Komunikācija

858 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Aiviekstes pagasts, Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe), Aizlauces draudzes novads, Aizpute, Aizputes apriņķis, Aizputes ģerbonis, Aizputes draudzes novads, Aizputes karš, Aizputes novads, Aizputes vēsture, Aizputes virspilskunga iecirknis, Aizupes muiža, Akadēmija, Alīda Vāne (operdziedātāja), Alberts Bērs, Alberts Grīns, Alberts Miezis, Alberts Ponzolds, Alberts Romans, Aleksandra Briede, Aleksandrs Šmits, Aleksandrs Dauge, Aleksandrs Digamels, Aleksandrs Faltins, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs fon Rādens, Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems, Aleksandrs Hanss Bernevics, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Johans Stenders, Aleksandrs Kristovskis, Aleksandrs Lagimovs, Aleksandrs Neibergs, Aleksandrs Vēbers, Alfons Bertholds, Alfrēds Ašenkampfs, Alfrēds Bertušs, Alfrēds Ieviņš, Alfrēds Kalniņš (virsnieks), Alfrēds Kļestrovs, Alfrēds Laukirbe, Alfrēds Tiltiņš, Alfrēds Videnieks, Alsungas draudzes novads, Andrejs Šulcs, Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors), Andrejs Dižbite, Andrejs Freimanis, ..., Andrejs Kurcijs, Andrejs Lonfelds, Andrejs Spāģis, Andrejs Stūris, Andrejs Stērste, Andrejs Zadonskis, Andrejs Zeidaks, Anna Dagda, Ansis Bīlenšteins, Ansis Kaupēns, Ansis Līventāls, Ansis Leja, Ansis Lerhis-Puškaitis, Ansis Lielgalvis, Antans Smetona, Antons Švatelis, Antons Birkerts, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arhibalds fon Keizerlings, Arnolds Artums-Hartmanis, Arnolds Rutkovskis, Arnolds Spekke, Arnolds Stubavs, Arons Nuroks, Artūrs Bethers, Artūrs fon der Ostenzakens, Artūrs Kalējs, Artūrs Kaminskis, Arvīds Žilinskis, Arvīds Pelše, Arvīds Pfeifers, Arveds Alksnis, Arveds fon Šulcs, Atis Ķeniņš, Aužeļu pilskalns, Auces draudzes novads, Augusts Annuss, Augusts Bīlenšteins, Augusts Bērce, Augusts Biters, Augusts Kicbergs, Augusts Skadiņš, Aurēlijs Zēbergs, Auseklis Baušķenieks, Austra Tievā, Autoceļš A8 (Latvija), Ģederts Eliass, Ģederts Odiņš, Ģertrūde fon den Brinkena, Īves pagasts, Ķemeri, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Žanis Bahs, Žanis Blumbergs, Žanis Butkus, Žanis Grīva, Žemaitijas bīskapija, Ērmanis Magone, Ēvalds Valters, Ābrams Īzaks Kūks, Ābrams Idelsons, Ābrams Leibovics, Ādolfs Klīve, Ādolfs Kundziņš, Ādolfs Preiss, Ādolfs Robežnieks, Ādolfs Rutkovskis, Ādolfs Stubavs, Ādolfs Teodors Kupfers, Ārlavas draudzes novads, Baldones draudzes novads, Baltenlande, Baltica (korporācija), Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Baltkrievijas guberņa, Bauskas apriņķis, Bauskas draudzes novads, Bauskas ebreji, Bauskas vēsture, Bēri, Bērzes luterāņu baznīca, Benjamiņš Jēgers, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Bernhards Bīlenšteins, Biruta Skujeniece, Birzgales pagasts, Bordeliusi, Botānika, Braslavas apriņķis, Brāļu draudze, Brīvmūrnieku uzskaitījums — F, Brestļitovskas miera līgums, Brinkeni, Centrālās lielvalstis, Curonia, Dabas aizsardzība, Dace Akmentiņa, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils vēsture, Dāvids Beika, Dāvids Komisārs, Dāvids Krūza, Dītrihs Ernsts fon Šepings, Demokrātiskais bloks, Didriķis Volganskis, Dobele, Dobeles apriņķis, Dobeles draudzes novads, Dora Stučka, Draudzes skolas, Driksa, Drywa, Dundagas draudzes novads, Dundagas novads, Durbes draudzes novads, Dvēseļu revīzijas, Dvietes pagasts, Dvietes paliene, Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Eķengrāves muiža, Ebreju vēsture Latvijā, Edgars Dunsdorfs, Edgars Vālgamā, Edmunds Ziemelis, Eduards Šmits fon der Launics, Eduards Jaunvalks, Eduards Kupfers, Eduards Strautnieks, Eduards Totlēbens, Eduards Zīslaks, Edvarts Ceplītis, Edvarts Virza, Egons Dārziņš, Elīze Junga-Štillinga, Elizabete Jozefi, Ella Leimane, Elmpti, Elza Barūne, Elza Grundmane, Emīlija Brīvkalne, Emīls Bretšneiders, Emīls Skubiķis, Embūtes draudzes novads, Embūtes pagasts, Ernests Aistars, Ernests Dišlers, Ernests Dinsbergs, Ernests Eferts-Klusais, Ernests Karlsbergs, Ernests Kārkliņš, Ernests Laumanis, Ernests Morics, Ernests Pole, Ernests Rūdolfs fon Trautfeters, Ernests Rolavs, Ernests Vīgners, Esenberģu Jānis, Ezekiels Gurevičs, Ezeres draudzes novads, Fallijs, Fēlikss fon Meijendorfs, Felikss Ingaunis, Felkerzāmi, Filips Pauluči, Francis Ādams Feihtners, Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens, Frīdrihs Šefels, Frīdrihs Ēvalds fon Firkss, Frīdrihs Brēdermanis, Frīdrihs fon Siverss, Frīdrihs Freibergs, Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs), Frīdrihs Gustavs Mačevskis, Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Frīdrihs Mālberģis, Frīdrihs Obšteins, Frīdrihs Veinbergs, Frīdrihs Vesmanis, Frederiks Fībigs, Fricis Adamovičs, Fricis Šmithens, Fricis Bergs, Fricis Birkenšteins, Fricis Blumbahs, Fricis Cīrulis, Fricis Celmiņš, Fricis Grauds, Fricis Gulbis (fiziķis), Fricis Kociņš, Fricis Liepiņš, Georgs Bisenieks, Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs, Georgs Linds, Gideons Heinrihs fon Zass, Gostiņi, Gotfrīds Ansabergs, Gothards Frīdrihs Stenders, Gramzdas draudzes novads, Grīva (Daugavpils), Gregora kalendārs, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Gvido Augusts, Haimens Blūms, Hamilkārs fon Felkerzāms, Hanss fon Manteifels-Cēge, Haralds Biezais, Haralds Hāne, Haralds Zīberts, Harijs Adaskins, Harijs Dīkmanis, Heikingi, Heinrihs Blūmentāls, Heinrihs fon Bērs, Heinrihs fon Ofenbergs, Heinrihs Kupfers, Herberts Cukurs, Herberts Tepfers, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Hermanis Adolfi, Hermanis Jūlijs fon Paukers, Hermanis Zeiberlihs, Hersonas apgabals, Hersonas guberņa, Hildegarde Švarce-Gešela, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Iecavas draudzes novads, Iecavas kauja, Ilūkstes apriņķis, Imants Freimanis, Indriķis Alunāns, Indriķis Pūliņš, Indriķis Zeberiņš, Inflantijas vaivadija, Irlavas skolotāju seminārs, Irma Grebzde, Iskolats, Jakovs Šapiro, Janis Rozentāls, Janvāra sacelšanās, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jaunkrievija, Jaunlatvieši, Jaunpils draudzes novads, Jāņa Čakstes bulvāris, Jākobs Florentīns Lundbergs, Jānis Aberbergs-Augškalns, Jānis Akermanis, Jānis Akuraters, Jānis Andersons (agronoms), Jānis Čakste, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Bisenieks, Jānis Briedis (tēlnieks), Jānis Brušvits, Jānis Ceplītis, Jānis Gavenas, Jānis Goldmanis, Jānis Jansons-Brauns, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Kade, Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Lakše-Lasmanis, Jānis Lencmanis, Jānis Lieknis, Jānis Lukšēvics, Jānis Luters, Jānis Macītis, Jānis Menska, Jānis Neimanis (veterinārārsts), Jānis Ozoliņš (komponists), Jānis Ozols (virsnieks), Jānis Ozols-Zars, Jānis Paškēvičs, Jānis Pauļuks (politiķis), Jānis Pieče, Jānis Plaudis, Jānis Princis (ārsts), Jānis Rieksts, Jānis Rudzītis (cīkstonis), Jānis Rudzutaks, Jānis Sanders, Jānis Straubergs, Jānis Sviestiņš, Jānis Vītiņš, Jānis Veselis, Jānis Vesmanis, Jānis Vierpe, Jānis Vilde, Jānis Zakranovičs, Jūlijs Feldmanis, Jūlijs Rozentāls, Jūliuss Bušs, Jūliuss Dērings, Jūliuss fon Zēfelds, Jēkabpils, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabs Dubelšteins, Jēkabs Janševskis, Jēkabs Klaviers, Jēkabs Osis, Jēkabs Voldemārs Timma, Jeļena Aladžanova, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas avīze, Jelgavas draudzes novads, Jelgavas novads, Jelgavas pils, Jelgavas Universitāte, Jelgavas vēsture, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Jevgeņijs Augusts, Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Johans Frīdrihs fon Reke, Johans Georgs Ādams Berlics, Johans Georgs fon Līvens, Johans Gotlībs Fleišers, Johans Gotlībs Groške, Johans Heinrihs Blūmentāls, Johans Kristofs Baumbahs, Johans Kristofs Volters, Johans Lēberehts Eginks, Johans Lihtenšteins, Johans Valters, Jons Žemaitis, Jons Hāns, Josifs Hops, Judovka, Juris Alunāns, Juris Bārs, Kaldabruņas luterāņu baznīca, Kalkūni, Kandava, Kandavas draudzes novads, Kanstancins Kaļinovskis, Kaplavas pagasts, Karls Gustavs Mannerheims, Kauņas guberņa, Kauja par Rīgas jūras līci (1915), Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs, Kārlis Amenda, Kārlis Aperāts, Kārlis Augusts Līventāls, Kārlis Avens, Kārlis Šmits (farmaceits), Kārlis Beizaks, Kārlis Blūms, Kārlis Burkevics, Kārlis Bursi, Kārlis Davidovs, Kārlis Dišlers, Kārlis Draviņš, Kārlis Dziļleja, Kārlis Eduards Eihvalds, Kārlis Fihtenbergs, Kārlis fon Meks, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kārlis Freimanis (gleznotājs), Kārlis Frišenfelds, Kārlis Georgs fon Manteifels, Kārlis Gothards Elferfelds, Kārlis Heinrihs fon Paukers, Kārlis Jansons (revolucionārs), Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kārlis Kļava, Kārlis Kristaps fon Līvens, Kārlis Kundziņš, Kārlis Kurševics, Kārlis Landers, Kārlis Manteifels-Cēge, Kārlis Paldiņš, Kārlis Pauļuks, Kārlis Pētersons (uzņēmējs), Kārlis Reinholds Kupfers, Kārlis Sūniņš, Kārlis Straubergs, Kārlis Vēmanis, Kārlis Vilhelms Krūze, Kārlis Vilhelms Kupfers, Kārlis Zariņš (rakstnieks), Klapje de Kolongi, Klāra Hibšmane, Klāra Kalniņa, Klāvs Lorencs, Klopmaņi, Knabenavi, Konstantīns Čakste, Konstantīns fon der Pālens, Konstantīns Rērihs, Konversācijas vārdnīca (1891—1898), Koskuli, Krišjānis Ķergalvis, Krišjānis Ļūļaks, Krišjānis Barons, Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Mūrnieks, Krišjānis Valdemārs, Krišs Ķūķis, Krievijas Impērijas guberņas, Kristaps Bergs, Kristaps Frickauss, Kristaps Krišs Upelnieks, Kristaps Strautmanis, Kristaps Valters (jurists), Kristiāns Dāls, Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics, Kristofs Frīdrihs Neanders, Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kuldīgas apriņķis, Kuldīgas draudzes novads, Kuldīgas novads, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes ofensīva, Kurzemes Provinces muzejs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Landtāgs, Latīņu drukas aizliegums Latgalē, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latvieši, Latviešu Avīzes, Latviešu literārā biedrība, Latviešu personvārdi, Latviešu sociāldemokrātu savienība, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi, Latvijas karogs, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas—Lietuvas robeža, Latvijas—Polijas robeža, Latvijas—Vācijas robeža, Latviska Gada Grāmata, Lazars Nisselovičs, Līgotņu Jēkabs, Lejaskurzeme, Leonīds Arbuzovs (1882—1951), Leons fon Buhholcs, Lielā atkāpšanās (1915), Liepājas Nikolaja ģimnāzija, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas guberņa, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Ludis Bērziņš, Ludvigs Adamovičs, Ludvigs Cimmermanis, Ludvigs Kundziņš, Ludvigs Neiburgs, Magnuss fon Šepings, Magnuss Georgs fon Paukers, Magnuss Gustavs fon Esens, Maksimiliāns Glāzenaps, Maksis Šēnfelds, Maksis Dumpis, Maksis Grīnguts, Maksis Reiters, Makss Eberts, Marģers Stepermanis, Marija Gerolda, Marta fon Grota, Matīss Štobe, Matīss Siliņš, Matvejs Kadeks, Mājas Viesis, Mārtiņš Bīmanis, Mārtiņš Buclers, Mārtiņš Mazūrs, Mārtiņš Pīrāgs, Mārtiņš Peniķis, Mārtiņš Zīverts, Māteru Juris, Mežmuižas draudzes novads, Mežotnes kauja, Miķelis Fišers (operdziedātājs), Miķelis Pankoks, Miķelis Valters, Mihaels Plāters-Zībergs, Milda Palēviča, Minna Freimane, Mintauts Čakste, Mirbahi, Mirdza Ķempe, Mirdza Bendrupe, Mordehajs Nuroks, Muiža, Natālija Draudziņa, Neredzīgais Indriķis, Neretas draudzes novads, Nestors Henko, Nika Polmanis, Nikolajs Alunāns, Nikolajs Dozenbergs, Nikolajs Drejers, Nikolajs Heņķis, Nikolajs Hercbergs, Nikolajs Kropotkins, Nikolajs Manaseins, Nikolajs Priede, Nikolajs Rērihs, Nikolajs Skuja, Nisons Kacenelsons, Oļģerts Bištēviņš, Oberosts, Odesas apgabals, Olimpiskās spēles, Osips Digamels, Oskars Šepskis, Oskars Štāfenhāgens, Oskars Bārs, Oskars Dankers, Oskars Stīga, Ostenzakeni, Osvalds Šmīdebergs, Osvalds Kilpe, Oto Augusts Rozenbergers, Oto Dīce, Oto fon Firkss, Oto fon Rūtenbergs, Oto Panks, Oto Skulme, Otrā atmoda, Otto Rolavs, Ozolmuiža (Jelgava), Ozolnieki, Ozolnieku novads, Ozolnieku pagasts, Pagasta vecākais, Pagastskola, Palanga, Palangas luterāņu baznīca, Palangas pagasts, Pauls Šīmanis, Pauls Šturms, Pauls fon Mēdems, Pauls Fromholds-Treijs, Pauls Kalniņš (politiķis), Pauls Makss Berči, Pauls Mincs, Pauls Reinhards, Pauls Stradiņš, Pauls Vahtsmuts, Pavasaru Jānis, Pāleni, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pāvilosta, Pēteris Dardzāns, Pēteris fon der Ostenzakens, Pēteris fon Mēdems, Pēteris Juraševskis, Pēteris Kūla, Pēteris Korāts, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Pēteris Pauls Jozuus, Pēteris Stērste, Piltenes apgabals, Piltenes bruņniecība, Piltenes draudzes novads, Piltenes landtāgs, Piltenes statūti, Piltenes-Aizputes draudzes novads, Pinčass Modehajs Teics, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Plakanciema kauja, Plakanciems, Platons Zubovs, Pleskavas guberņa, Polockas guberņa, Pols Armāns, Priedaine (Krāslava), Priekules vēsture, Raimonds Bebris, Rainis, Rūdolfs Šulcs, Rūdolfs Ceplītis, Rūdolfs Gaitars, Rūdolfs Lācis, Rūdolfs Muižzemnieks, Rūdolfs Pelše, Rīgas arhibīskapija, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas un visas Latvijas metropolīts, Rehenbergi-Linteni, Rihards Zariņš, Roberts Žanis Briesma-Briesme, Roberts Bancāns, Roberts Bethers, Roberts Celms, Roberts Eihe, Roberts fon Bolšvings, Roberts Krimbergs, Roberts Neilands, Roberts Plūme, Roberts Sēlis, Romas katoļu Kauņas arhidiecēze, Rubenes pagasts, Rublis, Ruskulovas muiža, Sabiles draudzes novads, Sakas draudzes novads, Saldus draudzes novads, Saldus novads, Saldus vēsture, Salienas pagasts, Samuils Zalcmans, Sīmanis Klēvers, Sēlija, Sēlijas vēsture, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Semjons Nahimsons, Sergejs Tretjakovs, Sergejs Vite, Sesavas draudzes novads, Severīns Jensens, Skrudalienas pagasts, Slokas kaujas (1915), Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs, Staņislavs Soltāns, Staņislavs Vasiļevskis, Stepans Morozovs, Stepermaņu Krustiņš, Strūves ģeodēziskais loks, Subate, Sunākste, Sunākstes luterāņu baznīca, Sventāja, Sventājas osta, Svjatoslavs Rērihs, Tabores pagasts, Talsu apriņķis, Talsu draudzes novads, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Talsu vēsture, Tartu, Tas Latviešu Ļaužu Draugs, Tatjana Barbakofa, Tautas skaitīšana, Tērbatas mācību apgabals, Tekla Valentinoviča, Teodors Anševics, Teodors Eihmans, Teodors Emīls Lambergs, Teodors Hermanis Pantēnijs, Teodors Kalnājs, Teodors Krauss, Teodors Pīrāgs, Teodors Vītols, Teodors Zeiferts, Teodors Zeilers, Tetele, Tetelmindes muiža, Tilžas pagasts, Tukuma apriņķis, Tukuma draudzes novads, Tukuma novads, Tukuma vēsture, Tukuma virspilskunga iecirknis, Uļi Kīnkamegs, Užavas bāka, Uga Skulme, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Ulrihs Kristiāns Hillners, Vaiņodes pagasts, Valdekas pils, Valdemārpils, Valdemārpils vēsture, Valdemārs Lambergs, Valdemārs Tone, Valdis Kalnroze, Valerija Mundure, Valgundes pareizticīgo klosteris, Valsts padomnieks (Krievijas Impērija), Valsts zemnieks, Valtaiķu draudzes novads, Vācbaltieši, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vāli, Vecsalienas pagasts, Vecumnieku draudzes novads, Vensku Edvarts, Ventspils apriņķis, Ventspils ģerbonis, Ventspils draudzes novads, Ventspils novads, Verners Kraulis, Versts, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Viļņas guberņa, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Viktors Arājs, Viktors Grose, Vilhelms fon Līvens, Vilhelms Gilberts, Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers, Vilhelms Kaspars, Vilhelms Kristiāns Pantēnijs, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, Vilis Ģēbels, Vilis Bandrevičs, Vilis Biļķins, Vilis Hāzners, Vilis Olavs, Vilis Plūdons, Vilis Siliņš, Villijs Grīnbergs, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Visvaldis Graumanis, Visvaldis Melderis, Vitebskas guberņa, Vladislavs Raginis, Voldemārs Jakubovs, Voldemārs Stirne, Zaļenieku luterāņu baznīca, Zāmuels Hops, Zūru pamatskola, Zēligs Kalmanovičs, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zemgale, Zemgales valdnieku uzskaitījums, Ziemassvētku kaujas, Zigfrīds Anna Meierovics, Zigmunts Serakovskis, Zviedru Vidzeme, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 16. februāris, 1797. gads Latvijā, 1798. gads Latvijā, 1799. gads Latvijā, 1800. gads Latvijā, 1801. gads Latvijā, 1802. gads Latvijā, 1803. gads Latvijā, 1807. gads, 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos, 1870. gada dziesmu diena Dobelē, 1887. gads Latvijā, 1888. gads Latvijā, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 1891. gads Latvijā, 1892. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā, 1894. gads Latvijā, 1895. gads Latvijā, 1896. gads Latvijā, 1897. gads Latvijā, 1898. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā, 1900. gads Latvijā, 1901. gads Latvijā, 1902. gads Latvijā, 1903. gads Latvijā, 1904. gads Latvijā, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1905. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā, 1908. gads Latvijā, 1909. gads Latvijā, 1910. gads Latvijā, 1911. gads Latvijā, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 1912. gads Latvijā, 1913. gads Latvijā, 1914. gads Latvijā, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gads Latvijā, 26. marts. Izvērst indekss (808 vairāk) » « Shrink indekss

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Aiviekstes pagasts

Aiviekstes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Aiviekstes un Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aiviekstes pagasts · Redzēt vairāk »

Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)

Aizkraukles draudzes novads (''Ascheradsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Aizkraukles (Birzgales-Ērberģes) draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe) · Redzēt vairāk »

Aizlauces draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizlauces draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizpute · Redzēt vairāk »

Aizputes apriņķis

Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »

Aizputes ģerbonis

Aizputes pilsētas ģerbonis ir viens no Aizputes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Aizputes draudzes novads

Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aizputes karš

Aizputes karš (1905. gada 29. decembris — 1906. gada 2. janvāris) ir nosaukums bruņotām sadursmēm starp 1905. gada revolūcijas nemierniekiem un valdības karaspēku Aizputes apkārtnē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes karš · Redzēt vairāk »

Aizputes novads

Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes novads · Redzēt vairāk »

Aizputes vēsture

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte). Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes vēsture · Redzēt vairāk »

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Aizupes muiža

Aizupes muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Vānes pagasta Aizupē pie autoceļa V1459.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizupes muiža · Redzēt vairāk »

Akadēmija

Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Akadēmija · Redzēt vairāk »

Alīda Vāne (operdziedātāja)

Alīda Elizabete Vāne (1899—1969) bija latviešu operdziedātāja (soprāns).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alīda Vāne (operdziedātāja) · Redzēt vairāk »

Alberts Bērs

Alberts Bērs (Albert Behr, 1860-1919) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alberts Bērs · Redzēt vairāk »

Alberts Grīns

Frīdrihs Vilhelms Alberts Grīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alberts Grīns · Redzēt vairāk »

Alberts Miezis

Alberts Pēteris Miezis-Zālītis (1908—1941) bija latviešu skolotājs un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alberts Miezis · Redzēt vairāk »

Alberts Ponzolds

Alberts Ponzolds (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu tiesu medicīnas ārsts un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alberts Ponzolds · Redzēt vairāk »

Alberts Romans

Alberts Romans (1886—1942) bija latviešu virsnieks, Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka vietnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alberts Romans · Redzēt vairāk »

Aleksandra Briede

Aleksandra Briede, līdz 1945.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandra Briede · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Šmits

Aleksandrs Šmits (dzimis, miris) bija latviešu bioķīmiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Šmits · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Dauge

Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Digamels

Aleksandrs Digamels (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis franču/vācbaltiešu izcelsmes Krievijas infantērijas ģenerālis un diplomāts, Rietumsibīrijas ģenerālgubernators no 1861.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Digamels · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Faltins

Hermanis Aleksandrs Faltins (dzimis Rīgā, pēc citiem datiem Liepājā, miris Vīsbādenē) bija vācbaltiešu jurists, liberāls politiķis, reformators, redaktors un uzņēmējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Faltins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Keizerlings

Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Rādens

Aleksandrs fon Rādens (1859—1920) bija vācbaltiešu politiķis un ģenealogs, Kurzemes Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs fon Rādens · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems

Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems (1803—1859) bija vācbaltiešu diplomāts, slepenpadomnieks (1854).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Hanss Bernevics

Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, Kurzemes ģenerālsuperintendents (1908—1918), Kurzemes Zemes padomes loceklis (1917—1918).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Hanss Bernevics · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kristovskis

Aleksandrs Kristovskis (1893—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Kristovskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Lagimovs

Aleksandrs Lagimovs (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Lagimovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Neibergs

Aleksandrs Neibergs (1883-1962) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas direktors (1925-1951).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Neibergs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Alfons Bertholds

Alfons Bertholds (dzimis, miris) bija lībiešu zvejnieks, dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfons Bertholds · Redzēt vairāk »

Alfrēds Ašenkampfs

Alfrēds Ašenkampfs (1858-1914) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Ašenkampfs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Bertušs

Alfrēds Bertušs (1849—1890) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Bertušs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Ieviņš

Alfrēds Ieviņš (1897-1975) bija latviešu inženieris ķīmiķis, Dr.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Ieviņš · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (virsnieks)

Alfrēds Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu strēlnieks, vēlāk padomju virsnieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Kalniņš (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kļestrovs

Alfrēds Viktors Kļestrovs (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris, kritis Liepājas aizstāvēšanas kaujā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Kļestrovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Laukirbe

Viesnīcas "Jelgava" projekts (uzcelta 1938—1940). Pēteris Alfrēds Laukirbe (1901—1993) bija latviešu arhitekts, augstskolas pasniedzējs, viesnīcas "Jelgava" projekta autors (uzcelta 1938—1940).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Laukirbe · Redzēt vairāk »

Alfrēds Tiltiņš

Alfrēds Tiltiņš (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju spiegs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Tiltiņš · Redzēt vairāk »

Alfrēds Videnieks

Alfrēds Videnieks (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alfrēds Videnieks · Redzēt vairāk »

Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alsungas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Andrejs Šulcs

Andrejs Šulcs (—) bija latviešu gleznotājs un muzeju darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Šulcs · Redzēt vairāk »

Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors)

Andrejs Šuvalovs (1865—1928) bija Krievijas Impērijas virsnieks, Rundāles pils mantinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors) · Redzēt vairāk »

Andrejs Dižbite

Andrejs Dižbite (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks, čekists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Dižbite · Redzēt vairāk »

Andrejs Freimanis

Andrejs Roberts Freimanis (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Freimanis · Redzēt vairāk »

Andrejs Kurcijs

Andrejs Kurcijs, īstajā vārdā Andrejs Kuršinskis (1884—1959), bija latviešu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Kurcijs · Redzēt vairāk »

Andrejs Lonfelds

Andrejs Lonfelds (1879-1950) bija latviešu tālbraucējkapteinis, kara flotes virsnieks, rēders.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Lonfelds · Redzēt vairāk »

Andrejs Spāģis

Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »

Andrejs Stūris

Andrejs Stūris (1895-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Stūris · Redzēt vairāk »

Andrejs Stērste

Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »

Andrejs Zadonskis

Andrejs Zadonskis (1893-1941) bija Latvijas ukraiņu un vācbaltiešu izcelsmes rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Zadonskis · Redzēt vairāk »

Andrejs Zeidaks

Andrejs Zeidaks (dzimis Kuldīgā, Kurzemes guberņā, miris, Ņūtonā, ASV) bija latviešu daiļdārznieks, ainavu arhitekts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Andrejs Zeidaks · Redzēt vairāk »

Anna Dagda

Anna Dagda, īstā vārdā Olga Taube (dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē, mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā), bija latviešu dzejniece un kritiķe.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Anna Dagda · Redzēt vairāk »

Ansis Bīlenšteins

Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Ansis Kaupēns

Ansis Alberts Kaupēns (—) bija latviešu slepkava un laupītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ansis Kaupēns · Redzēt vairāk »

Ansis Līventāls

Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »

Ansis Leja

Ansis Leja (1902—?) bija pašvaldību darbinieks, t.s. Tautas Saeimas deputāts (1940).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ansis Leja · Redzēt vairāk »

Ansis Lerhis-Puškaitis

A. Lerhis-Puškaitis un Džūkstes Lancenieku skolas skolotāji un audzēkņi. Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis Talsu muižā, miris Džūkstē), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ansis Lerhis-Puškaitis · Redzēt vairāk »

Ansis Lielgalvis

Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis, miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ansis Lielgalvis · Redzēt vairāk »

Antans Smetona

Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Antans Smetona · Redzēt vairāk »

Antons Švatelis

Antons Švatelis (dzimis, miris) bija lietuviešu izcelsmes mācītājs, kas ievērojamu dzīves daļu darbojies Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Antons Švatelis · Redzēt vairāk »

Antons Birkerts

Antons Birkerts (dzimis, miris) bija latviešu literatūrzinātnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Antons Birkerts · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Arhibalds fon Keizerlings

Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Arnolds Artums-Hartmanis

Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arnolds Artums-Hartmanis · Redzēt vairāk »

Arnolds Rutkovskis

Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arnolds Rutkovskis · Redzēt vairāk »

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Arnolds Stubavs

Arnolds Kristaps Stubavs jeb Arnolds Stubaus (1910—1958) bija latviešu aktieris un politieslodzītais.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arnolds Stubavs · Redzēt vairāk »

Arons Nuroks

Arons Bērs Nuroks (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas ebreju izcelsmes rabīns un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arons Nuroks · Redzēt vairāk »

Artūrs Bethers

Artūrs Bethers (dzimis, miris) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu izcelsmes anatoms un patologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Artūrs Bethers · Redzēt vairāk »

Artūrs fon der Ostenzakens

Artūrs Kārlis Jūlijs Ernsts Ādams barons fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Artūrs fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »

Artūrs Kalējs

Artūrs Kalējs (dzimis, miris) bija latviešu aktieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Artūrs Kalējs · Redzēt vairāk »

Artūrs Kaminskis

Artūrs Kaminskis (1914–2003) bija teologs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudžu mācītājs, Goda prāvests, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Artūrs Kaminskis · Redzēt vairāk »

Arvīds Žilinskis

Arvīds Žilinskis (1905—1993) bija latviešu komponists un pianists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arvīds Žilinskis · Redzēt vairāk »

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »

Arvīds Pfeifers

Arvīds Pfeifers (1903). Piemiņas akmens Daugavpils luterāņu kapos Arvīds Kārlis Jēkabs Pfeifers (1847-1918) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arvīds Pfeifers · Redzēt vairāk »

Arveds Alksnis

Arveds Valdemārs Alksnis (1910-1991) bija latviešu ķirurgs un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arveds Alksnis · Redzēt vairāk »

Arveds fon Šulcs

Arveds Karls Ludvigs fon Šulcs (dzimis, miris) bija Rinkulē dzimis vācu ģeogrāfs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Arveds fon Šulcs · Redzēt vairāk »

Atis Ķeniņš

Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Atis Ķeniņš · Redzēt vairāk »

Aužeļu pilskalns

Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mēmeles upes kreisajā krastā lejpus Brunavas muižas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aužeļu pilskalns · Redzēt vairāk »

Auces draudzes novads

Auces draudzes novads 1859. gada kartē. Auces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Auces draudzes novads jeb Auces ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Auces draudzes novads · Redzēt vairāk »

Augusts Annuss

Augusts Annuss ( —) bija latviešu gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Augusts Annuss · Redzēt vairāk »

Augusts Bīlenšteins

Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Augusts Bērce

Augusts Bērce, pseidonīms Arājs (1890–1921), bija latviešu marksists, profesionāls revolucionārs un rakstnieks, LSPR sociālās apgādes komisārs (1919).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Augusts Bērce · Redzēt vairāk »

Augusts Biters

Augusts Biters (1916-1997) bija Latvijas Bruņoto spēku, vēlāk Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Augusts Biters · Redzēt vairāk »

Augusts Kicbergs

Augusts Kicbergs (īstais vārds Augusts Kics; dzimis Vidzemes guberņā (tagad Mulgi pagastā), miris Tartu), bija igauņu rakstnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Augusts Kicbergs · Redzēt vairāk »

Augusts Skadiņš

Augusts Skadiņš (dzimis, miris) bija lībiešu rakstnieks un folkloras zinātājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Augusts Skadiņš · Redzēt vairāk »

Aurēlijs Zēbergs

Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs. Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aurēlijs Zēbergs · Redzēt vairāk »

Auseklis Baušķenieks

Auseklis Baušķenieks (—) bija latviešu gleznotājs, viens no populārākajiem un savdabīgākajiem 20.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Auseklis Baušķenieks · Redzēt vairāk »

Austra Tievā

Ludmilla Austra Tievā - ŠepšeļēvičaDobeles latviešu ev.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Austra Tievā · Redzēt vairāk »

Autoceļš A8 (Latvija)

| | A8 autoceļš Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene), arī Jelgavas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Jelgavu un tālāk ar Lietuvas robežu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Autoceļš A8 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Ģederts Eliass

Ģederts Eliass (1887—1975) bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925—1953), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ģederts Eliass · Redzēt vairāk »

Ģederts Odiņš

Ģederts Odiņš (dzimis 1877. gada 29. janvārī, miris 1937. gadā) bija Latvijas pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ģederts Odiņš · Redzēt vairāk »

Ģertrūde fon den Brinkena

Ģertrūde fon den Brinkena (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu rakstniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ģertrūde fon den Brinkena · Redzēt vairāk »

Īves pagasts

Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, Rojas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Īves pagasts · Redzēt vairāk »

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ķemeri · Redzēt vairāk »

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »

Žanis Bahs

Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Žanis Bahs · Redzēt vairāk »

Žanis Blumbergs

Žanis Blumbergs (1889-1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Žanis Blumbergs · Redzēt vairāk »

Žanis Butkus

Žanis Butkus (—) bija Latviešu leģiona Waffen SS Hauptsturmführer (kapteinis), kurš tika apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Žanis Butkus · Redzēt vairāk »

Žanis Grīva

Žanis Grīva, īstajā vārdā Žanis Folmanis (1910—1982), bija latviešu rakstnieks un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Žanis Grīva · Redzēt vairāk »

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Ērmanis Magone

Ērmanis Magone bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ērmanis Magone · Redzēt vairāk »

Ēvalds Valters

Ēvalds Valters (dzimis Planīcas "Egleniekos" (tagad Kurmāles pagasts), miris Rīgā) bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ēvalds Valters · Redzēt vairāk »

Ābrams Īzaks Kūks

Piemiņas plāksne Daugavpilī Ābrams Īzaks Kūks (-) bija viens no slavenākajiem 20. gadsimta rabīniem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ābrams Īzaks Kūks · Redzēt vairāk »

Ābrams Idelsons

Ābrams Zevi Idelsons (dzimis, miris) bija Jūrkalnē dzimis ebreju komponists, muzikologs, ebreju tautas dziesmu vācējs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ābrams Idelsons · Redzēt vairāk »

Ābrams Leibovics

Ābrams Elija Leibovics (1869—1941) bija Latvijas ebreju uzņēmējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ābrams Leibovics · Redzēt vairāk »

Ādolfs Klīve

Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Klīve · Redzēt vairāk »

Ādolfs Kundziņš

Ādolfs Kundziņš (1865—1940) bija Gulbenes un Rīgas Pāvila latviešu draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Kundziņš · Redzēt vairāk »

Ādolfs Preiss

Ādolfs Preiss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Kurzemes mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Preiss · Redzēt vairāk »

Ādolfs Robežnieks

Ādolfs Robežnieks (1902-1989) bija latviešu jurists, Latvijas Republikas Prokuratūras viceprokurors (1940), vēlāk Tiesu palātas prokurors (1944).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Robežnieks · Redzēt vairāk »

Ādolfs Rutkovskis

Ādolfs Rutkovskis (1820—1890) bija vācbaltiešu izcelsmes Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Rutkovskis · Redzēt vairāk »

Ādolfs Stubavs

Ādolfs Stubavs vai Adolfs Stubavs (1913—1986) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Stubavs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Teodors Kupfers

Ādolfs Teodors Kupfers (1799—1865) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu ģeofiziķis, metrologs un meteorologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ādolfs Teodors Kupfers · Redzēt vairāk »

Ārlavas draudzes novads

Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ārlavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Baldones draudzes novads

Baldones draudzes novads 1859. gada kartē. Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baldones draudzes novads · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltica (korporācija)

Studentu korporācijas ''Baltica'' karogs. Baltica bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1850.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltica (korporācija) · Redzēt vairāk »

Baltijas ģenerālgubernatori

Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori · Redzēt vairāk »

Baltijas Olimpiskā komiteja

1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā reklāma žurnālā «К спорту!» (1914). Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) bija par sportu atbildīgā organizācija Krievijas Impērijas Baltijas provincēs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltkrievijas guberņa · Redzēt vairāk »

Bauskas apriņķis

Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »

Bauskas draudzes novads

Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bauskas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Bauskas ebreji

Bauskas sinagoga (centrā, daļēji aizsegta ar koku) Bauskas ebreji ir Latvijas ebreju kopienas daļa, kas laikā no 18.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bauskas ebreji · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bēri

Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bēri · Redzēt vairāk »

Bērzes luterāņu baznīca

Bērzes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Dobeles novada Bērzes pagasta Bērzē, valsts nozīmes 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bērzes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Benjamiņš Jēgers

Benjamiņš Jēgers (dzimis, miris) bija ASV latviešu letonists un bibliogrāfs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Benjamiņš Jēgers · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bernhards Bīlenšteins

Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bernhards Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Biruta Skujeniece

Biruta Skujeniece (dzimusi Jelgavā, mirusi Jūrmalā) bija latviešu aktrise un dzejniece, Marģera Skujenieka māsa.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Biruta Skujeniece · Redzēt vairāk »

Birzgales pagasts

Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Birzgales pagasts · Redzēt vairāk »

Bordeliusi

Bordeliusu dzimtas ģerbonis Bordeliusi, agrāk Bordēli (Bordelen, Bordehl) ir sena dzimta, kuras piederīgie bija Kurzemes guberņas muižnieki 19.—20.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bordeliusi · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Botānika · Redzēt vairāk »

Braslavas apriņķis

Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Braslavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Brāļu draudze

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — F

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "F".

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Brīvmūrnieku uzskaitījums — F · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Brinkeni

Fon den Brinkenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon den Brinkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Brinkeni · Redzēt vairāk »

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »

Curonia

Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Curonia · Redzēt vairāk »

Dabas aizsardzība

Liela uzmanība ir pievērsta Hopetoun Falls (Austrālija) dabisko īpašību saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot piekļuvi apmeklētājiem. Dabas aizsardzība ir vides zinātnes apakšnozare, kas pēta un izstrādā ieteikumus dabas daudzveidības, unikālu dabas pieminekļu un visas biosfēras aizsardzībai uz dažādu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju fona.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dabas aizsardzība · Redzēt vairāk »

Dace Akmentiņa

Dace Akmentiņa, īstajā vārdā Doroteja Šteinberga (dzimusi, mirusi) bija latviešu aktrise, viena no pirmajām latviešu teātra zvaigznēm.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dace Akmentiņa · Redzēt vairāk »

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Dāvids Beika

Kārlis Pētersons Dāvids Beika (1885—1946) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907—1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dāvids Beika · Redzēt vairāk »

Dāvids Komisārs

Dāvids Komisārs (1891—1942) bija Svitenes pagasta zemkopis, Latvijas Republikas un Latvijas PSR politiķis, Latvijas Satversmes sapulces, Tautas Saeimas, LPSR Augstākās Padomes deputāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dāvids Komisārs · Redzēt vairāk »

Dāvids Krūza

Dāvids Krūza (1868 — 1942) bija latviešu lauksaimnieks, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dāvids Krūza · Redzēt vairāk »

Dītrihs Ernsts fon Šepings

Dītrihs Ernsts fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dītrihs Ernsts fon Šepings · Redzēt vairāk »

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »

Didriķis Volganskis

Didriķis Volganskis (Vālgamā, Valgums) (dzimis, miris) bija lībiešu zvejnieks, laivu būvētājs, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Didriķis Volganskis · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »

Dobeles draudzes novads

Dobeles draudzes novads 1859. gada kartē. Dobeles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dobeles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dora Stučka

Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne (1870-1950) bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dora Stučka · Redzēt vairāk »

Draudzes skolas

Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »

Driksa

Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Driksa · Redzēt vairāk »

Drywa

Drywa bija Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē laikā 1908.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Drywa · Redzēt vairāk »

Dundagas draudzes novads

Dundagas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Dundagas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dundagas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dundagas novads

Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dundagas novads · Redzēt vairāk »

Durbes draudzes novads

Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Durbes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dvēseļu revīzijas

Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dvēseļu revīzijas · Redzēt vairāk »

Dvietes pagasts

Dvietes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dvietes pagasts · Redzēt vairāk »

Dvietes paliene

Dvietes paliene ir 2004.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dvietes paliene · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute

Aizputes stacija Liepājā Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns (1898). Latvijas dzelzceļu karte pirms 1927. gada. Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute bija 49 km gara 1900.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Eķengrāves muiža

Eķengrāves muižas ēkas 20. gadsimta sākumā. Eķengrāves muižas (agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eķengrāves muiža · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Edgars Vālgamā

Edgars Vālgamā (dzimis, miris) bija lībiešu izcelsmes Somijas mācītājs, tulkotājs un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Edgars Vālgamā · Redzēt vairāk »

Edmunds Ziemelis

Edmunds Ziemelis (dzimis, miris) bija celtniecības inženieris, inženierzinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, izglītības ministrs divās valdībās.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Edmunds Ziemelis · Redzēt vairāk »

Eduards Šmits fon der Launics

Nikolajs Kārlis Eduards Šmits fon der Launics (dzimis, miris) bija Grobiņā dzimis vācbaltiešu tēlnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eduards Šmits fon der Launics · Redzēt vairāk »

Eduards Jaunvalks

Eduards Jaunvalks (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu esperantists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eduards Jaunvalks · Redzēt vairāk »

Eduards Kupfers

Eduards Kupfers (1873–1919) bija vācbaltiešu arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta docents.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eduards Kupfers · Redzēt vairāk »

Eduards Strautnieks

Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eduards Strautnieks · Redzēt vairāk »

Eduards Totlēbens

Francis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben),;  —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eduards Totlēbens · Redzēt vairāk »

Eduards Zīslaks

Mihaels Kārlis Eduards Zīslaks (1850—1888) bija vācbaltiešu grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Eduards Zīslaks · Redzēt vairāk »

Edvarts Ceplītis

Edvarts (Eduards) Ceplītis (1892—1940) bija Latvijas armijas pulkvedis-leitnants un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Edvarts Ceplītis · Redzēt vairāk »

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »

Egons Dārziņš

Egons Dārziņš (1894-1966) bija latviešu ārsts un mikrobiologs, starptautiski pazīstams tuberkulozes pētnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Egons Dārziņš · Redzēt vairāk »

Elīze Junga-Štillinga

Elīze Junga-Štillinga (1829—1904) bija vācbaltiešu gleznotāja, Rīgas privātās mākslas skolas direktore.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Elīze Junga-Štillinga · Redzēt vairāk »

Elizabete Jozefi

Elizabete Jozefi (dzimusi, miris) bija Saukā dzimusi vācbaltiešu rakstniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Elizabete Jozefi · Redzēt vairāk »

Ella Leimane

Ella Leimane (dzimusi Zveja, mirusi) bija latviešu tēlniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ella Leimane · Redzēt vairāk »

Elmpti

Baronu Elmptu ģerbonis. Grāfu Anrepu-Elmptu ģerbonis. Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Elmpti · Redzēt vairāk »

Elza Barūne

Elza Muraška-Barūne (dzimusi Sofija Barūne, Jelgavā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Elza Barūne · Redzēt vairāk »

Elza Grundmane

Elza Grundmane (1891—1931) bija latviešu komuniste, Viskrievijas Ārkārtas komisijas (čekas) (1918—1919), vēlāk PSRS GPU darbiniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Elza Grundmane · Redzēt vairāk »

Emīlija Brīvkalne

E. Brīvkalnes Tērvetes pilskalnā atraktais uz māla plāksnes iegravētais stabulētāja attēls (1951). Emīlija Brīvkalne (līdz 1940. gadam Emīlija Freiberga, 1909-1984) bija latviešu arheoloģe, Latvijas pilskalnu un zemgaļu materiālās kultūras pētniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Emīlija Brīvkalne · Redzēt vairāk »

Emīls Bretšneiders

Aleksandrs Hermanis Emīls Bretšneiders (dzimis, miris) bija Vadakstes pagastā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ārsts, sinologs, botāniķis un ceļotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Emīls Bretšneiders · Redzēt vairāk »

Emīls Skubiķis

Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Emīls Skubiķis · Redzēt vairāk »

Embūtes draudzes novads

Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Embūtes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Embūtes pagasts

Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »

Ernests Aistars

Ernests Aistars arī Aisters (1899—1998) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Aistars · Redzēt vairāk »

Ernests Dišlers

Ernests Dišlers (1880-1966) bija latviešu inženieris elektroķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors (1939-1948).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Dišlers · Redzēt vairāk »

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Eferts-Klusais

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Eferts-Klusais · Redzēt vairāk »

Ernests Karlsbergs

200px Ernests Karlsbergs (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas armijas apakšpulkvedis, Krievijas Impērijas Valsts Domes III sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Karlsbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Kārkliņš

Ernests Kārkliņš (1868—1961), pseidonīms Zeltmatis, bija latviešu skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Ernests Laumanis

Ernests Laumanis (dzimis 1908. gada 8. maijā, miris 1968. gada 13. decembrī) bija Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Laumanis · Redzēt vairāk »

Ernests Morics

Ernests Morics (1889-1955) bija latviešu farmaceits un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs (1904).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Morics · Redzēt vairāk »

Ernests Pole

Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Pole · Redzēt vairāk »

Ernests Rūdolfs fon Trautfeters

Ernests Rūdolfs fon Trautfeters (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas dabas pētnieks un botāniķis, kas bija specializējies Kaukāza un Vidusāzijas floras aprakstīšanā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Rūdolfs fon Trautfeters · Redzēt vairāk »

Ernests Rolavs

Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »

Esenberģu Jānis

Esenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862—1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Esenberģu Jānis · Redzēt vairāk »

Ezekiels Gurevičs

200px Ezekiels Gurevičs (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas ebreju ārsts, Krievijas Impērijas Valsts Domes IV sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ezekiels Gurevičs · Redzēt vairāk »

Ezeres draudzes novads

Ezeres un Saldus draudžu novadi 1770. gada kartē. Ezeres draudzes novads jeb Ezeres ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ezeres draudzes novads · Redzēt vairāk »

Fallijs

Fallijs (dzimis, miris), īstajā vārdā Konrāds Bullāns, bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fallijs · Redzēt vairāk »

Fēlikss fon Meijendorfs

Fēlikss fon Meijendorfs (1834—1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fēlikss fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Felikss Ingaunis

Felikss Ingaunis (1894—1938) bija Latvijas lietuviešu izcelsmes kara lidotājs, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Felikss Ingaunis · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »

Francis Ādams Feihtners

Francis Ādams Feihtners (1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Francis Ādams Feihtners · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens

Grāfs Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu diplomāts un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šefels

Frīdrihs Šefels (1865—1913) bija vācbaltiešu arhitekts un tehniķis, viens no ievērojamākajiem 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Šefels · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ēvalds fon Firkss

Frīdrihs Ēvalds fon Firkss (dzimis 1733. gada oktobrī, miris) bija Piltenes apgabala landrāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Ēvalds fon Firkss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Brēdermanis

Frīdrihs Brēdermanis (1875—1956) bija latviešu ierēdnis, sabiedriskais darbinieks, vēlāk luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Brēdermanis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Siverss

Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs fon Siverss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Freibergs

Frīdrihs Freibergs (1833-1918) bija latviešu luterāņu mācītājs, Krišjāņa Valdemāra studiju biedrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Freibergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs)

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (1860—1915) bija vācbaltiešu pedagogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Gustavs Mačevskis

Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Gustavs Mačevskis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Hartmanis Barizjens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mālberģis

Frīdrihs Mālberģis jeb Frīdrihs Mālbergs (1824—1907), bija latviešu skolotājs un dzejnieks, viens no Atmodas kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Mālberģis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Obšteins

Frīdrihs Obšteins (1878—1938) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Obšteins · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »

Frederiks Fībigs

Frederiks Fībigs (dzimis Talsos; miris Selestā) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un grāmatu ilustrators.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Frederiks Fībigs · Redzēt vairāk »

Fricis Adamovičs

Fricis Adamovičs, arī Frīdrihs Adamovičs (1863—1933), bija latviešu skolotājs, tulkotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Adamovičs · Redzēt vairāk »

Fricis Šmithens

Fricis Šmithens (agrākā rakstībā Fricis Šmitchens; dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Šmithens · Redzēt vairāk »

Fricis Bergs

Fricis Bergs (— 1994. gads) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Bergs · Redzēt vairāk »

Fricis Birkenšteins

Fricis Birkenšteins (—) bija skolotājs un latviešu strēlnieku virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Birkenšteins · Redzēt vairāk »

Fricis Blumbahs

Fricis Blumbahs (dzimis, miris) bija latviešu astronoms.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Blumbahs · Redzēt vairāk »

Fricis Cīrulis

Fricis Cīrulis (1886—1925) bija latviešu revolucionārs un Padomju Krievijas iekšlietu darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Cīrulis · Redzēt vairāk »

Fricis Celmiņš

Fricis Celmiņš (1896—1940) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Celmiņš · Redzēt vairāk »

Fricis Grauds

Fricis Grauds (1888-1942) bija latviešu tālbraucējkapteinis, rēders.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Grauds · Redzēt vairāk »

Fricis Gulbis (fiziķis)

Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Gulbis (fiziķis) · Redzēt vairāk »

Fricis Kociņš

Fricis Kociņš (1895—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Kociņš · Redzēt vairāk »

Fricis Liepiņš

Fricis Liepiņš (1863-1927) bija brīvprātīgais Latvijas brīvības cīņās, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Fricis Liepiņš · Redzēt vairāk »

Georgs Bisenieks

Georgs Bisenieks (vecajā ortogrāfijā: Bisseneek, 1885—1941) bija latviešu politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Georgs Bisenieks · Redzēt vairāk »

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs · Redzēt vairāk »

Georgs Linds

Georgs Linds (1871—1957) bija latviešu vieglatlēts, kas startēja krosā, soļošanā un maratonā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Georgs Linds · Redzēt vairāk »

Gideons Heinrihs fon Zass

Gideons Heinrihs fon Zass (dzimis, miris Lutriņos) bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs (1783 - 1786), Goldingenas virspilskungs (1786 - 1796, 1797 - 1803), Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gideons Heinrihs fon Zass · Redzēt vairāk »

Gostiņi

Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa pie Aiviekstes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gostiņi · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Ansabergs

Gotfrīds Ansabergs (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un ierēdnis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gotfrīds Ansabergs · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gramzdas draudzes novads

Gramzdas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Gramzdas draudzes novads bija administratīva vienība Kuldīgas virspilskunga iecirknī, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gramzdas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Grīva (Daugavpils)

Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Grīva (Daugavpils) · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grobiņas apriņķis

Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »

Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs

Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs · Redzēt vairāk »

Gvido Augusts

Gvido Augusts (1932-2022) bija latviešu izcelsmes amerikāņu gleznotājs grafiķis, mākslas grāmatu un grafisku darbu iespiedējs un izdevējs, gleznu izstāžu organizētājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gvido Augusts · Redzēt vairāk »

Haimens Blūms

Haimens Blūms (dzimtajā uzvārdā Melameds, dzimis, miris) bija Latvijā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu gleznotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Haimens Blūms · Redzēt vairāk »

Hamilkārs fon Felkerzāms

Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hamilkārs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Haralds Biezais

Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Haralds Biezais · Redzēt vairāk »

Haralds Hāne

Haralds Hāne (dzimis, miris) bija Latvijas ķīmiķis un vieglatlēts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Haralds Hāne · Redzēt vairāk »

Haralds Zīberts

Haralds Georgs Kārlis Zīberts (dzimis, miris) bija Subatē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ārsts, psihiatrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Haralds Zīberts · Redzēt vairāk »

Harijs Adaskins

Harijs Adaskins (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis ebreju izcelsmes kanādiešu vijolnieks un radioraidījumu vadītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Harijs Adaskins · Redzēt vairāk »

Harijs Dīkmanis

Harijs Dīkmanis (1895—1979) bija latviešu jogas skolotājs un Indijas garīgo tekstu tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Harijs Dīkmanis · Redzēt vairāk »

Heikingi

Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Heikingi · Redzēt vairāk »

Heinrihs Blūmentāls

Heinrihs Ludvigs Johans Blūmentāls (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Heinrihs Blūmentāls · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Bērs

Heinrihs Aleksandrs Ferdinands fon Bērs (1902-1983) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Heinrihs fon Bērs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Ofenbergs

Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Heinrihs fon Ofenbergs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Kupfers

Heinrihs Kristiāns Gustavs Kupfers (dzimis, miris) bija Mazirbē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Heinrihs Kupfers · Redzēt vairāk »

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »

Herberts Tepfers

Herberts Tepfers (dzimis, miris) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Herberts Tepfers · Redzēt vairāk »

Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »

Hermanis Adolfi

Hermanis Amadejs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes pašvaldības darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hermanis Adolfi · Redzēt vairāk »

Hermanis Jūlijs fon Paukers

Hermanis Jūlijs Georgs fon Paukers (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis kara inženieris, Nikolaja Inženieru skolas goda profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, ģenerālleitnants, Krievijas impērijas Kara padomes loceklis, Krievijas satiksmes ministrs no 1888.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hermanis Jūlijs fon Paukers · Redzēt vairāk »

Hermanis Zeiberlihs

Kārlis Rūdolfs Hermanis Zeiberlihs (1878—1938) bija vācbaltiešu arhitekts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hermanis Zeiberlihs · Redzēt vairāk »

Hersonas apgabals

Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »

Hersonas guberņa

Guberņas ģerbonis Guberņas karte 1821. gadā Guberņas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1897. gadā Hersonas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa starp Dņepras un Dņestras upēm, kas pastāvēja no 1803.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hersonas guberņa · Redzēt vairāk »

Hildegarde Švarce-Gešela

Hildegarde Švarce-Gešela (dzimusi, mirusi) bija Latvijas vācbaltu izcelsmes daiļslidotāja.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Hildegarde Švarce-Gešela · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Iecavas draudzes novads

Iecavas draudzes novads 1859. gada kartē. Iecavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Iecavas draudzes novads jeb Iecavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Iecavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Iecavas kauja

Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »

Imants Freimanis

Imants Freimanis bija latviešu izcelsmes Krievijas un PSRS zinātnieks un izgudrotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Imants Freimanis · Redzēt vairāk »

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »

Indriķis Pūliņš

Indriķis Pūliņš (1856-1932) bija latviešu kuģu kapteinis, burukuģu būvētājs Upesgrīvas kuģubūvētavā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Indriķis Pūliņš · Redzēt vairāk »

Indriķis Zeberiņš

Indriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Indriķis Zeberiņš · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Irlavas skolotāju seminārs

Irlavas skolotāju semināra ēka 2016. gadā Irlavas skolotāju seminārs bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Irlavas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Irma Grebzde

Irma Grebzde (dzimusi Irmgarde Aleksandra Priecīgā, mirusi) bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Irma Grebzde · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Iskolats · Redzēt vairāk »

Jakovs Šapiro

Jakovs Šapiro Jakovs Šapiro (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija ebreju tirgotājs, Krievijas Impērijas Valsts Domes II sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jakovs Šapiro · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Janvāra sacelšanās

1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Jaunjelgava

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »

Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Jaunkrievija

Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunkrievija · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jāņa Čakstes bulvāris

Jāņa Čakstes bulvāris ir Jelgavas bulvāris, kas sākas pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Sporta nama, līdztekus promenādei ved gar Driksas kreiso krastu, šķērso Lielo ielu, turpinās kā gājēju iela un beidzas pie savienojuma ar Ausekļa ielu pie Jelgavas tirgus.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jāņa Čakstes bulvāris · Redzēt vairāk »

Jākobs Florentīns Lundbergs

Jākobs Florentīns Lundbergs (dzimis, miris) bija zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jākobs Florentīns Lundbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Aberbergs-Augškalns

Jānis Aberbergs-Augškalns (1878—1941) bija latviešu pedagogs, vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks, sociāldemokrātijas teorētiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Aberbergs-Augškalns · Redzēt vairāk »

Jānis Akermanis

Jānis Rūdolfs Akermanis (dzimis, miris) bija latviešu lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Akermanis · Redzēt vairāk »

Jānis Akuraters

Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »

Jānis Andersons (agronoms)

Jānis Andersons (1902—1967) bija latviešu agronoms, firmas "Bekona eksports" direktors, vēlāk Latvijas Nacionālās komitejas Saimniecības lietu ģenerālsekretārs (1945).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Andersons (agronoms) · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Bisenieks

Jāņa Bisenieka kapa piemineklis Jānis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Bisenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Briedis (tēlnieks)

Jānis Briedis (1902—1953), bija latviešu tēlnieks, darbojies stājtēlniecības jomā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Briedis (tēlnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Brušvits

Jānis Kārlis Brušvits (1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Brušvits · Redzēt vairāk »

Jānis Ceplītis

Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas Impērijas armijas un Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Ceplītis · Redzēt vairāk »

Jānis Gavenas

Jānis Gavenas (minēts arī kā Ivans Gavenas) (1895-1915) bija lietuviešu izcelsmes latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Gavenas · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Jansons-Brauns

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Jansons-Brauns · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunsudrabiņš

Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Kade

Jānis Kade (1858—1923) bija Irlavas skolotāju semināra skolotājs, ērģelnieks, komponists un diriģents.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Kade · Redzēt vairāk »

Jānis Kreicbergs (jurists)

Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Kreicbergs (jurists) · Redzēt vairāk »

Jānis Lakše-Lasmanis

Jānis Lakše-Lasmanis (1851—1885) bija latviešu grafiķis, zīmēšanas skolas pamatlicējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Lakše-Lasmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Lencmanis

Jānis Lencmanis, segvārds Ķencis (1881—1939), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs un Iekšlietu tautas komisārs (1919).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Lencmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Lieknis

Jānis Lieknis (1883—1941) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Lieknis · Redzēt vairāk »

Jānis Lukšēvics

Jānis Lukšēvics bija Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs, drēbniecības uzņēmuma (uzvalku salona) „J.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Lukšēvics · Redzēt vairāk »

Jānis Luters

Jānis Luters (dzimis 1883. gada 5. februārī, miris 1938. gada 18. janvārī), segvārds Bobis, bija latviešu sociāldemokrāts, profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Luters · Redzēt vairāk »

Jānis Macītis

Jānis Macītis (1913-1940) bija latviešu karavīrs robežsargs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Macītis · Redzēt vairāk »

Jānis Menska

Jānis Menska, 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona 4.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Menska · Redzēt vairāk »

Jānis Neimanis (veterinārārsts)

Jānis Neimanis (dzimis, miris) bija viens no pirmajiem latviešu veterinārārstiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Neimanis (veterinārārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Ozoliņš (komponists)

Jānis Ozoliņš (dzimis, miris) bija latviešu mūzikas pedagogs, diriģents un komponists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Ozoliņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Ozols (virsnieks)

Jānis Ozols (1904-1947) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Ozols (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Ozols-Zars

Jānis Ozols (1878-1968), segvārds Zars, bija latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Ozols-Zars · Redzēt vairāk »

Jānis Paškēvičs

Jānis Paškēvičs (dzimis) bija Sarkanās armijas politiskais darbinieks, politiskās ekonomijas un marksisma-ļeņinisma docētājs Ļeņingradas Sarkanās profesūras institūtā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Paškēvičs · Redzēt vairāk »

Jānis Pauļuks (politiķis)

Jānis Pauļuks (—) Latvijas politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Pauļuks (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Pieče

Jānis Pieče (Peče) (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Pieče · Redzēt vairāk »

Jānis Plaudis

Jānis Plaudis (dzimis 1903. gada 28. oktobrī Lutriņu pagastā, miris 1952. gada 31. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Plaudis · Redzēt vairāk »

Jānis Princis (ārsts)

Jānis Princis (1890-1968) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Princis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Rieksts

Jānis Rieksts (1881–1970) bija latviešu fotogrāfs, pazīstams ar savām Ziemassvētku kauju un Latvijas brīvības cīņu fotogrāfijām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Rieksts · Redzēt vairāk »

Jānis Rudzītis (cīkstonis)

Jānis Rudzītis (dzimis (pēc vecā stila —)Grobiņas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1903.g. - Nr.187, miris) bija latviešu cīkstonis, startējis grieķu—romiešu cīņā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Rudzītis (cīkstonis) · Redzēt vairāk »

Jānis Rudzutaks

Jānis Rudzutaks (1887—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Rudzutaks · Redzēt vairāk »

Jānis Sanders

Jānis Sanders (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Sanders · Redzēt vairāk »

Jānis Straubergs

Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »

Jānis Sviestiņš

Jānis Sviestiņš (dzimis Nurmuižas pagastā, miris Lundā, Zviedrijā) bija latviešu pedagogs, bibliotekārs, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Sviestiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Vītiņš

Jānis Vītiņš (dzimis, miris, pēc citam ziņām 29. novembrī, 28. decembrī) bija latviešu operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Vītiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Veselis

Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Veselis · Redzēt vairāk »

Jānis Vesmanis

Jānis Vesmanis (1878—1942) bija latviešu diplomāts, Latvijas-Krievijas miera līguma parakstītājs no Latvijas puses (1920), pirmais Latvijas Republikas sūtnis Krievijas SFPR (1920—1921).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Vesmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Vierpe

Jānis Vierpe (1896—1959) bija Liepājas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Vierpe · Redzēt vairāk »

Jānis Vilde

Jānis Vilde (1900—1971) bija latviešu ārsts neirologs, veicis pētījumus antropoloģijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Vilde · Redzēt vairāk »

Jānis Zakranovičs

Jānis Vilhelms Zakranovičs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, sprediķu autors, Latviešu literārās biedrības vadītājs no 1895.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jānis Zakranovičs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Feldmanis

Jūlijs Feldmanis (1889—1953) bija latviešu diplomāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jūlijs Feldmanis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Rozentāls

Jūlijs Rozentāls (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jūlijs Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jūliuss Bušs

Jūliuss Teodors Vilhelms Bušs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jūliuss Bušs · Redzēt vairāk »

Jūliuss Dērings

Jūliuss Dērings (—) bija ievērojams vācbaltu gleznotājs un kultūras darbinieks, kas apvienoja vēlīnā romantisma tradīciju ar 19.gs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jūliuss Dērings · Redzēt vairāk »

Jūliuss fon Zēfelds

Jūliuss Johans Kārlis Eduards Teodors barons fon Zēfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ierēdnis Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jūliuss fon Zēfelds · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dubelšteins

Jēkabs Dubelšteins (dzimis 1884. gada 25. oktobrī, miris 1907. gada 24. septembrī), segvārds Jēpis, bija latviešu telegrāfists un revolucionārs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabs Dubelšteins · Redzēt vairāk »

Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Klaviers

Jēkabs Klaviers (1865-1937) bija Latvijas Bruņoto spēku virsseržants, otrs vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabs Klaviers · Redzēt vairāk »

Jēkabs Osis

Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Voldemārs Timma

Jēkabs Voldemārs Timma (1897-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1936, 2.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jēkabs Voldemārs Timma · Redzēt vairāk »

Jeļena Aladžanova

Jeļena Aladžanova (dzimusi, mirusi 1984. gadā) bija Bauskā dzimusi krievu māksliniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jeļena Aladžanova · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas avīze

"Jelgavas avīze" (Mitauische Zeitung) bija Jelgavas laikraksts, kas ar dažādiem nosaukumiem vācu valodā iznāca no 1766.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas avīze · Redzēt vairāk »

Jelgavas draudzes novads

Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jelgavas novads

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jelgavas Universitāte

Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas Universitāte · Redzēt vairāk »

Jelgavas vēsture

Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Augusts

Jevgeņijs Augusts (dzimis Kurzemes guberņā, pazudis bez vēsts Pirmā pasaules kara sākumā) bija latviešu izcelsmes Krievijas Impērijas virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jevgeņijs Augusts · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Štefenhāgens

Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Frīdrihs Štefenhāgens · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs fon Reke

Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Frīdrihs fon Reke · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Ādams Berlics

Johans Georgs Ādams Berlics (Johann Georg Adam Berlitz, 1753—1837) bija vācu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas Mežotnes muižas, Kazdangas muižas, Elejas muižas, Durbes muižas un citu muižu kungu mājas jeb pilis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Georgs Ādams Berlics · Redzēt vairāk »

Johans Georgs fon Līvens

Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Fleišers

Johans Gotlībs Fleišers (1797-1838) bija vācbaltiešu ārsts un botāniķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Gotlībs Fleišers · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Groške

Johans Gotlībs Groške (Johann Gottlieb von Groschke, 1760—1828) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Gotlībs Groške · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Blūmentāls

Johans Heinrihs Blūmentāls (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un teologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Heinrihs Blūmentāls · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Baumbahs

"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Johans Kristofs Baumbahs (1742—1801) jeb Jānis Kristaps Baumbahs (vecajā rakstībā: Jan Kristapper Baumbach), bija Kurzemes un Zemgales hercogistes vācbaltiešu mācītājs, valodnieks un tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Kristofs Baumbahs · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Volters

Johans Kristofs Volters (dzimis, miris) bija Cīravas luterāņu mācītājs un Kurzemes lauku skolu dibinātājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Kristofs Volters · Redzēt vairāk »

Johans Lēberehts Eginks

Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »

Johans Lihtenšteins

Johans Nikolauss Lihtenšteins (Johann Nikolaus Heinrich Lichtenstein, 1787–1848) bija Jelgavas pilsētas ārsts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Lihtenšteins · Redzēt vairāk »

Johans Valters

Johans Teodors Eižens Valters, no 1906.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Johans Valters · Redzēt vairāk »

Jons Žemaitis

Jons Žemaitis (1909—1954) bija lietuviešu virsnieks, Lietuvas nacionālo partizānu bruņoto spēku komandieris ar segvārdu Vītauts (Vytautas).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jons Žemaitis · Redzēt vairāk »

Jons Hāns

Jons Kārlis Hāns (dzimis, visdrīzāk miris 1945. gadā) bija vācbaltiešu politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jons Hāns · Redzēt vairāk »

Josifs Hops

Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Josifs Hops · Redzēt vairāk »

Judovka

Judovka ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Judovka · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Juris Bārs

Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (dzimis, miris pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Juris Bārs · Redzēt vairāk »

Kaldabruņas luterāņu baznīca

Kaldabruņas Evaņģēliski luteriskā baznīca, saukta arī par Červonkas baznīcu, ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Rubenes pagasta "Kalna Mačulānos" Sēlijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kaldabruņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Kalkūni

Kalkūni ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kalkūni · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kandava · Redzēt vairāk »

Kandavas draudzes novads

Kandavas draudzes novads 1859. gada kartē. Kandavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kandavas draudzes novads jeb Kandavas ķirspēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kandavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kanstancins Kaļinovskis

Vincents Kanstancins Kaļinovskis (1838—1863) vai Kastus Kalinouskis (Кастусь Каліноўскі) bija Baltkrievijas un Polijas muižnieks, jurists un publicists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kanstancins Kaļinovskis · Redzēt vairāk »

Kaplavas pagasts

Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, pie Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kaplavas pagasts · Redzēt vairāk »

Karls Gustavs Mannerheims

Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »

Kauņas guberņa

Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »

Kauja par Rīgas jūras līci (1915)

Irbes šaurumā pie Lūžņas nogremdētais vācu torpēdu kuģis ''V 99'' Pirmā pasaules kara laikā Rīgas jūras līča un Somu jūras līča aizsardzībai izveidotie mīnu lauki un krasta baterijas (1939. gada zīmējums) 1915.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kauja par Rīgas jūras līci (1915) · Redzēt vairāk »

Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs

Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (1775—1825) bija vācbaltiešu dzejnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs · Redzēt vairāk »

Kārlis Amenda

Kārlis Frīdrihs/ Ferdinands Amenda (dzimis, miris) bija Turlavā dzimis Talsu mācītājs un vijolnieks, tuvs Bēthovena draugs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Amenda · Redzēt vairāk »

Kārlis Aperāts

Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Aperāts · Redzēt vairāk »

Kārlis Augusts Līventāls

Kārlis Augusts Līventāls (1844-1900) bija Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Augusts Līventāls · Redzēt vairāk »

Kārlis Avens

Kārlis Avens (1895—1958) bija Pirmā pasaules kara artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka kaprālis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Avens · Redzēt vairāk »

Kārlis Šmits (farmaceits)

Kārlis Ernests Heinrihs Šmits (1822—1894) bija vācbaltu farmaceits.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Šmits (farmaceits) · Redzēt vairāk »

Kārlis Beizaks

Kārlis Beizaks (1915 - 1940) bija latviešu karavīrs robežsargs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Beizaks · Redzēt vairāk »

Kārlis Blūms

Kārlis Teodors Vilhelms Blūms (dzimis, miris) bija Gārsenē dzimis luterāņu mācītājs un teologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Blūms · Redzēt vairāk »

Kārlis Burkevics

Kārlis Burkevičs (dzimis miris 1928. gadā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes II sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Burkevics · Redzēt vairāk »

Kārlis Bursi

Kārlis Gotlībs Heinrihs Frīdrihs Bursi (dzimis, miris), arī Kārlis Bursijs, bija vācbaltiešu ārsts, literāts un komponists, atmiņu par Bēthovenu autors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Bursi · Redzēt vairāk »

Kārlis Davidovs

Kārlis Davidovs (dzimis, miris) bija Kuldīgā dzimis Krievijas impērijas čellists un komponists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Davidovs · Redzēt vairāk »

Kārlis Dišlers

Kārlis Dišlers (dzimis Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, miris Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Dišlers · Redzēt vairāk »

Kārlis Draviņš

Kārlis Draviņš (dzimis, miris) bija latviešu filologs, valodnieks un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Draviņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Dziļleja

Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Dziļleja · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Eihvalds

Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Eduards Eihvalds · Redzēt vairāk »

Kārlis Fihtenbergs

Kārlis Fihtenbergs (1886-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Fihtenbergs · Redzēt vairāk »

Kārlis fon Meks

Kārlis Oto Georgs fon Meks (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas uzņēmējs, viens no Krievijas dzelzceļa tīkla pamatlicējiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis fon Meks · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Vatsons

Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Freimanis (gleznotājs)

Kārlis Freimanis (—) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Freimanis (gleznotājs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Frišenfelds

Kārlis Ernests Frišenfelds (1912—2001) bija latviešu jūrnieks un elektromehāniķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Frišenfelds · Redzēt vairāk »

Kārlis Georgs fon Manteifels

Kārlis Georgs barons fon Manteifels arī Cēge (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas muižnieks, Kazdangas un Pūņu muižu īpašnieks un Kurzemes politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Georgs fon Manteifels · Redzēt vairāk »

Kārlis Gothards Elferfelds

Kārlis Gothards Elferfelds, arī Elverfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, filozofs, publicists, literāts, izdevējs un grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Gothards Elferfelds · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Paukers

Kārlis Heinrihs fon Paukers (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis filologs, latīnists, sengrieķu valodas un literatūras profesors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Heinrihs fon Paukers · Redzēt vairāk »

Kārlis Jansons (revolucionārs)

Kārlis Jansons, pieņemtais vārds Čārlzs (Čārlijs) Skots (1882-1939), bija latviešu lielinieks un spiegs, viens no Amerikas Komunistiskās partijas dibinātājiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Jansons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kārlis Kļava

Kārlis Kļava (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, sporta šāvējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Kļava · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristaps fon Līvens

Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Kristaps fon Līvens · Redzēt vairāk »

Kārlis Kundziņš

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Kurševics

Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Kurševics · Redzēt vairāk »

Kārlis Landers

Kārlis Landers (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes vēsturnieks un žurnālists, padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Landers · Redzēt vairāk »

Kārlis Manteifels-Cēge

Kārlis barons Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks, 14 muižu (Kazdangas u.c.) pēdējais īpašnieks, Kurzemes landtāga deputāts, Aizputes apriņķa maršals un memuāru rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Kārlis Paldiņš

Kārlis Paldiņš (1911—1944) bija nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs no 1930.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Paldiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »

Kārlis Pētersons (uzņēmējs)

Kārlis Pētersons (1852—1919), arī Čārlzs Pītersons bija latviešu uzņēmējs un izgudrotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Pētersons (uzņēmējs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Reinholds Kupfers

Kārlis Reinholds Kupfers (1872—1935) bija Baltijas botāniķis, augu ģeogrāfs, matemātiķis, filozofijas doktors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Reinholds Kupfers · Redzēt vairāk »

Kārlis Sūniņš

Kārlis Sūniņš (—) bija latviešu gleznotājs, viens no latviešu akvareļglezniecības skolas veidotājiem pēc Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Sūniņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Straubergs

Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Straubergs · Redzēt vairāk »

Kārlis Vēmanis

Kārlis Vēmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Vēmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Krūze

Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Vilhelms Krūze · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Kupfers

Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Vilhelms Kupfers · Redzēt vairāk »

Kārlis Zariņš (rakstnieks)

Kārlis Zariņš (—) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kārlis Zariņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Klapje de Kolongi

Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas Impērijā 18. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »

Klāra Hibšmane

Klāra Hibšmane (1878—1946) bija pirmā latviešu ārste un sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Klāra Hibšmane · Redzēt vairāk »

Klāra Kalniņa

Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Klāra Kalniņa · Redzēt vairāk »

Klāvs Lorencs

Klāvs Lorencs (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Klāvs Lorencs · Redzēt vairāk »

Klopmaņi

Klopmaņu dzimtas ģerbonis. Fon Klopmaņi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Klopmaņi · Redzēt vairāk »

Knabenavi

Fon Knabenavi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Knabenavi · Redzēt vairāk »

Konstantīns Čakste

Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Konstantīns Čakste · Redzēt vairāk »

Konstantīns fon der Pālens

Konstantīns fon der Pālens Konstanīns Johans Georgs fon der Pālens (1861—1923) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks, Kurzemes guberņas muižnieks, Krievijas Impērijas ierēdnis, hofmeistars, Viļņas gubernators, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Konstantīns fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Konstantīns Rērihs

Konstantīns Rērihs (dzimis kā Konstantīns Kristofs Traugots Glauberts Šūšels, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Sanktpēterburgas tiesas notārs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Konstantīns Rērihs · Redzēt vairāk »

Konversācijas vārdnīca (1891—1898)

1891.—1898.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Konversācijas vārdnīca (1891—1898) · Redzēt vairāk »

Koskuli

Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Koskuli · Redzēt vairāk »

Krišjānis Ķergalvis

Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišjānis Ķergalvis · Redzēt vairāk »

Krišjānis Ļūļaks

Krišjānis Ļūļaks (1883—1981) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišjānis Ļūļaks · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Kalniņš

Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »

Krišjānis Mūrnieks

Krišjānis Mūrnieks (dzimis, miris 1942. gada februārī) bija latviešu izcelsmes krievu/padomju jūrnieks, viens no sakaru un radioizlūkošanas pamatlicējiem Krievijas flotē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišjānis Mūrnieks · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Krišs Ķūķis

Krišs Ķūķis (dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā (tagadējā Kuldīgas novadā), miris 1945. gadā turpat) bija virsnieks Krievijas impērijas armijā Pirmajā pasaules karā, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krišs Ķūķis · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas guberņas

Krievijas Impērijas guberņas (1898) Krievijas Impērijas guberņas bija Krievijas Impērijas guberņas, kuras sāka veidot pēc Pētera I administratīvi teritoriālās reformas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krievijas Impērijas guberņas · Redzēt vairāk »

Kristaps Bergs

Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristaps Bergs · Redzēt vairāk »

Kristaps Frickauss

Kristaps Frickauss (1883—1964) bija latviešu virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu karā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristaps Frickauss · Redzēt vairāk »

Kristaps Krišs Upelnieks

Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristaps Krišs Upelnieks · Redzēt vairāk »

Kristaps Strautmanis

Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristaps Strautmanis · Redzēt vairāk »

Kristaps Valters (jurists)

Kristaps Valters (1861—1944) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1920-1929; 1933—1934).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristaps Valters (jurists) · Redzēt vairāk »

Kristiāns Dāls

Kristiāns Juhans Dāls (dzimis, miris) bija Igaunijas zviedru izcelsmes kapteinis, polārpētnieks un jūrskolu pedagogs, Krievijas impērijas titulārpadomnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristiāns Dāls · Redzēt vairāk »

Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics

Kristiāns Frīdrihs Launics, no 1814.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics · Redzēt vairāk »

Kristofs Frīdrihs Neanders

Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums). Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristofs Frīdrihs Neanders · Redzēt vairāk »

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kuldīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Kuldīgas draudzes novads

Kuldīgas draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Kuldīgas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kuldīgas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kuldīgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kuldīgas novads

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes ofensīva

Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »

Kurzemes Provinces muzejs

Kurzemes Provinces muzeja ēka Jelgavā. Kurzemes Provinces muzejs bija Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes Provinces muzejs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes sapulce

Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes Zemes sapulce · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latīņu drukas aizliegums Latgalē

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Grāmata Latvijā”. Latīņu drukas aizliegums bija no 1865.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latīņu drukas aizliegums Latgalē · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu Avīzes

"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu sociāldemokrātu savienība

Latviešu sociāldemokrātu savienība (LSS) bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā laikā no 1903.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviešu sociāldemokrātu savienība · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (kopš 1993. gada). Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas vadītājs, kam piemīt augstākā garīgā un administratīva atbildība Rīgas arhidiecēzē un Daugavpils un Liepājas diecēzēs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Polijas robeža

Latvijas-Polijas robeža 1935. gada kartē Zemgales stacijas ēka pie Latvijas—Polijas robežas Latvijas-Polijas robeža pie Turmantu stacijas (1930) Parāde Turmantu stacijā (1933) Latvijas—Polijas robeža bija sauszemes robeža starp Latviju un Poliju, kas izveidojās 1920.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas—Polijas robeža · Redzēt vairāk »

Latvijas—Vācijas robeža

Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas—Vācijas robeža · Redzēt vairāk »

Latviska Gada Grāmata

"Latviska Gada-Grāmata" (vecajā ortogrāfijā: Latwiska Gadda-Grahmata) bija pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā, ko 1797.-1798.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviska Gada Grāmata · Redzēt vairāk »

Lazars Nisselovičs

Lazars Josels Nisselovičs, arī Leopolds Nisselovičs (dzimis Bauskā, Kurzemes guberņā, miris 1914. gadā Ženēvā, Šveicē) bija Latvijas ebreju jurists, sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas 3.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lazars Nisselovičs · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »

Leonīds Arbuzovs (1882—1951)

Leonīds Nikolajs Hanss Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs jaunākais, bija Bauskā dzimis vācbaltiešu vēsturnieks un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Leonīds Arbuzovs (1882—1951) · Redzēt vairāk »

Leons fon Buhholcs

Leons Gustavs Vilhelms fon Buhholcs (dzimis, miris 1910. gadā) bija Aizputē dzimis vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Leons fon Buhholcs · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

Liepājas Nikolaja ģimnāzija

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910). rapieriem (pirms 1910). Liepājas Nikolaja ģimnāzija bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Liepājas Nikolaja ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Lietuvas brīvības cīņas

Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lietuvas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Lietuvas guberņa

Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Ludis Bērziņš

Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ludis Bērziņš · Redzēt vairāk »

Ludvigs Adamovičs

Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ludvigs Adamovičs · Redzēt vairāk »

Ludvigs Cimmermanis

Ludvigs Gotfrīds Cimmermanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas Lielvārdes luterāņu mācītājs, Rīgas iecirkņa prāvests.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ludvigs Cimmermanis · Redzēt vairāk »

Ludvigs Kundziņš

Ludvigs Kundziņš (1855—1940) bija latviešu veterinārārsts, anatoms.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ludvigs Kundziņš · Redzēt vairāk »

Ludvigs Neiburgs

Ludvigs Neiburgs (1871-1948) bija viens no sava laika lielākajiem Latvijas būvuzņēmējiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ludvigs Neiburgs · Redzēt vairāk »

Magnuss fon Šepings

Magnuss Frīdrihs fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Magnuss fon Šepings · Redzēt vairāk »

Magnuss Georgs fon Paukers

Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Magnuss Georgs fon Paukers · Redzēt vairāk »

Magnuss Gustavs fon Esens

Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns Glāzenaps

Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923) bija vācbaltiešu ķīmiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Maksimiliāns Glāzenaps · Redzēt vairāk »

Maksis Šēnfelds

Maksis Šēnfelds (1861—1912) bija psihiatrs, Nervu klīnikas un sanatorijas direktors Atgāzenē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Maksis Šēnfelds · Redzēt vairāk »

Maksis Dumpis

Maksis Dumpis (1893—1938) bija latviešu strēlnieku apakšvirsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks, diplomāts, ģeofiziķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Maksis Dumpis · Redzēt vairāk »

Maksis Grīnguts

Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Maksis Grīnguts · Redzēt vairāk »

Maksis Reiters

Maksis Reiters (īstajā vārdā Mārtiņš Reiters;Latvijas Padomju enciklopēdija, 8. sējums. Rīga:Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. —) bija Sarkanās armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Maksis Reiters · Redzēt vairāk »

Makss Eberts

Makss Eberts (1879—1929) bija vācu vēsturnieks un arheologs, kura galvenā pētījumu tēma bija Baltijas un Dienvidkrievijas vēsture.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Makss Eberts · Redzēt vairāk »

Marģers Stepermanis

Marģers Stepermanis (1898—1968) bija latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960), Latvijas Universitātes profesors (1961).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Marģers Stepermanis · Redzēt vairāk »

Marija Gerolda

Marija Gerolda (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijā dzimusi vācu publicista un rakstnieka Kurta Tuholska otrā sieva, kura aktīvi piedalījās Kurta Tuholska literārā mantojuma saglabāšanā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Marija Gerolda · Redzēt vairāk »

Marta fon Grota

Marta fon Grota (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu pedagoģe.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Marta fon Grota · Redzēt vairāk »

Matīss Štobe

Matīss Štobe (1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Matīss Štobe · Redzēt vairāk »

Matīss Siliņš

Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Matīss Siliņš · Redzēt vairāk »

Matvejs Kadeks

Matvejs Kadeks (1897-1950) bija ģeogrāfs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Matvejs Kadeks · Redzēt vairāk »

Mājas Viesis

„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Bīmanis

Mārtiņš Bīmanis (dzimis, miris) bija inženieris un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes ārštata profesors, Inženierzinātņu fakultātes dekāns un LU rektors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mārtiņš Bīmanis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Buclers

Piemiņas akmens Saukas pagastā Mārtiņš Buclers (dzimis, miris) bija latviešu fotogrāfs, fotorūpnieks un izdevējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mārtiņš Buclers · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Mazūrs

Mārtiņš Mazūrs (dzimis, miris) bija latviešu riteņbraucējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mārtiņš Mazūrs · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Pīrāgs

Mārtiņš Pīrāgs (1890—1968) bija Pirmā pasaules kara karavīrs artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales partizānu pulka virsseržants.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mārtiņš Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Zīverts

Mārtiņš Zīverts (1903-1990) bija latviešu dramaturgs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mārtiņš Zīverts · Redzēt vairāk »

Māteru Juris

Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Māteru Juris · Redzēt vairāk »

Mežmuižas draudzes novads

Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mežmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mežotnes kauja

Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mežotnes kauja · Redzēt vairāk »

Miķelis Fišers (operdziedātājs)

Miķelis Fišers (1915—1984) bija latviešu dziedātājs (līdz 1954. gadam baritons, vēlāk tenors).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Miķelis Fišers (operdziedātājs) · Redzēt vairāk »

Miķelis Pankoks

Miķelis Pankoks (Veckupšu Miķis) (dzimis, miris) bija latviešu zvejnieks, galdnieks un koktēlnieks - autodidakts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Miķelis Pankoks · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Mihaels Plāters-Zībergs

Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs (1778—pēc 1865) bija Sēlijas muižnieks, Ilūkstes apriņķī viņam piederējusi Pilskalnes muiža.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mihaels Plāters-Zībergs · Redzēt vairāk »

Milda Palēviča

Milda Palēviča, arī Milda Paleviča-Bite (1889—1972) bija latviešu filozofe, akadēmiskās estētikas aizsācēja Latvijā un mākslas vēsturniece, feministe.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Milda Palēviča · Redzēt vairāk »

Minna Freimane

Minna Freimane (dzimusi Cīravas Jurģumuižā, - Kā dzimšanas datums 12. oktobris - pēc jaunā stila, miršanas dati nav zināmi) bija latviešu literāte, publiciste un ceļotāja.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Minna Freimane · Redzēt vairāk »

Mintauts Čakste

Mintauts Frīdrihs Andrejs Čakste (1893—1962) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mintauts Čakste · Redzēt vairāk »

Mirbahi

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mirbahi · Redzēt vairāk »

Mirdza Ķempe

Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi Liepājā, mirusi Rīgā) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mirdza Ķempe · Redzēt vairāk »

Mirdza Bendrupe

Mirdza Bendrupe (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mirdza Bendrupe · Redzēt vairāk »

Mordehajs Nuroks

Mordehajs (Markuss) Nuroks (—) bija Latvijas ebreju rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Mordehajs Nuroks · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Muiža · Redzēt vairāk »

Natālija Draudziņa

Natālija Anete Draudziņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu pedagoģe, izglītības darbiniece.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Natālija Draudziņa · Redzēt vairāk »

Neredzīgais Indriķis

Neredzīgais Indriķis (1783-1828) bija Kurzemes latviešu dzejnieks, kura dzejoļi tika publicēti ne tikai Jelgavā atsevišķā grāmatā un laikrakstos "Neue Wöchentliche Unterhaltung", "Latviešu Avīzes", bet arī vācu tulkojumā Berlīnē (laikrakstā "Der Freimütige").

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Neredzīgais Indriķis · Redzēt vairāk »

Neretas draudzes novads

Neretas draudzes novads (''Nerftsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Neretas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Nestors Henko

Nestors Henko (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas mežkopis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nestors Henko · Redzēt vairāk »

Nika Polmanis

Nika Polmanis (dzimis, miris) bija lībiešu pedagogs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nika Polmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Alunāns

Nikolajs Alunāns (dzimis 1859. gada 4. decembrī Sesavā, miris 1919. gada 19. septembrī Rīgā, apbedīts Lielajos kapos) bija komponists, mūzikas teorētiķis un kritiķis, pedagogs, diriģents.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Alunāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Dozenbergs

Nikolajs Dozenbergs (1882—1954) bija latviešu izcelsmes amerikāņu politiķis, ASV Komunistiskās partijas biedrs (1919—1928).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Dozenbergs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Drejers

''Krasin (Svjatogor)'', kapteiņi: Jēkabs Legzdiņš un Nikolajs Drejers. Nikolajs Drejers (1888. gadā Dundagā — 1919. gadā Arhangeļskā) - bija Dundagā dzimis krievu jūrasbraucējs, kuģa "Svjatogor" (Святогор) kapteinis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Drejers · Redzēt vairāk »

Nikolajs Heņķis

Nikolajs Heņķis (dzimis 1864. gadā Alšvangā, Kurzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris 1934. gadā Alšvangā) bija suitu tautas muzikants (koklētājs, vijolnieks, ermoņiku spēlētājs, klarnetists un dūdinieks), Kurzemes kokļu meistars un audējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Heņķis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Hercbergs

N. Hercberga pases attēls 1938. gadā Nikolajs Hercbergs (dzimis 1882. gada 7. jūlijā Mītavā (Jelgavā), Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, miris 1957. gadā Rīgā) ir vācbaltu izcelsmes arhitekts un inženieris, kas specializējās Rīgas jūgendstila arhitektūras projektos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Hercbergs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kropotkins

Kņazs Nikolajs Kropotkins (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, Siguldas kā plaši pazīstama kūrorta dibinātājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Kropotkins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Priede

Nikolajs Priede (1906—1990) bija latviešu inženieris, Finanšu ministra biedrs Kirhenšteina valdībā (1940).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Priede · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rērihs

Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Rērihs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Skuja

Nikolajs Skuja (1913—2012) bija latviešu ārsts gastroenterologs, endoskopijas aizsācējs Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nikolajs Skuja · Redzēt vairāk »

Nisons Kacenelsons

Nisons Kacenelsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju sabiedrisks darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Nisons Kacenelsons · Redzēt vairāk »

Oļģerts Bištēviņš

Oļģerts Bištēviņš (dzimis Šķibes pagastā, Latvijā, miris Santafē, Argentīnā) bija latviešu mūziķis, Latvijas Radio orķestra diriģents (1936).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oļģerts Bištēviņš · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oberosts · Redzēt vairāk »

Odesas apgabals

Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Odesas apgabals · Redzēt vairāk »

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Osips Digamels

Osips Digamels (dzimis, miris) bija franču izcelsmes Krievijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Osips Digamels · Redzēt vairāk »

Oskars Šepskis

Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »

Oskars Štāfenhāgens

Oskars Štāfenhāgens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oskars Štāfenhāgens · Redzēt vairāk »

Oskars Bārs

Oskars Aleksandrs Johans Bārs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oskars Bārs · Redzēt vairāk »

Oskars Dankers

Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oskars Dankers · Redzēt vairāk »

Oskars Stīga

Oskars Stīga jeb Oskars Stiga (1894—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oskars Stīga · Redzēt vairāk »

Ostenzakeni

Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »

Osvalds Šmīdebergs

Johans Ernests Osvalds Šmīdebergs (1838-1921) bija latviešu un vācbaltu izcelsmes farmakologs, kas 1868.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Osvalds Šmīdebergs · Redzēt vairāk »

Osvalds Kilpe

Osvalds Kilpe (dzimis, miris) bija Kandavā dzimis vācu psihologs un filozofs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Osvalds Kilpe · Redzēt vairāk »

Oto Augusts Rozenbergers

Oto Augusts Rozenbergers (dzimis, miris) bija Tukumā dzimis vācbaltiešu astronoms, komētu pētnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oto Augusts Rozenbergers · Redzēt vairāk »

Oto Dīce

Oto Dīce (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis arhitekts, kurš projektēja Rīgas Bulvāru loku un daudzas Kurzemes guberņas celtnes.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oto Dīce · Redzēt vairāk »

Oto fon Firkss

Oto Frīdrihs brīvkungs fon Firkss (dzimis, miris) bija Kurzemes barons, SS oberšturmfīrers, pēc kara CDU politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oto fon Firkss · Redzēt vairāk »

Oto fon Rūtenbergs

Johans Jozefs Gothards Oto fon Rūtenbergs-Orgīss (dzimis, miris) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu rakstnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oto fon Rūtenbergs · Redzēt vairāk »

Oto Panks

Oto Kārlis Johans Panks (1833–1914) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oto Panks · Redzēt vairāk »

Oto Skulme

Oto Skulme, arī Otto Skulme ( —) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oto Skulme · Redzēt vairāk »

Otrā atmoda

Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »

Otto Rolavs

Otto Rolavs, Oto Rolavs jeb Atis Rolavs (1897—1969) bija latviešu filozofs, šahists, pirmais Kanta darbu tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Otto Rolavs · Redzēt vairāk »

Ozolmuiža (Jelgava)

Ozolu muiža arī Ozolmuiža (arī Paulsgnade) bija kroņa muiža Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ozolmuiža (Jelgava) · Redzēt vairāk »

Ozolnieki

Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ozolnieki · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Ozolnieku pagasts

Ozolnieku pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām pie Jelgavas ziemeļu robežas Iecavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ozolnieku pagasts · Redzēt vairāk »

Pagasta vecākais

Pagasta vecākais (krievu: Волостной старшина) bija augstākā pagasta amatpersona Krievijas impērijā līdz 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pagasta vecākais · Redzēt vairāk »

Pagastskola

Pagastskola vai pagasta skola bija pirmmācības (pamatizglītības) skola zemnieku bērniem Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes guberņās, kas tika izveidota saskaņā ar likumiem, kas atcēla dzimtbūšanu Kurzemes un Vidzemes guberņās.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pagastskola · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Palanga · Redzēt vairāk »

Palangas luterāņu baznīca

Palangas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 2012.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Palangas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Palangas pagasts

Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Palangas pagasts · Redzēt vairāk »

Pauls Šīmanis

Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Šīmanis · Redzēt vairāk »

Pauls Šturms

Pauls Aleksandrs Šturms ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, par Ziemassvētku kaujās izrādīto varonību pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Šturms · Redzēt vairāk »

Pauls fon Mēdems

Pauls fon Mēdems (1800—1854) bija vācbaltiešu diplomāts, Elejas muižas īpašnieks (no 1838), slepenpadomnieks (1844).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Pauls Fromholds-Treijs

Pauls Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Fromholds-Treijs · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Pauls Makss Berči

Liepājas dzelzceļa stacija (1871). Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Makss Berči · Redzēt vairāk »

Pauls Mincs

Pauls Mincs (1868—1941) bija Latvijas ebreju izcelsmes jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs (1920—1921), LU profesors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Mincs · Redzēt vairāk »

Pauls Reinhards

Pauls Reinhards (1903‑1990) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Reinhards · Redzēt vairāk »

Pauls Stradiņš

Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Stradiņš · Redzēt vairāk »

Pauls Vahtsmuts

Pauls Vahtsmuts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pauls Vahtsmuts · Redzēt vairāk »

Pavasaru Jānis

Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pavasaru Jānis · Redzēt vairāk »

Pāleni

Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pāleni · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pāvilosta · Redzēt vairāk »

Pēteris Dardzāns

Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Dardzāns · Redzēt vairāk »

Pēteris fon der Ostenzakens

Barons Pēteris fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu astronoms un fiziķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »

Pēteris fon Mēdems

Pēteris Georgs fon Mēdems (dzimis, miris) bija muižnieks, Jelgavas apriņķa maršals (Mitauscher Kreismarschall, 1851-1856).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »

Pēteris Kūla

Pēteris Kūla, arī Pēteris Kūlis (vecajā ortogrāfijā Kuhlis, 1874—1945), bija latviešu skolotājs un vairāku skolu pārzinis, Latvijas skolotāju savienības vadītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Kūla · Redzēt vairāk »

Pēteris Korāts

Pēteris Korāts (dzimis 1871. gada 20. decembrī, Alšvangā, Kurzemes guberņā, miris 1957. gada 15. septembrī Durbē, Latvijas PSR) bija suitu tautas muzikants (koklētājs, dūdinieks, taures un āžraga pūtējs), kokļu meistars, kā arī tautas paražu un tautasdziesmu teicējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Korāts · Redzēt vairāk »

Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Pēteris Pauls Jozuus

Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Pauls Jozuus · Redzēt vairāk »

Pēteris Stērste

Pēteris Stērste (1893-1976) bija latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pēteris Stērste · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes bruņniecība

Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Piltenes draudzes novads

Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Piltenes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Piltenes landtāgs

Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »

Piltenes statūti

Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes statūti · Redzēt vairāk »

Piltenes-Aizputes draudzes novads

Piltenes-Aizputes un Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes-Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Pinčass Modehajs Teics

Pinčass Modehajs Teics (dzimis, miris) bija Subatē dzimis ebreju rabīns un izglītības darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pinčass Modehajs Teics · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Plakanciema kauja

Plakanciema (''Плаканенъ, Plakahnen'') kaujas apkārtnes karte gar Misas upes krastiem (pēc 1900. gada). 1.Daugavgrivas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. Plakanciema kauja jeb kauja pie Plakaniem bija viena no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika 1915.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Plakanciema kauja · Redzēt vairāk »

Plakanciems

Plakanciems (agrāk arī Plakanieši, Plakaņi) ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Ķekavas pagastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Plakanciems · Redzēt vairāk »

Platons Zubovs

Platons Zubovs (dzimis, miris) bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Platons Zubovs · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Polockas guberņa · Redzēt vairāk »

Pols Armāns

Pols Armāns (dzimis Pēteris Pauls Tiltiņš; 1903—1943) bija latviešu komunists, PSRS izlūkdienesta darbinieks, Sarkanās Armijas virsnieks, piedalījās Spānijas pilsoņu karā kā Spānijas republikāņu armijas tanku karaspēka virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pols Armāns · Redzēt vairāk »

Priedaine (Krāslava)

Priedaine (agrāk Pristana vai Pristaņa) ir Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Priedaine (Krāslava) · Redzēt vairāk »

Priekules vēsture

Priekules muižas kungu māja (pēc 1900). Priekules skats ar baznīcu (ap 1909). Korfu dzimtas kapi. Priekules pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Priekules pilsētas galva Ernests Dreimanis. Priekules vēsture aptver laika periodu kopš Priekules pilsmuižas izveidošanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Priekules vēsture · Redzēt vairāk »

Raimonds Bebris

Raimonds Bebris (dzimis Palangā, miris Rīgā) bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, dzejnieks, no 1936.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Raimonds Bebris · Redzēt vairāk »

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rainis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Šulcs

Rūdolfs Šulcs (Rudolf Schulz; 1807-1866) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists, laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1849–1866) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) vadītājs (1854-1864).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rūdolfs Šulcs · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Ceplītis

Rūdolfs Ceplītis (1895—1941) bija latviešu strēlnieks un Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris (1937–1940).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rūdolfs Ceplītis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Gaitars

Rūdolfs Gaitars (1907 — 1945) bija Latviešu leģiona virsnieks, pirmais latviešu Vācu krustaDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 81.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rūdolfs Gaitars · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Lācis

Rūdolfs Lācis (1903—1971), segvārds Rūdolfs Vilks, bija latviešu izcelsmes PSRS izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rūdolfs Lācis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Muižzemnieks

Rūdolfs Muižzemnieks (dzimis, miris) bija latviešu karavīrs, pulkvežleitnants.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rūdolfs Muižzemnieks · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Pelše

Rūdolfs Pelše (1880—1942) bija latviešu keramiķis un pedagogs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rūdolfs Pelše · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons. Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rīgas un visas Latvijas metropolīts · Redzēt vairāk »

Rehenbergi-Linteni

Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rehenbergi-Linteni · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Roberts Žanis Briesma-Briesme

Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Žanis Briesma-Briesme · Redzēt vairāk »

Roberts Bancāns

Roberts Bancāns (1891—1938) bija latviešu dramaturgs, Maskavas latviešu teātra "Skatuve" direktors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Bancāns · Redzēt vairāk »

Roberts Bethers

Roberts Bethers (1836–1897) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, organizēja Irlavas skolotāju semināra mācību programmu paplašināšanu un skolotāju konferences.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Bethers · Redzēt vairāk »

Roberts Celms

Roberts Celms (1888—?) bija latviešu izcelsmes amerikāņu komunists, vēlāk PSRS militārās spiegošanas pārvaldes darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Celms · Redzēt vairāk »

Roberts Eihe

Kārlis Roberts Eihe (1890—1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Eihe · Redzēt vairāk »

Roberts fon Bolšvings

Heinrihs Oto Roberts brīvkungs fon Bolšvings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ierēdnis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts fon Bolšvings · Redzēt vairāk »

Roberts Krimbergs

Roberts Mārtiņš Krimbergs (1874–1941) bija latviešu fiziologs un bioķīmiķis, medicīnas doktors (1907), profesors (1909), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Krimbergs · Redzēt vairāk »

Roberts Neilands

Roberts Neilands (1899—1941) bija sarkanais latviešu strēlnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas sekretārs (1931—1932).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Neilands · Redzēt vairāk »

Roberts Plūme

Roberts Plūme ((pēc vecā stila —)Jaunjelgavas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1897.g. - Nr.41 —) bija latviešu sportists, aktīvs sporta administrators.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Plūme · Redzēt vairāk »

Roberts Sēlis

Roberts Sēlis (1884—1975) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Roberts Sēlis · Redzēt vairāk »

Romas katoļu Kauņas arhidiecēze

Romas katoļu Kauņas arhidiecēze ir Romas katoļu baznīcas arhidiecēze Lietuvas rietumu daļā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Romas katoļu Kauņas arhidiecēze · Redzēt vairāk »

Rubenes pagasts

Rubenes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rubenes pagasts · Redzēt vairāk »

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rublis · Redzēt vairāk »

Ruskulovas muiža

Ruskulovas muiža jeb Ruskulavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada Salnavas pagasta un Balvu novada Tilžas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ruskulovas muiža · Redzēt vairāk »

Sabiles draudzes novads

Sabiles draudzes novads 1859. gada kartē. Sabiles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sabiles draudzes novads jeb Sabiles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sabiles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sakas draudzes novads

Sakas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sakas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sakas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Saldus draudzes novads

Saldus draudzes novads 1859. gada kartē. Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Saldus draudzes novads · Redzēt vairāk »

Saldus novads

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Saldus novads · Redzēt vairāk »

Saldus vēsture

Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »

Salienas pagasts

Salienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Salienas pagasts · Redzēt vairāk »

Samuils Zalcmans

Samuils Zalcmans (dzimis, miršanas gads nezināms) bija Jaunjelgavā dzimis ebreju izcelsmes Igaunijas ārsts.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Samuils Zalcmans · Redzēt vairāk »

Sīmanis Klēvers

Sīmanis Klēvers (1834—1922) bija latviešu dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Durbes pilsētas galva (1893).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sīmanis Klēvers · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Semjons Nahimsons

Semjons Nahimsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes revolucionārs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Semjons Nahimsons · Redzēt vairāk »

Sergejs Tretjakovs

Sergejs Tretjakovs (dzimis, miris) bija Kuldīgā dzimis krievu dramaturgs, dzejnieks un publicists - futūrists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sergejs Tretjakovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Vite

Sergejs Vite 1880. gados Sergejs Vite (1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sergejs Vite · Redzēt vairāk »

Sesavas draudzes novads

Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sesavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Severīns Jensens

Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Severīns Jensens · Redzēt vairāk »

Skrudalienas pagasts

Skrudalienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Skrudalienas pagasts · Redzēt vairāk »

Slokas kaujas (1915)

Slokas kauju apvidus (1915). 1915.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Slokas kaujas (1915) · Redzēt vairāk »

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (dzimis, miris) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs · Redzēt vairāk »

Staņislavs Soltāns

Staņislavs Soltāns (1756—1836) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Staņislavs Soltāns · Redzēt vairāk »

Staņislavs Vasiļevskis

Staņislavs Vasiļevskis (1907-1988) bija latviešu astronoms.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Staņislavs Vasiļevskis · Redzēt vairāk »

Stepans Morozovs

Stepans Morozovs (1902—1956) bija Grīvas (tagad Daugavpils daļa) strādnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs (1926), LKP Daugavpils rajona un pilsētas komitejas loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Stepans Morozovs · Redzēt vairāk »

Stepermaņu Krustiņš

Stepermaņu Krustiņš jeb Kristaps Krustiņš Stepermanis (1860-1941) bija latviešu izdevējs un rakstnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Stepermaņu Krustiņš · Redzēt vairāk »

Strūves ģeodēziskais loks

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »

Subate

Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Subate · Redzēt vairāk »

Sunākste

Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sunākste · Redzēt vairāk »

Sunākstes luterāņu baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Sventāja

Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sventāja · Redzēt vairāk »

Sventājas osta

Sventājas upi (iezīmēta ar burtu a) 1747. gadā. Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventājas osta atrodas Sventājas upes grīvā Sventājā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sventājas osta · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Rērihs

Svjatoslavs Rērihs (1904—1993) bija krievu un vācbaltiešu cilmes gleznotājs un domātājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Svjatoslavs Rērihs · Redzēt vairāk »

Tabores pagasts

Tabores pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām uz austrumiem no Daugavpils, novada Augšzemes daļā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tabores pagasts · Redzēt vairāk »

Talsu apriņķis

Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Talsu draudzes novads

Talsu draudzes novads 1859. gada kartē. Talsu draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Talsu draudzes novads jeb Talsu ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Talsu novads (2009—2021)

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Talsu vēsture

Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsu vēsture · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tartu · Redzēt vairāk »

Tas Latviešu Ļaužu Draugs

Tas Latviešu Ļaužu Draugs (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs) bija no 1832.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tas Latviešu Ļaužu Draugs · Redzēt vairāk »

Tatjana Barbakofa

Tatjana Barbakofa (dzimusi kā Cipora Edelberga, mirusi) bija Aizputē dzimusi ebreju izcelsmes Vācijas dejotāja.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tatjana Barbakofa · Redzēt vairāk »

Tautas skaitīšana

Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »

Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »

Tekla Valentinoviča

Tekla Valentinoviča, pēc laulībām Zubova un Šuvalova; dzimusi, mirusi), bija lietuviešu izcelsmes grāfiene, pēdējā Katrīnas II favorīta Platona Zubova sieva, pēc Zubova nāves kļuva par Rundāles pils īpašnieci.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tekla Valentinoviča · Redzēt vairāk »

Teodors Anševics

Teodors Anševics (dzimis, miris) bija latviešu ārlietu darbinieks, žurnālists un mākslinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Anševics · Redzēt vairāk »

Teodors Eihmans

Teodors Eihmans (dzimis 1897. gadā Lielezeres pagastā Kurzemes guberņā, miris 1938. gadā Maskavas apgabalā (nošauts)) bija latviešu izcelsmes padomju čekists, represīvo organizāciju darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Eihmans · Redzēt vairāk »

Teodors Emīls Lambergs

Teodors Emīls Lambergs (1815–1895) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Emīls Lambergs · Redzēt vairāk »

Teodors Hermanis Pantēnijs

Teodors Hermanis Pantēnijs (1843-1915) bija vācbaltiešu rakstnieks un žurnālists, Rīgas laikraksta "Baltische Monatsschrift", vēlāk Leipcigas laikrakstu "Daheim" (no 1876) un "Velhagen und Klasings Monatshefte" (1886–1906) redaktors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Hermanis Pantēnijs · Redzēt vairāk »

Teodors Kalnājs

Teodors Kalnājs (1915-2007) bija Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Kalnājs · Redzēt vairāk »

Teodors Krauss

Teodors Karls Oto Krauss (1866—1948) bija vācbaltiešu gleznotājs, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Krauss · Redzēt vairāk »

Teodors Pīrāgs

Teodors Pīrāgs (1893-1916) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Teodors Vītols

Teodors Vītols (1888–1948) bija latviešu elektroinženieris, Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) direktors (1932–1940).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Vītols · Redzēt vairāk »

Teodors Zeiferts

Teodors Zeiferts (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Zeiferts · Redzēt vairāk »

Teodors Zeilers

Teodors Heinrihs Zeilers (dzimis 1827. gadā, miris) bija Berlīnē dzimis Kurzemes arhitekts, daudzu Kurzemes muižu ēku autors.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Teodors Zeilers · Redzēt vairāk »

Tetele

Tetele ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tetele · Redzēt vairāk »

Tetelmindes muiža

Tetelmindes jeb Teteles muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Jelgavas novada Cenu pagasta Tetelē, Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tetelmindes muiža · Redzēt vairāk »

Tilžas pagasts

Tilžas pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Tilžas upes krastos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tilžas pagasts · Redzēt vairāk »

Tukuma apriņķis

Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukuma apriņķis · Redzēt vairāk »

Tukuma draudzes novads

Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukuma draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tukuma novads

Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukuma novads · Redzēt vairāk »

Tukuma vēsture

Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukuma vēsture · Redzēt vairāk »

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Uļi Kīnkamegs

Uļi Kīnkamegs (dzimis, miris), arī Uldriķis Kāpbergs, bija lībiešu dzejnieks un sabiedrisks darbinieks. Dēvēja sevi par "lībiešu ķēniņu", neatzina Latvijas valsts varu pār lībiešiem. Miris Ventspils cietumā, kur bija ieslodzīts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Publicējies avīzē "Līvli".

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Uļi Kīnkamegs · Redzēt vairāk »

Užavas bāka

Užavas bāka Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, 18 km attālumā no Ventspils, neapdzīvotā vietā 3 km attālumā no Užavas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Užavas bāka · Redzēt vairāk »

Uga Skulme

Uga Skulme (—) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Uga Skulme · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

Ulrihs Kristiāns Hillners

Ulrihs Kristiāns Hillners (dzimis 1784. gada 23. februārī, miris 1825. gada 9. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, izdevis mācību līdzekli latviešu valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ulrihs Kristiāns Hillners · Redzēt vairāk »

Vaiņodes pagasts

Vaiņodes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vaiņodes pagasts · Redzēt vairāk »

Valdekas pils

Valdekas pils ir neogotikas arhitektūras stila ēka Rīgas ielā 22, Jelgavā, kas līdz 1920. gada zemes reformai bija Valdekas jeb Zorgenfreijas pusmuižas (Waldeck, Sorgenfrei) kungu māja un medību pils.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valdekas pils · Redzēt vairāk »

Valdemārpils

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valdemārpils · Redzēt vairāk »

Valdemārpils vēsture

Sasmakas miests 1905. gadā. Valdemārpils vēsture aptver laika periodu kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valdemārpils vēsture · Redzēt vairāk »

Valdemārs Lambergs

Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners Valdemārs Lambergs, arī Voldemārs Lambergs (1905-1973), bija latviešu jurists un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valdemārs Lambergs · Redzēt vairāk »

Valdemārs Tone

Valdemārs Teodors Tone (—), pazīstams arī kā Voldemārs Tone, bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valdemārs Tone · Redzēt vairāk »

Valdis Kalnroze

Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, —) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valdis Kalnroze · Redzēt vairāk »

Valerija Mundure

Valerija Mundure (1915-1946), pseidonīms Marta Skuja, bija skolotāja, rakstniece un nacionālās kustības vadītāja Latgalē un Sēlijā, nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valerija Mundure · Redzēt vairāk »

Valgundes pareizticīgo klosteris

Valgundes pareizticīgo klosteris, arī "Kristus Apskaidrošanās Tuksnesis", Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris ir Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera filiāle, kas atrodas Valgundes pagastā, Jelgavas novadā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valgundes pareizticīgo klosteris · Redzēt vairāk »

Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)

Valsts padomnieks Johans Frīdrihs fon Reke. Valsts padomnieks bija Krievijas Impērijas V kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valsts padomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

Valsts zemnieks

Valsts zemnieki (krievu: казённый крестьянин) bija zemniecības kārta Krievijas Impērijā 18.—19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valsts zemnieks · Redzēt vairāk »

Valtaiķu draudzes novads

Valtaiķu draudzes novads (1859). Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valtaiķu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Vāli

Vālu dzimtas ģerbonis. Pajus muiža pie Peltsamā. Adaveres muiža pie Peltsamā. Fon Vāli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vāli · Redzēt vairāk »

Vecsalienas pagasts

Vecsalienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, novada Augšzemes daļā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vecsalienas pagasts · Redzēt vairāk »

Vecumnieku draudzes novads

Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē. Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vecumnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vensku Edvarts

Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ventspils apriņķis · Redzēt vairāk »

Ventspils ģerbonis

Ventspils pilsētas ģerbonis ir Ventspils pilsētas oficiāls simbols.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ventspils ģerbonis · Redzēt vairāk »

Ventspils draudzes novads

Ventspils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Ventspils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Ventspils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ventspils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ventspils novads · Redzēt vairāk »

Verners Kraulis

Verners Kraulis (dzimis, miris) bija latviešu psihiatrs un eigēniķis, Hermaņa Budula skolnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Verners Kraulis · Redzēt vairāk »

Versts

Verstu stabs. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Versts · Redzēt vairāk »

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress

Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress bija Kurzemes un Vidzemes guberņu latviešu skolotāju sapulce 1905. gada revolūcijas laikā Rīgā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress · Redzēt vairāk »

Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā

Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »

Viktors Arājs

Viktors Bernhards Arājs (dzimis, miris) bija latviešu kolaboracionists, viens no holokausta īstenotājiem vācu okupācijas laikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Viktors Arājs · Redzēt vairāk »

Viktors Grose

Viktors Kārlis Grose (Victor Carl Grosse,; 1869—1931) bija vācbaltiešu diplomāts, Krievijas Impērijas ģenerālkonsuls Šanhajā (1911—1924).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Viktors Grose · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gilberts

Vilhelms Gilberts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms Gilberts · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (Wilhelm Gottlieb Friedrich Beitler, 1745-1811) bija vācu matemātiķis Academia Petrina matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kaspars

Vilhelms Kaspars (Wilhelm Kaspar, dzimis, miris) bija Skujenes un Lodes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms Kaspars · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kristiāns Pantēnijs

Vilhelms Kristiāns Pantēnijs arī Pantēniuss (Wilhelm Christian Pantenius; 1806-1849) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms Kristiāns Pantēnijs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens

Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens · Redzēt vairāk »

Vilis Ģēbels

Vilis Ģēbels, arī Vilis Gēbelis (1903—1941), bija Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) darbinieks no 1924.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Ģēbels · Redzēt vairāk »

Vilis Bandrevičs

Vilis Bandrevičs (1875—1945) bija Latvijas agronoms un diplomāts, Latvijas vēstnieks Lietuvā, vēlāk Latvijas bankas galvenā direktora vietnieks (1926—1938).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Bandrevičs · Redzēt vairāk »

Vilis Biļķins

Vilis Biļķins (1887-1974) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks, Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Biļķins · Redzēt vairāk »

Vilis Hāzners

Vilis Hāzners (1905—1989) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Hāzners · Redzēt vairāk »

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »

Vilis Plūdons

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Plūdons · Redzēt vairāk »

Vilis Siliņš

Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vilis Siliņš · Redzēt vairāk »

Villijs Grīnbergs

Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Villijs Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

Visvaldis Graumanis

Visvaldis Graumanis (1913 — 1944) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Visvaldis Graumanis · Redzēt vairāk »

Visvaldis Melderis

Visvaldis Melderis (dzimis, miris) bija latviešu basketbolists, Latvijas basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Visvaldis Melderis · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Vladislavs Raginis

Vladislavs Raginis (1908—1939) bija Polijas armijas virsnieks, kas krita varoņa nāvē, aizstāvot robežas nocietinājumus pret Vācijas armijas iebrukumu Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vladislavs Raginis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Jakubovs

Voldemārs Jakubovs (1894—1941) bija latviešu kara lidotājs, pulkvežleitnants, Latvijas Jūras aviācijas diviziona komandieris.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Voldemārs Jakubovs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Stirne

Voldemārs (Vladimirs) Stirne (1897—1937) bija latviešu padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Voldemārs Stirne · Redzēt vairāk »

Zaļenieku luterāņu baznīca

Zaļenieku luterāņu baznīca jeb Zaļā evaņģēliski luteriskā draudze ir luterāņu dievnams Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zaļenieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Zāmuels Hops

Zāmuels Hops, arī Zāmuels Hopps (Samuel Hopp, dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1921.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zāmuels Hops · Redzēt vairāk »

Zūru pamatskola

Zūru pamatskola ir Ventspils novada pašvaldības pamatizglītības iestāde, kas atrodas novada dienvidaustrumu daļā, Vārves pagasta Ventavā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zūru pamatskola · Redzēt vairāk »

Zēligs Kalmanovičs

Zēligs Hiršs Kalmanovičs (dzimis 1885. (pēc citām ziņām 1881.) gadā, miris 1944. gadā) bija Kuldīgā dzimis litvaku jidiša valodas filologs, tulks, vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zēligs Kalmanovičs · Redzēt vairāk »

Zemes reforma Baltijas guberņās

Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgales valdnieku uzskaitījums

Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku kaujas

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zigmunts Serakovskis

Zigmunts Serakovskis (1827—1863) bija poļu virsnieks.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zigmunts Serakovskis · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

1. latviešu strēlnieku brigāde

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 16. februāris · Redzēt vairāk »

1797. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1797.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1797. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1798. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1798.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1798. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1799. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1799.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1799. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1800. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1800.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1800. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1801. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1801.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1801. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1802. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1802.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1802. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1803. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1803.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1803. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1807. gads

1807.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1807. gads · Redzēt vairāk »

1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos

Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. 1864.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos · Redzēt vairāk »

1870. gada dziesmu diena Dobelē

Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki. 1870.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1870. gada dziesmu diena Dobelē · Redzēt vairāk »

1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1887. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1889. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1890. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1891. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1891.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1891. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1892. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1892.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1892. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1893. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1894. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1897. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1898. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1900. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1901. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1901.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1901. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1902. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1903. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1904. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1904.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1904. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1905.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1905. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1907. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1907.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1907. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1908. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1908. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1909. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1911. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1912. gada vasaras olimpiskās spēles

1912.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1912. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1912. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1912. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1913. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1914. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1914.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1914. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

26. marts

26.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 26. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jelgavas vietniecība, Kurzemes gubernātors.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā