Ātrāk nekā pārlūku!
136 attiecības: Abinieki, Aerofāgija, Aita, Aitas, Aizkuņģa dziedzera slimības, Aizkuņģa dziedzeris, Alpaka, Alva, Amerikas melnais grifs, Anatolijs Danilāns, Antarktikas vētrasputns, Atgremotāji, Atraugas, Augstākie vēži, Azbests, Šēgrena sindroms, Ģenētiski modificēta pārtika, Čili pipari, Ārstniecības baldriāns, Ārstniecības salvija, Baltastes briedis, Baltā pūce, Baltgalvas grifs, Barības vads, Bārdainais grifs, Briežu dzimta, Bruņneši, Bruņrupuči, C hepatīts, Cikāžveidīgie, Dūkuru dzimta, Džeks Uzšķērdējs, Dēles, Dinozauri, Dispepsija, Divšķautņu asinszāle, Divkupru kamielis, Dobradži, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Edgards Kolle, Eiropas medus bite, Eiropas muflons, Enterīts, Epitēlijaudi, Gaļa, Gastons Bakmanis, Gastroenterīts, Gastroenteroloģija, Gliemji, Gremošanas orgānu sistēma, ..., Grifi, Guza, Hīms, Iekaisums, Imperatorpingvīns, Ivans Pavlovs, Jūras lilijas, Jūras zīdītāji, Kašalots, Kamieļu dzimta, Kanādas bebrs, Karbonskābes, Karpu dzimta, Kaulzivis, Kaza, Kazas, Kālija heksacianoferāts(III), Kāmji, Kārlis Robačs, Klejotājnervs, Kofeīns, Komodo varāns, Krokodilu kārta, Ktenofori, Kuņģa pilieni RFF, Kukaiņēdāji augi, Lama, Lielais šņibītis, Lielā gaura, Liellops, Liesa, Ložņu vārpata, Maitas putni, Mazais dūkuris, Mājas trusis, Mājas vista, Meteorisms, Mobings, Muskuļi, Narvalis, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Nīlzirgu dzimta, Neatgremotāji, Nierakmeņu slimība, Ofiūras, Paipalas, Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija, Parastā raudene, Peptiskās čūlas slimība, Plakanā mezgliņēde, Plātņžauņi, Pleckāji, Podagras gārsa, Posmtārpi, Putni, Rīgas 1. slimnīca, Ruminācija, Saldūksne, Sūneņi, Sejas izteiksme (medicīna), Skudrlāči, Sliņķi, Sniega vētrasputns, Sosnovska latvānis, Spirāliskais vārstulis, Staltbriedis, Stellera jūrasgovs, Strauss, Tarsiji, Tievā zarna, Tipiskie grifi, Tylocaris, Valzirgs, Vapiti, Vēdera dobums, Vēders, Vētrasputni, Vemšana, Virpotāji, Zarnas, Zarnelpotāji, Zarnu nosprostojums, Ziemeļbriedis, Zivis, Zivju cauna, Zobu puve. Izvērst indekss (86 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Kuņģis un Abinieki · Redzēt vairāk »
Aerofāgija
Aerofāgija ir nozīmīga gaisa daudzuma norīšana ēšanas laikā, kam seko šī gaisa atgrūšana, ko izraisa palielināts spiediens kuņģī.
Jaunums!!: Kuņģis un Aerofāgija · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Kuņģis un Aita · Redzēt vairāk »
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Kuņģis un Aitas · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzera slimības
Aizkuņģa dziedzera slimības ir dažādi iedzimti vai iegūti aizkuņģa dziedzera funkcionāli traucējumi, slimības vai anomālijas.
Jaunums!!: Kuņģis un Aizkuņģa dziedzera slimības · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Jaunums!!: Kuņģis un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »
Alpaka
Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.
Jaunums!!: Kuņģis un Alpaka · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Kuņģis un Alva · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais grifs
Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Jaunums!!: Kuņģis un Amerikas melnais grifs · Redzēt vairāk »
Anatolijs Danilāns
Anatolijs Danilāns (dzimis) ir latviešu ārsts gastroenterologs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Iekšķīgo slimību katedras profesors.
Jaunums!!: Kuņģis un Anatolijs Danilāns · Redzēt vairāk »
Antarktikas vētrasputns
Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Jaunums!!: Kuņģis un Antarktikas vētrasputns · Redzēt vairāk »
Atgremotāji
Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.
Jaunums!!: Kuņģis un Atgremotāji · Redzēt vairāk »
Atraugas
Atraugas ir kuņģa satura atvemšana mutē.
Jaunums!!: Kuņģis un Atraugas · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Kuņģis un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Azbests
Tremolīta azbesta šķiedras Azbests (asbestos — 'nepārtraukts', 'pastāvīgs') ir silikātu klases smalkšķiedrainu minerālu grupa.
Jaunums!!: Kuņģis un Azbests · Redzēt vairāk »
Šēgrena sindroms
Šēgrena sindroms ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, kas visbiežāk skar sinovijas audus un organisma gļotādas, kas izpaužas ar sausumu degunā, mutes dobumā, makstī, dedzināšanu acīs un sāpēm locītavās.
Jaunums!!: Kuņģis un Šēgrena sindroms · Redzēt vairāk »
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Jaunums!!: Kuņģis un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »
Čili pipari
Kajennas pipars Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva meksikāņu virtuvē, kā arī vairākos Dienvidamerikas, Āzijas un īpaši Taizemes valstu ēdienos.
Jaunums!!: Kuņģis un Čili pipari · Redzēt vairāk »
Ārstniecības baldriāns
Ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs.
Jaunums!!: Kuņģis un Ārstniecības baldriāns · Redzēt vairāk »
Ārstniecības salvija
Ārstniecības salvija ir 50 cm augsts, daudzgadīgs lūpziežu dzimtas puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru.
Jaunums!!: Kuņģis un Ārstniecības salvija · Redzēt vairāk »
Baltastes briedis
Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Kuņģis un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »
Baltā pūce
Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Kuņģis un Baltā pūce · Redzēt vairāk »
Baltgalvas grifs
Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.
Jaunums!!: Kuņģis un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Kuņģis un Barības vads · Redzēt vairāk »
Bārdainais grifs
Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).
Jaunums!!: Kuņģis un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Kuņģis un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »
Bruņneši
Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.
Jaunums!!: Kuņģis un Bruņneši · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Kuņģis un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
C hepatīts
C hepatīts ir infekcijas slimība, kas galvenokārt skar aknas.
Jaunums!!: Kuņģis un C hepatīts · Redzēt vairāk »
Cikāžveidīgie
Cikāžveidīgie (Cicadomorpha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) infrakārta, kas aptver lielāko daļu cikāžu sugu, izņemot laterncikādes, kas izdalītas otrā laterncikāžveidīgo infrakārtā (Fulgoromorpha).
Jaunums!!: Kuņģis un Cikāžveidīgie · Redzēt vairāk »
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Jaunums!!: Kuņģis un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »
Džeks Uzšķērdējs
Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls Džeks Uzšķērdējs ir zināmākais vārds neatklātajam sērijveida slepkavam, kurš 1888.
Jaunums!!: Kuņģis un Džeks Uzšķērdējs · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Kuņģis un Dēles · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Kuņģis un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Dispepsija
Dispepsija (no, dys- — 'slikts, sarežģīts' un, pepsis — 'gremošana') ir hroniski gremošanas trakta darbības traucējumi, kas saistīti ar barības uzņemšanu un sagremošanu, nevis izkārnīšanos.
Jaunums!!: Kuņģis un Dispepsija · Redzēt vairāk »
Divšķautņu asinszāle
Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.
Jaunums!!: Kuņģis un Divšķautņu asinszāle · Redzēt vairāk »
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Kuņģis un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Dobradži
Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.
Jaunums!!: Kuņģis un Dobradži · Redzēt vairāk »
Dzīvnieku izcelsmes produkti
Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.
Jaunums!!: Kuņģis un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »
Edgards Kolle
Edgards Kolle (Gente — Gente) bija Beļģijas šahists.
Jaunums!!: Kuņģis un Edgards Kolle · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Kuņģis un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Eiropas muflons
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Jaunums!!: Kuņģis un Eiropas muflons · Redzēt vairāk »
Enterīts
Enterīts ir iekaisums tievajā, resnajā zarnā vai kuņģī.
Jaunums!!: Kuņģis un Enterīts · Redzēt vairāk »
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Jaunums!!: Kuņģis un Epitēlijaudi · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Kuņģis un Gaļa · Redzēt vairāk »
Gastons Bakmanis
Gastons Viktors Bakmanis (Gaston Victor Backman, dzimis, miris) bija zviedru anatoms un antropologs.
Jaunums!!: Kuņģis un Gastons Bakmanis · Redzēt vairāk »
Gastroenterīts
Gastroenterīts ir kuņģa un tievās zarnas iekaisuma slimība.
Jaunums!!: Kuņģis un Gastroenterīts · Redzēt vairāk »
Gastroenteroloģija
Gastroenteroloģija ir medicīnas nozare, kas specializējas gremošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.
Jaunums!!: Kuņģis un Gastroenteroloģija · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Kuņģis un Gliemji · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Kuņģis un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Kuņģis un Grifi · Redzēt vairāk »
Guza
Guza ir barības vada paplašināta daļa putniem un dažiem bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem), kas kalpo par barības krātuvi un dažreiz priekš barības preventīvas pārstrādāšanas.
Jaunums!!: Kuņģis un Guza · Redzēt vairāk »
Hīms
Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.
Jaunums!!: Kuņģis un Hīms · Redzēt vairāk »
Iekaisums
Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.
Jaunums!!: Kuņģis un Iekaisums · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Kuņģis un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Ivans Pavlovs
Pavlova piemineklis Ķemeru sanatorijā. 2021. gada jūnijs Ivans Pavlovs (dzimis, miris) bija krievu fiziologs un psihologs.
Jaunums!!: Kuņģis un Ivans Pavlovs · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Kuņģis un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Kuņģis un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Kuņģis un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kamieļu dzimta
Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.
Jaunums!!: Kuņģis un Kamieļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Kuņģis un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Karbonskābes
Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.
Jaunums!!: Kuņģis un Karbonskābes · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Kuņģis un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Kuņģis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Kuņģis un Kaza · Redzēt vairāk »
Kazas
Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Kuņģis un Kazas · Redzēt vairāk »
Kālija heksacianoferāts(III)
Kālija heksacianoferāts(III) jeb sarkanais asinssāls (K3) ir dzelzi saturošs kompleksais savienojums, kas pieskaitāms pie cianoferātiem(III).
Jaunums!!: Kuņģis un Kālija heksacianoferāts(III) · Redzēt vairāk »
Kāmji
Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Kuņģis un Kāmji · Redzēt vairāk »
Kārlis Robačs
Kārlis Robačs (Klāgenfurte —, Klāgenfurte) bija Austrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1961).
Jaunums!!: Kuņģis un Kārlis Robačs · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Kuņģis un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Kofeīns
Kofeīns ir metilksantīnu grupas alkaloīds un pasaulē visvairāk lietotā psihotropā viela.
Jaunums!!: Kuņģis un Kofeīns · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Kuņģis un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Krokodilu kārta
Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Kuņģis un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Kuņģis un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Kuņģa pilieni RFF
Kuņģa pilienu RFF iepakojums un pudelīte Kuņģa pilieni RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kas ir augu izcelsmes zāles, kuras lieto funkcionālu kuņģa-zarnu trakta gremošanas traucējumu gadījumos.
Jaunums!!: Kuņģis un Kuņģa pilieni RFF · Redzēt vairāk »
Kukaiņēdāji augi
Kukaiņēdāji augi ir augi, kuri iegūst barības vielas (bet ne enerģiju), noķerot un sagremojot kukaiņus, posmkājus, nelielus dzīvniekus vai vienšūņus.
Jaunums!!: Kuņģis un Kukaiņēdāji augi · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Kuņģis un Lama · Redzēt vairāk »
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.
Jaunums!!: Kuņģis un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »
Lielā gaura
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Kuņģis un Lielā gaura · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Kuņģis un Liellops · Redzēt vairāk »
Liesa
Liesa ir asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
Jaunums!!: Kuņģis un Liesa · Redzēt vairāk »
Ložņu vārpata
Ložņu vārpata ir daudzgadīgs 30—70 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Kuņģis un Ložņu vārpata · Redzēt vairāk »
Maitas putni
Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.
Jaunums!!: Kuņģis un Maitas putni · Redzēt vairāk »
Mazais dūkuris
Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Kuņģis un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Jaunums!!: Kuņģis un Mājas trusis · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Kuņģis un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Meteorisms
Zīdainis ar uzpūtušos vēderu Meteorisms (— ‘pacelšanās’, ‘piepūšanās’) jeb gāzu uzkrāšanās ir pastiprināta gāzu veidošanās kuņģī un zarnās.
Jaunums!!: Kuņģis un Meteorisms · Redzēt vairāk »
Mobings
Mobings (no to mob — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids.
Jaunums!!: Kuņģis un Mobings · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Kuņģis un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Jaunums!!: Kuņģis un Narvalis · Redzēt vairāk »
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Jaunums!!: Kuņģis un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »
Nīlzirgu dzimta
Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).
Jaunums!!: Kuņģis un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »
Neatgremotāji
Neatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.
Jaunums!!: Kuņģis un Neatgremotāji · Redzēt vairāk »
Nierakmeņu slimība
Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (— ‘niere’, lithos — ‘akmens’) ir saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu ("akmeņu") veidošanos nierēs, kuru klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnvados.
Jaunums!!: Kuņģis un Nierakmeņu slimība · Redzēt vairāk »
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Kuņģis un Ofiūras · Redzēt vairāk »
Paipalas
Paipalas, paipalu ģints (Coturnix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno septiņas sugas.
Jaunums!!: Kuņģis un Paipalas · Redzēt vairāk »
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem.
Jaunums!!: Kuņģis un Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija · Redzēt vairāk »
Parastā raudene
Parastā raudene (Origanum vulgare), dažkārt arī saukta par oregano, ir lūpziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Kuņģis un Parastā raudene · Redzēt vairāk »
Peptiskās čūlas slimība
Peptiskās čūlas slimība ir gremošanas orgānu sistēmas slimība, čūla gremošanas sistēmā, kas rodas situācijā, kad ir izzudis balanss starp gremošanas orgānu gļotādu aizsargājošajiem faktoriem un tiem faktoriem, kas uz to iedarbojas kairinot vai bojājot.
Jaunums!!: Kuņģis un Peptiskās čūlas slimība · Redzēt vairāk »
Plakanā mezgliņēde
Plakanā mezgliņēde uz kājām. Plakanā mezgliņēde ir idiopātiskā dermatoze, kura skar ādu un/vai gļotādas.
Jaunums!!: Kuņģis un Plakanā mezgliņēde · Redzēt vairāk »
Plātņžauņi
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas.
Jaunums!!: Kuņģis un Plātņžauņi · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kuņģis un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Podagras gārsa
Podagras gārsa — daudzgadīgs 50—100 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Kuņģis un Podagras gārsa · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kuņģis un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Kuņģis un Putni · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. slimnīca
Rīgas 1.
Jaunums!!: Kuņģis un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »
Ruminācija
Ruminācija ir atkārtotas (3 mēnešu laikā vai ilgāk) periodiskas vēdera preses muskulatūras, diafragmas un mēles saraušanās lēkmes, ko pavada kuņģa satura atrīšana mutes dobumā ar atkārtotu košļāšanu un norīšanu.
Jaunums!!: Kuņģis un Ruminācija · Redzēt vairāk »
Saldūksne
Saldūksne (Lactarius resimus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Kuņģis un Saldūksne · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kuņģis un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Jaunums!!: Kuņģis un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »
Skudrlāči
Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Kuņģis un Skudrlāči · Redzēt vairāk »
Sliņķi
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Kuņģis un Sliņķi · Redzēt vairāk »
Sniega vētrasputns
Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Jaunums!!: Kuņģis un Sniega vētrasputns · Redzēt vairāk »
Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi (introducēta).
Jaunums!!: Kuņģis un Sosnovska latvānis · Redzēt vairāk »
Spirāliskais vārstulis
Izžāvēts un izpreparēts haizivs viduszarnas fragments ar spirālisko vārstuli. Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām.
Jaunums!!: Kuņģis un Spirāliskais vārstulis · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Kuņģis un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Stellera jūrasgovs
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.
Jaunums!!: Kuņģis un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Jaunums!!: Kuņģis un Strauss · Redzēt vairāk »
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Jaunums!!: Kuņģis un Tarsiji · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Kuņģis un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Tipiskie grifi
Tipiskie grifi, tipisko grifu ģints (Gyps) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder pie grifu apakšdzimtas (Aegypiinae).
Jaunums!!: Kuņģis un Tipiskie grifi · Redzēt vairāk »
Tylocaris
Tylocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Tylocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Kuņģis un Tylocaris · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kuņģis un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Kuņģis un Vapiti · Redzēt vairāk »
Vēdera dobums
Cilvēka ķermeņa dobumi. Vēdera dobums shēmā apzīmēts kā ''abdominal cavity''. Vēdera dobums (lat. cavitas abdominis) ir dobums, kas atrodas ķermeņa apakšējā daļā zem diafragmas un ir pilnībā aizpildīts ar vēdera orgāniem.
Jaunums!!: Kuņģis un Vēdera dobums · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Kuņģis un Vēders · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Kuņģis un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vemšana
Vemšana ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna.
Jaunums!!: Kuņģis un Vemšana · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Kuņģis un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Kuņģis un Zarnas · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Kuņģis un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnu nosprostojums
Zarnu nosprostojums, aizsprostojums jeb ileuss ir viens no nopietnākajiem patoloģiskajiem stāvokļiem vēdera dobuma ķirurģijā.
Jaunums!!: Kuņģis un Zarnu nosprostojums · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Kuņģis un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Kuņģis un Zivis · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Kuņģis un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zobu puve
Zobu puve jeb kariess (— ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās, kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.
Jaunums!!: Kuņģis un Zobu puve · Redzēt vairāk »
