Ātrāk nekā pārlūku!
229 attiecības: Abavas Velnakmens, Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Aizpute, Aizputes novads, Aizputes vēsture, Alsungas pagasts, Arturs Eižens Zalsters, Autoceļš V1406, Šabis, Žagare (zeme), Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žigimants, Ārlava, Ārlavas pagasts, Āva, Babītes draudzes novads, Babītes pilskalns, Babotes pilskalns, Balduīns no Alnas, Balti, Baltu ciltis (filma), Baltu reliģija, Bandava, Bartolomejs Anglis, Būtiņģe, Birgers Brūsa, Biruta, Biruta (Lietuvas valdniece), Brēmenes Ādams, Brovallas kauja, Burhards fon Hornhūzens, Buses pilskalns, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Ceklis, Dandzītes, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavgrīva, Daugavgrīvas draudzes novads, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dītrihs fon Grīningens, Dienvidkurzemes novads, Dobele (zeme), Dobeles vēsture, Dod, Dieviņi, Doma laukums, Dundagas pils, ..., Dundagas pilskalns, Durbe, Durbes kauja, Durbes viduslaiku pils, Dzelzs laikmets Latvijā, Egils Skallagrimsons, Embūte, Embūtes pagasts, Embūtes pilskalns, Fulko, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum, Gregors IX, Grobiņa, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Grobiņas pils, Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca, Grobiņas vēsture, Guntis Zemītis, Imanuels Kants, Jūras kauja Zundā (1210), Johans Heinrihs Kants, Kaķis, Kalniņu senkapi, Kandava, Kandavas pilskalns, Kandavas vēsture, Kankles, Kapulauks, Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215), Karagājiens pret žemaišiem (1255), Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261), Karšuva, Kauja pie Saules (albums), Kauja pie Skodas (1259), Kazdangas pilskalns, Kepšuks, Klaipēda, Klaipēdas apgabals, Klements IV, Knituva, Konrāds fon Manderns, Krišjānis Barons, Kuģis, Kuldīga, Kuldīgas vēsture, Kurši (nozīmju atdalīšana), Kuršu ķoniņi, Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kuršu valoda, Kurmāle, Kurmāles pagasts, Kursa, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes pilskalni, Lamata (zeme), Lamekins, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvju himna, Lībieši, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Līvu zemes, Lēnas, Lielā prūšu sacelšanās, Liepāja, Liepājas vēsture, Lietuva, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvieši, Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245), Lietuviešu valoda, Livonijas krusta kari, Lukne (ciems), Mazā Lietuva, Mazvalgales senkapi, Mežītes pilskalns, Megava, Miera Kursa, Nīgrandes pagasts, Neringa, Nikolajs fon Nauens, Normānisma teorija, Padures pilskalns, Pagājušo gadu vēsture, Palanga, Pūre, Pūres pilskalns, Pedvāle, Piņķu draudzes novads, Piltenes viduslaiku pils, Pioņerska (pilsēta), Pope, Prūši, Priekule (Lietuva), Pusleģendārie Zviedrijas karaļi, Rīgas vēsture, Riekstu kalns, Rimberts, Rucavas novads, Sabiles pilskalns, Sakas pils, Salas draudzes novads, Saldus ģerbonis, Saldus novads, Saldus vēsture, Sarmati, Sauka (dabas parks), Saules kauja, Sāmsala, Senās kulta vietas, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senprūšu valoda, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Sigtuna, Skalva, Skalvji, Skitija, Skrundas viduslaiku pils, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Staraja Ladoga, Svētā Anskara dzīve, Svētmežs, Sventāja, Talsi, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Talsu pilskalns, Talsu vēsture, Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca, Tārgales pagasts, Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Tranaitis, Tukuma novads, Tukuma pilskalns, Ugāle, Ugāles pilskalns, Uzbrukumi Dobelei (1280), Valdemārpils, Valdemārpils vēsture, Valgales pilskalns, Vanema, Vācu ordenis, Vārtājas aplenkums (1259), Vārtājas pilskalns, Veckuldīgas pilskalns, Vecmoku pilskalns, Vecrīga, Vendi (Livonija), Ventava, Ventspils novads, Verners fon Breithauzens, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vikingu laiki, Vilis Biļķins, Vilkmuižas ezers, Viruzeme, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Zemgaļi, Zemgales galīgā nopostīšana, Ziemeļu krusta kari, Zvans, Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196), 1230. gads, 1260. gads, 18. aprīlis, 8. gadsimts, 853. gads, 9. gadsimts. Izvērst indekss (179 vairāk) »
Abavas Velnakmens
Abavas Velnakmens (arī Melderu Velna akmens, Baltā kroga Velnakmens, Kalnmuižas Velnakmens, Matkules Velnakmens) ir dižakmens un sena kulta vieta Tukuma novada Kandavas pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Abavas Velnakmens · Redzēt vairāk »
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.—5. gadsimts m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par baltu (letgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) un Baltijas somu (līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.
Jaunums!!: Kurši un Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kurši un Aizpute · Redzēt vairāk »
Aizputes novads
Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē.
Jaunums!!: Kurši un Aizputes novads · Redzēt vairāk »
Aizputes vēsture
Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte). Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Aizputes vēsture · Redzēt vairāk »
Alsungas pagasts
Alsungas pagasts ir pagasts Kuldīgas novadā, Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū.
Jaunums!!: Kurši un Alsungas pagasts · Redzēt vairāk »
Arturs Eižens Zalsters
Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.
Jaunums!!: Kurši un Arturs Eižens Zalsters · Redzēt vairāk »
Autoceļš V1406
| | V1406 autoceļš Talsi-Remeši ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Talsus ar Remešiem.
Jaunums!!: Kurši un Autoceļš V1406 · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Kurši un Šabis · Redzēt vairāk »
Žagare (zeme)
Upīte (''Upita''). Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm.
Jaunums!!: Kurši un Žagare (zeme) · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Kurši un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Kurši un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Kurši un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Kurši un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Jaunums!!: Kurši un Žigimants · Redzēt vairāk »
Ārlava
Ārlava ir apdzīvota vieta Talsu novada Ārlavas pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Ārlava · Redzēt vairāk »
Ārlavas pagasts
Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kurši un Ārlavas pagasts · Redzēt vairāk »
Āva
Senkrievu āvas jeb berdiši Āva ir viduslaiku un jauno laiku ierocis — kaujas cirvis ar ap 2 metrus garu kātu un no 0,4 līdz 1 metram platu pusmēness veida metāla asmeni.
Jaunums!!: Kurši un Āva · Redzēt vairāk »
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Jaunums!!: Kurši un Babītes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Babītes pilskalns
Babītes pilskalns jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā.
Jaunums!!: Kurši un Babītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Babotes pilskalns
Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923). Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas.
Jaunums!!: Kurši un Babotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Kurši un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Kurši un Balti · Redzēt vairāk »
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Jaunums!!: Kurši un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Kurši un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Kurši un Bandava · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Anglis
Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.
Jaunums!!: Kurši un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »
Būtiņģe
Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.
Jaunums!!: Kurši un Būtiņģe · Redzēt vairāk »
Birgers Brūsa
Birgera Brūsas zīmogs. Birgers Brūsa (senskandināvu Birgir Brósa jeb "smaidošais") bija Zviedrijas jarls 1174.-1202.
Jaunums!!: Kurši un Birgers Brūsa · Redzēt vairāk »
Biruta
Biruta var būt.
Jaunums!!: Kurši un Biruta · Redzēt vairāk »
Biruta (Lietuvas valdniece)
Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.
Jaunums!!: Kurši un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Jaunums!!: Kurši un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »
Brovallas kauja
Dāņu ķēniņš Haralds Brovallas kaujā (19. gs. zīmējums). Brovallas kauja ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8.
Jaunums!!: Kurši un Brovallas kauja · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Kurši un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Buses pilskalns
Buses pilskalns, arī Matkules pilskalns, atrodas Kurzemē, Tukuma novada Matkules pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Buses pilskalns · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Kurši un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Kurši un Ceklis · Redzēt vairāk »
Dandzītes
Dandzītes ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Dandzītes · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Kurši un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Kurši un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Kurši un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Kurši un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Kurši un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Kurši un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Kurši un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Kurši un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »
Dod, Dieviņi
"Dod, Dieviņi" ir Raimonda Tigula sacerēts skaņdarbs ar Noras Ikstenas vārdiem.
Jaunums!!: Kurši un Dod, Dieviņi · Redzēt vairāk »
Doma laukums
Doma laukums 2008. gadā Doma laukums ir lielākais laukums Vecrīgā.
Jaunums!!: Kurši un Doma laukums · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Kurši un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Dundagas pilskalns
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novadā, Dundagā.
Jaunums!!: Kurši un Dundagas pilskalns · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kurši un Durbe · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Kurši un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Jaunums!!: Kurši un Durbes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Kurši un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Egils Skallagrimsons
17. gadsimta noraksts). Egils Skallagrimsons (pirms 910 — pirms 990) bija Islandes vikingu virsaitis un dziesminieks (skalds), kura dzīve aprakstīta Egila sāgās.
Jaunums!!: Kurši un Egils Skallagrimsons · Redzēt vairāk »
Embūte
Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.
Jaunums!!: Kurši un Embūte · Redzēt vairāk »
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kurši un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »
Embūtes pilskalns
Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Lankas upītes labajā krastā Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā Kurzemē.
Jaunums!!: Kurši un Embūtes pilskalns · Redzēt vairāk »
Fulko
Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.
Jaunums!!: Kurši un Fulko · Redzēt vairāk »
Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum
Hamburgas arhibīskapijas vēsture ir Ādama no Brēmenes laikaposmā no 1075.
Jaunums!!: Kurši un Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Kurši un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Kurši un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Skabārža kalns Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir Grobiņas pilsētas un tās apkaimes teritorijā daļa, kuru Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2017.
Jaunums!!: Kurši un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Kurši un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca
Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Kurši un Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Grobiņas vēsture
Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »
Guntis Zemītis
Guntis Zemītis (dzimis Jelgavā) ir latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks, BA "Turība" profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Jaunums!!: Kurši un Guntis Zemītis · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Kurši un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Jūras kauja Zundā (1210)
Jūras kauja Zundā bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar kuršiem bīskapa Alberta vadībā, kas notika 1210.
Jaunums!!: Kurši un Jūras kauja Zundā (1210) · Redzēt vairāk »
Johans Heinrihs Kants
Johans Heinrihs Kants (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs un luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Kurši un Johans Heinrihs Kants · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Kurši un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kalniņu senkapi
Kalniņu senkapi ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Kuldīgas novada Alsungas ciema centrā, Kuršu ielā 2.
Jaunums!!: Kurši un Kalniņu senkapi · Redzēt vairāk »
Kandava
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.
Jaunums!!: Kurši un Kandava · Redzēt vairāk »
Kandavas pilskalns
Kandavas pilskalns, arī Kuršu pilskalns un Baznīckalns, atrodas Kurzemē, Kandavas pilsētas robežās.
Jaunums!!: Kurši un Kandavas pilskalns · Redzēt vairāk »
Kandavas vēsture
Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »
Kankles
Desmitstīgu žemaišu kankles un to spēlēšana Kankles jeb kankle ir sens lietuviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Kurši un Kankles · Redzēt vairāk »
Kapulauks
Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.
Jaunums!!: Kurši un Kapulauks · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)
1215.
Jaunums!!: Kurši un Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215) · Redzēt vairāk »
Karagājiens pret žemaišiem (1255)
1255.
Jaunums!!: Kurši un Karagājiens pret žemaišiem (1255) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.
Jaunums!!: Kurši un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261) · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Kurši un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kauja pie Saules (albums)
Kauja pie Saules (starptautiskais nosaukums - The Battle of Saule) ir grupas Skyforger pirmais studijas albums.
Jaunums!!: Kurši un Kauja pie Saules (albums) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Jaunums!!: Kurši un Kauja pie Skodas (1259) · Redzēt vairāk »
Kazdangas pilskalns
Kazdangas pilskalns (arī Valātas pilskalns) atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā, Kazdangas pagastā 3 km attālumā no Kazdangas.
Jaunums!!: Kurši un Kazdangas pilskalns · Redzēt vairāk »
Kepšuks
Kepšuks, arī Ķepšuks, kuršu (kursenieku) mitoloģijā ir divdabīgs jūras un ūdens gars, kas zvejniekiem var gan palīdzēt gūt bagātīgu lomu, gan arī atstāt to zvejas tīklus pilnīgi tukšus.
Jaunums!!: Kurši un Kepšuks · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Kurši un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Kurši un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Klements IV
Pāvests Klements IV, dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1265.
Jaunums!!: Kurši un Klements IV · Redzēt vairāk »
Knituva
Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.
Jaunums!!: Kurši un Knituva · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Manderns
Livonijas mestra Konrāda fon Manderna skulptūra Jelgavā. Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Manderns (latīņu: Conradus von Mandern, Conradus à Wundern) bija Livonijas ordeņa mestrs 1263.-1266.
Jaunums!!: Kurši un Konrāds fon Manderns · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Kurši un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Kurši un Kuģis · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kurši un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas vēsture
katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Kuldīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Kurši (nozīmju atdalīšana)
Kurši var būt.
Jaunums!!: Kurši un Kurši (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Kurši un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Jaunums!!: Kurši un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Kurši un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kurmāle
Kurmāle ir ciems Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Kurmāle · Redzēt vairāk »
Kurmāles pagasts
Kurmāles pagasts ir viena no Kuldīgas novada teritoriālajām vienībām.
Jaunums!!: Kurši un Kurmāles pagasts · Redzēt vairāk »
Kursa
Kursa var būt.
Jaunums!!: Kurši un Kursa · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Kurši un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kurši un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Kurši un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes pilskalni
Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Kurši un Kurzemes pilskalni · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Kurši un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Kurši un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kurši un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Kurši un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kurši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Jaunums!!: Kurši un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kurši un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Kurši un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Kurši un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Kurši un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Kurši un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Latvju himna
Latvju himna ir patriotiska Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.
Jaunums!!: Kurši un Latvju himna · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Kurši un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu
Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.
Jaunums!!: Kurši un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Kurši un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Lēnas
Lēnas ir ciems Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Lēnas · Redzēt vairāk »
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Jaunums!!: Kurši un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Kurši un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Kurši un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kurši un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Kurši un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Kurši un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kurši un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
1245.
Jaunums!!: Kurši un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245) · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kurši un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Kurši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lukne (ciems)
Lukne ir apdzīvota vieta Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagastā uz austrumiem no Sikšņiem pie Luknes upes, kas ir valsts robeža ar Lietuvu.
Jaunums!!: Kurši un Lukne (ciems) · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Kurši un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Mazvalgales senkapi
Mazvalgales senkapi ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā Valgales upes labajā krastā, uz ziemeļiem no Valgales pilskalna.
Jaunums!!: Kurši un Mazvalgales senkapi · Redzēt vairāk »
Mežītes pilskalns
Mežītes pilskalns atrodas Latvijā, Talsu novadā, Laucienas pagastā Lībagu — Laucienas šosejas kreisajā malā pie Pilskalnciema.
Jaunums!!: Kurši un Mežītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Kurši un Megava · Redzēt vairāk »
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Jaunums!!: Kurši un Miera Kursa · Redzēt vairāk »
Nīgrandes pagasts
Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kurši un Nīgrandes pagasts · Redzēt vairāk »
Neringa
Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.
Jaunums!!: Kurši un Neringa · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Kurši un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Jaunums!!: Kurši un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »
Padures pilskalns
Padures pilskalns (citviet Beltes pilskalns) atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Padures pagastā, pašā Ventas krastā.
Jaunums!!: Kurši un Padures pilskalns · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Kurši un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Kurši un Palanga · Redzēt vairāk »
Pūre
Pūre ir apdzīvota vieta Tukuma novada Pūres pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurši un Pūre · Redzēt vairāk »
Pūres pilskalns
Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns) atrodas Tukuma novadā, Pūres pagastā, netālu no Pūres ciema.
Jaunums!!: Kurši un Pūres pilskalns · Redzēt vairāk »
Pedvāle
Pedvāle, agrāk arī Pedole vai Firkspedvāle, ir ciems Talsu novada Abavas pagastā.
Jaunums!!: Kurši un Pedvāle · Redzēt vairāk »
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Kurši un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Jaunums!!: Kurši un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Pioņerska (pilsēta)
Pioņerska (līdz 1946. gadam — Neikūrene) ir kūrortpilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Kurši un Pioņerska (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Pope
Pope ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurši un Pope · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Kurši un Prūši · Redzēt vairāk »
Priekule (Lietuva)
Priekule ir neliela pilsēta Klaipēdas rajonā, Lietuvā.
Jaunums!!: Kurši un Priekule (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Pusleģendārie Zviedrijas karaļi
Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.
Jaunums!!: Kurši un Pusleģendārie Zviedrijas karaļi · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Riekstu kalns
Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Kurši un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »
Rimberts
Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.
Jaunums!!: Kurši un Rimberts · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Kurši un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Sabiles pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās.
Jaunums!!: Kurši un Sabiles pilskalns · Redzēt vairāk »
Sakas pils
Piemiņas stabs Sakas pils vietā. 2009. gads. Sakas pils mūrējuma fragments. Sakas pils aizsaggrāvis, kas savieno vecupes meandru ar Tebras upi. Sakas viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils.
Jaunums!!: Kurši un Sakas pils · Redzēt vairāk »
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Kurši un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Saldus ģerbonis
Saldus pilsētas ģerbonis ir viens no Saldus pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Kurši un Saldus ģerbonis · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Kurši un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sauka (dabas parks)
Saukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.
Jaunums!!: Kurši un Sauka (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Kurši un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Kurši un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Senās kulta vietas
Senās kulta vietas jeb kulta pieminekļi ir apvienota kategorija, kas apvieno dažādu citu kategoriju pieminekļus, kas bijuši pagānisku kultu objekti.
Jaunums!!: Kurši un Senās kulta vietas · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Kurši un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Kurši un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Jaunums!!: Kurši un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē · Redzēt vairāk »
Sigtuna
Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jaunums!!: Kurši un Sigtuna · Redzēt vairāk »
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Jaunums!!: Kurši un Skalva · Redzēt vairāk »
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Jaunums!!: Kurši un Skalvji · Redzēt vairāk »
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Jaunums!!: Kurši un Skitija · Redzēt vairāk »
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kurši un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Jaunums!!: Kurši un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Kurši un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Svētā Anskara dzīve
''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.
Jaunums!!: Kurši un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »
Svētmežs
Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.
Jaunums!!: Kurši un Svētmežs · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Kurši un Sventāja · Redzēt vairāk »
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Jaunums!!: Kurši un Talsi · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Kurši un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Talsu pilskalns
Talsu pilskalns (arī Klosterkalns) ir pilskalns Talsos, Talsu ezera austrumu krastā.
Jaunums!!: Kurši un Talsu pilskalns · Redzēt vairāk »
Talsu vēsture
Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.
Jaunums!!: Kurši un Talsu vēsture · Redzēt vairāk »
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Kurši un Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Tārgales pagasts
Tārgales pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām gar Ventu un Baltijas jūras piekrasti.
Jaunums!!: Kurši un Tārgales pagasts · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Kurši un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Kurši un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Tukuma pilskalns
Tukuma pilskalns, arī Vilkāju pilskalns, atrodas Tukuma pilsētas robežās, Veļķu dzīvojamajā rajonā.
Jaunums!!: Kurši un Tukuma pilskalns · Redzēt vairāk »
Ugāle
Ugāle ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ugāles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurši un Ugāle · Redzēt vairāk »
Ugāles pilskalns
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā 500 m uz ziemeļiem no dzelzceļa un Ugāles ciema.
Jaunums!!: Kurši un Ugāles pilskalns · Redzēt vairāk »
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Jaunums!!: Kurši un Uzbrukumi Dobelei (1280) · Redzēt vairāk »
Valdemārpils
Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā.
Jaunums!!: Kurši un Valdemārpils · Redzēt vairāk »
Valdemārpils vēsture
Sasmakas miests 1905. gadā. Valdemārpils vēsture aptver laika periodu kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurši un Valdemārpils vēsture · Redzēt vairāk »
Valgales pilskalns
Valgales pilskalns atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Valgales upes ielokā, iepretim Milzavas ietekai, apmēram 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no Valgales.
Jaunums!!: Kurši un Valgales pilskalns · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Kurši un Vanema · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Kurši un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vārtājas aplenkums (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Vartājas pils atrodas uz dienvidiem no Durbes kaujas vietas (kartē - ''Durbe 1260''). 1259.
Jaunums!!: Kurši un Vārtājas aplenkums (1259) · Redzēt vairāk »
Vārtājas pilskalns
Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.
Jaunums!!: Kurši un Vārtājas pilskalns · Redzēt vairāk »
Veckuldīgas pilskalns
Veckuldīgas pilskalns atrodas 3,5 km uz ziemeļiem no Kuldīgas centra, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kurši un Veckuldīgas pilskalns · Redzēt vairāk »
Vecmoku pilskalns
Vecmoku pilskalns atrodas Tukuma novada Tumes pagastā pie Vecmokām.
Jaunums!!: Kurši un Vecmoku pilskalns · Redzēt vairāk »
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Jaunums!!: Kurši un Vecrīga · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Kurši un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Kurši un Ventava · Redzēt vairāk »
Ventspils novads
Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.
Jaunums!!: Kurši un Ventspils novads · Redzēt vairāk »
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Jaunums!!: Kurši un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Kurši un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Kurši un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vilis Biļķins
Vilis Biļķins (1887-1974) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks, Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944).
Jaunums!!: Kurši un Vilis Biļķins · Redzēt vairāk »
Vilkmuižas ezers
Vilkmuižas ezers ir ezers Talsu pilsētas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Kurši un Vilkmuižas ezers · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Kurši un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.
Jaunums!!: Kurši un Zeme starp Skrundu un Zemgali · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kurši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgales galīgā nopostīšana
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.
Jaunums!!: Kurši un Zemgales galīgā nopostīšana · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Kurši un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Jaunums!!: Kurši un Zvans · Redzēt vairāk »
Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)
1195.
Jaunums!!: Kurši un Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196) · Redzēt vairāk »
1230. gads
1230.
Jaunums!!: Kurši un 1230. gads · Redzēt vairāk »
1260. gads
1260.
Jaunums!!: Kurši un 1260. gads · Redzēt vairāk »
18. aprīlis
18.
Jaunums!!: Kurši un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »
8. gadsimts
8.
Jaunums!!: Kurši un 8. gadsimts · Redzēt vairāk »
853. gads
853.
Jaunums!!: Kurši un 853. gads · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Kurši un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »
