirbahs · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »

Paikuli

Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Paikuli · Redzēt vairāk »

Palangas pagasts

Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Palangas pagasts · Redzēt vairāk »

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Patkuli · Redzēt vairāk »

Pauls fon Lilienfelds-Toals

Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Pauls fon Lilienfelds-Toals · Redzēt vairāk »

Piltenes bruņniecība

Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Piltenes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Piltenes landtāgs

Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »

Piltenes statūti

Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Piltenes statūti · Redzēt vairāk »

Rādeni

Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rādeni · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rēmeri

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rēmeri · Redzēt vairāk »

Rehenbergi-Linteni

Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rehenbergi-Linteni · Redzēt vairāk »

Rekes

Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rekes · Redzēt vairāk »

Ropi

Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ropi · Redzēt vairāk »

Samsoni-Himmelšernas

Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Samsoni-Himmelšernas · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Slimnīca Ģintermuiža

Slimnīca "Ģintermuiža" ir Valsts SIA, kas atrodas Jelgavā un sniedz psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību, kā arī nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Slimnīca Ģintermuiža · Redzēt vairāk »

Sventāja

Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Sventāja · Redzēt vairāk »

Taubes

Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Taubes · Redzēt vairāk »

Tetele

Tetele ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Tetele · Redzēt vairāk »

Totlēbeni

Totlēbenu dzimtas ģerbonis. Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Totlēbeni (arī Tottleben, Todtleben, Todleben) ir vācu dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Totlēbeni · Redzēt vairāk »

Trompovski

Trompovski bija vācbaltiešu dzimta, kas 1797.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Trompovski · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Uzvaras iela (Jelgava)

Uzvaras iela ir viena no Jelgavas ielām.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Uzvaras iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »

Vāli

Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Vāli · Redzēt vairāk »

Viteni

Fon Vitenu dzimtas ģerbonis. Fon Viteni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Viteni · Redzēt vairāk »

Volfi fon Līdinghauzeni

Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Volfi fon Līdinghauzeni · Redzēt vairāk »

Zasi

Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Zasi · Redzēt vairāk »

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1795. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1795.

Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un 1795. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kurzemes Bruņniecības nams.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »